Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam iņ.

Atrasts vārdos (606):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
cum grano salis "ar graudiņu sāls"; ironiski.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa.
in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
(pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
atcere [atmiņas]{s:502}
anafāle [kaķpēdiņa]{s:1517}
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
pakalps [pakalpiņš]{s:783}
pakalps [pakalpiņš]{s:784}
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
trotiņš 1/4 mārciņas.
brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas.
Psylla mali ābeļu lapblusiņa.
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas.
stumbans Āboliņa auga kāts.
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija.
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās.
inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
abuliņballe Āboliņa ķīpa.
abuliņķērpa Āboliņa ķirpa.
āboliņlapa Āboliņa lapa.
trijatnis Āboliņa lapa.
ābolaite Āboliņa lauks.
āboliņlauks Āboliņa lauks.
dābulaite Āboliņa lauks.
abuliņpauna Āboliņa nasta.
āmals Āboliņa pļava.
āmulene Āboliņa pļava.
vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka.
Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre").
stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum").
šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium").
matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense").
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans").
izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum").
zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium").
kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum").
sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense").
sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum").
sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
laimpuķe Āboliņa suga.
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
ābuliņvāle Āboliņa vāls.
ābuliņvezms Āboliņa vezums.
ābuliņvezums Āboliņa vezums.
mārsilu vija āboliņa vija.
Cuscuta epithymum āboliņa vija.
birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu).
trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints.
āboļa zāle āboliņš ("Trifolium").
dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium").
meža āboliņš āboliņš ("Trifolium").
ābolītis Āboliņš ("Trifolium").
ābolīts Āboliņš ("Trifolium").
ābols Āboliņš ("Trifolium").
āboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
ābulins Āboliņš ("Trifolium").
ābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
ābultiņi Āboliņš ("Trifolium").
amoliņš Āboliņš ("Trifolium").
dāboleņš Āboliņš ("Trifolium").
dāboļi Āboliņš ("Trifolium").
dāboliņš Āboliņš ("Trifolium").
dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
dābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
klevers Āboliņš ("Trifolium").
trejlapis Āboliņš ("Trifolium").
ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas.
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
obūls āboliņš.
ābeliņš Āboliņš.
āboļa Āboliņš.
ābolīns Āboliņš.
abuliņš Āboliņš.
ābulis Āboliņš.
abuls Āboliņš.
ābuls Āboliņš.
ābūls Āboliņš.
amols Āboliņš.
aumals Āboliņš.
baltābols Āboliņš.
dābols Āboliņš.
dabūls Āboliņš.
dābuls Āboliņš.
dābūls Āboliņš.
ebols Āboliņš.
ebuliņš Āboliņš.
ebuls Āboliņš.
emoliņš Āboliņš.
emols Āboliņš.
trīslapainis Āboliņš.
Ditylenchus dipsaci āboliņu stublājnematode.
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš.
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
oftalmorāģija Acābola asiņošana.
logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana.
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana.
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana.
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu.
kantīts Acs kaktiņa iekaisums.
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana.
rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana.
asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
blikstene Acs plakstiņš, skropstas.
acuplakstiņi Acs plakstiņš.
acuplaksts Acs plakstiņš.
blikstens Acs plakstiņš.
kulba Acs plakstiņš.
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu.
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments.
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm.
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
blakstiņi Acu plakstiņi.
blikstiņi Acu plakstiņi.
plākstene Acu plakstiņš; plākste.
plākstens Acu plakstiņš; plākste.
plākstins Acu plakstiņš; plākste.
plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš.
tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri.
skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
strace Acumirklis, brītiņš.
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru.
dermatorāģija Ādas asiņošana.
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
kankroīdķermenīši Ādas epiteliomas mezgliņi.
dishroja Ādas krāsas izmaiņa.
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus.
vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā.
fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā).
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
adatādainie Adatādaiņi.
adataiņi Adatādaiņi.
echinodermata Adatādaiņi.
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
asterias Adatādaiņu tipa ģints.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
Mycena acicula adatu sēntiņa.
oranžsarkanā sēntiņa adatu sēntiņa.
popis Adatu spilventiņš.
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji.
jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji.
sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji.
nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji.
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona.
actiņas adījuma raksts, kurā izmantoti dažādu krāsu valdziņi.
acs Adījuma valdziņš.
noraušana Adījuma valdziņu noraukšana.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
kalpeņš Adīkļa valdziņš.
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
stīcka Ādiņa, plēvīte.
kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces.
megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus.
muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā.
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
zumps Ādmiņa krāsa, ruste.
porģis Ādmiņa krāsviela.
ādmenīša Ādmiņa sieva.
Ādmiņu kalna dižakmens Ādmiņu dižakmens.
porķis Ādmiņu krāsa, ruste.
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
aizmētāt Adot uzmest pirmo rindiņu.
aizmastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
iemastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
kulēt Adot veidot cilpas un valdziņus.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu.
reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese.
mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese.
netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese.
tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
Syringa afghanica Afganistānas ceriņš.
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji.
kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās.
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā.
ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
tullis Aira platais gals, lāpstiņa.
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
aitiņas Aitiņa.
biriņa Aitiņa.
griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
teķis Aitu tēviņš.
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
ķimsis Aizbāznis, tapiņa.
plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
aizcilas Aizceļami vārtiņi.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu.
aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu.
zēvelēt Aizdegt sērkociņu.
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā.
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt.
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
nodzanāt Aizgaiņāt (kukaiņus).
aizlenterēt Aiziet, aizklaiņot.
aizlierēt Aiziet, aizklaiņot.
aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
aizjoškāt Aiziet; aizklaiņot.
aizlēverēt Aiziet; aizklaiņot.
aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu.
allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
klape Aizkars; durtiņas; vāks.
aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
kležot Aizklīst, aizklaiņot.
klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās.
izkūpēt no galvas (arī no prāta) aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu.
aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem.
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties.
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi.
aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi.
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās).
AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās).
zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
syrūbi akas koka grodi, vaiņagi.
trisīņs akas koka grodi, vaiņagi.
sebils Akas namiņš arābu austrumu pilsētās.
bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
Akavina Akaviņa - upe Latvijā.
Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens.
akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens.
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
akmintēns Akmentiņš.
smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš.
urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
Arenaria interpres akmeņtārtiņš.
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis").
akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles.
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km.
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos.
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
alfa starojums alfa daļiņu plūsma.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
izvilks Āliņģis makšķerēšanai.
lasmins Āliņģis, neaizsalusi vai atkususi vieta.
aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu.
ālanģis Āliņģis.
ālaņģis Āliņģis.
āleņģis Āliņģis.
āliņš Āliņģis.
ālogs Āliņģis.
ilāts Āliņģis.
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās).
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
Psylla alni alkšņu lapblusiņa.
Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka.
alažiņ Allažiņ.
alažīn Allažiņ.
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš.
Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre").
Trifolium alpestre Alpu āboliņš.
Lychnis alpina Alpu guntiņa.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
aļteņš alutiņš.
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai.
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
rotācija amatpersonu maiņa.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Zaborjes Ubadziški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
melilotus Amoliņi.
dzeltenais vanagzirnis amoliņš.
medusziedi Amoliņš.
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
āmuls Āmulis, āboliņš.
Syringa reticulata var. amurensis Amūras ceriņš.
sfirektomija Āmuriņa izgriešana.
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis.
butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints.
autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju.
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu.
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam.
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
endogēnā aneirisma aneirisma, radusies pēc patoloģiskām pārmaiņām artērijas sienā.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
anglene Angļu valoda (saziņas līdzeklis).
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu.
Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš.
anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
kapsulārā ankiloze ankiloze, ko rada pārmaiņas locītavas somiņā.
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
humulons Antibiotiska viela apiņos.
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās.
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums.
antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām.
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Aomina Aomiņa.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā.
pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals.
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
Phyteuma orbiculare apaļā septiņvīre.
boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža.
buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu).
runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā.
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana.
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī.
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai.
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
apašņot Apasiņot.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
cerīgs Apdāvināts ar labu atmiņu.
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Stēģi Apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem.
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
Lašupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Cepliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Babrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Beresņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Baibas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Beči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Asači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Davidovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Drebi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Fiļkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Goruškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Hvorobina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Janīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Jegorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Krīvmaizes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kuciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Līpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Lounīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mivrinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Muhi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Samrekovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Skredeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Strankaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Šuļohi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Tabakirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Vusari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Zīmeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kankuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
Zbedas Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā.
Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas.
Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Krejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Leinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Lukašiški apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Medvednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Muhti apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Jaunie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Jaunie Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Lielie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Reinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Remenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Runcavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Sadovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Sakaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Šļomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Sprindži apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Stefanpole apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Suņepi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Torogi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Veronikova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Zabegi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Zvīdri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Cimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Skangeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
Grošļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ķempes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ķeņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Rudbārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ūdrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā.
Kacari apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Kromaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Muraniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Meža Ruskuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Rubinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Rutkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Skutulova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Šļahotova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Šņucinova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Spilukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Spoģeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Strodova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Veiziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Veterauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Zamborova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Zeltiņu pagastā.
Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Dzidriņas Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Cekule Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Rumbula Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Lambārte Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Ālande Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas.
Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Cimdenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Krupi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
Ošenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Jaunlutriņu pagastā.
Namiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā.
Mizaiņi Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Atkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Upmale Apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri.
Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos.
Ākre apdzīvota vieta Igaunijā (_Aakre_), Valgas apriņķa ziemeļu daļā.
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos.
Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī.
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā.
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē.
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī.
Alatskivi apdzīvota vieta Igaunijā (_Alatskivi_), Tartu apriņķa ziemeļausrumu daļā.
Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī.
Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā.
Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī.
Ambla apdzīvota vieta Igaunijā (_Ambla_), Jervas apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā.
Aravete apdzīvota vieta Igaunijā (_Aravete_), Jervas apriņķa ziemeļos.
Ardu apdzīvota vieta Igaunijā (_Ardu_), Harju apriņķa dienvidu daļā.
Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī.
Olgina apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa austrumu daļā.
Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera.
Avinurme apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā.
Tudulinna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā.
Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē.
Sinimē apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Vīvikonna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Azeri apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē.
Sindi apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē.
Kohtla-Nemme apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā.
Liganuze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā.
Sompa apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā.
Voka apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā.
Kurtna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī.
Mētaguze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī.
Haiba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
Rīzipere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
Turba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
Habaja apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidu daļā.
Padize apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā.
Rummu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā.
Vazalemma apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā.
Kīju apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Kolga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Kūsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Vihaso apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Harju-Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumos.
Keila-Joa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, pie Keilas upes.
Kloga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Tabasalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā.
Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos.
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē.
Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos.
Arukila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Jiri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kīli apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kīza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kostvere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Koze-Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Lāgri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Lehtmetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Lo apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Oru apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Ravila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Rāziku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Saku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā.
Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā.
Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē.
Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos.
Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā.
Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Pala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa austrumos.
Tabivere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa dienvidu daļā.
Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos.
Pisisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā.
Veiziku apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā.
Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē.
Sadala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļu daļā.
Kārepere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Kuremā apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Laijuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Palamuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Pūrmani apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Sāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Sīmusti apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Torma apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Vaimastvere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Koeru apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa austrumos.
Jerva-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļaustrumos.
Ahula apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā.
Rosna-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā.
Imavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Kabala apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Koigi apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Oizu apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Serevere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Tarbja apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Tiri-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Vētsa apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Koluvere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Kullamā apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa rietumos.
Neva apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļos.
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā.
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās.
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā.
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā.
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Mikitame apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos.
Vēpsu apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos.
Verska apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos.
Orava apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Kanepi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidrietumu daļā.
Pelgaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā.
Tilsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā.
Saverna apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa rietumu daļā.
Himmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Krotuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Mammaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Moste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Vastsekūste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Jēsū apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumos.
Tori apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumu daļā.
Tihemesta apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Tali apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidu daļā.
Varbla apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumos.
Vihtra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Vendra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Kergu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Konga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Lepe apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Libaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Pernu-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Totsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas.
Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes.
Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes.
Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā.
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Audru apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Jēpre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Lavasāre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Selja apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Suigu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Keru apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa austrumu daļā.
Kivivigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidrietumu daļā.
Eidapere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā.
Jervakandi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā.
Merjamā apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā.
Sipa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā.
Vanavigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā.
Varbola apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Kohila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā.
Prillimē apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā.
Hagudi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kaerepere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kaiju apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kehtna apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kodila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kuimetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Lelle apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Raikila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Tamme apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Valgu apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Tudu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa austrumos.
Laekvere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
Rake apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
Simuna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
Jeneda apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā.
Lehtse apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā.
Sēze apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā.
Vajangu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā.
Viru-Nigula apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Vezu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļu daļā.
Āspere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Esu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Haljala apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Kadrina apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Lepna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Pajusti apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Roela apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Semeru apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Uhtna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Ulvi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Vao apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Veikemārja apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Vinni apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Viru-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos.
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē.
Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā.
Aste apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Keljala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Persama apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Pihtla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos.
Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos.
Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos.
Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē.
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā.
Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā.
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā.
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē.
Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē.
Koza apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos.
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē.
Rengu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidrietumu daļā.
Annikoru apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā.
Puhja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā.
Rannu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā.
Laeva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa ziemeļu daļā.
Ilenume apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Ilmatsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Kambja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Kervekila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Lohkva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Lūnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Melliste apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Neo apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Roiju apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Tervandi apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Ulila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Vara apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Vennu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Lillemē apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā.
Sihva apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā.
Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos.
Helme apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā.
Linna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā.
Hellenume apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Rīdaja apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Pikasilla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā.
Puka apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā.
Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs.
Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Miso apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Meniste apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidrietumu daļā.
Varstu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidu daļā.
Obinitsa apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļaustrumos.
Lasva apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Parksepa apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļos.
Kobela apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļrietumos.
Kuddre apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļrietumos.
Veimela apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļu daļā.
Hānja apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Reuge apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Semerpalu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Vastselīna apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī.
Kolga-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumos.
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Suislepa apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā.
Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā.
Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā.
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa rietumu daļā.
Leije apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļaustrumos.
Keo apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļos.
Olustvere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļu daļā.
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā.
Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Kukruze Apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī.
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi.
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga.
Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe.
Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā.
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā.
Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā.
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā.
Argana apdzīvota vieta Ķīnā (_Argan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā.
Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos.
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā.
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā.
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos.
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos.
Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos.
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā.
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī.
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī.
Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā.
Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
Matuizas apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa austrumu daļā.
Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Šeštoki apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumos.
Kapčamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Šventežere apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Teizi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
Pune apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Kauņas rajonā.
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
Nemakšči apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumos.
Kalnuji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
Paliepji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
Vidukle apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
Šiluva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Gudžūni apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļu daļā.
Aristava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos.
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos.
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā.
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā.
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos.
Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos.
Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā.
Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos.
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā.
Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos.
Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā.
Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Didžasale apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumos.
Naujasis Dauģēlišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumu daļā.
Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos.
Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos.
Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā.
Daugaiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Sudeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Užpaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Vižonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Antaliepte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Deguči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Salaka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Suvieka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Turmanta apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Užtilte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Svirkas apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumos.
Cirklišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Magūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Naujas Strūnaite apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
Delutava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Siesiki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Šventupe apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Taujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Vidišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Aleksandrovka Apdzīvota vieta Riebiņu novada Rušonas pagastā.
Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
Gulbene apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā.
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums.
Rībeni Apdzīvotās vietas "Riebiņi" nosaukums latgaliski.
pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī.
amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs.
apurdīt Apgāzt, kustinot ar kociņu.
kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta.
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
reibgalvītis Apiņa pievārds.
spurggalvis Apiņa pievārds.
apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
apinis apiņi ("Humulus").
vītis Apiņi stīgas.
apienis Apiņi.
humulus Apiņi.
apinaiņš Apiņu bagāts, apiņu pilns.
greizgalvis Apiņu epitets.
spurte Apiņu galviņa.
ģeikste Apiņu kārts.
Medicago lupulina apiņu lucerna.
braikste Apiņu maikste.
apiņvīte Apiņu maiksts.
klence Apiņu maiss.
klince Apiņu maiss.
maiska Apiņu miets, maiksts.
spurjāņi Apiņu pavārds.
Polygonium c-album apiņu raibenis.
spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
ģeikste Apiņu stīga.
apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
apīnājs Apiņu stīgas ar lapām.
Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā.
kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens").
Hepialus humuli apiņu šūpotnis.
sprodze Apiņu ziedgalviņa.
sagriezies Apjucis, piem.: viņam ir sagriezies.
apkārnīt Apjumt ar kārniņiem.
kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš.
dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis.
apkārtīns Apkārtnē, kaimiņos dzīvojošās.
apklenderēt Apklaiņot.
apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām.
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
raibīt Aplenkt, apriņķot, apskriet.
ripulis Aplis (1.1); riņķis (2); arī ripa (1).
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
maiņa Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
exchange Apmaiņa, maiņa.
pārmaiņa Apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija.
alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
apsērsējs Apmeklētājs, ciemiņš, viesis.
vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām.
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
Glaucidium passerinum apodziņš.
zvirbuļpūcīte Apodziņš.
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas.
martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt).
saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.).
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī.
apriņķpilsēta Apriņķa (centrālā) pilsēta.
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā.
kreičskola Apriņķa skola; kreicskola.
kreicskola Apriņķa skola.
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
kreise Apriņķis.
apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
limbu apmest apriņķot.
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks.
apklencēt Apstaigāt, apklaiņot.
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu).
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot.
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
aptieka Aptieciņa (1).
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim.
izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai.
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš.
saturīgs apveltīts ar labu atmiņu.
džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
aizpurvs Apvidus, vieta viņpus purva.
vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija.
banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
cilvēka dzīves cikls apzīmējums pēctecīgām fizioloģiskām, psiholoģiskām un sociālām pārmaiņām no dzimšanas līdz nāvei.
slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
Regnorum Apzīmējums Samuēla un Ķēniņu grāmatām.
loco Apzīmējums skaņdarbos pēc iepriekšēja oktāvas izmaiņu apzīmējuma, kas to atceļ.
universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa.
grains Apzīmējums zirnīšiem, kā arī graudiņiem.
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
SWALK Apzīmogots ar mīlas pilnu skūpstu (angļu "sealed with a loving kiss"; īsziņās).
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu.
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu.
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
gars Apziņa, domāšana.
nomaņa Apziņa, nojauta, nojausma.
sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
aumens Apziņa, samaņa.
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
obfuskācija Apziņas aptumšošanās.
konstituēšana Apziņas darbība pasaulē, apziņas radošais raksturs.
predormicija Apziņas krēslas stāvoklis īsi pirms aizmigšanas.
predormīcija Apziņas krēslas stāvoklis pirms aizmigšanas.
SOC Apziņas līmenis (angļu "state of consciousness").
erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
autopilots Apziņas nekontrolēts stāvoklis, bezdomu stāvoklis.
amplifikācija Apziņas paplašināšana terapeitiskā ceļā.
apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
centroversija Apziņas vadīta tapšana.
intencionalitāte Apziņas virzība uz domas priekšmetu.
apbungāt Apziņot.
W/ Ar (angļu "with"; īsziņās).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
dābulaine Ar āboliņu bagātīgs.
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
tiporota Ar apaļām, kvadrātiskām un trīsstūra pamatformām tipogrāfiski salikti rotājumi, viņetes, signēti un citi figūru salikumi.
atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.
apiņots Ar apiņu piedevu.
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
šņūrkainīte Ar aukliņām izrotāta (cepure u. tml.).
storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
ūbains Ar bārdiņu abās pusēs.
ūbelains Ar bārdiņu abās pusēs.
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
dobes Ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai.
nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2).
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1).
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
ekseles Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
ekši Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
elektrotelfers Ar elektropiedziņu aprīkots celšanas mehānisms, kuru vada, stāvot uz zemes (grīdas).
pietvaikots Ar garaiņiem, tvaiku pildīts.
pirtīžas Ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas.
elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
elektrodetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju.
detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
kognitīvs ar izziņu (izzinātājdarbību) saistīts; tāds, kā pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība).
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
kājmašiņa Ar kāju darbināma šujmašīna; kājmašiņš.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
atmārkšīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
atmāršīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
pieminīgs Ar labu atmiņu, atminīgs.
ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš.
ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš.
alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu).
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
aurinārijs Ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
uzlēžāt Ar ragaviņām (no kalna) slidināties.
modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus.
naikāties Ar rīksti atgaiņāties.
aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
septiņklasīgs Ar septiņām klasēm (par skolām).
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
septiņpunktu Ar septiņiem punktiem.
septiņstāvu Ar septiņiem stāviem.
kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
leptohromatisks Ar smalku hromatīna tīkliņu.
smaržkociņš Ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš.
izmaulāt Ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
aizšaut Ar šāviņu ievainot.
maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
vaivarots Ar vaivariņiem bagātīgs.
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
sublimināls Ar zemapziņu saistīts.
paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu.
afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
dot zīmi ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko)
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
marraba Arābu lociņinstruments ar vienu stīgu.
mozarabi Arābu nosaukums kristīgiem, kurus viņi Spānijā uzvarēja un kuri dzīvoja starp viņiem un zem viņu valdības.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
ķimiomorfoze Ārējā izskata maiņa ķīmiska procesa rezultātā.
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta.
eksoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
Ārupīte Āriņa, Sūlas pieteka.
chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā.
oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
organons Aristoteļa sekotājiem - loģikas kā zinātniskas izziņas līdzekļa nosaukums.
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
dvēzele Arkla sastāvdaļa, sprūdiņš sprandās, pret ko atspiežas vērstuve.
Lychnis arkwrightii Ārkraita guntiņa.
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas).
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita.
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks.
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani.
anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta.
citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta.
vars Ārpussistēmas mērvienība maiņstrāvas reaktīvās jaudas mērīšanai.
faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai.
ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām.
autoseroterapija Ārstēšana, slimniekam injicējot viņa paša asins serumu.
baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā.
izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu.
amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
Melilotus officinalis ārstniecības amoliņš.
tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
Calendula officinale ārstniecības kliņģerīte.
madakna Ārstniecības kliņģerīte.
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
granula Ārstniecības zāļu graudiņš.
arteriorāģija Arteriāla asiņošana.
dearterializācija Arteriālo asiņu pārvēršanās venozajās.
arteriotomija Artērijas atvēršana, galvenokārt asiņu nolaišanai.
arteriostrepse Artērijas savīšana ap asi asiņošanas apturēšanai.
aneurisma Artērijas sieniņu norobežota paplašināšanās.
atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem.
tuvlidums Artilērijas šāviņa sprādziens tuvāk par mērķi.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš.
fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
lode Artilērijas šāviņš.
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
vadāmais šāviņš artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem.
eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā.
ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula").
Euphorbia esula asais dievkrēsliņš.
dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā.
dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija.
dakriosolenīts Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
dakriostenoze Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu.
dakriohelkoze Asaru maisa un asaru kanāliņa čūlošana.
alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
hematonefroze Asinis nieru bļodiņās.
hidrohematonefross Asinis un urīns paplašinātā nieres bļodiņā.
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
nagadauzis Asins nolaidējs; asiņlaidis.
