uzklausīgs
uzklausīgs īpašības vārds; lieto: paretiLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | uzklausīgs | uzklausīgi |
| Ģen. | uzklausīga | uzklausīgu |
| Dat. | uzklausīgam | uzklausīgiem |
| Akuz. | uzklausīgu | uzklausīgus |
| Lok. | uzklausīgā | uzklausīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| uzklausīga | uzklausīgas |
| uzklausīgas | uzklausīgu |
| uzklausīgai | uzklausīgām |
| uzklausīgu | uzklausīgas |
| uzklausīgā | uzklausīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | uzklausīgais | uzklausīgie |
| Ģen. | uzklausīgā | uzklausīgo |
| Dat. | uzklausīgajam | uzklausīgajiem |
| Akuz. | uzklausīgo | uzklausīgos |
| Lok. | uzklausīgajā | uzklausīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| uzklausīgā | uzklausīgās |
| uzklausīgās | uzklausīgo |
| uzklausīgajai | uzklausīgajām |
| uzklausīgo | uzklausīgās |
| uzklausīgajā | uzklausīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
uzklausīgi apstākļa vārds
Tāds, kas uzklausa un, parasti, cenšas ievērot cita teikto.
Avoti: LLVV