jaunīte
jaunīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jaunīte | jaunītes |
| Ģen. | jaunītes | jaunīšu |
| Dat. | jaunītei | jaunītēm |
| Akuz. | jaunīti | jaunītes |
| Lok. | jaunītē | jaunītēs |
2.Jaunlaulātā.
3.Jauna māte, pamāte.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vidus punkts: jaunīte paziņo mātes vēsti kā galveno ierunu pret karu.
- Še, jaunīte dailenīte,
- Vēl jaunīte niekojas