klaiņa
klaiņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klaiņa | klaiņas |
| Ģen. | klaiņas | klaiņu |
| Dat. | klaiņai | klaiņām |
| Akuz. | klaiņu | klaiņas |
| Lok. | klaiņā | klaiņās |
klaiņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klaiņa | klaiņas |
| Ģen. | klaiņas | klaiņu |
| Dat. | klaiņam | klaiņām |
| Akuz. | klaiņu | klaiņas |
| Lok. | klaiņā | klaiņās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāds klaiņu brālis ierodas sestdienas pēcpusdienā.
- — Man aiz muguras, — viņš atmuguriski norādīja ar roku uz mežmalu, — klaiņā tavs zirgs.
- aizsmirdēt līdzi klaiņu suņiem
- Vai tik vien klaiņās izsvaidīts