jauniņais
jauniņais īpašības vārds ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jauniņais | jauniņie |
| Ģen. | jauniņā | jauniņo |
| Dat. | jauniņajam | jauniņajiem |
| Akuz. | jauniņo | jauniņos |
| Lok. | jauniņajā | jauniņajos |
jauniņā īpašības vārds ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jauniņā | jauniņās |
| Ģen. | jauniņās | jauniņo |
| Dat. | jauniņajai | jauniņajām |
| Akuz. | jauniņo | jauniņās |
| Lok. | jauniņajā | jauniņajās |
Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
Avoti: MLVV