ķepe Asins nolaižamais radziņš.
disproteinēmija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas.
hematoplazmopātija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas.
hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši.
opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
angiostakse Asins sūkšanās; tieksme asiņot.
hemathidroze Asins sviedri, asiņu piejaukums sviedriem.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
lipohemartroze Asins un tauku uzkrāšanās locītavas somiņā pēc traumas.
mielomēnija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, kas saistīts ar menstruālo asiņošanu.
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
haemosporidia Asinssporaiņi.
babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
angiopresūra Asinsvada saspiešana asiņošanas apturēšanai.
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem).
haimatūrija Asiņaina urīna izdalīšanās.
pilonis Asiņains pampums, augonis.
bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
sangvinolents Asiņains; ar asins piejaukumu.
asiņaini Asiņains.
asinains Asiņains.
asiņots Asiņains.
ašņainis Asiņains.
ašņains Asiņains.
ašņots Asiņains.
dakriohemoreja Asiņainu asaru atdalīšanas.
hromodakrioreja Asiņainu asaru izdalīšanās.
angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu.
pseidomenstruācija Asiņošana gaidāmās menstruācijas laikā, kas nav saistīta ar menstruālām pārmaiņām endometrijā.
hepatorāģija Asiņošana no aknām.
otorāģija Asiņošana no ārējās auss ejas.
bronhostakse Asiņošana no bronha sienas.
bronhorāģija Asiņošana no bronhiem.
menelkoze Asiņošana no čūlas menstruācijas vietā.
epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms.
mētrorraģija Asiņošana no dzemdes ārpus fizioloģiskās menstruācijas; metrorāģija.
mastorāģija Asiņošana no krūts dziedzera.
kolporāģija Asiņošana no maksts.
ooforāģija Asiņošana no ovulācijas vietas.
pneimorāģija Asiņošana no plaušām.
pleirorāģija Asiņošana no pleiras; asinsizplūdums pleiras dobumā.
hemoproktija Asiņošana no taisnās zarnas vai hemoroidālām vēnām.
traheorāģija Asiņošana no trahejas gļotādas.
odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas.
cistohemorāģija Asiņošana urīnpūslī.
haimorragija Asiņošana.
haimorraģija Asiņošana.
elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku.
forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli.
akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
arterioversija Asiņošanas apturēšana, izvēršot artērijas sienu ar intīm u uz āru.
hemostāze Asiņošanas pārtraukšana, apstāšanās.
hemorāģiskā angiohialinoze asiņošanas tieksme, kuras cēlonis ir artēriju muskuļu slāņa iedzimta deģenerācija.
haemostatica Asiņošanu aizturētāji zāļu līdzekļi.
aseņot Asiņot.
asiņāt Asiņot.
ašņot Asiņot.
hemaleksīns Asiņu aleksīns.
hemoptoja Asiņu atkrēpošana, asiņu spļaušana.
hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu.
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
haimatotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā.
hematotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā.
ekstrāvasāts Asiņu ieplūšana no asinsvadiem audos.
olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā.
hematūrija Asiņu izdalīšanās ar urīnu.
pelioze Asiņu izplūdumi ādā.
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos.
hematopēnija Asiņu iztrūkums.
oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā.
asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
ķeķe Asiņu kūka, paltes.
haimeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
hemeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
hemoleikocīts Asiņu leikocīts (atšķirībā no audu leikocīta).
neīstā mola asiņu masa dzemdē, kas veidojusies no polipa vai audzēja.
haimamoiba Asiņu parazīts.
hiperēmija Asiņu pārpilnība kādā orgānā vai ķermeņa daļā.
autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
inopeksija Asiņu pastiprināta tieksme sarecēt.
hiperaimija Asiņu pieplūdums audos vai atsevišķos orgānos.
cefalēmija Asiņu pieplūdums galvā.
asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
melanžers Asiņu sajaucēja pipete.
haimoperikards Asiņu saplūdums sirds plēves dobumā.
plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
hemostāze Asiņu sastrēgums.
Mycena haematopoda asiņu sēntiņa.
asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām.
sēptikaimija Asiņu strutošana, kad asinīs iekļūst strutu baciļi.
gastrostakse Asiņu sūkšanās no kuņģa gļotādas.
izovolēmija Asiņu tilpuma pastāvība.
akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā.
defibrinēšana Asiņu un limfas atbrīvošana no fibrīna.
koza Asiņu un limfas sarecējums, kas pārklāj brūci.
haimatokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā.
hematokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā.
hematemēze Asiņu vemšana.
haimo- Asiņu-.
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
C vitamīns askorbīnskābe - ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā.
askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
aslaivīte Aslaiviņa.
oxytropis Aslaiviņas.
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
vīlinģis Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis; īliņš.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
nepilnā vidusskola astoņgadīgā vai deviņgadīgā skola.
octiduum Astoņu dienu laiks, termiņš.
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā.
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība.
Asvas Asvas ezers - Osvas ezers, atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete.
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža.
stādīties Atainoties atmiņā.
Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
kozulinieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliņi" iedzīvotāji.
ultraīslaicīgā atmiņa atbalss veida īslaicīgā atmiņa.
puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
algovaskulārs Atbild ar asinsvadu lūmena pārmaiņām, reaģējot uz sāpju kairinājumu.
NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās).
impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām.
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu); nomest (6).
nomest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu).
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu).
atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus.
plintavāt Atbrīvot no ciņiem (pļavu); kopt (pļavu).
izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
izsaiņot Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma.
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa.
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā.
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi.
langvēģis Ateja, mazmājiņa.
mazmāja Ateja, sausā tualete, kā atsevišķa būdiņa.
ķemetiņš Ateja; ķemertiņš.
atvest Atgādāt (ziņas, vēstis).
atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis).
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
atganīt Atgaiņāt no sevis, novērst.
atstuidīt Atgaiņāt, aizsargāt.
atkautrēt Atgaiņāt, atdzenāt.
mušāties Atgaiņāties no mušām.
nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties.
atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties.
atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties.
atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties.
atgaināties Atgaiņāties.
atkarcināties Atgaiņāties.
atkrauties Atgaiņāties.
atšvaitīties Atgaiņāties.
metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
pamodināt Atjaunot (atmiņā).
atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
atsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
uzsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
atmodināt Atjaunot, atsaukt (atmiņā).
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
pamosties Atjaunoties (atmiņā).
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām.
ciš Atkārtojumā lieto aizgaiņāšanai, aizbaidīšanai, kā uzsaucienu zosu džišanai.
pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā.
reoksidēšana Atkārtota skābekļa saistīšana (piem., hemoglobīnam) pārmaiņus ar reducēšanu.
zvaukšķināt Atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū).
stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām.
atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu.
atvazāties Atklaiņot, atklīst.
atblisēt Atklaiņot, nokļūt.
atklaiņāt Atklaiņot.
nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m.
atkliņģāt Atkliņģot.
atkulties Atklīst, atklaiņot.
atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
Sedum reflexum atliektais laimiņš.
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
miņa Atmiņa (2), piemiņa; atgādinājums.
kopēšana Atmiņā glabāto datu pārrakste (reproducēšana) citā vietā vai atmiņas veidā (iespējams arī citā fiziskā formā).
buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi.
metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu).
nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja.
videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai.
atģisma Atmiņa, atjauta.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā.
iekšējā atmiņa atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības.
energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts.
vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes.
lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem).
palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām.
magnētiskā diskatmiņa atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
diskatmiņa Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
lāzeratmiņa Atmiņa, kurā informāciju ieraksta un lasa ar lāzera stara palīdzību.
hologrāfiskā atmiņa atmiņa, kurā izmanto hologrāfijas metodes informācijas ierakstīšanai, glabāšanai un lasīšanai.
nedestruktīvā atmiņa atmiņa, kurā katras šūnas saturs saglabājas pēc informācijas nolasīšanas.
destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno.
domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus.
asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.
secīgās piekļuves atmiņa atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti.
ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā.
aizsargātā atmiņa atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas.
kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu.
tūlītējās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai piekļuves laiks jebkurai atmiņas šūnai nav atkarīgs no iepriekšējās piekļuves šai atmiņai.
energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.
permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
pastāvīgā atmiņa atmiņa, no kuras informāciju var tikai nolasīt; lasāmatmiņa; ROM.
ģisma Atmiņa, nojauta, jēga.
memoria Atmiņa, piemiņa, vēstījums.
memoire Atmiņa, piemiņa.
iegāds Atmiņa; aizgāds, krājums.
atgāda Atmiņa; atgādinājums.
atgādība Atmiņa.
atgāds Atmiņa.
atmārkša Atmiņa.
atmārša Atmiņa.
iegāda Atmiņa.
mnēme Atmiņa.
prāts Atmiņa.
tikšņa Atmiņa.
vieķis Atmiņa.
miņa Atmiņas (3).
pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai.
bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu.
lietotāja apgabals atmiņas daļa, ko var izmantot lietotāja programmas glabāšanai.
programmkanāls Atmiņas daļa, ko viena programma izmanto informācijas izvadei, bet otrai - šī informācija ir ievadinformācija.
konfabulācija Atmiņas defektu aizpildīšana ar izdomājumiem.
atsaukšana Atmiņas fragmentu aktualizēšana.
apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu.
diskiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa.
lenšiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no magnētiskās lentes un lenšdziņa.
pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
ārējā krātuve atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai.
galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu.
izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei.
lapsus memoriae atmiņas kļūda; piemiršanās.
paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu.
banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus.
deklaratīvā atmiņa atmiņas par faktiem un notikumiem.
gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
skaldīšana atmiņas sadalīšana neatkarīgās sekcijās.
paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju.
tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access").
piemārša Atmiņas traucējumi.
pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
dismnēzija Atmiņas traucējums.
retrogrādā amnēzija atmiņas trūkums par kādu posmu pirms galvas smadzeņu traumas.
pēcizmete Atmiņas un reģistra saturu izvade anormālas aptures gadījumā.
atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai.
mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības.
hipomnēzija Atmiņas vājums.
amnēsija Atmiņas zaudēšana.
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
lokalizētā amnēzija atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas.
cauķis Atmiņas zudums.
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
atdomas Atmiņas.
miņas Atmiņas.
vairāklīmeņu atmiņa atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem; atmiņas hierarhija.
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
memorāts Atmiņu stāsts.
izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību.
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
aizzāminēt Atņemt atmiņu.
zāminēt Atņemt atmiņu.
starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos.
atoma planetārais modelis atoma uzbūve modelis: centrā atrodas atoma kodols, kurā sakoncentrēts pozitīvais lādiņš un gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķo elektroni.
antiatoms Atoms, kas sastāv no antidaļiņām.
pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu).
atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai).
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā.
superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu.
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
švitināt Ātri griezt riņķī vai šūpot.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
kartuša Ātri sadegoša auduma maisiņš pulvera lādiņam.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
Vudrinkas ezers atrodas Grāveru pagastā, platība - 19 ha; dziļums - līdz 22,3 m; Udrinka; Udriņķa ezers; Vudrinka.
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā.
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m.
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
Fonņa-Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
šorttreks Ātrslidošanas sporta veids (īsajā celiņā).
vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
epohē Atsacīšanās no spriedumiem par ārpasauli, no visa, kas nav apziņa.
atsprangāt Atsaiņot, atsiet, atsprādzēt.
vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
AMF atsaucīgo māmiņu forums.
atminēšana atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem; [atminēšanās]{s:1215}
atcerēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem)
atminēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem); [atcerēšanās]{s:510}
uzrakņāt Atsaukt atmiņā (ko).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
atžļeibt Atsaukt atmiņā; mācēt.
ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs.
nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa.
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem.
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
konglobācija Atsevišķu daļiņu savelšanās apaļās pikās.
hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas.
īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot.
rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
skaņas augstuma kropļojumi atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē.
etslēdziņa Atslēdziņa.
atšifrēšanas atslēga atslēga, ko izmanto šifrēto ziņojumu atšifrēšanai.
publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu.
vienpakāpes atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi kravas lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāru buksēm vai ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi.
divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums).
attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
intervalls Atstatums starp 2 skaņām augstuma ziņā.
rindstarpa atstatums starp vienas teksta rindkopas rindiņām.
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
atriest Atsūtīt (ziņu).
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija.
mise Atšķirībā no prēmijas nomaksas vairākos termiņos, dzīvības apdrošinājuma prēmiju vienreizēja samaksa.
lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds.
šķērsbāze attālums starp gaisakuģa riteņu, slēpju vai pludiņu kontakta ar virsmu centriem.
ratiņu bāze attālums starp ritošā sastāva ratiņu malējo riteņpāru griešanās asīm.
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa.
čorka Atteka, strautiņš, ieleja.
pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
ūdens bilance attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
kaimiņattiecības attiecības starp kaimiņiem.
nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
bitemporāls Attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem.
ideovaskulārs Attiecīgs uz asinsrites pārmaiņām psihiskā ietekmē.
horioplacentāls Attiecīgs uz bārkstiņu apvalku un placentu.
ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
bazitemporāls Attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu.
biaurikulārs Attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu.
dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
hronotermāls Attiecīgs uz periodisku ķermeņa temperatūras maiņu.
etmokraniāls Attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu.
brefotrofisks Attiecīgs uz zīdaiņu uzturu.
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
atmaksa Attieksme, parasti ļauna, pret kādu par viņa labo darbību.
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
atgaiņa Atvairīšanās, atgaiņāšanās.
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā.
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē).
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas.
tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī.
fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem.
transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
luftcaurums Atvērts logs vai vēdlodziņš.
PC Atzīme uz telegrammām ar nozīmi: paziņot nosūtītājam saņemšanas atzīmi.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei.
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
cognitio Atziņa, izziņa, izpratne.
antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
atklājums Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
domājums atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
atzīšana Atziņa.
atzīšanās Atziņa.
gnosis Atziņa.
korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā.
bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām.
bāze atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš").
ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā; ārstēšana.
mācīšanās atziņu, izpratnes, pieredzes gūšana
confessio Atzīšanās, atziņa.
pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
atzvalas Atzveltne uz ragaviņām.
atzvales Atzveltne uz ragaviņām.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji.
jurģenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji.
teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji.
vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji.
vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji.
ķierms Audekla metu posmiņš.
ķierums Audekla metu posmiņš.
Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
perilobulīts Audu iekaisums ap plaušu daiviņām.
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
periholangīts Audu iekaisums ap žultsvadiņiem.
diatermokoagulācija Audu koagulācijas metode ar augstfrekvences maiņstrāvu.
kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots.
elektrosekcija Audu pārdalīšana ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību.
atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos.
atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
organdīns Audums no smalkiem kokvilnas diedziņiem, līdzīgs muslīnam, tikai blīvāk austs un stīvāk apretēts.
actains Audums, adījums ar citas krāsas actiņām.
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī.
insulinoma Audzējs, kas sastāv no aizkuņģa dziedzera saliņu šūnām.
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
laišķis Auga (parasti sīpola) lociņš.
hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām.
nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība.
zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš.
higroskopiskas kustības auga vai tā daļu kustības, ko izraisa vides mitruma pārmaiņas.
oktandrijas Augi ar astoņiem putekļu trauciņiem.
sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas.
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
sfenoze Augļa galviņas iespiešanās iegurnī.
paragomfoze Augļa galviņas iespiešanās iegurņa kanālā.
kraniotomija Augļa galviņas perforācija patoloģiskās dzemdībās.
augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
dadaziņa Augs, dedestiņas.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti.
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
Melilotus altissimus augstais amoliņš.
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi; virsmiziņa.
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai).
vertekss Augstākais punkts artilērijas šāviņa trajektorijā.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš.
macrojugata Augstāko vienādspārnu tauriņu apakškārta.
augstfrekvences ģenerators augstas frekvences maiņsprieguma ģeneratoru kopējs nosaukums.
plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju.
nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
centaurium Augstiņi.
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
flops Augstlēkšanas stils, kurā sportists latiņu pārvar atmuguriski.
osborns Augstlēkšanas stils, kurā sportists pārvar latiņu sāniski.
de haut en bas augstprātīgā labvēlībā, ar pārākuma apziņu.
Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā.
flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
augšlecām Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
augšlecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
augšlēcu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
auslecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu.
ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām.
augstene Augša, augšējā daļa; bēniņi; augšiene.
intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants.
Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā.
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai.
ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru.
acs kaktiņš augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta; sejas, acu daļa ap šo vietu.
atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)").
HMA augšējās atmiņas apgabals.
platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
sekrētaudi Augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
biostimulācija Augu augšanas veicināšana ar dabīgas izcelsmes stimulatoriem, kas aktivizē vielu maiņu.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
termonastijas Augu kustības, ko izsauc apkārtējās vides temperatūras izmaiņas.
fotonastija Augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē).
augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
klimakss Augu segas maiņas beigu stadija.
izdalītājsistēma Augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru.
plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
aukstasiņi Aukstasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru temperatūra mainās līdz ar apkārtējo temperatūru (zivis, abinieki, rāpuļi).
poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
aukstasinains Aukstasiņu.
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
pūcīši Auniņi; arī jebkuri augi, kam augļi ar pūkām.
tillerijas Auniņi; spilve (1).
laimpuķe Auniņi.
bikiņš Auniņš.
Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica").
Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
forficulidae Auslīžņi, plaši izplatīta kukaiņu dzimta ādspārņu kārtā.
skripsts Auss ļipiņa, auss krimstala.
grība Auss ļipiņa.
ļepa Auss ļipiņa.
lipete Auss ļipiņa.
skrimstiņš Auss ļipiņa.
earbags Aussega jeb ausu spilventiņi.
koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki.
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
klausule Austiņa (2).
ievalks Austiņa zābakam.
ārējie antfoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
naušņiki Austiņas.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām.
Austriņa ezers Austriņezers, aizaudzis ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņu ezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņš Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
Austrs Austriņš, rīta zvaigzne.
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma.
adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos.
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
Gangas briļļputniņš austrumu briļļputniņš.
Zosterops palpebrosa austrumu jeb Gangas briļļputniņš.
iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām.
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
Bilkīsa Austrumu mitoloģiskajā tradīcijā Sābas ķēniņiene, Jemenas valdnieka meita.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
falafels austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu bumbiņas vai šādi gatavots pīrāgs.
loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa.
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
vīsti Autiņi (bērnu).
drāniņas Autiņi.
savīsti Autiņi.
vindeļi Autiņi.
sovista Autiņš bērnu tīšanai.
radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
mikroprogrammvadība Automātiska datoru un citu elektronisku ierīču vadība, ko uztver specializētā atmiņā ierakstītas mikroprogrammas.
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai.
matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
Zemes mākslīgais pavadonis automātisks kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi.
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
uzziņu sistēma automatizēta sistēma, kas darbojas dialogrežīmā un nodrošina lietotājus ar uzziņas informāciju.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās.
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
spire Auzu vai cita auga skara; apiņu galviņa.
līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
avans Avens, aitu tēviņš.
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
Lošu ezers Avošiņš, ezers Bērzaunes pagastā.
Lašu ezers Avošiņš, ezers Vestienas pagastā.
Avotiņš Avošiņš.
Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
zītaravotiņš Avotiņš ar ļoti tīru, dzidru ūdeni.
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
alags Avots; ala ar avotu; caurums zemē, no kura avotiņš burbuļo.
Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
aždagales Aždagaļu līgaviņa - nicinošs izteiciens.
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji.
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā.
dābulājs Bagātīga apaudzis ar āboliņu.
glomerulozs Bagātīgi apgādāts ar kamoliņiem.
amolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
emolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana).
ābolots Bagāts ar āboliņu.
pauna Bagāža, saiņi.
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
entomofobija Bailes no kukaiņiem.
baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru.
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
čuks Bakstāmais kociņš.
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
gimnobaktērija Baktērija bez viciņām.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
amfitrihi Baktērijas ar vienu viciņu katrā galā.
rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas.
bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā.
Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums.
vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji.
valerianella Baldriņi.
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva.
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
bālelis Bāleliņš.
bālenītis Bāleliņš.
bālens Bāleliņš.
brāleliņš Bāleliņš.
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
ārējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
laringorāģija Balsenes asiņošana.
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā.
pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā.
ksenofonija Balss pārmaiņa līdz nepazīšanai.
heterofonija Balss rakstura nenormālība vai pārmaiņa.
balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
balstiņas Balstiņa.
kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
baltavitiņa Balta aitiņa; baltavetīna.
baltavetīna Balta aitiņa; baltavitiņa.
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais ābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltais amoliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltais amols baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltais cūkābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltais cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltais pļavu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltie dāboli baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltais bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
lauka āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
ložņu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
Māras āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
mazais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
stigu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
stīgu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
Trifolium repens baltais āboliņš.
cūkabuliņš Baltais āboliņš.
Melilotus albus baltais amoliņš.
kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes.
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
baltemols Baltamols - baltais āboliņš.
plēka Baltās pelnu pārsliņas.
aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta.
trialeurodes Baltblusiņu apakškārtas ģints.
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera.
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu.
Anthyllis x baltica Baltijas pērkonamoliņš.
Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš.
BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service").
Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
Upeņi Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukuma variants.
Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski.
Teikura ezers Baltiņu ezers Kūku pagastā.
Teikuru ezers Baltiņu ezers Kūku pagastā.
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem.
nefelions Balts plankumiņš uz naga.
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes.
diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos.
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
Chlidonias leucopterus baltspārnu zīriņš.
Irania gutturalis baltuzacu erickiņš.
Chlidonias hybridus baltvaigu zīriņš.
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā).
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants.
Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants.
Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants.
Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants.
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
Tanacetum balsamita balzama biškrēsliņš.
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu.
drabiņbaļļa Baļļa, kur ievieto drabiņas.
Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus.
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā.
raglikšana Banku likšana un asiņu nolaišana.
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus.
kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī.
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
kā vārnas barā, nikni, plēsonīgi; ar ziņkāri.
bārbalains Bārbalaiņš.
bārbulains Bārbalaiņš.
bārbulaiņš Bārbalaiņš.
sūkalbārda Bārda, kuras vietā aug tikai atsevišķas spalviņas.
spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
parastā bārdaine bārdaiņu suga ("Pogonatum urnigerum").
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
ruminācija Barības atvemšana, ko novēro zīdaiņiem; baudas noteikta atgremošana zīdaiņiem.
barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
himifikācija Barības pārveidošana kuņģī par hīmu, barības putriņu.
išohīmija Barības putriņas aizture kuņģī.
ahīmija Barības putriņas trūkums vai nepietiekama veidošanās.
fāžveidīgā putnu ēdināšana barības sastāva izmaiņas atkarībā no putnu ganāmpulka vidējās produktivitātes izmaiņām.
ezofagorāģija Barības vada asiņošana.
šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
barionskaitlis Barionlādiņš.
antibarioni Barionu antidaļiņas - antinukloni, antihiperoni un rezonansi.
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām.
barčiks Bārs (krodziņš).
pudra Bars, bariņš, puduris.
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
bārters Barters; prečmaiņa.
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu.
basains Basaiņš.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
Trifolium hybridum bastarda āboliņš.
Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums.
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji.
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji.
dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji.
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji.
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji.
teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Coreopsis basalis bazālā brūnactiņa.
auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda.
auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta.
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta.
ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa").
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem.
teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants.
Mežezers Bebriņu ezers Skujenes pagastā.
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
bebru kārkliņi bebrukārkliņi.
beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebru pauti bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga.
Solanum dulcamara bebrukārkliņš.
vējkārklītis Bebrukārkliņš.
dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
koķis Beciņa, poķis (2).
tekulis Bēglis; klaiņotājs.
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
bekains Bekaiņš.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
bavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
muembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
vavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
bendī Bendijs – komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu.
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
laidaraugša Bēniņi virs govju kūts.
bēliņģis Bēniņi, jumta telpa.
ustabas augša bēniņi.
bēniņu stāvs bēniņi.
augšiena Bēniņi.
augstenes Bēniņi.
bēliņi Bēniņi.
bēniņģis Bēniņi.
bēniņš Bēniņi.
bērniņaugša Bēniņi.
bērniņi Bēniņi.
verhovaja Bēniņi.
golubjatņiks Bēniņu apzadzējs.
drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu.
apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne.
bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis.
čerdačņiks Bēniņu, šķūnīšu apzadzējs.
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
paladziņi Bērna autiņi.
vīsteklis Bērna autiņi.
vindele Bērna autiņš.
vindelis Bērna autiņš.
vindolis Bērna autiņš.
vinduliņš Bērna autiņš.
vindulis Bērna autiņš.
vinduls Bērna autiņš.
asinklitisms Bērna galviņas fleksija uz sāniem dzemdībās, paura guļa.
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
bērneks Bērniņš.
bengulis Bērns (mīļvārdiņš).
perķis Bērns ar sīku sejiņu.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
šnicere Bērns, kas sagraiza visu, kas nonāk viņa rokās.
bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
drēbītes Bērnu autiņi.
mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa.
zabene Bērnu priekšautiņš.
sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli.
vāģīši Bērnu ratiņi; rotaļu ratiņi.
rateņi Bērnu ratiņi.
važiņi Bērnu ratiņi.
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
kustu Bērnu spēles ar akmentiņiem.
stociks bērnu stāvgaldiņš.
muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa.
vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums.
bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš.
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
Bērziņu ezers Bērziņa ezers Ģibuļu pagastā.
Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
grizānieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants.
Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski.
Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants.
Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji.
porecieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji.
Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
upmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants.
Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants.
Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants.
poņģelis Bērzlapes podiņš.
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās).
bēta starojums bēta daļiņu plūsma.
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru.
enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
b. c. bez cenas (izdevniecības ziņās).
sveikot Bez darba klaiņot.
b. g. bez gada (izdevniecības ziņās).
impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
atmesties kā vatē bez iespaida, piem.: viņa runa atmetās kā vatē.
b. v. bez vietas (izdevniecības ziņās).
b. v. un g. bez vietas un gada (izdevniecības ziņās).
bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā.
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa").
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga.
asariņa Bezdelīgactiņa.
bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa.
bezlingačiņa Bezdelīgactiņa.
bezdelnieku actiņas bezdelīgactiņas.
akefali Bezgalvaiņi; acefali.
acrania Bezgalvaskausaiņi.
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
enerģijas pārnese bezizstarojuma procesi vielā, kuros elektronu ierosinājumu enerģija tiek nodota no ierosinātās daļiņas (molekulas, atoma, jona) uz neierosinātu daļiņu.
pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu.
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
archicariota Bezkodola šūnaiņi, viens no dzīvās dabas iedalījuma taksoniem.
procaryota Bezkodola šūnaiņi.
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
baltie asinsķermenīši bezkrāsainās asiņu šūnas; leikocīti.
kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā.
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot.
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām.
roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
bezfilma Bezsamaņa; apziņas nekontrolēts stāvoklis.
robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste.
apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota").
apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma.
bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma.
pliena augsne bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā.
snuss beztabakas nikotīna maisiņi.
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki.
agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni).
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
mate Biedrs, draugs, paziņa.
sokla Bieza kociņu jaunaudze.
sokle Bieza kociņu jaunaudze.
soklis Bieza kociņu jaunaudze.
salsa bieza mērce ar dārzeņu un augļu gabaliņiem.
apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē.
Sedum pachyphyllum biezlapainais laimiņš.
drapanas Biezpiena gabaliņi pienā.
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
bukstiņbiezputra Biezputra, kurā apvienoti putraimi un kartupeļi; bukstiņputra.
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ).
epimenoreja Bieža menstruālā asiņošana ar saīsinātu menstruālo ciklu.
promiskvitāte Bieža partneru maiņa dzimumattiecībās.
16 rumbu sistēma biežāk izmantotā rumbu sistēma ar horizonta riņķa dalījumu 16 daļās, rumbu nosaukumus veido no debespušu nosaukumu (angļu valodā) pirmajiem burtiem: N, NNE, NE, ENE, E, ESE, SE, SSE, S, SSW, SW, WSW, W, WNW, NW un NNW.
polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu.
polihipermenoreja Biežas menstruācijas ar anomālu asiņošanu.
karstais saraksts bieži izmantojamu globālā tīmekļa vietu saraksts, ar ko lietotājs strādā, izmantojot izvēlni vai dialoga lodziņu; grāmatzīmju saraksts.
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija.
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski.
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
sarkankrievi Bijušās Austroungārijas ukraiņi.
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski.
Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi.
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa.
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski.
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi).
Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā.
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu).
haplodonts Bioloģijā dzīvnieks, kura dzerokļiem nav pauguriņu.
metamorfoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku formas pārmaiņas to individuālās attīstības gaitā.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C.
emiters Bipolārā tranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji ieplūst tranzistora bāzē.
Koltzen Bīriņi.
Bīriņmuižas ezers Bīriņu ezers.
Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Bīriņmuiža Bīriņu muiža.
burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus.
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
sijāšana Birstoša materiāla sadalīšana frakcijās ar sietiem pēc to daļiņu lieluma (sk. frakcionēšana).
smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji.
skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi.
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā).
efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem.
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem.
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka.
Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
androstendiols Biseksuāls hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam.
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci.
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
cērmju zāles biškrēsliņi.
biškrēslīns Biškrēsliņi.
bīskrēslīši Biškrēsliņi.
tanacetum Biškrēsliņi.
bišu krēsliņš biškrēsliņš.
bikrēslīte Biškrēsliņš.
bikrēslītis Biškrēsliņš.
biskrēsliņš Biškrēsliņš.
biskrēslītis Biškrēsliņš.
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita").
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare").
pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos.
vaskadziedzeri bišu dzimtas kukaiņu orgāns, kurā notiek vaska izstrāde.
dzeltenas biksītes bišu kājiņas, aplipušas ar ziedputekšņiem.
meduskanniņa Bišu kāres šūna, kur ievākts medus; medkanniņa.
ņerva Bišu kūniņa.
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
peres Bišu u. c. kukaiņu oliņas, arī kāpuri; peri.
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga.
Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis.
bišu peri bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
mašīnvārds Bitu grupa, ko datora operatīvajā atmiņā ieraksta vai nolasa ar vienu komandu.
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi.
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
klimerēt blandīties, klaiņot.
lintīt Blandīties, klaiņot.
plunderēt Blandīties, klaiņot.
šļenderēt Blandīties, klaiņot.
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
apžūrēt Blenzt, ziņkārīgi aplūkot.
blīniņ Blīniņ lūkot - uzlūkot ar muļķīgām acīm.
Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
Cephalozia pleniceps blivgalviņas pumpurzarene.
buturis Blīvs bars (kukaiņu).
kustiņa Blīvs kukaiņu bars, mudžeklis.
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
Verbascum densiflorum blīvziedu deviņvīruspēks.
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Škinči Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skiņči" bijušais nosaukums.
aphaniptera Blusas - kukaiņu klases kārta.
blusiņas Blusiņa.
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara.
bobofingi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
bobogi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
bobovuli Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
izčomerēts Bojāts, kukaiņu izēsts.
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
bumbieris Bokseru treniņu maiss.
Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē.
Bieļenkoje Boļtiņais - ezers Ezernieku pagastā.
Beļenkoje Boļtiņais – ezers Ezernieku pagastā.
Boltiņkijs Boļtiņais ezers Ezernieku pagastā.
Baltais Boļtiņais, ezers Ezernieku pagastā.
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
bonzai Bonsai - japāņu pundurkociņi; šo kociņu audzēšanas māksla.
bordinghauzs Bordiņmāja, pansija.
bordings Bordiņmāja, pansija.
bordiņš Bordiņmāja, pansija.
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš.
pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
etnobotānika Botānikas daļa, kas vāc un sistematizē tautā izplatītās ziņas par augiem.
augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību.
botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
virbens Bozīte, nūjiņa.
fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
bradu tīkls bradiņš.
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
britelēni Brakalaiņi.
bukulēni Brakalaiņi.
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
griečalāt Braukt uz ledus riņķī.
ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
brickas Brāziens, pēriens; braciņš.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
antidinatrona tīkliņš bremztīkliņš.
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
ķilata Brētliņa ("Spratus spratus", senāk "Clupea sprattus"); konservēta brētliņa.
Sprattus sprattus brētliņa.
brēdeliņš Brētliņa.
brēkliņš Brētliņa.
brēteliņa Brētliņa.
brēteliņš Brētliņa.
brētlene Brētliņa.
brētliņš Brētliņa.
grieča Brētliņa.
ķilas Brētliņas.
bridelīte Bridaliņa.
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
Brieždobe Briežezeriņš, ezers Lazdonas pagastā.
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā.
Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
bule Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
brilē Brilē pudiņš - deserta ēdiens no olām, krējuma un cukura, glazēts ar brūninātu cukuru.
lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
zosterops Briļļputniņi.
zosteropidae Briļļputniņu dzimta.
dzeltenais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops citrinella").
brūnsānu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops erythropleura").
Japānas briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops japonica").
sudrabainais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops lateralis").
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus").
austrumu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops palpebrosa").
fleksis Briļļu rāmītis, kura kājiņas ir ar atsperi.
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
Briģu ezers Briņģu ezers Drustu pagastā.
Sustalu-Briņģu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
Susteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
Zusteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
Sustalas ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā.
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
breitiņš Brītiņš.
brītīns Brītiņš.
BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
aso Brīva cīņa - paukošanā un boksā - divu sportistu treniņa cīņa.
brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām.
pavaļāk Brīvāk (laika ziņā).
ferītatmiņa Brīvas meklēšanas atmiņa, kuras šūnas ir magnētserdes elementi; lietoja līdz 20. gs. 70. gadiem.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
statiskā atmiņa brīvpieejas atmiņa, kurā informācija glabājas trigeros.
RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory").
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperācija (2).
kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperatīvs 1(1).
kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks.
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji.
čora Brodiņš.
čore Brodiņš.
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
guļbūvju kultūra bronzas laikm. kult. (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopk., zemk.
briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
Anthyllis vulnearia brūču pērkonamoliņš.
Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
coreopsis Brūnactiņas.
bazālā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis basalis").
lielziedu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis grandiflora").
lancetiskā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis lanceolata").
sārtā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis rosea").
krāsu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis tinctoria").
šaurlapu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis verticillata").
dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
zelta āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium strepens").
Trifolium spadiceum brūnais āboliņš.
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
Zosterops erythropleura brūnsānu briļļputniņš.
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
noctiluca Bruņvicaiņu ģints.
dinoflagellata Bruņvicaiņu kārta.
dinoflagellida Bruņvicaiņu kārta.
Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu.
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija.
Bezdibenis Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
Bezdibena ezers Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
trejādais dārgakmens Buda kā skolotājs, dhamma kā viņa mācība un sangha kā kopiena, kuras dzīve pamatojas uz šo mācību, budistu ticības stūrakmens.
bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja.
butka Būda; maza mājiņa.
Devadata Budas brālēns un viens no viņa pirmajiem mācekļiem.
Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
budinka Būdiņa; (neliela) ēka, arī jaunbūve.
budantiņa Būdiņa.
punīte Būdiņa.
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
anātmans Budisma centrālā atziņa, ka nav nedz dvēseles, nedz patības.
Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi.
Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
triratna Budisma trīs dārgumi - Buda (skolotājs), dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena); trīs dārgakmeņi.
Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
bakskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
bultskrūve Bulta (3) - metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
strelka Bultiņa; rādītājs.
buļpautiņš Buļpautiņi (1).
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem.
Psylla pyri bumbieru lapblusiņa.
Contarinia pyrivora bumbieru pangodiņš.
volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora.
bumbiņas Bumbiņa.
Lathyrus tuberosus bumbuļu dedestiņa.
Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana.
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
uzlūvēšana Burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja.
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Heterotrioza apicalis burkānu lapblusiņa.
pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā.
rūtiņu burtnīca burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem.
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
burta augstums burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
iespiedburti Burtstabiņi.
burts Burtstabiņš.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
taustene Burtu saliekamo mašīnu taustiņu galda apzīmējums.
bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
rabas Buru aukla (skotiņš).
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
overštaga Burukuģa pagrieziena veids, kad kursa izmaiņas saistītas ar halzes izmaiņām.
nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību.
bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
skanēt ausīs būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
smarkačāties Būt izvēlīgam ēdiena ziņā.
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
būt kāda rokās būt kāda varā, ziņā, būt no kāda atkarīgam.
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
(vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
būt uz kakla būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā.
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, zūd (sajūtas, atmiņas).
dot liecību būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
sniegt (arī dot) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko); mīties.
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
iesēsties galvā Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt zīdaiņa vecumā.
nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā.
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā); pavērsiens (2).
pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums.
parlīrs Būvložu iekārtā zeļļu priekšstāvis un viņu darba tiešais pārraugs.
ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts.
sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
melilotīns C~9~H~8~O~2~, glikozīds, kas atrodams amoliņa ziedos.
mezatons C~9~Hl~4~ClNO~2~, sintētisks preparāts, darbības ziņā tuvs adrenalīnam.
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos.
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos.
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju.
pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
cālene Cālis (jauna vistiņa).
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
transsudācija Caur asinsvadu sienām norisoša asiņu šķidrās daļas izsūkšanās ķermeņa audos un dobumos.
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
naīdas Caurspīdīgi tārpiņi uz ūdens augiem.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
aerotūba Caurule ar gaisa virsspiedienu (hloretila ampula) vai zemspiedienu (ampula ar adatu bez šļirces asiņu noņemšanai no vēnas).
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem).
retumains Caurumains, ar caurumiņiem (par adījumu).
pavērkši Caurumiņi pastalu malās, kur izver auklu.
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
saiņotava Cehs, nodala, arī telpa, kur saiņo (ko).
ajuga Cekuliņi - lūpziežu dzimts ģints.
cekuliņš Cekuliņi.
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama.
ložņu cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga reptans").
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
Sterna sandvicensis cekulzīriņš.
stakles Celaiņu jostu aužamā ierīce.
tekmala Celiņa mala.
celīte Celiņš (1).
celīte Celiņš (2).
grīdceliņš Celiņš (3).
atšķirtne Celiņš (matu).
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
dorožka Celiņš.
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
gnozeoloģiskās saknes cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
pusģēvele Celtnes zelmiņa puse.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
turneja ceļojums pa riņķveida maršrutu.
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
štiga Ceļš, gājēju celiņš.
piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda.
noskrējiens Ceļš, kuru vielā noiet elementārdaļiņa (elektrons, protons u. c.), līdz tā pilnīgi palēninās un apstājās.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu.
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas.
ziņojumapmaiņas komutators centrmezgls, kas nodrošina protokolu pārveidošanu dažādu ziņojumapmaiņu sistēmu sadarbībā.
cwt Centweight, 100 mārciņas, jeb 50,802 kg.
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
krikāmi Cepti speķa gabaliņi.
krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi.
croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš.
cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
stopnīca Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei).
sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu).
Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
ciriņi Ceriņi ("Syringa").
besiņi Ceriņi.
cerīni Ceriņi.
cireles Ceriņi.
cirēlijas Ceriņi.
cirelini Ceriņi.
cireliņi Ceriņi.
cirināji Ceriņi.
cirīni Ceriņi.
cirins Ceriņi.
ciruliņi Ceriņi.
cirulīni Ceriņi.
plēdari Ceriņi.
plēderiņi Ceriņi.
pliederi Ceriņi.
siriņi Ceriņi.
sīriņi Ceriņi.
syringa Ceriņi.
cirīnkoks Ceriņkoks.
ciriņkrāsa Ceriņkrāsa.
besazieda Ceriņkrāsas.
pliedarājs Ceriņkrūms.
Catalpa bignonioides ceriņlapu katalpa.
plēderis Ceriņu koks vai zars.
cerīnkoks Ceriņu koks.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
plēderiņš Ceriņu krūms vai zars.
cerīncers Ceriņu krūms.
ceriņkrūms Ceriņu krūms.
cerīnkrūms Ceriņu krūms.
cirīncers Ceriņu krūms.
cirīnkrūms Ceriņu krūms.
smerdelis Ceriņu krūms.
Gracillaria syringella ceriņu raibkode.
Sphinx ligustris ceriņu sfings.
Afganistānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa afghanica").
Amūras ceriņš ceriņu suga ("Syringa amurensis").
Ķīnas ceriņš ceriņu suga ("Syringa chinensis").
Himalaju ceriņš ceriņu suga ("Syringa emodi").
Transilvānijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea").
Ungārijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea").
šķeltais ceriņš ceriņu suga ("Syringa laciniata").
Meijera ceriņš ceriņu suga ("Syringa meyeri").
sīklapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa microphylla").
Persijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa persica").
plūksnlapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa pinnatifolia").
liektais ceriņš ceriņu suga ("Syringa reflexa").
Japānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa reticulata").
Zvjaginceva ceriņš ceriņu suga ("Syringa sweginzovii").
Tīgeršteta ceriņš ceriņu suga ("Syringa tigerstedtii").
smalklapainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa tomentella").
matainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa villosa").
parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris").
Zvegifleksa ceriņš ceriņu suga ("Syringa x swegifleksa").
laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
ceriņziedi Ceriņu ziedu skara.
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
virga Cērte āliņģu ciršanai ledū; verga 1(1).
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
HTH Ceru, ka tas palīdzēs; ceru palīdzēt (angļu "hope this / to help(s)"; īsziņās).
Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants.
Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
biezpiencibiņa Cibiņa biezpiena ievietošanai.
zeltinieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
glaudgalvīte Cielaviņa.
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
gosti Ciemiņi.
gašķis Ciemiņš, viesis.
ciemeņš Ciemiņš.
ciemīns Ciemiņš.
sērsējs Ciemiņš.
puorkosys ciemiņu un kaimiņu pacienāšana pēc jaunā alus saliešanas mucās vai medus izņemšanas.
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
aizmiegt Cieši aizvērt (acis, plakstiņus).
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
(uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
uzraut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
vilkt (arī raut) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko).
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to.
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa.
fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām.
fiksētais disks cietais disks, ko nevar noņemt no piedziņas mehānisma un ko izmanto vairumā personālo datoru.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi.
servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem.
elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem.
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros.
pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
mehāniskā (elastiskā) deformācija cietu ķermeņa daļiņu savstarpējā novietojuma izmaiņa, kas izpaužas mehāniskos spriegumos, ķermeņa formas un izmēru izmaiņa.
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš.
kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju.
elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā.
pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai.
cigoreņš Cigoriņa sakne.
čiguri Cigoriņi ("Cichorium").
celenes Cigoriņi.
cichorium Cigoriņi.
cigorīni Cigoriņi.
čiguris Cigoriņi.
cichorioideae Cigoriņu apakšdzimta.
liguliflorae Cigoriņu apakšdzimtas "Cichorioideae" nosaukuma sinonīms.
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
cigoriņu kapijs cigoriņu kafija.
salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem.
endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas.
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
ovariālais cikls cikliskas pārmaiņas olnīcās, saistītas ar menstruālo ciklu.
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās).
AFAIC Ciktāl tas skar mani (angļu "as far as I'm concerned"; īsziņās).
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
ļaka Cilpa, austiņa.
ļeka Cilpa, austiņa.
ļēka Cilpa, austiņa.
elze Cilpa, cilpiņa.
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
adījuma blīvums cilpu stabiņu vai cilpu rindu skaits noteiktā garuma vienībā.
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
šķirnes materiāls ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un viņu pavairošanas materiāls.
introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu.
oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu.
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
foršmaks Cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu.
pasaule cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums.
atsvešināšanās Cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi.
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
levitācija Cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
apgrēcināšana Cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks.
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
PPL Cilvēki (angļu "people"; īsziņās).
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
šķīstsirdis Cilvēks ar skaidru sirdsapziņu.
narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
smarkačs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
cāļgalva Cilvēks, kam ir vāja atmiņa.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
mileniālis Cilvēks, kas dzimis laikā no 1980. g. līdz 2000. g. un uzaudzis tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā.
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav.
augurs Cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
viņējs Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
vanderzellis Cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt.
svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4).
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
akumulatorists Cilvēks, kas nodarbojas ar akumulatoru uzpildīšanu, maiņu, remontiem.
aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis.
pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj; glābiņš, atbalsts.
takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
pienesējs Cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
biksteklis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
bikstis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
redzētājs cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un pārliecinoši paziņo paredzējumus
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
kalvenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
kalenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs.
krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
dandzis Cilvēku loks, pulciņš.
iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi.
rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši.
blusiņas Cimdu raksts - adījums pārmaiņus ar dažādu krāsu dzijām.
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Cimza Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimze Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka.
Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka.
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
Raunīte Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
cinata Cinājs - ciņaina vieta.
popis Cinis, sūnains pauguriņš purvā.
cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
cinstiņa Cintiņa.
Bryum caespiticium ciņa samtīte.
plintauka Ciņaina pļava.
cinaine Ciņaina vieta.
cinājs Ciņaina zemes platība.
cinkuļains Ciņains (par pļavu).
krūšains Ciņains, nelīdzens.
krūsnains Ciņains, nelīdzens.
krūšots Ciņains, nelīdzens.
krūtains Ciņains, nelīdzens.
cērpains Ciņains; pilns ar ciņiem.
spangains ciņains.
čimurains Ciņains.
cinains Ciņains.
cinaiņš Ciņains.
ciņāts Ciņains.
ciņburains Ciņains.
ciņojs Ciņains.
krūšļainis Ciņains.
nelīdzans Ciņains.
popains Ciņains.
spangu Ciņains.
kryuts ciņi purvā vai pļavā.
Carex caespitosa ciņu grīslis.
Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Tichoporum caespitosum ciņu mazmeldrs.
Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms.
Oenothera caespitosa ciņu naktssvece.
neaizmirstulīte Ciņu neaizmirstule ("Myosotis caespitosa").
Myosotis caespitosa ciņu neaizmirstule.
skrajziedu neaizmirstule ciņu neaizmirstule.
cērpājs Ciņu rinda.
cērpiens Ciņu rinda.
cinene Ciņusmilga.
ciņu zāle ciņusmilgas.
ciņuzāles Ciņusmilgas.
deschampsia Ciņusmilgas.
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
elymus Ciņuvārpata.
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata.
šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum").
Sibīrijas ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus sibiricus").
merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises.
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa.
kravas marķējums ciparu, burtu un nosacītas informācijas uzraksts uz kravas saiņojuma vai speciālām birkām par kravas piederību un tās adresātu, par tās transportēšanas kārtību dažādos transporta veidos.
šaurlapu dievkrēsliņš ciprešu dievkrēsliņš.
Euphorbia cyparissias ciprešu dievkrēsliņš.
sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu.
Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums.
apkārtriņķojums Cirkulācja, virpulis, riņķojums.
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas.
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
aizvākotie peri cirmeņi, kūniņas, pat jaunās bites, kas atrodas šūnās zem aizvākojuma.
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
dūrēt Cirst āliņģi ar āliņģu cērtamo cērti.
Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
caenolestidae Ciršļsomaiņu dzimta.
Parnassius mnemosyne cīrulīšu dižtauriņš.
cēses Cīsas - miežu un auzu kopiņas.
cīshens Cīsiņš.
cīsķene Cīsiņš.
cīskens Cīsiņš.
cīsķens Cīsiņš.
cīsķina Cīsiņš.
cīskins Cīsiņš.
tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam.
viņistaba Cita dzīvojamā māja, kaimiņu saimniecība.
ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā.
homonoms Citam līdzīgs uzbūves un funkcijas ziņā; pakļauts vienam un tam pašam likumam.
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās).
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla.
viņciems Cits, arī kaimiņu ciems.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
taustiņu pārdefinēšana citu funkciju piešķiršana atsevišķiem tastatūras taustiņiem.
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem.
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes.
atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas.
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
Cinhuandao Cjiņhuandao - pilsēta Ķīnā.
Cinlins Cjiņlins - kalnu grēda Ķīnā.
ilzinieši Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji.
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
oksāletiķskābe COOHCH~2~COCOOH, ogļhidrātmaiņas produkts, kas piedalās trikarbonskābju ciklā.
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
cūcīna Cūciņa (slimība).
epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai.
puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1).
puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
remontcūka Cūka, kuru audzē veco, neproduktīvo vaislas cūku nomaiņai.
puna cūkāboliņš.
cūkacīši Cūkactiņas.
stulpīte cūkas stilbiņš.
stelte Cūkas stilbiņš.
stelts Cūkas stilbiņš.
stulpe Cūkas stilbiņš.
stulte Cūkas stilbiņš.
činklis Cūkas šķiņķis.
čūkčamariņš Cūkčamariņš.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
āpsis Cūku suga; maza cūciņa.
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu.
glikometabolisms Cukura vielu maiņa organismā.
cukurābele Cukuriņš (2).
cukurītis Cukuriņš (2).
cukurītis Cukuriņš (3).
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās.
žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā.
cemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
čemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum").
brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum").
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium").
Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum").
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum").
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium").
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
Centaurium erythraea čemuru augstiņš.
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon").
Papilio machaon čemurziežu dižtauriņš.
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās.
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem).
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
čīčakšis Čīčakstiņš.
apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas.
Sedum purpureum čīkstuļu laimiņa "Sedum telephium" nosaukuma sinonīms.
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
čikstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
kapmirte Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
ķēkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
ķīkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
purpurradzene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
Sedum telephium čīkstuļu laimiņš jeb čīkstene.
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
čugunka čuguna taupības krāsniņa.
čygonka čuguna taupības krāsniņa.
apvērte Čūla, augonis, apasiņojums.
Phylloscopus collybita čunčiņš.
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai.
Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana.
diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums.
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise.
ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām.
Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
bērzinieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski.
zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji.
ozolinieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji.
veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji.
Ūzuleņi Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukuma variants.
Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons).
barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte.
bargulīte Dainās bargas tautu meitas nosaukums; barguliņa.
daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes.
kāriņi Dakstiņi, kārniņi.
ģiģelis Dakstiņš, kārniņš.
dakstinis Dakstiņš.
kariņš Dakstiņš.
pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
dakšīna Dakšiņa (2).
gapele Dakšiņa, dakša.
vidolca Dakšiņa; videlca.
fourchette Dakšiņa.
gābele Dakšiņa.
gafele Dakšiņa.
gapeļs Dakšiņa.
grāpele Dakšiņa.
videlca Dakšiņa.
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
ppm daļas no miljona (angļu "parts per million"), koncentrācijas mērvienība, kas norāda cik daļiņu no miljona atbilst konkrētajai specifikācijai.
imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
starpnorēķins Daļēja samaksa par plānoto patēriņu norēķina periodā.
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
pseidojons Daļiņa koloidāla šķīduma dispersajā fāzē, kurai ir lādiņš.
lauka kvants daļiņa vai fotons, kas pārnes vienu no fundamentālajām mijiedarbībām.
nanodaļiņa Daļiņa, kuras izmēri mērāmi nanometros.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām.
caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
agregācija Daļiņu apvienošanās rupjākās daļiņās dispersās un koloīdu sistēmās.
autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos.
sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes.
atomu sadursmes daļiņu mijiedarbības procesi gāzē vai vāji jonizētā plazmā.
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
kolaiders daļiņu paātrinātājierīce.
kosmiskie stari daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
mikrodaļiņu izkliede daļiņu sadursmes process, kura rezultātā mainās daļiņu impulss, to iekšējais stāvoklis vai arī veidojas citas daļiņas.
dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos.
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu.
Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Ļi Sjuaņs daoisma mitoloģijā - pirmais no astoņiem nemirstīgajiem, viņam ("dzelzs kruķim") bija kliba kāja.
peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš.
darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu.
paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis.
materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.).
atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma.
darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā.
prece darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
elektriskie instrumenti darbarīki ar elektrisko piedziņu.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem.
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
gribas darbība darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
nodrosējums Darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā; šādas darbības, norises rezultāts.
apziņošana Darbība, process --> apziņot.
denunciācija darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums apsūdzēšanas nolūkā.
būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs.
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
holīnerģisks Darbības ziņā līdzīgs acetilholīnam; stimulējams ar holīnu vai acetilholīnu; tāds, kas mobilizē holīnu vai acetilholīnu.
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu.
kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma.
nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas.
kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls).
kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem.
pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde.
darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas.
darling Dārgumiņš.
ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā.
terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
aumoņām Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
aumoņiem Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
laist Darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās).
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
šautriņmešana Dārts - šautriņu mešana.
zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus").
Euphorbia peplus dārza dievkrēsliņš.
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene.
dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare.
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu.
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā.
tiešsaistes dati dati datora atmiņā, kas pieejami interaktīvajā režīmā.
drazas Dati datora atmiņā, kurus tālākā datu apstrādes procesā vairs neizmanto.
publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas).
bojāta datne datne ar fragmentāriem neatjaunināmiem datiem, ko v ar radīt nekvalitatīvi diskatmiņas sektori, kļūmes cieto disku vai diskešu kontrolleru darbībā, kā arī kļūdas programmatūrā.
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas.
piesaistītā datne datne, ko nosūta, pievienojot elektroniskā pasta ziņojumam.
iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus.
pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno.
signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs.
žurnāls datne, kuru operētājsistēma izmanto statistiskās informācijas, dažādu ziņojumu u. c. datu vākšanai un uzskaitei.
formāts PCX datnes standartformāts krāsainu grafikas attēlu uzglabāšanai datora atmiņā.
datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana.
atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem.
direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību.
atmiņu hierarhijas pārvaldība datņu automātiska pārvietošana no cietā diska uz lēnāku, lētāku atmiņu, parasti no cietā diska uz optisko disku un no tā - uz lenti.
bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
videoatmiņa datora atmiņa displeja ekrāna attēlu saglabāšanai.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
integritāte datora atmiņā uzglabāto datu pilnīguma un korektuma saglabāšana pēc to modificēšanas.
datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem.
atmiņas modulis datora atmiņa, kas konstruktīvi izveidota atsevišķa moduļa veidā un ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
gaistoša atmiņa datora atmiņa, kas zaudē datus, ja tiek atslēgta enerģijas padeve.
dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju.
statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
statiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri.
adresējamā atmiņa datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums.
instrukcijas adrese datora atmiņas apgabala adrese, kurā ierakstīta instrukcija.
diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
magnētoptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības.
magnetooptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības.
virtuālā atmiņa datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska.
nogaides stāvoklis datora centrālā procesora stāvoklis, kurā apturēta instrukciju izpilde un procesors gaida datus no ievadizvades ierīcēm vai atmiņas.
galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot.
sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma.
datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana.
direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā.
sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate.
primārā atmiņa datora operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņus, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora.
ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai.
izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai.
saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs.
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni.
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi.
servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.).
pagaidu atmiņa datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa.
darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa.
taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu.
beigvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas beigām.
sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas.
datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi.
reālā atmiņa datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram.
uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku.
bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos.
balss apstrāde datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā.
balss pasts datorizēta telefonu atbildes sistēma, kas pārvērš ienākošos ziņojumus cipardatos un saglabā tos diskā.
hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm.
tīkla dators dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši internetā.
transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti.
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
asociatīvais dators dators, kura sastāvā ir asociatīvā atmiņa.
ziņojumapmaiņa Datorsistēmu, komutācijas mezglu un serveru savstarpējā apmaiņa ar ziņojumiem datoru tīklā.
QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem.
optiskais disks datoru atmiņas ierīce, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
pasta ceļš datoru secība, pa kuriem e-pasta ziņojums veic ceļu no sūtītāja līdz adresātam.
ziņojumapmaiņas vārteja datoru sistēma, kas pārveido vienu ziņojumapmaiņas protokolu citā protokolā un nodrošina saskarni vai nu starp diviem datoru tīkla uzglabāšanas un pārsūtīšanas mezgliem, vai arī starp diviem ziņojuma pārsūtīšanas aģentiem.
rekonfigurācija Datoru sistēmas dažādu funkcionālo bloku nomaiņa ar citiem, kā arī pārmaiņas to savienojumos.
rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem.
aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa.
savienojumorientēts protokols datoru tīkla protokols, kas pirms jebkura ziņojuma pārraides paredz nodibināt iepriekšēju savienojumu starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju.
aktīvi draudi datoru tīkla stāvokļa tīšas, nesankcionētas maiņas draudi.
gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā.
dinamiskā rekonfigurācija datoru tīkla vai datoru sistēmas konfigurācijas izmaiņa, nepārtraucot tās darbību.
pieejas ceļš Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
bezsavienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek bez iepriekšējas savienojuma izveidošanas un bez datu plūsmas vadīšanas.
savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu.
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
lokālais tīkls datoru tīkls, kas izvietots ierobežotā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā.
zvaigžņtīkls Datoru tīkls, kurā katra stacija ir savienota ar centrmezglu un kurā datu apmaiņa notiek tikai starp staciju un centrmezglu.
maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas.
intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
bloku apmaiņa datu apmaiņa starp datora ārējo krātuvi un operatīvo atmiņu, pārsūtot fiziskus ierakstus (blokus).
uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju.
bezsavienojuma protokols datu apmaiņas metode, kas nodrošina datu apmaiņu starp resursdatoriem bez iepriekšēja savienojuma nodibināšanas, sūtot paketes pa dažādiem maršrutiem.
galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju; datnes galvene.
datnes galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju.
izkārtojums datu apstrādes sistēmās - rakstzīmju izvietojums ierakstā, datu blokā, datnē vai ziņojumā, kā arī to sakārtojums cietajā kopijā vai displeja ekrānā.
audioterminālis Datu apstrādes sistēmas terminālis, kas skaņas veidā saņemtu ziņojumu pārveido diskrētā formā un pēc informācijas apstrādes atbildi atkal pārveido skaņā.
datu izgūšana datu atgūšana, meklējot tos un nolasot no datnes, atmiņas, ārējās iekārtas vai datu bāzes.
aktīvā datu bāze datu bāze, ko konkrētā laika brīdī izmanto lietotājs un kas šajā laikā atrodas datora brīvpiekļuves atmiņā.
transakcija datu bāzēs - pieprasījums datu bāzes satura maiņai vai informācijas izguvei.
datu vārdnīca datu bāzes pārvaldības sistēmā - tabula, kurā ir informācija par visiem datu bāzes elementiem, t. sk. ziņas par ierakstu un datņu tipiem, indeksi un cita informācija par datu bāzes izmantošanu.
pirmais iekšā - pirmais ārā datu elementu uzglabāšanas un atgūšanas metode, kas paredz, ka pirmais atmiņā ievietotais elements kā pirmais tiek arī nolasīts.
telpa datu glabāšanai paredzēta vieta datora atmiņā.
izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai.
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi.
datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas.
ienešana Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam.
ienese Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam.
destruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot dati tiek pārsūtīti datora procesoram, bet to kopija datora procesoram, bet to kopija datora atmiņā tiek mainīta vai iznīcināta.
nedestruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot nolasītie dati tiek saglabāti datora atmiņā.
iesākums Datu pārraidē - ziņojuma sākuma daļa, kurā ir vadības informācija, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojuma tipu un tā prioritātes līmeni.
pusdupleksie sakari datu pārraide, kuras laikā dati tiek sūtīti pārmaiņus abos virzienos.
alternatīvā maršrutēšana datu pārraides maršruta izmaiņa datoru tīklā, ja pamata maršrutā ir bojājums vai tas ir aizņemts.
kopnes vešana datu pārraides procesa organizēšana kopnē, ko īsteno, pievienojot papildplates, un kas ļauj vadīt datu pārraidi pa kopni neatkarīgi no centrālā procesora, kā arī nodrošināt tiešu piekļuvi datora atmiņai un ārējām iekārtām.
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam.
piekļuves ceļš datu pārraides tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
ziņojumu komutācijas tīkls datu pārraides tīkls, kas paredzēts ziņojumu pārsūtīšanai, izmantojot ziņojumu komutāciju, iepriekš ziņojumus sadalot standarta garuma fragmentos - paketēs.
apraides vide datu pārraides vide, pa kuru pārraidītais ziņojums ir pieejams visām tai pievienotajām stacijām.
ienešana Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā.
ienese Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā.
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
datu apmaiņa datu pārsūtīšana starp funkcionāliem blokiem saskaņā ar noteikumiem par datu pārraidi un to apmaiņas koordinēšanu.
pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana.
datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru.
mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību.
programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa.
ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
atsvaidze datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot.
atsvaidzināšana Datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot.
datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai.
šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
ielāde Datu vai programmas pārrakstīšana no ārējās atmiņas pamatatmiņā vai reģistros.
konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai.
attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu.
disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus.
digitālais paraksts datu virkne, kas apliecina, ka datu paketē, kas izsūtīta ar šādu parakstu, nav veiktas nekādas izmaiņas; ciparparaksts.
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
sagauzt Daudz bēdīgu ziņu stāstīt.
sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
LOL Daudz laimes (angļu "lots of luck"; īsziņās).
kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
multilobulārs Daudzdaiviņu-.
kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm".
haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
skaņceliņš Daudzkanālu ieraksta konkrēts celiņš.
kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai.
shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos.
Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte.
Euphorbia polychroma daudzkrāsu dievkrēsliņš.
Anthyllis x polyphilloides daudzlapu pērkonamoliņš.
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
polipteri Daudzspārnaini kukaiņi.
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
deviņstūris Daudzstūris, kam ir deviņi stūri.
apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai.
ievilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas virsotnes atrodas uz dotās riņķa līnijas.
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas.
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
ģimenes dārziņu kolonija daudzu ģimenes dārziņu kopa; vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus").
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums.
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji.
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus").
Elymus dahuricus Daurijas ciņuvārpata.
Dauziņezers Dauziņu ezers Ļaudonas pagastā.
svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus).
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana.
koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs.
iedzīvotāju atražošanās rādītāji dažāda tipa absolūtie un relatīvie lielumi, kuri raksturo paaudžu nomaiņas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus.
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai.
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa.
brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
ekskūzācijas Dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums.
dihogēnija Dažādi audu attīstības veidi sakarā ar apstākļu maiņu.
deuteroplasma Dažādi ķermenīši šūniņā, kas uzlūkojami par rezerves vielām vai atdalījumiem.
gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
akrīdas Dažādi siseņu dzimtas kukaiņi.
dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta.
dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur.
granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas.
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m).
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
nefrīdiji Dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus.
spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
pjezoelektriskais efekts dažu dielektrisku kristālu polarizācijas izmaiņa mehāniskajā deformācijā.
flavoni Dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās.
evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
papildbarošanās Dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei.
hipermetamorfoze Dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
skeletēšana Dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas.
buks Dažu pārnadžu sugu tēviņš.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā.
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
gastrovaskulārā sistēma dažu zarndobumaiņu gremošanas sistēma.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue").
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
apocentrs Debess ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no ķermeņa, ap kuru tas riņķo.
planētu pavadoņi debess ķermeņi, kas riņķo ap planētām to gravitācijas ietekmē.
Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni.
debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā.
kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli.
augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
debestiņš Debestiņa.
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama.
Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši).
dedess Dedestiņa ("Lathyrus").
deda Dedestiņa.
plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus").
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
lāčazirņi Dedestiņas.
lathyrus Dedestiņas.
vējazirņi Dedestiņas.
Euphorbia lathyris dedestiņu dievkrēsliņš.
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis.
vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca").
skarbā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus hirsutus").
platlapu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus latifolius").
jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum").
kalnu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus montanus").
melnā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus niger").
smaržīgais puķzirnītis dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus").
smaržīgā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus").
purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre").
ungāru dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pannonicus").
zirņveida dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pisiformis").
pļavas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pratensis").
meža dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus sylvestris").
bumbuļu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus tuberosus").
pavasara dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus vernus").
Astragalus cicer dedestiņu tragantzirnis.
Vicia lathyroides dedestiņu vīķis.
plakanais vīķis dedestiņu vīķis.
pārdefinēšana definīcijas nomaiņa.
koksartroze Deformējošas pārmaiņas gūžas locītavā.
lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa.
kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī.
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai.
dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums.
aerosinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums, ko izraisa gaisa spiediena maiņas, lidojot lielā augstumā.
rineirinters Deguna paplašinātājs, piepūšams baloniņš deguna asiņošanas apturēšanai.
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
nīpucis Deguntiņš (bērnu val.).
dedziņš Deguntiņš.
kriukšis Degvīna mēriņš.
kočiņa Degvīna mērs, ko izgreba no vienkoča; kočiņš.
elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
ostrakoze Deģeneratīvas pārmaiņas kaulā, kas dara to līdzīgu austeres vākam.
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
hialoze Deģeneratīvas stiklveida ķermeņa pārmaiņas.
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
choreotipija Dejas figūru attēlojums ar speciāliem burtstabiņiem.
dejošana deju pulciņš
bordes Dekoratīva tapešu maliņa.
konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana.
kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi.
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
Thalictrum delavayi Delavē saulkrēsliņš.
iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu).
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto asiņu atsūkšanai.
dējelis Dēliņš.
dējolis Dēliņš.
dēluks Dēliņš.
dēļuks Dēliņš.
dēlulēns Dēliņš.
čipars Delveris, sprukstiņš.
ķiparnieks Delveris, sprukstiņš.
katuks Dēļu krātiņš nelielu mājdzīvnieku pārvadāšanai.
āmariņš Dem. --> āmars; āmuriņš.
babeņa Dem. --> baba; vecmāmiņa.
babiņa Dem. --> baba; vecmāmiņa.
bucītis Dem. --> buks; buciņš.
cietiņš Dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu.
ļacīte Dem. --> cilpa, austiņa.
cilpainīši Dem. --> cilpaiņi.
deķītis Dem. --> deķis; sedziņa.
dzēnītis Dem. --> dzēnis (2); nabas saitiņa.
homunculus Dem. --> homo; cilvēciņš.
kaiminīts Dem. --> kaimiņš.
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
kliņģerītis Dem. --> kliņģeris.
knētiņš Dem. --> knēts; gnīdiņa.
kudeņš Dem. --> kuds; vājiņš, noliesējis.
ķēnelītis Dem. --> ķēniņš.
laimutiņa Dem. --> laimiņa, laimīte.
lēnītēm Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītiņām.
pupurtiņš Dem. --> pupurs; maza drusciņa.
ratenītis Dem. --> ratenis; vērpjamais ratiņš.
šķirgatiņa Dem. --> šķirgata; ķirzaciņa.
taurinītis Dem. --> tauriņš (2).
trulītis Dem. --> trulis; vagonete; neliela dzelzceļa platforma: vagonetei līdzīgi ratiņi.
vērdindziņš Dem. --> vērdiņš.
vērdinītis Dem. --> vērdiņš.
vieglītēm Dem. --> viegli; ļoti viegli; vieglītiņām.
Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
vēsturiskā demogrāfija demogrāfijas un vēstures nozare, kas pētī un analizē iedzīvotāju skaita pārmaiņas pagātnē.
aprakstošā demogrāfija demogrāfijas zinātnes daļa, kura vispārīgi (aprakstoši) raksturo iedzīvotāju skaitu, to ģeogrāfisko izvietojumu, struktūru un izmaiņas.
sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību.
demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas.
denīni Deniņi.
diniņi Deniņi.
dzausnas Deniņi.
dzausns Deniņi.
jūtas Deniņi.
jūtes Deniņi.
plānumi Deniņi.
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums.
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā.
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
dentinīts Dentīna kanāliņu vielas iekaisums.
termiņdepozīts Depozīts, kam ir skaidri izteikts noguldīšanas termiņš depozītu iestādē.
morāliskais Depresija; sirdsapziņas pārmetumi.
idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
mīkuna Deramdiena; darbavietas maiņas diena.
mīkūna Deramdiena; darbavietas maiņas diena.
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas.
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
deviņacis Deviņace - nēģis jeb zutiņš.
Pungitius pungitius deviņadatu stagars.
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
deviņreiz Deviņas reizes.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
deveņdesmit Deviņdesmit.
deveņdesmitais Deviņdesmitais.
deveņdesmits Deviņdesmitais.
deviņāds Deviņi dažādi, deviņi veidi.
deveņi Deviņi.
deviņējs Deviņi.
devīņi Deviņi.
Dasypus novemcinctus deviņjoslu bruņnesis.
devīņa Deviņnieks.
deviņš Deviņnieks.
devīņš Deviņnieks.
devītnieks Deviņnieks.
deveņpadsmit Deviņpadsmit.
devēņpadsmitais Deviņpadsmitais.
deveņpadsmits Deviņpadsmitais.
deviņkārt Deviņreiz.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
saīsinātais sonets deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība
deviņgreidu Deviņu kārtu.
deviņkārtu Deviņu kārtu.
nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
deviņvīru Deviņu vīru.
plaušu zāle deviņvīru spēks.
verbascum Deviņvīruspēki.
lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs.
deviņvīru spēks deviņvīruspēks.
saulesrieži Deviņvīruspēks.
saulessveces Deviņvīruspēks.
saulesvieži Deviņvīruspēks.
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā.
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus.
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
pārlēcienu tests diagnostikas programma, ko izmanto disku un lenšatmiņas testēšanai un kas sevi atkārtoti iekopē atmiņas vidē.
kļūdas ziņojums diagnostiskais ziņojums.
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
atmiņas kartējums diagramma, kas attēlo datu programmu izvietojumu atmiņā.
diatribē Dialoga veids, kurā autors it kā identificējas ar savu oponentu, uzdod jautājumus viņa vietā un pats arī atbild.
kalibrs Diametrs (šāviņam, lodei).
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
atdiedelēt Diedelējot atklaiņot.
atdiedelēties Diedelējot atklaiņot.
minizaļumi Diedzēti asni un graudi, ko audzē nelielos podiņos uz palodzes.
diedzīni Diedziņi.
dzija Diegi; diedziņi.
palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
elektrokaloriskais efekts dielektriķa temperatūras izmaiņa ārējā elektriskā lauka ietekmē; piroelektriķos temperatūras izmaiņa ir proporcionāla elektriskā lauka intensitātes izmaiņai.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
nimfalidi Dienas tauriņu dzimta.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
lamsts Dienaszaglis, sliņķis.
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā).
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus.
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
Jūdeja Dienvidizraēla (Dienvidu valsts) pēc valsts sadalīšanas pēc ķēniņa Zālamana nāves ap 930. g. p. m. ē.
Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā.
dubenieki Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņi" iedzīvotāji.
Dubeņi 2 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Dubeņi" nosaukuma variants.
Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants.
Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants.
Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums.
Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums.
elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji.
elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta.
katrīnieši Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem.
Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
teognozija Dieva atziņa.
asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa.
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
DP Dieva putniņi.
orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
dzieviņ Dieviņ!
dieviņš Dieviņi - mirušo dvēseles.
dieviņi Dieviņš.
dieva kociņš dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
dievakoks Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
kārkliņi Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
kārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
kūšņa Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
mājkārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
vecpuiši Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum").
Artemisia abrothanum dievkociņš.
dievājs Dievkociņš.
dievakociņš Dievkociņš.
euphorbia Dievkrēsliņi un eiforbijas.
rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1).
rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ricinus Dievkrēsliņu dzimtas ģints.
mandeļveida dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia amygdaloides").
ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias").
asais dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia esula").
