jauniņš
jauniņš īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | jauniņš | jauniņi |
| Ģen. | jauniņa | jauniņu |
| Dat. | jauniņam | jauniņiem |
| Akuz. | jauniņu | jauniņus |
| Lok. | jauniņā | jauniņos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| jauniņa | jauniņas |
| jauniņas | jauniņu |
| jauniņai | jauniņām |
| jauniņu | jauniņas |
| jauniņā | jauniņās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | jauniņais | jauniņie |
| Ģen. | jauniņā | jauniņo |
| Dat. | jauniņajam | jauniņajiem |
| Akuz. | jauniņo | jauniņos |
| Lok. | jauniņajā | jauniņajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| jauniņā | jauniņās |
| jauniņās | jauniņo |
| jauniņajai | jauniņajām |
| jauniņo | jauniņās |
| jauniņajā | jauniņajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Dem. → jauns1.
2.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau ienākot, mani — jauniņo, pamanīja kā balto zvirbuli.
- VT grupā - Dmitrijs Udovkins, Uldis Jauniņš, Intars Dambis.
- Bagātīgs « jauniņo» pulks uz Rīgu dosies no Bauskas novada.
- Viskuplākais « jauniņo» pulks uz Rīgu dosies no Bauskas novada.
- Te mums ir tāda jauniņa, vēl nemaz nav īsti rozā.