deklamators
deklamators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deklamators | deklamatori |
| Ģen. | deklamatora | deklamatoru |
| Dat. | deklamatoram | deklamatoriem |
| Akuz. | deklamatoru | deklamatorus |
| Lok. | deklamatorā | deklamatoros |
deklamatore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deklamatore | deklamatores |
| Ģen. | deklamatores | deklamatoru |
| Dat. | deklamatorei | deklamatorēm |
| Akuz. | deklamatori | deklamatores |
| Lok. | deklamatorē | deklamatorēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man izskatījās, ka deklamatori īsti nesaprata, par ko runā...
- Turpmāk mums jākārpās viņiem pretim un strogā kārtā jāpiesienas ( “ Jāpieslienas, Deklamator, jāpieslienas!”
- Strādā par fotogrāfa palīgu, vēlāk arī par suflieri teātrī, bija labs deklamators, bieži uzstājās ar referātiem literārajos vakaros.
- Bija kāpis uz tribīnes kāds dzejnieks – vai moš tas bija kāds kaujinieks ar segvārdu Deklamators, nu в рочем, viss viens, – un pamatīgi šmorēja latviešu biedrības vecbiedrus:
- Tēvs klusē kā smadzīgs Šķirstiņu dzirnakmens, un varbūt šajā pauzē Oļģerds ņem dūšu un vārdu, gluži kā vakardienas politehniķu sapulces Deklamators izslejas iedomu tribīnē un oratorē uz savu tēvu: