Peļu dzimtas ģints ("Apodemus"), nelieli grauzēji, visēdāji, 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Stabili vārdu savienojumiDzeltenkakla klaidoņpele. Meža klaidoņpele.
Stabili vārdu savienojumi
Dzeltenkakla klaidoņpeletaksons — klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna ~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
Meža klaidoņpeletaksons — klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi ~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
Svītrainā klaidoņpeletaksons — klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius").
Avoti:LEV, LE1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Vistuvākais radinieks ir dzeltenkakla klaidoņpele ( " Apodemus flavicolis").
Meža klaidoņpele ir izplatīta visā Eiropā, izņemot ziemeļus.
Tā noteikti nav klaidoņpele, visticamāk – strupaste.
Meža klaidoņpele izplatīta turpat, kur mājas pele.
Ar atklātu ainavu biotopiem saistītas tikai piecas sugas ( piem., svītrainās klaidoņpeles Apodemus agrarius, pelēkie zaķi Lepus europaeus), bet tipiskas sinantropas ir trīs sugas– mājas peles Mus musculus, pelēkās un melnās žurkas ( Rattus norvegicus un Rattus rattus).