klaidonīgs
klaidonīgs īpašības vārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | klaidonīgs | klaidonīgi |
Ģen. | klaidonīga | klaidonīgu |
Dat. | klaidonīgam | klaidonīgiem |
Akuz. | klaidonīgu | klaidonīgus |
Lok. | klaidonīgā | klaidonīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
klaidonīga | klaidonīgas |
klaidonīgas | klaidonīgu |
klaidonīgai | klaidonīgām |
klaidonīgu | klaidonīgas |
klaidonīgā | klaidonīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | klaidonīgais | klaidonīgie |
Ģen. | klaidonīgā | klaidonīgo |
Dat. | klaidonīgajam | klaidonīgajiem |
Akuz. | klaidonīgo | klaidonīgos |
Lok. | klaidonīgajā | klaidonīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
klaidonīgā | klaidonīgās |
klaidonīgās | klaidonīgo |
klaidonīgajai | klaidonīgajām |
klaidonīgo | klaidonīgās |
klaidonīgajā | klaidonīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
klaidonīgi apstākļa vārds
Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūžīgajam sainim bija izskaidrojums, tāpat kā izskaidrojums bija arī veča klaidonīgajai dzīvei.
- - Un ko tur dara mūsu klaidonīgā dāma?
- Nokrist zemē, savilkties kā klaidonīgam sunim ķerras aizvējā, aizmigt un vairs nepamosties.
- Ja tā nedarīsiet, var gadīties, ka jūsu mājas pārplūdinās apkaimes klaidonīgo kaķu bari.
- Pie viņu klēpjiem atgriežas vīlušies jūrnieki, noguruši burinieki, slinki viļņi, un atgriežas arī klaidonīgais vējš.