Grifita dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia griffithii").
saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia").
dedestiņu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia lathyris").
miršu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia myrsinites").
purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs.
dārza dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia peplus").
daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma").
rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
pakopā Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; gandrīz kopā.
pakopis Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā.
pakopu Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā.
pakopus Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā.
pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
starpsānu diferenciālis diferenciālis, kas transportlīdzekļos ar sānpiedziņu transmisiju sadala griezes momentu starp kreisās un labās puses dzinekļiem.
nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija.
pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam.
ziepju trauks digitālais fotoaparāts ar zemu izšķirtspēju un nelielu atmiņas karti.
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā).
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
dīkacis Dīkdienis, sliņķis.
dīkonis Dīkdienis, sliņķis.
slaišķis Dīkdienis, sliņķis.
slaistonis Dīkdienis, sliņķis.
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
dryopidae Dīķnagaiņu dzimta.
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
DRAM Dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa ("dynamic random access memory").
dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā.
DDE dinamiskā datu apmaiņa (angļu "Dynamic Data Exchange").
Dindiņš Dindiņu ezers Beļavas pagastā.
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
Diņa Diņa orga - Orga, Rīvas pieteka.
diņķēties Diņģēties.
Dingeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Diņģeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Dziļūksnis Diņķēnu ezers Mārcienas pagastā.
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
akreditācija Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditācijas rakstu (vēstuli) - dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
bordero Diplomātisko saiņu saraksts.
divaste Diplūra - kukaiņu klases kārta ("Diplura").
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati.
ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis.
pusaugstais diskdzinis diskdzinis, kura augstums ir puse no sākotnējā firmas _IBM_ personālo datoru diskdziņu augstuma, kas bija 3 collas.
vilciena redzamie signāli diski, karodziņi un lukturi vilciena galvas un astes apzīmēšanai.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā.
koloīds Dispersa sistēma ar dispersās fāzes daļiņu lielumu no 1-1000 nanometriem, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
dispersitāte Disperso sistēmu daļiņu lieluma raksturojums.
baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu.
tveršana Displeja ekrānā izspīdināta attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā datnē vēlākai apstrādei.
ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamajiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. c.).
ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
perikardoze Distrofiskas vai deģeneratīvas perikarda pārmaiņas.
puskrauna Divarpus šiliņi.
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
polistihija Divas vai vairākas skropstu rindas plakstiņā.
glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā).
iesaiņojams Divd. --> iesaiņot.
EU-27 Divdesmit septiņu valstu Eiropas Savienība.
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni.
dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā.
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu.
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš.
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima").
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas.
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
kenotrons Divelektrodu vakuumlampa maiņstrāvas pārvēršanai līdzstrāvā.
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
divactīni Divi (adījuma) valdziņi.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
lukteņa divi baļķi virs grodiem klētī pirts slotiņu glabāšanai.
dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu.
mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags.
tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām).
robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums.
logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai.
dujlapis Divlapu (āboliņš).
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt").
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium").
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium").
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
Maianthemum bifolium divlapu žagatiņa.
dilumzāle Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
kaķapēdeņš Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
kaķpēda Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
kaķpēdiņi Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
zaķķepiņas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
zaķpēdas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
zaķpēdiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
zaķpekiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum").
Antennaria dioica divmāju kaķpēdiņa.
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m.
divpartiju Divpartiju sistēma - politiska sistēma, kur pie varas pārmaiņus nāk viena no divām valdošajām part. (piem., ASV - Rep. un Dem. part.).
unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
cilvēka-mašīnas komunikācija divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidā.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus.
divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām.
dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.).
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi.
ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
starppersonu saziņa divu cilvēku savstarpēja informēšanās, kas veicina viņu saprašanos.
mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē.
antifoni Divu koru vienas un tās pašas melodijas pārmaiņus dziedājumi.
minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā.
distrihija Divu matu augšana no viena mata maisiņa.
gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
florīns Divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī.
koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru.
fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu.
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
pilnduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas datus vienlaicīgi var sūtīt viens otram.
pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
žārklītis Divžuburains kociņš, uz kura uztin kādu aukliņu.
maiņstrāvas un līdzstrāvas dīzeļlokomotīve dīzeļlokomotīve ar elektrisko jaudas pārvadu, kas sastāv no maiņstrāvas sinhrona vilces ģeneratora un līdzstrāvas elektromotoriem.
maiņstrāvas dīzeļlokomotīve dīzeļlokomotīve ar elektrisko jaudas pārvadu, kurā ietilpst maiņstrāvas vilces ģenerators un maiņstrāvas elektromotori.
iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu.
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3).
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens").
Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
papilionidae Dižtauriņu dzimta.
iphiclides Dižtauriņu dzimtas ģints.
papilio Dižtauriņu dzimtas ģints.
parnassius Dižtauriņu dzimtas ģints.
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams.
dižvalodas Dižvalodas māmuliņa - runīga, daiļrunīga māmuliņa.
Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
sāvaiņnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Sāvaiņi" iedzīvotāji.
lieldegaiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji.
miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Miltiņi" iedzīvotāji.
vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji.
Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums.
vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji.
avotiņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Avotiņi" iedzīvotāji.
ezeriņnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji.
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji.
kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji.
Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu.
kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi.
kreditīvs Dokuments, ar ko kāda firma otrai firmai dod pilnvaru viņas vārdā izmaksāt naudas summas.
pārvaldes dokuments dokuments, ar kura palīdzību organizācija īsteno vadību; šo dokumentu grupas: organizatoriskie, rīkojumu, izziņu un pārskatu, sarakstes, persomāla dokumenti.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
programmdokuments Dokuments, kas satur ziņas, kuras nepieciešamas kāda programmprodukta izstrādei, izgatavošanai, ekspluatācijai un uzturēšanai.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu; izziņa.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos.
bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība.
papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
Dahlen Doles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
secinājums doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
ITYFIR Domāju, tu sapratīsi, ka man taisnība (angļu "I think you'll find I'm right"; īsziņās).
gudrs Domām, atziņām, idejām bagāts; saturīgs.
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot.
pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
metakognicija Domāšana par domāšanu; atziņu sistematizācija.
noēse Domāšana, apziņa, atziņa.
doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
intelektuālisms Domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvars pār jūtām un emocijām.
minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās.
magnētiskais domēns domēnatmiņas elements, kurā ierakstīti dati.
sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā.
pašs domino kauliņš ar vienādu punktu skaitu abās pusēs.
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos).
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
apskaidrība Domu, apziņas skaidrība.
grupveida saziņa domu, izjūtu un iespaidu apmaiņa starp vairākiem cilvēkiem.
vienotājdomuzīme domuzīme ( - ), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Donava Donaviņa Limbažu pilsētā.
Dzirnupīte Donaviņa, Daugavas pieteka.
Mācītājupīte Donaviņa, Daugavas pieteka.
Tonaviņa Donaviņa, Daugavas pieteka.
Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru.
Nabesupe Donaviņa, ūdenstece Limbažos.
ducītis Doniņa.
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
mirkšķināt Dot zīmi ar plakstiņu kustību.
riest dot ziņu.
ultēt Dot ziņu.
dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
atdot Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu).
izlaist riņķi (arī loku) doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
braukt vietraugos doties uz līgavaiņa mājām.
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
drabeņas Drabiņas.
drabīnas Drabiņas.
drabines Drabiņas.
draņķes Drabiņas.
kūve Draiskošanās, lakstošanās, ķircināšanās; zirgu jautra spriņģošana; nārstošana.
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums.
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts.
aizsainis Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
tūšķis Drānās, autiņos satīts bērns.
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
sumis Draugs, kaimiņš; sumelis.
sumelis Draugs, kaimiņš.
bračka Draugs, paziņa.
čomaks Draugs, paziņa.
bambino Draugs; paziņa.
korišs Draugs; paziņa.
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu.
flisītes Drēbju krociņas; plisējumi.
dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Gaiļupīte Dreiliņupītes nosaukums tās lejtecē.
Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
pistills Drīksnas stobriņš ziedos.
turpat Drīz; tūliņ.
drīztekošs Drīztekošs kumeliņš - ātri rikšojošs kumeļš.
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
autentificēšana drošības pasākumi sakaru sistēmas aizsargāšanai pret nesankcionētu ziņojumu pārraidi.
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām.
drumpača Drumstala, gabaliņš.
skrupata Drupata, mazumiņš.
dripsnītis Drupatiņa.
dropstiņa Drupatiņa.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
pochissimo Drusciņ, mazliet, tikko, ļoti maz.
drusceņ Drusciņ.
druscij Drusciņ.
druscīniņ Drusciņ.
druscīties Drusciņ.
drusniņu Drusciņ.
birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
dropstala Drusciņa, gabaliņš.
dropstelīte Drusciņa, gabaliņš.
droztala Drusciņa, gabaliņš.
droztalis Drusciņa, gabaliņš.
droztalītis Drusciņa, gabaliņš.
droztele Drusciņa, gabaliņš.
krislis Drusciņa, krikums.
skribata drusciņa, kripatiņa.
krikšķis Drusciņa, mazumiņš; neliela alkohola porcija.
krikšis Drusciņa, mazumiņš.
drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms.
krapata Drusciņa, pilīte.
kraps Drusciņa, pilīte.
drušķele Drusciņa.
drusliņa Drusciņa.
truksnis Drusciņa.
šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma.
druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt.
druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ.
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ.
Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
Dubina Dubiņs, ezers Kombuļu pagastā.
Dubiņa ezers Dubiņs, ezers Kombuļu pagastā.
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Vērdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
atvasinātie valnīšpinumi dubultie šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena valnīšpinuma cilpu stabiņiem ir viens vai vairāki valnīšpinuma cilpu stabiņi.
Porrima dubultzvaigzne Jaunavas zvaigznājā, apriņķošanas periods - 172 gadi, tās komponentēm ir vienādi spožumi - 3,5 zvaigžņlielumi.
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu.
aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu.
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem).
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
čūslains Dūkstains, ar nelieliem purviem starp ciņiem.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
Kūkstiņu ezers Dūkstiņu ezers Lejasciema pagastā.
Lotus uliginosus dūkstu vanagnadziņš.
dūksnāju vanagnadziņš dūkstu vanagnadziņš.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti.
helodes Dumbraiņi.
helodidae Dumbraiņu dzimta.
parastais dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes minuta"), dzīvo mitrās pļavās.
Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā.
Gnaphalium uliginosum dumbrāja zaķpēdiņa.
blauznēji Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
dilumzāle Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
kaķpēdiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
pelējumi Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
zaķpeciņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
zaķpekiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa (“Gnaphalium uliginosum”).
dūkstu zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa.
crex Dumbriņvistu dzimtas ģints.
dumbrvistiņputni Dumbrvistiņu dzimta ("Rallidae").
rallidae Dumbrvistiņu dzimta.
fulica Dumbrvistiņu dzimtas ģints.
gallinula Dumbrvistiņu dzimtas ģints.
rallus Dumbrvistiņu dzimtas ģints.
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
veķis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulic atra").
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
kalnugrieze Dumbrvistiņu dzimtas suga, lielākais dumbrvistiņu dzimtas putns (ķermeņa garums - \~0,5 m), nelido, fitofāgs, Jaunzēlandē kalnu purvos.
dūlēģis Dūmeklis bišu vai citu kukaiņu apdūmošanai; dūlājs.
dūlis Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
dūmoņains Dūmonaiņš.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā.
Valerianella eriocarpa dūnaugļu baldriņš.
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
kūters Dundura kūniņa, kāpurs.
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
dungariņš Dungriņi - darba bikses ar lencēm pār pleciem.
megaloptera Dūņenes - kukaiņu klases kārta.
kulāņi Dūraiņi bez īkšķiem.
plauksteņi Dūraiņi, cimdi.
apmauči Dūraiņi.
dūraines Dūraiņi.
dūrainieki Dūraiņi.
dūrānes Dūraiņi.
dūrenieki Dūraiņi.
kulaiņi Dūraiņi.
kulenieki Dūraiņi.
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
katriņnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
vārstals Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
vārsteklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
vārstīklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
pilingavys durovys durvis ar pildiņiem.
pildiņdurvis Durvis, kuru elementi ir pildiņi.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā.
Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
ritornels Dzejā - mazas itāļu tautas dziesmiņas veids, 3 rindās, ar atskaņām 1. un 3. rindā.
meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
dziesmiņa Dzejolis, pantiņš.
glosa dzejoļa forma, kas sastāv no 4 pantiem, kuru ik pēdējās rindas kopā rada 4 rindu pantiņu, kur izteikts visa dzejoļa temats.
malārijas odi dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem.
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs.
durt Dzelt (par kukaiņiem).
knellēt Dzelt (par kukaiņiem).
kost Dzelt (par kukaiņiem).
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium").
bezsmertņiks Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
dilumzāle Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
kaķpēdiņi Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
pļāpenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmene Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmpuķe Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmpuķes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmpuķītes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
saulzelte Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
sausziede Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
vienmērskaistā Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
parastā kliņģerene dzeltenā kliņģerene.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
dāboliņš Dzeltenais āboliņš ("Trifolium strepens").
Trifolium agrarium dzeltenais āboliņš.
Trifolium aureum dzeltenais āboliņš.
Trifolium strepens dzeltenais āboliņš.
Zosterops citrinella dzeltenais briļļputniņš.
ozoliņš Dzeltenais saulkrēsliņš ("Thalictrum flavum").
Thalictrum flavum dzeltenais saulkrēsliņš.
Trigonella noeana dzeltenais sierāboliņš.
Pluvialis apricaria dzeltenais tārtiņš.
Arachnothera crysogenys dzeltenbārdainais zirnekļputniņš.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
Drepanis pacifica dzeltenmelnais havajputniņš.
Pardalotus xanthopygius dzeltenplankuma panterputniņš.
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
dzelzasaiņi Dzelzasaiņi rati - rati ar dzelzs asīm.
dzelzaiņi Dzelzasaiņi.
Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos.
dzelzceļa līnijas posms dzelzceļa līnijas daļa starp diviem blakus esošiem sadales punktiem (stacijām, izmaiņas un apdzīšanas punktiem).
izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
ķeilis Dzelzs ķepiņa ravēšanai.
bronzas diabēts dzelzs maiņas traucējumi organismā.
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām.
Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
dzimtele Dzelztiņa, cemme.
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka.
dzēlītes Dzeļmatiņi.
iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
nodzelt Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem).
sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
cnidosporidia Dzeļsporaiņi.
henneguya Dzeļsporaiņu tipa ģints.
metromenorāģija Dzemdes asiņošana kombinācijā ar menstruālo asiņošanu.
endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums.
kņadīt Dzenāt, gaiņāt, medīt.
salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas.
Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
dzēštaustiņš Dzēsējtaustiņš - tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
Mycena pura dzidrā sēntiņa.
tītēt Dziedāt (kā tītiņš dzied).
mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
grīma Dziesma, dziesmiņa.
grīmika Dziesma, dziesmiņa.
traida Dziesma, jautra ziņģe.
romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
zambuciņš Dziesmu grāmatiņa.
palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus.
svībulīte Dziju tinamais kociņš, vīvaļa.
vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte.
tulpiņš Dziju tinamais kociņš; vīvaļa.
vijoklis Dziju tinamais kociņš.
vijoklīte Dziju tinamais kociņš.
vijole Dziju tinamais kociņš.
ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
pālis Dziļš alkohola reibums ar atmiņas zudumiem.
pīsa Dziļš purvs, apaudzis pundura kociņiem.
es analīze dzīļu psiholoģijā izmantota terapija, kas vērsta uz klienta pašizziņu.
zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm.
augsta dzimstība dzimstības līmenis, pie kura bērnu paaudzes ir ievērojami lielākas par viņu vecāku paaudzēm.
ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām.
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
paiderastija Dzimuma dziņas apmierināšana, ievadot dzimuma locekli otra vīrieša tūplī.
vuaierisms dzimumapmierinājuma gūšana, vērojot seksuāli uzbudinošas parādības; seksuāla dziņa, kad dzimumakta vērošana sniedz lielāku baudu nekā tā īstenošana.
libido Dzimumdziņa, arī baudkāre.
manūstuprācija Dzimumdziņas apmierināšana ar roku, onānijas veids.
frotāža Dzimumdziņas apmierināšana, berzējot ģenitālijas gar pretējā dzimuma indivīda miesas daļu.
onānija Dzimumdziņas apmierināšana, kairinot savus dzimumorgānus; onānisms.
denudācija Dzimumlocekļa galviņas atsegšana, atbīdot priekšādu.
balanīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums.
bulbīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums.
balanocele Dzimumlocekļa galviņas izspiešanās caur plīsumu priekšādā.
balanoplastika Dzimumlocekļa galviņas plastiska operācija.
parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri.
balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi.
zalupa dzimumlocekļa priekšādiņa; lamuvārds.
fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd.
fallokripse Dzimumlocekļa retrakcija sēklinieku maisiņā.
glanuloplastika Dzimumlocekļa vai klitora galviņas plastiskā operācija.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
reversēšana Dzinēja griešanās virziena mainīšana; virzienmaiņa.
lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām.
dzineklis Dzinulis, dziņa.
ēchokinēzija Dziņa atdarināt otra kustības.
ēchopraksija Dziņa atdarināt otra kustības.
ēchomīmija Dziņa atdarināt otra vaibstus.
instinktimpulss Dziņa darbībā.
cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu.
dzimumdziņa Dziņa turpināt sugu; dzimuminstinkts.
urestēzija Dziņa urinēt.
conatus Dziņa, tieksme.
atsacījums Dziņas pakļaušana.
Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma.
Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
motordzirnavas Dzirnavas ar motora piedziņu.
strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā.
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha.
dzirnutiņas Dzirnaviņas.
skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
dzīsliņa Dzīsliņu lapeņas - ceļteka ("Plantago").
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
tišināt Dzīt, gaiņāt (ko) prom, ārā, sakot "tiš!".
kurķēt Dzīt, gaiņāt.
zebēt Dzīt, gaiņāt.
dzijtiņa Dzītiņa.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos.
idiosoma Dzīvās vielas hipotētiska vissīkākā daļiņa; micella.
dzībe Dzīvības dziņa.
fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi.
kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana.
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās.
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
slāpsti Dzīvnieku lāpstiņas.
pārošana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; lecināšana.
lecināšana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; pārošana.
alohorija Dzīvnieku orgānu novietojuma maiņa ontoģenēzē vai filoģenēzē.
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
tēvēņš Dzīvnieku tēviņš.
tēvs Dzīvnieku tēviņš.
bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem.
peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas.
ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās.
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu.
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
knidārija Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu nodalījuma tips ("Cnidaria").
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai.
osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas.
ketoze Dzīvnieku vielmaiņas slimība.
biospektroskopija Dzīvo audu vai cirkulējošo asiņu pētīšana ar spektroskopu.
ērbēģaugša Dzīvojamās mājas augšējā daļa; bēniņi.
fortočņiks Dzīvokļu zaglis, kas dzīvoklī iekļūst caur vēdlodziņu.
bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot.
impedance Dzīvu audu reaktīvā pretestība maiņstrāvai.
kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
Dzilina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā.
Girina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā.
Dzilina Dzjiliņa - province Ķīnā.
Girina Dzjiliņa - province Ķīnā.
Juici Dzjiņdžuna - pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē.
viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri.
Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss.
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem); džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm.
Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
naži Ecēšveida arkliņa - ezīša sastāvdaļa, nezāļu griežamie naži.
echinopsilon Echinopsilon sedoides - laimiņu basijas ("Bassia sedoides") nosaukuma sinonīms.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
Cardium edule ēdamā sirsniņgliemene.
gremži Ēdiena piedeva, uz pannas sacepināti tauku gabaliņi.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
circinis Ēdiens - sagriezti un sacepti gaļas, speķa gabaliņi.
šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
ļuļa kebabs ēdiens no aitas maltās gaļas: nelielas kotletes vai desiņas ar pikantām piedevām un garšvielām.
čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā.
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru.
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām.
grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
ukšele Ēdiens, miltu biezputra ar nelieliem gaļas gabaliņiem.
matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām.
Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
termošoks efekts, ko izraisa krasa temperatūras maiņa.
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka.
EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs.
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
Heketa Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dieviete, grūtnieču aizbildne, palīdze dzemdībās, aizkapa pasaulē viņa apsargāja mirušos.
Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
Serketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - mirušo aizgādne, dieva Ra meita, kas palīdz viņam uzveikt ienaidniekus.
Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā.
Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam.
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
euforbiaceae Eiforbiju dzimta jeb dievkrēsliņaugi.
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā.
Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system").
Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers").
ERMES Eiropas radioziņojumu sistēma ("European radio messaging system").
Euonymus europaeus Eiropas segliņš.
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
Trientalis europaea Eiropas septiņstarīte.
ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment").
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā.
ratiņu ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir divasu vai trīsasu ratiņu rāmjos (modernajām lokomotīvēm).
ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
rūpniecības apvērsums ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu; rūpnieciskā revolūcija.
ekrāna notveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā.
ekrāna tveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
škamba Eksplodējoša šāviņa gabals.
pārsprāgt Eksplodēt (par šāviņiem, lādiņiem).
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
idiohromīdijas Ekstranukleāras hromatīna daļiņas, kas piedalās šūnu dalīšanās procesā.
kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma.
morfoze Ekstremālu ārējo faktoru izraisītas organisma pazīmju izmaiņas.
protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem.
klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni.
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C.
ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām.
Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai.
mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
alternators Elektriskā mašīna, kas ražo maiņstrāvu.
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
uzlādes strāva elektriskā strāva gāzveida vidē vai elektriskajā ķēdē, elektriskās enerģijas uzkrājējiem uzkrājot elektriskos lādiņus.
tīkliņstrāva Elektriskā strāva tīkliņā (4).
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
grāds elektriskais grāds - lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
elektrostatiskais lauks elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
kristāllauks Elektriskais un magnētiskais lauks, ko kristālā rada tā sastāvā ietilpstošās lādētās daļiņas (elektroni, kodoli).
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis).
lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem.
triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
elektriskā instalācija elektrisko kabeļu un vadu kopums, ko izmanto zemsprieguma (līdz 1000 V) elektriskās enerģijas sadalei tās patēriņa vietās.
elektrizācija Elektrisko lādiņu ierosināšana ķermenī; elektrisko lādiņu rašanās ķermenī.
līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
elektriskā strāva elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību.
multipols Elektrisko lādiņu sistēma, kam piemīt simetrijas īpašības.
elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā.
pjezoelektriskais efekts elektrisko lādiņu veidošanās uz ķermeņa virsmas mehānisku deformāciju rezultātā un mehānisku deformāciju rašanās, ja ķermeni ievieto elektriskajā laukā.
grafekons Elektrisko signālu elektronstaru atmiņas ierīce ar diviem elektronu kūļiem.
kopne Elektrisko signālu vadītāju (vadu) komplekts, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem; maģistrāle.
vibromasažieris elektrisks aparāts, kas rada vibrāciju kādā ķermeņa iecirknī, lai stimulētu asinsriti un vielmaiņu.
maiņstrāvas dzinējs elektrisks dzinējs, kas maiņstrāvas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
piroelektriskais efekts elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
trīsfāžu asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot trīsfāžu maiņstrāvas avotam.
vienfāzes asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot vienfāzes maiņstrāvas avotam.
transformācijas elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas inducējas induktīvi saistītos kontūros; strāvas izmaiņa vienā kontūrā rada transformācijas elektrodzinējspēka inducēšanos otrā kontūrā.
mikroelektroforēze Elektroforēze, kad kustīgās daļiņas tiek novērotas ar gaismas mikroskopu.
tenzodevējs Elektroierīce, kas ģenerē no lineāra izmēra maiņas atkarīgu signālu.
anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas.
