klankšķis
klankšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klankšķis | klankšķi |
| Ģen. | klankšķa | klankšķu |
| Dat. | klankšķim | klankšķiem |
| Akuz. | klankšķi | klankšķus |
| Lok. | klankšķī | klankšķos |
1.Klunkšķis1.
2.apvidvārds Zvārgulis, zvaniņš.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zinot, cik Klankšķis ir skops un lecīgs, un cik absurdas prasības izvirza grupām, jābrīnās, ka kāds tur spēlē.
- Uzsākot braukt vai pārslēdzot ātrumus, klankšķis var nozīmēt, ka kaut kas ir stipri izdilis starp riteņiem un ātrumkārbu - pusasis, diferenciāļi utt.