izklačot
izklačot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklačoju | izklačojam | izklačoju | izklačojām | izklačošu | izklačosim |
| 2. pers. | izklačo | izklačojat | izklačoji | izklačojāt | izklačosi | izklačosiet, izklačosit |
| 3. pers. | izklačo | izklačoja | izklačos | |||
Pavēles izteiksme: izklačo (vsk. 2. pers.), izklačojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklačojot (tag.), izklačošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklačotu
Vajadzības izteiksme: jāizklačo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja viņa piedzīvo zaudējumu, tad viņa to var izklačot.
- Tāpēc jau kādu laiku mums ir tradīcija vasaras vidū satikties uz trīs dienām kādā jaukā vietā un izklačot visu, izdzert daudz šampanieša, izstāstīt un noglabāt noslēpumus, sasmelties draugu sajūtu nākamajam gadam.
- Jā, bet pašā TV Play programmā nav Tas būtu tas pats, ja tu savā miestā visiem izklačo, ka kaimiņu Janka šodien pa brīvu lej no savas mucas alu visiem ar pohu izmocītiem, taču pašam kaimiņu Jankam par to ir pirmā dzirdēšana