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
aldosternisms Elektrolītmaiņas traucējums aldosterona hipersekrēcijas dēļ.
aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas.
elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
līdzstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no līdzstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori.
maiņstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā var būt līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotori.
divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori.
pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; zummers.
gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos.
bremzstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, bremzējot lādētas daļiņas.
bremzēšanās starojums elektromagnētiskais starojums, ko izstaro ātra lādēta daļiņa, bremzēdamās atoma kodola vai elektrona kuloniskjā laukā.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu.
maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu.
taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm).
indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs.
vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai.
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
varmetrs Elektromēraparāts, kas paredzēts maiņstrāvas reaktīvās jaudas mērīšanai.
EDA Elektroniskā datu apmaiņa.
ciklokonvertors Elektroniska iekārta maiņstrāvas frekvences izmainīšanai.
mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā.
adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
piesaistne Elektroniskā pasta ziņojumam pievienota datne.
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu.
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
pasts elektroniskais pasts - ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datortīklos, internetā; e-pasts (angļu "e-mail").
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport").
kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem).
tetrode elektronu lampa ar četriem elektrodiem - katodu, anodu, stūrējošo tīkliņu un ekrāntīkliņu.
pentode Elektronu lampa ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
replika elektronu mikroskopijā - pētījamā objekta virsmas kopija-nospiedums (oglekļa, kolodija vai citas plānas kārtiņas veidā), ko aplūko elektronu mikroskopā pētījamā objekta vietā.
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls.
daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu.
Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām.
interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
pozitrons Elementārdaļiņa - elektronam atbilstošā antidaļiņa.
bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
lādēta daļiņa elementārdaļiņa, kurai ir pozitīvs vai negatīvs lādiņš.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
antiprotons Elementārdaļiņa, protona antidaļiņa, kuras masa ir vienāda ar protona masu, elektriskais lādiņš ir negatīvs, magnētiskais moments un spins vērsti pretējos virzienos nekā protonam.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula.
baritrons Elementārdaļiņa, vieglāka par protonu un smagāka par elektronu; tai ir pozitīvs un negatīvs lādiņš.
virtuālās daļiņas elementārdaļiņas starpstāvokļos (tādos, ko nav iespējams novērot), ar kuru esamību kvantu mehānikā izskaidro daļiņu mijiedarbību un pārvērtības.
hadroni Elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā; pie hadroniem pieder mezoni, nukloni, pioni u. c.
dīvainās daļiņas elementārdaļiņas, kuru dīvainība (3) nav vienāda ar nulli (K mezoni (kaoni), hiperoni, un vairāki rezonansi, kā arī to antidaļiņas).
daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības.
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni; šīs grupas elementārdaļiņas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni, kā arī daļa rezonansu.
nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums.
barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
anihilācija Elementārdaļiņu un tām atbilstošo antidaļiņu mijiedarbība, kuras rezultātā tās pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu.
Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā.
elliņš Eliņš.
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
elsinis Elsiņš.
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem.
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
eļļas nomaiņa eļļas maiņa.
ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās.
embates Embotiņi ("Teucrium").
embutes Embotiņi ("Teucrium").
embuti Embotiņi.
teucrium Embotiņi.
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle.
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs.
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji.
jāgmiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" iedzīvotāji.
vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji.
Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
hilomikrons Emulģētu tauku daļiņa, atrodama asinīs tauku gremošanas laikā.
Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Cichorium endivia Endīvija cigoriņš, arī salātcigoriņš jeb endīvija.
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.
serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus.
lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa enerģija.
iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim.
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
siltuma daudzums enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
energoefektivitāte Enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu.
Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
ekforija Engrammas atjaunošana atmiņā, atkārtojot sākotnējo stimulu.
Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā.
antiņciemnieki Engures novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Antiņciems" iedzīvotāji.
leidopteroloģija Entomoloģija nozare, kas pētī tauriņus.
insektoloģija Entomoloģija, mācība par kukaiņiem.
lepidopteroloģija Entomoloģijas nozare, kas pētī tauriņus.
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
parathormons Epitēlijķermenīšu hormons, kas organismā regulē kalcija un fosfora maiņu.
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš.
Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
pamina Ērģeļu klaviatūra, kur taustiņus nospiež ar kājām.
vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
phoenicurus Erickiņi.
eriškiņš Erickiņš.
gaišpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus auroreus").
zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus").
melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster").
rudmuguras erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythronotus").
Ziemeļāfrikas erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus moussieri").
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā.
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
bazoerotricīts Eritrocīts, kurā ir bazofili graudiņi.
akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
hemadsorbcija Eritrocītu piesaistīšanās pie citām šūnām, daļiņām vai virsmas.
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
čaki Ērmi, spoki, dīvaiņi.
Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
afrodīzija Erotisms, dzimumdziņa.
Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students").
RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts.
ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās).
Matthaeus ES Muitas ierēdņu apmaiņas programma.
IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās).
ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās).
escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas.
strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas.
IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās).
grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
prass Ēst prasīšana, ciemiņa mielošana.
vakariņot Ēst vakariņas.
eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols.
etiopi Etiopu rase - pārejas forma starp eiropeido un negroido lielo rasi, izplatīta gk. Etiopijā un Somālijā, arī kaimiņzemēs.
neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
Aplu etrusku mitoloģijā - dievība, kas atbilst Apollonam grieķu mitoloģijā, viņa vārds atrodams uz etrusku pieminekļiem 5. - 4. gs. p. m. ē.
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs.
alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu.
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
Viviparus contentus ezera lielvāciņgliemezis.
Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā.
Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Gostiuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukuma variants.
Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski.
Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski.
Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski.
Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers.
Baltenītis Ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība - 1,6 ha; Baltenis; Baltenīša ezers; Baltiņu ezers.
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers.
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers.
Pātražs Ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers.
Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploka ezers; Ķiploks.
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers.
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers.
Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers.
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Cebišku ezers; Cebišķu ezers; Čabišķu ezers; Ķerubiņu ezers.
Adatiņa Ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers.
Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers.
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers.
Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers.
Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers.
Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers.
Malcānu ezers ezers Bērziņu pagastā, platība — 18,1 ha; Malciņa ezers; Malciņu ezers.
Liņģis ezers Burtnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Liņģu ezers.
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers.
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers.
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers.
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers.
Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers.
Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers.
Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers.
Linezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 3,3 ha; Liņezers.
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers.
Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers.
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre; Reiņu ezers.
Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers.
Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers.
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers.
Stādiņu ezers ezers Drustu pagastā, platība - 2 ha; Stadiņu ezers.
Velniņš Ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers.
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš.
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers.
Endlas ezers ezers Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļrietumos.
Tehelas ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā, iztek Pādrema
Ermistu ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā.
Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā.
Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Sādjervs ezers Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī.
Ehijervs ezers Igaunijā, uz Valgas un Veru apriņķa robežas.
Pihajervs ezers Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā, iztek Emajegi.
Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe.
Veisjervs ezers Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš.
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers.
Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers.
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja.
Rieviņu ezers ezers Kocēnu pagastā, platība - 3,7 ha; Riebiņu ezers.
Kārkliņa ezers ezers Kombuļu pagastā, platība - 1,3 ha; Kārkliņu ezers.
Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers.
Ūgliņs Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers.
Iudrineits Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers.
Plaudiņs Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers.
Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš.
Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš.
Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka.
Nameņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers.
Dubiņs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 7,6 ha; Dubina ezers; Dubiņa ezers.
Kauseņš Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers.
Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers.
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers.
Ajakumkels ezers Ķīnā (_Ayakkum Köl_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes.
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā.
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
Liepnieku ezers ezers Lauderu pagastā, platība — 5,8 ha; Lekmiņa ezers; Lekmiņu ezers; Ķīšu ezers.
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers.
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Ālauša ezers ezers Lietuvā (_Alaušas_), Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Alsēdžu ezers ezers Lietuvā (_Alsėdžių ežeras_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona austrumos.
Prūts ezers Lietuvā un Baltkrievijā; Lietuvas Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos.
Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe.
Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos.
Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos.
Rubiķu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Stirņu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
Apvardu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos, daļa Baltkrievijā.
Ažvintis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā.
Indraju ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Zarass ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā un pilsētā.
Alvilis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Čičiris ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Samavs ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Alauša ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķī.
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī.
Lakaju ezers ezers Lietuvā, uz Viļņas un Utenas apriņķa robežas.
Kretons ezers Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Didžulis Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha.
Žuvints Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha.
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers.
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru.
Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha; Lebedinca ezers; Ļebedincu ezers; Ļebediņeca ezers.
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers.
Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m.
Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers.
Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers.
Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers.
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers.
Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers.
Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m.
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers.
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers.
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers.
Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers.
Kuslītis Ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers.
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha.
Zābaks Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers.
Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
Dēklainis Ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers.
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers.
Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
Liniņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers.
Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
Dēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers.
Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers.
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers.
Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers.
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš.
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers.
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš.
Zarežnoje ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - <1 ha.
Vusars Ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers.
Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers.
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers.
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers.
Dēlinis Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers.
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers.
Lubāniņš Ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers.
Timseņš Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers.
Nirītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš.
Lukstenītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers.
Gluhoje ezers ezers Riebiņu pagastā, platība — 2 ha; Suņepu ezers.
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers.
Ezerdruvu ezers ezers Ropažu novada Stopiņu pagastā, platība - 1 ha.
Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš.
Spuldzeņu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha, dziļums - līdz 2,7 m; Spuldziņu ezers.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Dancenes dīķis ezers Seces pagastā, platība - 44 ha; Danciņš.
Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers.
Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine.
Ruņģu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība - 4,1 ha.
Sauriešu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība — 1,1 ha.
Gintuves ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 12 ha; Gintava ezers; Gintavas ezers; Givtuves ezers; Gūtava ezers.
Čaušu ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 9,2 ha.
Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers.
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers.
Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
Sūniņu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Sūniņa ezers.
Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers.
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Stūriņezers Ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers.
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers.
Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers.
Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers.
Puterezers Ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers.
Ieriņezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers.
Dziļene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers.
Zutene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers.
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers.
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš.
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers.
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas.
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
čit Ezoterismā apziņa, drīzāk gan tukša apziņa, jebkuru specifisku zināšanu trūykums.
ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
sahasrāra Ezoterismā jogu apziņas augstākais centrs, ko sauc arī par tūkstoš ziedlapiņu lotosu.
rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu.
upadhi Ezoterismā neziņa, ko augstākais Es uzspiež cilvēkam, kas ir iemiesots ķermenī.
moha Ezoterismā neziņas, muļķības un apjukuma stāvoklis.
višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī.
čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
avastha Ezoterismā trīs apziņas stāvokļi - nomoda stāvoklis, sapņu pasaule un dziļš miegs.
džņāna Ezoterismā zināšanas par dzīvi viņpasaulē, aiz fiziskās dzīves robežām.
Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
AAM Faktiski (angļu "as a matter of fact"; īsziņās).
termiņinventūra Faktisko materiālu vērtību vai krājumu uzskaite noteiktā termiņā vai dienā.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā.
entomofauna Faunas daļa, ko veido kukaiņi.
dispersa fāze fāze, kas dispersas sistēmas tilpumā sadalīta sīku daļiņu, pilienu, pūslīšu vai citādu ieslēgumu veidā.
pagroza Fāzes, stāvokļa maiņa.
sinhrociklotrons Fazotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci.
otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī.
fāze Fāžu telpa - abstrakta daudzdimensiju telpa, kuras punkti atbilst daļiņu sistēmas iespējamajiem stāvokļiem.
Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5.
alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5.
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1).
lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
Fermi daļiņa fermions - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spins ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2, ...).
Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta.
divstūris Figūra uz sfēras; to veido divi sfēras lielo riņķu pusloki.
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
okinomo Figūriņas dzīvojamo telpu rotāšanai.
figūrlādiņš Figūrveida lādiņš, kas veido sarežģītākas figūras salīdzinājumā ar citiem kontakta lādiņiem.
lappuse Fiksēta garuma brīvpieejas atmiņas bloks.
atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem.
vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
apskaņotā kopija filmas pozitīva kopija, kurā ir gan attēls, gan skaņas celiņš.
skaņas kopija filmas pozitīvkopija, kurai ir gan attēls, gan skaņas celiņš.
hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
izziņas teorija filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu; gnozeoloģija.
gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu; izziņas teorija.
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
reālisms Filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
kriticisms Filozofiska metode - pirms izziņas procesa analizēt domāšanas iespējas un izziņas robežas.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
dialektiskais materiālisms filozofisku uzskatu sistēma, ka apziņu rada matērija (materiālisms) un ka viss mainās (dialektika).
mikrofiltrs Filtrs, kas pārvieto daļiņas ar diametru 0,1-10,0 mm; lieto, piem., lai atdalītu no asinīm mikroagregātus.
investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā.
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem.
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi.
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni.
mikroprocesors Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni.
mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa.
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni.
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT.
mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu.
mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu.
standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā.
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS.
Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu.
aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas.
tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk").
tastatūra AT firmas IBM personālo datoru 84 taustiņu tastatūra, kas vēlāk paplašināta līdz 101 vai 102 taustiņiem.
pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu.
alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu.
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
nefrostomija Fistulas izveidošana nieres bļodiņā.
fenoloģiskais spektrs fitocenozes floristiskā sastāva sezonālo pārmaiņu grafisks attēlojums.
psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība.
dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
deģenerētā sistēma fizikāla sistēma, kurā izpaužas identisku daļiņu kvantmehāniska mijiedarbība.
datu bāzes reorganizēšana fizikālās datu bāzes struktūras izmaiņa, nemainot tās loģisko organizāciju, ko parasti veic, lai celtudatu bankas izmantošanas efektivitāti.
jutība Fizikālas iekārtas atbilde uz vienu vienību lielām izmaiņām iekārtas ieejā.
ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
relatīvistiskie efekti fizikālas parādības, kuras novēro, ja daļiņu kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam vakuumā.
elektrokapilārparādības Fizikāli procesi, kas saistīti ar virsmas spraiguma maiņu uz robežvirsmas starp elektrodu un elektrolītu atkarībā no elektroda potenciāla un elektrolīta sastāva.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
elektriskais potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
doza fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma (rentgena un γ starojuma, α un β daļiņu, neitronu) iedarbību uz vielu.
efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās).
akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu.
dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m).
hidrodinamisks spiediens fizikāls lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā.
paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
biomedicīniskā fizika fizikas nozare, kas bioloģijā un medicīnā izmanto fizikas atziņas.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas.
reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
psihodinamika Fizioloģiskās psiholoģijas nozare, kas pētī nervu enerģijas patēriņu psihiskos procesos.
stimulators Fizioloģiski aktīva viela, kas veicina noteiktus vielu maiņas procesus organismā vai kādā tā daļā.
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija.
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu.
ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu).
amplipulsterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto maiņstrāvas amplitūdu pulsācijas.
ultraīsviļņu terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto maiņstrāvu.
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums.
servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai.
deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem.
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
pamatlīdzekļu atjaunošana fiziski un morāli nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņa ar jauniem, kā arī to remonts, restaurēšana.
iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
lapa fizisks vai elektronisks šablons speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
Floret Floretes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
plūsmas līnija fluīda plūsmas līnija, kam pieskare katrā punktā sakrīt ar attiecīgās fluīda daļiņas ātruma vektoru.
betametazons Fluorizēts kortikosteroīdu savienojums, sintezēts medikaments, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu.
Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss.
zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
sandhi Fonēmu grupas maiņa morfēmu kopā (iekšējais sandhi) un vārdu savienojumā (ārējais sandhi).
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
juke-box Fonogrāfs, mūzikas automāts, kas darbojas, iemetot monētu un nospiežot taustiņu ar izvēlētās plates vai diska nosaukumu.
vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš".
printera fonts fonts, kas pastāvīgi atrodas printera atmiņā vai tiek uz to pārsūtīts, tas var būt iebūvēts, ielādējams vai arī fontu kasetnes fonts.
pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra.
permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam.
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process.
alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs.
magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
strikcija Formas un lieluma maiņa, savilkšana.
deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
izomorfisks Formas ziņā līdzīgs.
datu posma piekļuves procedūra formātu un procedūru kopums, kas reglamentē datu apmaiņu starp datu ķēdes galiekārtu un datu galiekārtu.
nopicināt Formēt (knapsieriņus).
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
Euonymus fortunei Fortina segliņš.
digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē.
aerofotoainas deformācija fotoattēla izmēru izmaiņas attiecīgajiem optiskā attēla izmēriem.
kodolfotoemulsija Fotoemulsija lādētu daļiņu reģistrācijai.
retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā.
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
emisija Fotonu, elektronu, jonu un citu daļiņu izplūde no ķermeņiem.
retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu.
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
septennāts Francijas prezidenta valdības laiks, kas ilgst septiņus gadus.
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
lē Franču deviņrindu strofa, ko veido trīs trīsrindes, kur katra panta trešā rinda ir īsa, dažreiz pat citā pantmērā.
bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi).
miņoni Franču karaļa Indriķa II. mīluļi, kas viņam izpildīja mīlnieču vietu.
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa).
simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem.
simonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760-1825) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms); sensimonisms.
sensimonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760.-1825. g.) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms).
Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
konstante Fundamentāla fizikāla lieluma vērtība (piem., elektrona lādiņš).
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^.
formfaktors Funkcija, kas raksturo elektriskā lādiņa un magnētiskā momenta telpisko sadalījumu atomā, atoma kodolā vai elementārdaļiņā.
trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
mērķfunkcija Funkcija, kas skaitliski raksturo mērķtiecīgas darbības (piem., sistēmas parametru maiņas) kvalitāti.
metergāzija Funkcijas maiņa.
saskarne Funkciju kopa, kas nodrošina datu apmaiņu starp divām ierīcēm, divām lietojumprogrammām vai starp lietotāju un lietojumprogrammu.
agrīnā iejaukšanās funkciju kopums, kas tiek izmantots garīgu un fizisku noviržu novēršanā, traucējumu kompensācijā zīdaiņa vecumā.
veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
sarunvalodas stils funkcionālais stils, ko lieto mutvārdu saziņā.
publicistikas stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto plašsaziņas līdzekļos.
hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi.
ievadizvades kanāls funkcionāls bloks, kas procesora vadībā nodrošina datu pārsūtīšanu starp datora pamatatmiņu un ārējām ierīcēm.
datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju.
Fusina Fusjiņa - pilsēta Ķīnā.
dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
simultānisms Futūristu iemīļots paņēmiens ātruma un kustības iespaida radīšanai gleznā, apvienojot tajā to, ko redz, ar to, kas palicis atmiņā.
šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums.
drimstala Gabaliņš, kripata.
ķingalēns Gabaliņš.
ķingalītis Gabaliņš.
paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina.
šķimbulis gabals, gabaliņš.
hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
maikatās iet gādāt par kaimiņienes saimniecību.
attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu).
švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
anniversārijas Gadskārtējas piemiņas dienas, gada svētki.
jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā.
vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī.
paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai.
gaidīt kā ūdens kustēšanos gaidīt ko nepacietīgi, ilgi, kā glābiņu.
Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
atgainīt Gainīt nost; atgaiņāt.
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt.
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās.
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
atgaiņāt Gaiņāt nost; atgainīt.
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
dzīdināt Gaiņāt prom; gaiņāties.
kautrēt Gaiņāt, dzenāt.
dzanāt Gaiņāt.
dzenāt Gaiņāt.
voiskāt Gaiņāt.
vaļāties Gaiņāties (1).
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
augsnes aerācija gaisa apmaiņa starp augsnes slāni un atmosfēru.
ūdens aerācija gaisa apmaiņa starp ūdens slāni un atmosfēru.
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls.
ekonomiskais ātrums gaisakuģa ātrums horizontālajā lidojumā, kam nepieciešama minimāla dzinēja vilkme un degvielas patēriņš stundā.
vertikālais ātrums gaisakuģa augstuma maiņa laika vienībā; mēra ar variometru.
kreisēšana Gaisakuģa horizontāls lidojums ar optimāliem lidojuma parametriem (uzplūdes leņķi, degvielas patēriņu u. c.).
katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni.
paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm.
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
Ramana efekts gaismas izkliede vielā ar gaismas viļņu garuma maiņu.
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju.
likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā.
gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
gaišumiņa Gaismiņa.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā.
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
hemopneimoperikards Gaiss un asinis sirds somiņā.
kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols.
kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons.
Copsychus malabaricus gaišais žagaterickiņš.
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi.
cerīnlillā Gaiši violets (līdzīgs zilo ceriņu ziediem).
cirīnlillā Gaiši violets (līdzīgs zilo ceriņu ziediem).
lila Gaiši violets, ceriņu krāsā.
Phoenicurus auroreus gaišpaura erickiņš.
centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
acs Gaišs, spožs punkts, laukumiņš; gaismas avots.
Gaiziņš Gaiziņkalns.
Gaising-Berg Gaiziņš.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes.
sekumiņi Galda dakšiņas.
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
platmenāža Galda piederums, statīvs ar trauciņiem etiķim, sinepēm, eļļai, sālij, pipariem u. tml.
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
nardi Galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram; bekgemons (angļu val. "backgammon").
rendzju Galda spēle, kurā jāpārvieto kauliņi.
skrebls galda spēle, vārdu sastādīšana no burtiem - spēļu kauliņiem.
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
vanki galdiņi koka trauka veidošanai.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
skalds Galdiņš koka traukiem.
laiba Galdiņš, ar kuru šķērē, kurā ievērtas dzijas.
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
Aeonium tabuliforme galdiņveida eonija.
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus.
tamburs Galds, galdiņš.
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas.
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību.
Galine Galiņu ezers Šēderes pagastā.
Galinis Galiņu ezers Šēderes pagastā.
Gaļinka Galiņu ezers Šēderes pagastā.
Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
kraniogrāfija Galvas kausa un viņa daļu aprakstīšana.
papiere Galvas lakatiņš, ko apsien nosedzot pieri.
skareņa galvas lakatiņš.
skusteņš galvas lakatiņš.
ševelīra Galvas mati, viņu uzsukājums.
encefaloarteriogrāfija Galvas smadzeņu artēriju arteriogrāfija asinsvadu stāvokļa un pārmaiņu pētīšanai.
encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
decerebrācija Galvas smadzeņu funkciju zudums, kas radies pēc smaga ievainojuma, asiņošanas vai skābekļa trūkuma.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
šķietelis Galvas vidus, matu celiņš.
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu.
ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
zeģelains Galviņains (par liniem).
Brassica oleracea var. capitata galviņkāposts.
baltaiskāposts Galviņkāposts.
kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata").
Pelargonium capitatum galviņu pelargonija.
Polygonum capitatum galviņu sūrene.
galviņveidīgs Galviņveida.
dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi.
līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem.
Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas.
Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
čutne gandrīz, mazdrusciņ.
aksonreakcija Ganglijšūnas pārmaiņas kā aksona bojājuma sekas.
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas.
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
cerītis Gara zāle uz ciņa purvainā pļavā.
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
garaiņas Garaiņi (1).
gareņi Garaiņi (1).
tvaikājs Garaiņi, suta.
garoņi Garaiņi.
garantijas prēmija garantijas ņēmēja vienreizējs vai regulārs maksājums, kura apmērs atkarīgs no garantijas veida, līguma termiņa, garantijas summas, garantijas tarifa likmes un garantijas ņēmēja riska.
pantaloni Garās treniņtērpa bikses; garās apakšbikses.
vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš.
rafe Gareniska rieva kramaļģes vāciņā.
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
longitudinālie viļņi garenviļņi, viļņi, kuros vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā.
ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā.
dekāns garīdznieks, kura pārziņā ir [dekanāts]{s:2042}; katedrāles vecākais garīdznieks
bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
lankstinieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji.
langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji.
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara.
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā.
Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā.
kūlis Garš klucis, ar kura palīdzību tiek nostiprināti jumstiņi lubu jumtos.
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
atstarpēšanas taustiņš garš taustiņš tastatūras apakšdaļā, kas ievada atstarpes rakstzīmi.
pikts garšas ziņā stiprs; sīvs; vidējs starp sūru un rūgtu.
prinellas Garšīgas žāvētas plūmes bez kauliņiem, ko eksportē no Francijas.
stiepība Garuma maiņa, pagarināšana.
Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
gastrovaskulārs Gastrovaskulārā sistēma - dažu zarndobumaiņu gremošanas sistēma.
Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā.
runas formula gatava izteikuma vienība, ko lieto noteiktās saziņas situācijās.
noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā.
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
plikšināt Gatavot (mazus sieriņus).
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.).
picināt Gatavot knapsieriņus.
nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
skribulis Gavēņa kliņģeris.
Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas.
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
gāzu sadales fāzes gāzes sadales mehānisma vārstu atvērtā un aizvērtā stāvokļa periodi, kas izteikti kloķvārpstas pagrieziena grādos attiecībā pret virzuļa maiņas punktiem.
torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2.
Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai.
virpuļu plūsma gāzes vai šķidruma plūsma, kurā daļiņas, kas veic virzes kustību, deformējas un rotē.
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
ģenētiskā homeostāze gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām izmaiņām.
radiomutācija Gēna pārmaiņa, ko izraisa radioaktīvs starojums.
mutons Gēna vismazākā daļa, kuras pārmaiņas var izraisīt mutāciju; cistrons.
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss.
sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim).
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
GIP Gibraltāra mārciņa; Gibraltāra valūtas kods, sīknauda - penss.
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
Gūtava ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
Gintava ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
Gintavas ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
Givtuves ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
glābtiņš Glābiņš, palīdzība, patvērums.
glābene Glābiņš, patvērums, palīdzība.
dvīga Glābiņš, patvērums.
glābšanas riņķis glābiņš.
ramiņš glābiņš.
glabasts Glābiņš.
glābenis Glābiņš.
glābetne Glābiņš.
glābienis Glābiņš.
glābiens Glābiņš.
glābine Glābiņš.
glēbiņš Glābiņš.
globiņš Glābiņš.
paglābe Glābiņš.
paglābiņš Glābiņš.
glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā.
carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem.
kanka Glāzīte, mēriņš.
irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu.
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika.
gleznošana gleznošanas nodarbība, pulciņš
goļa Gliemenes, gliemeža vāks vai mājiņa.
ķiģelis Gliemezis ar savu mājiņu, čaulu.
ķigulis Gliemezis, tā čaula (mājiņa).
vairogvērpēji Gliemežtauriņi.
limacoididae Gliemežtauriņu dzimta.
cochlidion Gliemežtauriņu dzimtas ģints.
lielais gliemežtauriņš gliemežtauriņu dzimtas suga ("Cochlidion limacodes").
kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ķausis Gliemju vāciņš, arī gliemis.
korelborīns Glikozīds dažādās ziemziežu sugās; iedarbības ziņā līdzīgs digitālam.
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu.
Jungermannia leiantha gludkausiņa jungermannija.
Suņepu ezers Gluhoje ezers Riebiņu pagastā.
glikotakse Glukozes izvietojums un saistīšanās ķermeņa audos vielu maiņas procesā.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu.
konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu.
debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
mukosangvinolents Gļotaini asiņains.
sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma").
pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata").
lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita").
vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens").
bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi.
bursotomija Gļotsomiņas atvēršana.
bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija.
brusīts Gļotsomiņas iekaisums.
bursektomija Gļotsomiņas izgriešana.
bursopātija Gļotsomiņas saslimšana.
dermosinovīts Gļotsomiņas un ādas iekaisums.
myxosporidia Gļotsporaiņi.
myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints.
Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda").
plaužu miksobola gļotsporaiņu suga ("Myxobolus bramae").
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
kedijs Golfa spēlētāja asistents, kas palīdz nest inventāru, meklē bumbiņas u. tml.
Goluba-Dobžiņa Golub-Dobžiņa - pilsēta Polijā.
Gostiņa Gostiņi.
Trentelberg Gostiņi.
Trentelberģis Gostiņi.
Tretelberģis Gostiņi.
Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
gosniņa Gotiņa.
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts).
Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
dailīgs Graciozs, skaists (visādā ziņā).
kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt.
hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā.
mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa.
rotājums Grafiskā un tipogrāfiskā nozīmē dekoratīvas piedevas: ornaments, viņetes u. c. pie burta nepiederīgs materiāls.
spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
grafiskā ierīču saskarne grafiskās lietotāja saskarnes daļa, kas ļauj programmētājam atveidot displeja ekrāna dialoglodziņus un citus grafikas elementus, izsaucot grafiskajā ierīču saskarnē šim nolūkam paredzētās procedūras.
atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta.
resursu kompilators grafiskās lietotāju saskarnes programmatūra, kas pārveido un sasaista resursus (izvēlnes, dialoglodziņus, ikonas, fontus u. c.) izpildāmās programmās.
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
laktācijas līkne grafiski attēlotas izslaukuma izmaiņas pa mēnešiem.
aizpildījums Grafisku objektu, piem., četrstūru, riņķu vai poligonu aizpildīšana ar krāsu.
grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
armamentārijs Grāmatas, žurnāli, medikamenti, instrumenti, laboratorijas iekārtas, kas atrodas ārsta rīcībā viņa aroda pienākumu pildīšanai.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
fleksija Gramatiskas (vārda) izmaiņas; arī galotne (vārdam).
formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa.
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums.
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma.
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās).
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā.
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea").
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
pogroms Grautiņš.
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā.
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi.
krutons grauzdiņš.
ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem).
ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka.
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību.
īkareņš gredzentiņš.
gredzenteņš Gredzentiņš.
grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai.
Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
Ledum groenlandicum Grenlandes vaivariņš.
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa.
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
WAN2TLK? Gribi parunāties? (angļu "want to talk?"; īsziņās).
Gribiņš Gribiņu ezers Beļavas pagastā.
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
leiferis Grīdceliņš.
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ).
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ).
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām.
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete.
grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas.
zelta aunāda grieķu mitoloģijā - āda, kas piederēja zeltvilnas auniņam, kurš palīdzēja Friskam pārpeldēt jūru.
Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju.
Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu.
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione).
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
Manto grieķu mitoloģijā - aklā Tēbu pareģa Teiresija meita, viņa pavadone, kas Teiresijam paziņoja par dažādām zīmēm; arī viņai pašai piemita pareģes spējas.
Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu.
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs.
Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas.
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu.
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs.
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu.
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
Tekmēsa grieķu mitoloģijā - frīģiešu valdnieka Teleita meita, ko saņēma gūstā Ajants, Telamona dēls un viņa dzemdēja tam dēlu Eirisaku.
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku.
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps.
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem.
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums.
Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
Periboja grieķu mitoloģijā - korintiešu valdnieka Poliba sieva, kas pieņēma Edipu, izārstēja viņu un kļuva par viņa pamāti.
Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista.
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju.
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu.
Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju.
Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei.
lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi.
Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas.
Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
Medonts grieķu mitoloģijā - Oīleja ārlaulības dēls, kas komandēja Filoktēta vienības pie Trojas (kamēr Filoktēts bija Lemmas salā); viņu nonāvēja Ainejs.
Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli.
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu.
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls.
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
Hione grieķu mitoloģijā - Priāpa māte, kas viņu bija dzemdējusi Dionīsam.
Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris.
heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi.
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas.
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons.
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas.
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis.
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs.
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls.
Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne.
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
Paiāns grieķu mitoloģijā - viena no Apollona iesaukām, kas saistīta ar viņa dziednieka spējām.
Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās.
Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā.
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu.
Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu.
Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
Okeāns grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas valda pār pasaules ūdeņiem; vēlāk radītajos mītos viņa vietā minēts Poseidons.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss.
Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
pirronisms Grieķu skeptiskā filozofa Pirrona un viņa piekritēju mācība.
hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja.
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā.
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm.
Maja grieķu un romiešu mitoloģijā - vecākā no septiņām plejādēm, jūras nimfas Pleiones un titāna Atlanta septiņām meitām; no viņas vārda radies maija mēneša nosaukums.
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
pelviotomija Grieziens nieres bļodiņā.
blefarotomija Grieziens plakstiņā.
ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu.
sasukt griezt riņķī; maisīt.
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli.
sasukt griezties riņķī.
grillēties Griezties riņķī.
gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt.
griezi Grieži - pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
urbulis Grifele vai kociņš, ar kuru rāda burtus, mācoties lasīt.
Euphorbia griffithii Grifita dievkrēsliņš.
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
zaķu grīslis grīšļu suga ("Carex leporina"), lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās.
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Dvinas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidaustrumos, garums — 93 km, platums pie ieejas — 130 km, dziļums — līdz 125 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~1,4 m.
Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m.
Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m.
Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m.
Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m.
Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m.
Grišķene Grīziņkalns, apkaime Rīgā.
Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Grobin Grobiņa.
Grobiņas dzirnavezers Grobiņas dzirnavu dīķis.
Gawiesen Grobiņas novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1904.-1919. g.
bārtenieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Bārta" iedzīvotāji.
krūtenieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Krūte" iedzīvotāji.
sapīķnieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sapīķe" iedzīvotāji.
iņņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Iņņas" iedzīvotāji.
jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji.
Gawesen Grobiņas novada Gaviezes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
gūženieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Gūžas" iedzīvotāji.
ķīšenieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīšuciems" iedzīvotāji.
pintiķnieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pintiķu ciems" iedzīvotāji.
tiltenieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji.
vairodznieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
stirnciemnieki Grobiņas novada Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Stirnuciems" jeb "Stirnciems" iedzīvotāji.
ālandnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Ālande" (arī "Ālanda") iedzīvotāji.
ārenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
aviopilsētiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Aviopilsētiņa" iedzīvotāji.
baidzelnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Baidzeles ciems" iedzīvotāji.
batenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Batamuiža" iedzīvotāji.
Iļģu muiža Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" bijušais nosaukums.
iļģenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" iedzīvotāji.
kalnišķenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
Māliņi Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
rolavnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Rolava" iedzīvotāji.
saulainieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
saulaiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
silenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji.
tosmarnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tosmares" iedzīvotāji.
vītiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vītiņi" iedzīvotāji.
Grobinskaja Grobiņas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Grobin Grobiņas pagasta bijušais nosaukums.
grobiņnieki Grobiņas pilsētas iedzīvotāji.
Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites.
sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to.
Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
tarte Groziņpīrāgs, vaļējais pīrāgs.
kociņš Groziņš, kurvītis.
vīcele Groziņš.
ālantas Groziņziežu dzimtas augi dzelteniem ziediem.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
paitiņa grozs no klūdziņām, niedrēm.
peitiņs grozs no klūdziņām, niedrēm.
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm.
vārnu kājas grumbiņas pie acīm.
činkurains Grumbuļains, ciņains; noskrandis.
oldēja Grundulim līdzīga sīka zivtiņa, kas piezīžas pie akmeņiem.
Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
putnu pārošanas veidi grupu, ligzdu, sprostu, pārmaiņu pārošana un mākslīgā apsēklošana.
grūstikņi Grūstiņi.
kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti.
sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem.
Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme.
Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos.
Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji.
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji.
Gulbēnu ezers Gulbeniņš Liezēres pagastā.
Gulbenu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
Gulbenes ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
Brikšņu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
lagoftalmija gulēšana miegā ar neaizvērtiem plakstiņiem.
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
koja Gulta; guļamā lāviņa.
seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
sutenis Guļava, sliņķis.
Gulbiņš Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
Gulbītis Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
Gulbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
Gulbīša ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
Gulbīšu ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
Guļbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
Gulbena ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā.
gumiņu baktērijas gumiņbaktērijas.
rhizobium Gumiņbaktēriju ģints.
sitona Gumiņsmecernieki.
umžiņas Gumžiņas - mūzikas instruments ermoņikas.
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
lychnis Guntiņas.
Alpu guntiņa guntiņu suga ("Lychnis alpina").
Ārkraita guntiņa guntiņu suga ("Lychnis arkwrightii").
sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā.
vainaga guntiņa guntiņu suga ("Lychnis coronaria").
Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi).
Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām.
hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām.
embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas.
filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
populāciju ģenētika ģenētikas nozare, kurā pēta populāciju ģenētisko struktūru un tās pārmaiņu likumsakarības.
iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā.
diastrofisms Ģeoloģijas termins, ar ko apzīmē visus tektoniskos procesus, kuru rezultātā notiek ievērojamas pārmaiņas zemes garozas struktūrā.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi.
inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
jūras ģeomorfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta jūru un okeānu gultnes reljefa veidošanos un izmaiņas.
konsolidācija Ģeosinklinālā tektoniskā režīma nomaiņa ar platformas režīmu.
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
stieba Ģībonis, bezapziņa.
Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē.
bioloģiskā ģimene ģimene, kura sastāv no vecākiem un viņu bērniem, neiekļaujot adoptētos bērnus.
salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem.
paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki.
vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni.
atvērta ģimene ģimenes tips, kuras locekļi sadarbojas ar ārpus ģimenes esošām personām, uztur regulārus kontaktus, izmanto citu idejas, lai veicinātu izmaiņas ģimenē.
ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā.
zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku.
gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
filaginella Ģints, kurā dažķārt iekļauj dumbrāja zaķpēdiņu.
Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
haimolize Haimoglobīna izplūšana asiņu plazmā.
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
divrindu harmonikas harmonikas ar divām taustiņu rindām.
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
pašgājējhaubice Haubice, kas uzmontēta uz motorizētas šasijas ar riteņu vai kāpurķēžu piedziņu.
havajputni Havajputniņi.
drepanididae Havajputniņu dzimta.
drepanis Havajputniņu dzimtas ģints.
psittirostra Havajputniņu dzimtas ģints.
dzeltenmelnais havajputniņš havajputniņu suga ("Drepanis pacifica").
pusknābja havajputniņš havajputniņu suga ("Hemignathus wilsoni").
Leisanas havajputniņš havajputniņu suga ("Psittirostra cantans").
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks.
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm.
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
ģeohelmintoze Helmintoze, kuras ierosinātāji attīstās bez saimniekorganisma maiņas.
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz.
makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu.
hemignathus Hemignathus wilsoni - pusknābja havajputniņš.
pentagrīds Heptode - elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: katodu, anodu un pieciem tīkliņiem.
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
artro-onihodisplāzija Hereditārs sindroms, ko raksturo spieķa kaula galviņas nepilnīga attīstība, ceļa skriemeļa trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnu kaula pakaļējie izaugumi un nagu distrofija.
psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli.
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
plūdmaiņu elektrostacija HES, kas elektriskajā enerģijā pārvērš plūdmaiņu enerģiju.
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē).
kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
Baltijas pērkonamoliņš hibridogēna pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x baltica").
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos.
hidrohematocēle Hidrocēle ar asiņainu saturu.
hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators.
Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde hidroelektrostaciju sistēma Latvijā, ko veido Pļaviņu hidroelektrostacija, Ķeguma hidroelektrostacija un Rīgas hidroelektrostacija.
hidrometeodienests Hidroloģiskās un meteoroloģiskās novērošanas un izziņošanas dienests.
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
emodi Himalaju ceriņš ("Syringa emodi").
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta.
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi.
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra.
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas.
Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums).
Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem.
Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu.
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā.
antihiperoni Hiperonu antidaļiņas.
iegultā hipersaite hipersaite, kas ir iekļauta kādā teksta rindiņā.
venozā hipertensija hipertensija, ja palielināta pretestība venozo asiņu ieplūšanai sirdī.
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
adenohipofīze Hipofīzes (starpsmadzeņu daļas) priekšējā daiva, kuras hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un augšanu.
pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs.
ārpuszemes civilizācija hipotētiska civilizācija, kas pastāv ārpus Zemes uz kosmiska objekta, piem., planētas, kas riņķo ap zvaigzni.
elektrīno hipotētiska elementārdaļiņa ar elektrona lādiņu un miera stāvokļa masu, kas vienāda ar nulli.
ids Hipotētiska struktūras vienība; hromomērs; psihoanalīzē instinktu kopums zemapziņā.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda.
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; pirmvaloda, pamatvaloda.
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu.
mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi.
partoni Hipotētiskas daļiņas kvantiskajā lauka teorijā, hadronu sastāvdaļa.
tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas.
apmaiņas spēki hipotētiski spēki, ar kuriem raksturo apmaiņas mijiedarbību (pieņemot, ka apmaiņas mijiedarbība ir analoģiska mehāniskajai mijiedarbībai, kvantu fizikā apmaiņas mijiedarbībai piekārto apmaiņas spēkus).
bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
LBBB Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokāde (angļu "left bundle branch block").
LPHB Hisa kūlīša kreisās kājiņas mugurējā zara blokāde (angļu "left posterior hemiblock").
LAHB Hisa kūlīša kreisās kājiņas priekšējā zara blokāde (angļu "left anterior hemiblock").
RBBB Hisa kūlīša labās kājiņas blokāde (angļu "right bundle branch block").
pseidometaplāzija Histoloģiska akomodācija, šūnu formas pārmaiņas, piemērojoties mehāniskiem vides apstākļiem.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
lauka hokejs hokejam līdzīga komandu sporta spēle, kas notiek uz zāliena ar speciālām nūjām un bumbiņu.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu sporta zālē uz grīdas.
rinkhokejs hokejs ar bumbiņu uz skrituļslidām.
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji.
hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām.
chordata Hordaiņi.
neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas.
muguras stiegra hordaiņu ass skelets.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos.
divstobrene hotdogs ar divām desiņām.
Hristinovka Hristiņivka - pilsēta Ukrainā.
hromīdijs Hromatīna graudiņš citoplazmā.
mitapse Hromatīna graudiņu saplūšana šūnu konjugācijas beigu stadijā.
eritrofors Hromatofors, kurā ir alkoholrezistenti sarkani vai brūni pigmenta graudiņi.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
alosoma Hromosoma, kas no parastajām (autosomām) atšķiras formas, lieluma vai krāsošanās ziņā; dzimumhromosoma.
inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
translokācija Hromosomu pārveide, fragmentu apmaiņa starp nehomoloģiskajām hromosomām.
arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos.
neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās.
latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei.
kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm.
laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos.
bronhospirohetoze Hronisks hemorāģisks bronhīts, ko ierosina simbiotiskas anaerobas spirohetas un vārpstveida nūjiņas.
vienkāršā sikoze hronisks matu maisiņu iekaisums, ko izraisa stafilokoki.
autopioterapija Hronisku sastrutojumu ārstēšana, injicējot slimniekam sterilas strutas, kas ņemtas no viņa strutu perēkļa.
SOHF Humora izjūtas trūkums (angļu "sense of humor failure"; īsziņās).
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem.
ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām".
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu.
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
monadoloģija Ideālistisks virziens 17. gs. filozofijā (Leibnics un viņa piekritēji), kas atzina monādes par primārajiem visa esošā elementiem; plurālisma veids.
Karno cikls ideāls atgriezenisks termodinamisks cikls, kas sastāv no pārmaiņus secīgiem diviem izotermiskiem un diviem adiabatiskiem procesiem.
doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
smadzeņu vētra ideju ģenerēšanas metode, prāta vētra, ideju vētra, domu apmaiņa.
virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas.
noslēgumiezīme Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās.
noslēgums Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās.
apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem).
eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā.
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā.
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
ielest Ieaust ar skaliņiem.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
ieoderēt Iebarot (ar auzām, sasmalcinātu āboliņu).
Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
grantinieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grantiņi" iedzīvotāji.
meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks.
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni.
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
iecirst Iedzelt (par kukaiņiem).
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
štīmē Iedzēries, piem.: viņš ir labā štimē.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
cognitio innata iedzimtā atziņa.
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
haimofilija Iedzimta organisma tieksme uz spontānu un traumatisku asiņošanu; hemofilija.
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne.
mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
atretoblefārija Iedzimts plakstiņu saaugums, analoģisks simblefārijai.
ablefarija Iedzimts plakstiņu trūkums.
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
nepilsonis iedzīvotājs, kam nav tās valsts statusa, kurā viņš dzīvo.
iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis.
vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums).
iedzīvotāju sociālā mobilitāte iedzīvotāju sociālā statusa izmaiņas, kā arī spēja mainīt šo statusu.
piespiedu migrācija iedzīvotāju teritoriāla pārvietošanās, kas saistīta ar dzīves vietas piespiedu maiņu.
spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei.
pieprasījums Ieejas ziņojums, ar kuru datu apstrādes sistēmai pieprasa kādu informāciju.
ieoderēties Ieēst (auzas, sasmalcinātu āboliņu) - par zirgiem.
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
atcerēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā
atminēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā; [atcerēšanās]{s:511}
cistidotrahelotomija Iegriešana urīnpūšļa kakliņā.
entropijs Iegriezies acs plakstiņš.
dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai.
demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai.
sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā.
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
piedabūties Iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības).
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
iekuģēt Ieiet; ieklaiņot.
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs.
CD-ROM atskaņotājs iekārta informācijas nolasīšanai no kompaktdiskiem un lasāmatmiņas kompaktdiska.
modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai.
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
dzirksteļu kamera iekārta lādēto daļiņu reģistrēšanai vai fotografēšanai.
invertors iekārta līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā.
elementārdaļiņu paātrinātājs iekārta lielas enerģijas lādētu daļiņu (elektronu, protonu, atomu kodolu) iegūšanai, tos paātrinot elektriskajā laukā; daļiņas kustas vakuumkamerā, un to trajektorijas veido magnētiskais lauks.
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
elektriskās enerģijas pārveidotājs iekārta maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā (taisngriezis), līdzstrāvas pārveidošanai maiņstrāvā (invertors), maiņstrāvas frekvences izmainīšanai, lieljaudas elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai, sprieguma regulēšanai u. c.
elektropiedziņa Iekārta mehānismu vai mašīnu piedziņai ar elektrodzinējiem.
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās.
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku.
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju.
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā.
alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku).
reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
monohromators Iekārta, kas no elementārdaļiņu plūsmas nodala monoenerģētisku daļiņu kūli.
daļiņu teleskops iekārta, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo kosmisko starojumu vai neitrīno plūsmu; daļiņu reģistrācijai izmanto kodolfizikas metodes.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
elektrostatiskā mašīna iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
luminiscences kamera kodolfizikā iekārta, kurā novēro jonizējošo daļiņu kustības trajektoriju pēc luminiscences, ko šī daļiņa izraisa luminoforā.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
daļiņu paātrinātājs iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs.
avārijpierakste Iekārtas režīma parametru maiņas grafisks pieraksts pirms avārijas un avārijas laikā.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
iešķirt Iekārtot nodalījumu (piemēram, matos celiņu).
ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
ieblandīties Ieklaiņot.
ieklimst Ieklaiņot.
ieklimstēt Ieklaiņot.
ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot.
iemētāties Ieklīst, ieklaiņot.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
uzņemt Iekļaut savā apziņā.
sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta).
amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu.
Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m.
represija Iekšējais analogs noliegšanai, jebkāda potenciāla vai nepieņemama impulsa izslēgšana no apziņas.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums.
valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.
lieces moments iekšējo spēku momentu summa kādā ķermeņa šķēluma redukcijas punktā, ko rada šķēlumā darbojošies spēki (normālie spriegumi), kurus savukārt rada ārējo spēku iedarbība vai temperatūras maiņa.
sagrauztība iekšējs sabrukums, vainas apziņa.
entorāģija Iekšķīga asiņošana.
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā.
iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās).
iekamoties Iekūņoties, pārvērsties kūniņā.
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas.
reentrants modulis ielādes modulis, kura vienu un to pašu eksemplāru datora pamatatmiņā var vienlaicīgi izmantot vairākas programmas.
iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m.
ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem).
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
impasse Ieliņa bez izejas; grūts stāvoklis.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
šļūcēt Iemīdīt taciņu, celiņu.
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
kāpene Iemīts kājceliņš uz lauku ceļa.
produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu.
IHTFP Ienīstu šito fakino vietu (angļu "I hate this f'n place"; īsziņās).
sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem.
krautiņš Iepirkumu ratiņi.
setka Iepirkumu tīkliņš.
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
izmēru ķēdes kompensējošais loceklis iepriekš izvēlēts izmēru ķēdes loceklis, ar kura izmaiņu panāk vajadzīgo slēdzošā locekļa precizitāti.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
a tempo iepriekšējā tempā (pēc notikušas tempa maiņas).
brīdināšana Iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
priekšziņa iepriekšējs, provizorisks ziņojums vai vienošanās.
priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
analītiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti, kas atspoguļo atsevišķu uzņēmuma īpašuma objektu vai to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu detalizētu uzskaiti.
uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot).
sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem).
bezpartejiska valdība ierēdņu valdība, kuru veido uz zināmu termiņu (terminēta valdība), ar nolūku ievērot konstitucionālu normu - organizēt valdību laikā
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
bremme Ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
izvadmezgls Ierīce datu pārveidošanai no formas, kādā tie glabājas datora atmiņā, formā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
izvadierīce Ierīce datu pārveidošanai no veida, kādā tie glabājas datora atmiņā, veidā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
elektroskops Ierīce elektrisko lādiņu konstatēšanai.
reversers Ierīce elektrisko mašīnu griešanās virziena maiņai.
kopula Ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas.
elektrokultivators Ierīce gaisa elektrisko lādiņu uztveršanai un novadīšanai uz augiem.
remontuars Ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa.
variometrs ierīce lidaparāta augstuma maiņas ātruma mērīšanai.
taisnotājs Ierīce maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā; taisngriezis.
vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
mušķērājs Ierīce mušu, arī dažu citu kukaiņu ķeršanai.
dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
epilators Ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni.
erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
uzliesmotājs Ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai.
magnetometrs Ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai.
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
uzspridzinātājs Ierīce sprāgstvielas lādiņa uzspridzināšanai.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
trošmetējs Ierīce trošu (tauvu) pārmešanai pa gaisu ar speciālu reaktīvo šāviņu.
uzgrieznētājs ierīce uzgriežņu pieskrūvēšanai un atskrūvēšanai ar mehānisku vai cita veida (pneimatisku, elektromehānisku) piedziņu.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
atmiņas sardze ierīce vai programma, kas aizliedz piekļuvi kādai atmiņas daļai.
knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
vibrators ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai).
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
baroskops Ierīce, ar ko konstatē gaisa spiediena pārmaiņas.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
skremblers Ierīce, ar ko, transformējot signālus, raidītājam raidāmo ziņojumu kodē tā, lai tas nav saprotams radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
lielapjoma dzēsējs ierīce, ar kuras palīdzību vienā paņēmienā, bez dzēšanas galviņas izmantošanas, var nodzēst visu magnētiskajā lentē ierakstīto informāciju.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
bukloke Ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi.
tahistoskops Ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai; arī savācējs (2).
variometrs ierīce, kāda ģeofizikāla lieluma maiņas noteikšanai.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
raiduztvērējs Ierīce, kas datu apmaiņas procesā starp darbstaciju un datoru tīklu izpilda gan signālu raidītāja, gan arī uztvērēja funkcijas.
lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai.
repetīcija Ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī.
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
trasieris Ierīce, kas nodrošina lidojošu ložu, artilērijas šāviņu, prettanku vadāmo raķešu u. c. trajektoriju redzamību.
atmiņas tiešpiekļuves kanāls ierīce, kas nodrošina tiešo piekļuvi atmiņai, kontrolē pārsūtāmā datu bloka garumu un formā atmiņas adresi; DMA kanāls.
automātiskais telefonatbildētājs ierīce, kas pievienota telefonam un reaģējot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš ierakstītu paziņojumu.
skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
kontrollers Ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šā uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
kontrolieris ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru, printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šī uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
lasīšanas un rakstīšanas galviņa ierīce, kas, pārvietojoties pa diskatmiņas virsmu, veic datu ierakstīšanu un nolasīšanu.
otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
induktivitātes spole ierīce, ko veido spolē satīts izolēts vads un kas paredzēta magnētiska lauka un ar tā izmaiņām saistīto parādību radīšanai elektriskajā ķēdē.
magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
dzīvsudraba taisngriezis ierīce, kurā, izmantojot gāzizlādi dzīvsudraba tvaikos, maiņstrāva tiek pārvērsta līdzstrāvā; dzīvsudraba ventilis.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
detonators Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
filtrs Ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas.
garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
avota adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, no kuras tiek pārraidīti dati.
saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati.
elektronierīces Ierīces, kurās elektriski lādiņi vakuumā, gāzēs, šķidrumos vai cietvielās mijiedarbojas ar elektromagnētisko lauku un kuras paredzētas enerģijas vai signālu pārveidošanai.
ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu.
agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem.
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Jeriņezers Ieriņezers Puzes pagastā.
Ceriņu ezers Ieriņezers Puzes pagastā.
Ieriņu ezers Ieriņezers, ezers Puzes pagastā.
pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
unkotomija Ierobežota bojājuma veidošana jūraszirdziņa krokas kāsī; izmanto psihotisku stāvokļu ārstēšanai.
īsziņa ierobežota garuma ziņojums, ko var nosūtīt mobilajam tālrunim un izlasīt tā ekrānā.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā.
šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
uguns šaujamieroči ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju; šaujamieroči.
taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā.
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes.
ietinamais papīrs iesaiņojamais papīrs.
raiseklis Iesaiņojuma apsaites gals.
pekidžings Iesaiņojums (angļu "packaging").
saugs Iesaiņojums, tara.
emballage Iesaiņojums.
iepakojums Iesaiņojums.
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
iepakāt Iesaiņot.
iepakot Iesaiņot.
iesprangāt Iesaiņot.
noķuģelēties Iesaiņoties.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai.
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba.
informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem.
lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš.
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus).
darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
videopasts Iespēja kopā ar e-pasta ziņojumiem nosūtīt arī videoklipus.
ziņojumpiekļuve iespēja piekļūt ziņojumiem.
pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru.
ekspokorekcija Iespēja veikt ekspozīcijas izmaiņas automātiskos eksponēšanas režīmos, fotografējot sarežģītos apgaismojuma apstākļos.
atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli.
risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
apaļošana Iespieddarbu lapu stūru apstrāde, piešķirot tiem riņķa līnijas daļas formu.
iesēdies Iespiedies atmiņā.
spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes.
tualetnieks Iesprostotais kauliņš (dambretē).
gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
linot Iet, staigāt; klaiņot.
joškāt Iet; klaiņot.
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
vindelēt Ietīt autiņos.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta.
iecirsties Ieurbties (kur iekšā) - par lodēm, šāviņiem.
piedzinējs Ievācējs, piedziņas (2) realizētājs.
ģeometriskās transformācijas ievadattēla pārveidošana izvadattēlā, veicot izmaiņas ievadattēla ģeometriskajās īpašībās.
Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa; uzlādēt.
atmiņas tiešpiekļuve ievadizvades procesa piekļuves metode operatīvajai atmiņai programmas izpildes laikā; DMA.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
zondēt Ievākt ziņas (par ko).
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi.
Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem).
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās.
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
smičot ieziest stīginstrumenta lociņu ar kolofoniju.
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
frakcija ieža daļiņu kopa, kuras parametri (izmēri, blīvums, forma u. c.) atbilst noteiktam intervālam.
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam.
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos).
fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni.
kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma.
plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību.
hiperģenēze Iežu un minerālu izmaiņu procesi Zemes virsmā un tuvu tai zemā temperatūrā un spiedienā.
litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm.
Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā.
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis.
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Ida-Viru maakond"), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arā ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers.
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra.
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi.
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra.
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers.
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers.
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju.
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju.
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
Ignatowo Ignatovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa.
pārdebešiem Ik pēc laiciņa (par lietu).
Uexkuell Ikšķiles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
glomerulonefropātija Ikviena nieru kamoliņu slimība bez iekaisuma.
glomerulopātija Ikviena nieru kamoliņu slimība.
ildziņ Ildziņ ilgi - visai ilgi.
borģele Ilga darbošanās, piņķerīga nodarbe.
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
saklejot Ilgāku laiku klaiņot.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
pendelēties Ilgāku laiku saiņot (ko).
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
izgainīties Ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties.
izgaiņāties Ilgāku laiku, daudz gaiņāt.
iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
izklaiņāties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
izklanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties.
klanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
LTM Ilglaika atmiņa (angļu "long-term memory").
ķengatu karš ilgstoša sarkastiska apmaiņa ar ķengatām, izmantojot elektronisko pastu vai tīklu _Usenet_.
botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs.
vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini).
nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā.
hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai.
nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis.
investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums.
deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai.
sociālās aizsardzības stratēģija ilgtermiņa plāns, kurā valsts izvirza sociālās aizsardzības mērķus un paredz šī plāna īstenošanas mehānismus.
teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā).
stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji.
Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
zarinieši Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
zarinišķi Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
Baltaiskrūgs Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
Ilziņu ezers Ilziņa ezers Medņevas pagastā.
Ildziņš Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ilziņu-Zāļu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
Vestienas dzirnavezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
palūdāments Imperatoru purpura toga, ko viņi nēsāja tikai karā.
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji.
Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums.
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs.
dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi.
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
Meherbaba Indiešu garīgais vadonis (dzīvoja 1894.-1969. g.), kuru viņa sekotāji uzskatīja par avatāru; sākot ar 1925. gadu līdz savas nāves brīdim viņš ne reizi neierunājās.
loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls.
samosa Indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda; samosā.
musmerene Indīga lapiņu sēne ("Amanita"); mušmire.
cikutoksīns Indīga sastāvdaļa velnarutkos, kas iedarbības ziņā līdzinās pikrotoksīnam.
delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam.
akokanterīns Indīgs glikozīds, darbības ziņā līdzīgs uabaīnam un digitālam.
Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m.
hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda.
atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
marķēšana Indivīda raksturošana vai apzīmēšana ar marķējumu - kādu vārdu vai vārdkopu, kas kvalificē viņa rīcību vai uzvedību.
dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos.
izvairīšanās Indivīda tendence izvairīties no viņam nepieņemamām sekām vai darbības.
sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā.
mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus.
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā.
latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem.
sociālā darbība indivīdu, grupu, kopienu aktivitātes, lai veicinātu pozitīvas sociālās izmaiņas sabiedrībā.
emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas.
vēsminieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēsmiņas" jeb "Vēsmiņi" iedzīvotāji.
Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
dipa Indusu rituālā lampiņa, ko piepilda ar iesvētītu sezama eļļu.
modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
reimatoīds Infekciozs artrīts, kas klīniskās gaitas vai simptomu ziņā atgādina reimatismu.
flageloze Infestācija ar vicaiņiem.
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
datnes apraksts informācija, kas ietver sevī datnes nosaukumu, versijas numuru, pēdējās izmantošanas datumu un laiku, kā arī datnes derīguma termiņu un ierakstu struktūru.
virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums.
ievade Informācija, ko apstrādei datorā ievada ar ievadierīču starpniecību vai no datnēm, kas glabājas datora diskatmiņā.
autentifikācijas informācija informācija, kuru izmanto, lai noskaidrotu, vai lietotājs ir tā persona, par kuru viņš uzdodas.
pakešapmaiņa informācijas apmaiņa paketēs datoru tīklos.
alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes.
kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code").
EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code").
šķirošana Informācijas apstrādes procedūra, kurā tiek veikta ziņojumu pārkārtošana pēc vienas vai vairākām pazīmēm.
ģimeņu aptaujas informācijas iegūšana par ģimeņu dzīves apstākļiem, to izmaiņām, attieksmi un zināšanām par dažādiem jautājumiem.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
pārkodēšana Informācijas izklāstam izmantoto zīmju vai zīmju kombinācijas sistēmas maiņa.
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus.
zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
magnētlente Informācijas nesējs ārējā atmiņā - lente ar magnētisku pārklājumu.
magnētdisks Informācijas nesējs ārējā atmiņā - rotējošs disks ar magnētisku pārklājumu.
masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Tjūringa mašīna informācijas pārstrādes ierīces (piemēram, datora) abstrakts modelis, kam ir bezgalīga ārējā atmiņa lentes veidā.
trafika analīze informācijas plūsmas novērošana, lai iegūtu ziņas par šās plūsmas intensitāti un virzienu.
avots informācijas sniedzējs; ziņu ieguves vieta.
kodēšanas teorija informācijas teorijas nozare, kas pēta ziņojumu saistību ar to attēlojošiem signāliem, un plaši izmanto pārraides, uzglabāšanas un apstrādes sistēmu efektivitātes un uzticamības paaugstināšanai.
kriptogrāfija Informācijas teorijas nozare, kas pētī ziņojumu kodēšanas un dekodēšanas metodes aizsardzībai pret nevēlamu nolasīšanu; kriptoloģija.
brīvpieeja Informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas ļauj tieši vērsties pie vajadzīgajiem datiem neatkarīgi no to atrašanās vietas datora atmiņā.
brīvpiekļuve Informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas ļauj tieši vērsties pie vajadzīgajiem datiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas datora atmiņā.
secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
datorvārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
vārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum").
rumpis Informāciju saturoša ziņojuma daļa, kuru lietotājs vēlas pārsūtīt.
īssavilkums Informatīvu materiālu apkopojums, ko kādam adresātu sarakstam nosūta kā vienu ziņojumu.
termomaskēšanās Infrasarkanā maskēšanās: objektu (mērķu) slēpšana no pretinieka termoizlūkošanas un pretdarbība iznīcināšanai ar šāviņiem, kas aprīkoti ar termiskās pašvades uzgaļiem.
stentors Infuzorija ar nevienmērīgu skropstiņu sadalījumu.
žbans Ingofena tūbiņa.
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum").
Trifolium incarnatum inkarnāta āboliņš.
adreses translācija instrukcijas vai datu elementa adreses pārveidošanas process, kura rezultātā iegūst adresi tās ielādēšanai operatīvajā atmiņā.
aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
nonets Instrumentāls skaņdarbs deviņiem instrumentiem; ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
kranioklasts Instruments augļa galviņas sadragāšanai patoloģiskās dzemdībās.
diaklasts Instruments augļa galviņas sadragāšanai.
mikrobiofotometrs Instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas.
kaloriskops Instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai.
melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem.
žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas.
atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
divrindu korpuss integrēto shēmu standartkonstrukcija, kurā ievietotās mikroshēmas izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas, kas izvietotas abās garākajās šī moduļa malās.
inteliģence intelektuālo spēju kopums - attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība
breinstorms Intensīva domu apmaiņa, ideju ģenerēšana.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.
painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes.
sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā.
baltās lapas interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi.
datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
uzkrājnosūtne Internetā plaši izmantota elektroniskā pasta izplatīšanas metode, kas paredz e-pasta ziņojumu uzkrāšanu serverī.
protokols CUSeeMe interneta protokols sinhronai video- un audioinformācijas apmaiņai.
protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem.
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem.
hiperteksta transporta protokols interneta standartprotokols, kas nodrošina informācijas apmaiņu globālajā līmenī; protokols HTTP.
paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts.
skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
protokols ICMP interneta vadības ziņojumu protokols.
IMAP Interneta ziņojumpiekļuves protokols (angļu "Internet Messaging Access Protocol").
protokols IMAP interneta ziņojumpiekļuves protokols.
protokols IMAP interneta ziņojumu piekļuves protokols.
IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
seksta Intervāls - astoņi vai deviņi pustoņi.
lielā seksta intervāls - deviņi pustoņi.
tīrā kvinta intervāls - septiņi pustoņi.
punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa.
temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā.
Inte Intes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
tonogrāfija Intraokulārā spiediena pārmaiņu pierakste, ko veic ar noteiktas masas aplikāciju uz acābola; atspoguļo intraokulārā šķidruma spēju atplūst no acs priekšējās kameras.
miāzes invāzijas slimības, ko ierosina mušu, dunduru u. c. kukaiņu kāpuri.
arahnoentomozes Invāzijas slimības, ko izraisa posmkāji - ērces un kukaiņi.
tīkla invertors invertors, kura izejā ir arī citi maiņstrāvas avoti, tāpēc šāda invertora darba frekvenci nosaka maiņstrāvas tīkls.
autonomais invertors invertors, kura izejā nav citu maiņstrāvas avotu, tāpēc iespējams iegūt maiņspriegumu ar jebkuru frekvenci.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
starpatmiņa Īpaša atmiņas ierīce vai kopējās atmiņas daļa, kuru izmanto informācijas glabāšanai starp diviem datu apstrādes procesa soļiem.
krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei.
dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
zašila Īpašas dakšas, ar ko satver kārti un virza paledus apakšu no viena āliņģa uz otru.
stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs.
diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
celi Īpaši aužamie galdiņi.
dižcienīgs Īpaši cienīgs, piemiņas cienīgs.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
dabīte Īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš.
apetāls Īpašības apzīmējums ziedam, kam nav ziedlapiņu (piem., lazdas ziedam).
acaines Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
acenes Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
actaiņi Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
negātrons Īpatnēja elektronu lampa elektromagnētisko oscilāciju radīšanai; tanī ir katods (kvēldiegs), tīkliņš un 2 anodi.
paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots.
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas par tiešo un vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni.
Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
Džamaspa Irāņu mitoloģijā - pravieša Zaratustras znots un viens no viņa pirmajiem sekotājiem.
Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
Ameretāts Irāņu mitoloģijā - viens no septiņiem gaismas gariem, visu augu sargs un aizgādnis, arī ganāmpulku aizgādnis un rūpējas par to auglību.
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets.
Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
māciklis Irbulis, kociņš, ar ko parādīt burtus mācoties lasīt.
irbals Irbulis, mietiņš.
taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
aglomerācija Irdenu, smalku daļiņu saistīšanās termiskā procesā, veidojot lielus, porainus gabalus.
Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
Irpeņa Irpiņa, pilsēta Ukrainā.
Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā.
Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās.
rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes.
galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai.
brīfings Īsa preses konference, valdības pārstāvju vai citu oficiālu personu informatīvs ziņojums žurnālistiem; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu.
īsseta Īsa seta (kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte).
spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
šļaupsti Īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis.
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
sukšņi Īsi lini ar daudz galviņām.
brucis Īskažociņš.
brucītis Īskažociņš.
neiroleptanalgēzija Īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus.
ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
absanss īslaicīgs apziņas zudums; trūkums.
sačukstiens īslaicīgs čuksts savstarpējai saziņai.
fatva Islāmā autoritatīvs paziņojums vai spriedums (piemēram, nāves spriedums).
rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus).
Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles.
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus.
Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam).
samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu.
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa).
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
standarts īss (pamatnes un garuma attiecība 1:2) trīsstūrains karodziņš, kas norāda uz jahtas piederību kādam klubam vai klubu savienībai
brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
pušķzariņš Īss augļu zariņš ar vienu centrālu pumpuru.
stubens Īss galiņš.
rezumējums Īss izteikto domu, ziņojuma, raksta u. tml. izklāsts; kopsavilkums.
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu.
memorija Īss piezīmējums atmiņai.
skrebeleits īss plikādas kažociņš.
springulis īss smilgas vai cita kā līdzīga gabaliņš.
švipšķis Īss svārciņš meitenēm.
pempis Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pempurs Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pemperis Īss un strupjš vīriņš, puisis.
spundiņš Īss, mazs gabaliņš.
švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
viņistaba Istaba, kurā dzīvo kaimiņi.
augstiene Istabas augša, bēniņi.
Syzygium aromaticum īstais nagliņkoks.
kā saukts īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams; katrā ziņā, noteikti.
analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
naudas ekvivalenti īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kurus var ātri pārvērst naudā un risks, ka to vērtība mainīsies, ir neliels.
refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
komercdokumenti Īstermiņa kredītu naudas dokumentu veidi, ko izlaiž kompānijas kā alternatīvu īstermiņa bankas kredītam.
nomāšana Īstermiņa mašīnu un iekārtu noma bez tiesībām nomniekam tās turpmāk iegādāties.
rentings Īstermiņa noma (iekārtu, mašīnu).
virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
papiņķerēt Īsu brīdi piņķerēt.
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
īsene Īsziņa.
mesiņš Īsziņa.
mesendžers Īsziņu sūtīšanas sistēma.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī.
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
pārgriezt Izadīt valdziņus, ņemot tos no adījuma iekšpuses.
izurbināt Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem).
emerģences Izaugumi uz augu virsmas, kuru izveidošanā piedalās ne tikai epiderma, bet arī audi, kas atrodas dziļāk (piemēram, rožu dzeloņi, apiņu pieķeršanās matiņi uti).
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi.
knopši Izciļņi, izvirzījumi, kātiņa gali, kas palikuši pie augļa.
izdūrēt Izcirst (āliņģi) ar āliņģu cērtamo cērti (dūri).
izplintavāt Izcirst (kādā platībā) krūmus, ciņus.
noplintavāt Izcirst (krūmus, ciņus), parasti pļavā; veidot (līdumu) pļavā.
ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
aplekt Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem).
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra).
degša Izdedzis mežs vai purvs, kas apaudzis ar zāli vai jaunu mežiņu.
iztēriņš Izdevumi, patēriņš, izlietojums.
pufs Izdomājums, nepareiza ziņa.
mēraparāta jutība izejas signāla izmaiņas attiecība pret mērāmā lieluma izmaiņu, kas to izraisa.
plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem.
Marzenhof Īzera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
izgainīt Izgaiņāt (1).
izgainīt Izgaiņāt (2).
izdzenāt Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas).
izdzenāties Izgaiņāties (piemēram, odus, mušas).
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
izlierēt Iziet, izstaigāt; izklaiņot.
izlēverēt Iziet; izklaiņot.
izlierēties Izieties, izstaigāties; izklaiņoties.
izlēverēties Izieties; izklaiņoties.
ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš.
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties.
izkleidot Izklaiņot, izstaigāt.
izvanderēt Izklaiņot, izstaigāt.
izvanterēt Izklaiņot, izstaigāt.
izlinot Izklaiņot; izstaigāt.
izklaiņāt Izklaiņot.
izkleķerēt Izklaiņot.
izklenderēt Izklaiņot.
izklimst Izklaiņot.
izklimstēt Izklaiņot.
izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties.
izslenderēties Izklaiņoties, izstaigāties.
izadauzīties Izklaiņoties.
izažaustīties Izklaiņoties.
izblandīties Izklaiņoties.
izdauzīties Izklaiņoties.
izmētāties Izklaiņoties.
izvazāties Izklaiņoties.
darblapa Izklājprogrammās - divdimensionāla rindiņu un kolonnu matrica, kurā var ievadīt nosaukumus, ciparus formulas.
kunnulāji Izkulta āboliņa stublāji; pākšaugu stublāji.
peskas Izkultas kaņepju galviņas.
kunulāji Izkulti linu pogulāji; kaņepju galviņas.
plundurēt Izlaisties, klaiņot.
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
izlidāt Izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu.
garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas.
konsums Izlietoto preču daudzums; patēriņš.
akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas.
nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
izgalēties Izlocīties, atgaiņāties.
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
fotografēšana Izlūkošanas paņēmiens no gaisa un virs zemes, ko izmanto, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu, pretinieka aizsargbūvēm un aizsprostojumiem.
darbības izmaiņa izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi.
paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
iedzīvotāju kustība izmaiņas iedzīvotāju attīstībā (galvenās formas: dabiskā, mehāniskā kustība, sociālā mobilitāte).
diadekse Izmaiņas slimības lokalizācijā un raksturā.
citometaplāzija Izmaiņas šūnas formā vai funkcijā.
rentgenodiagnostika Izmaiņu noteikšana organisma audos, orgānos un sistēmās, rentgenoloģiski izmeklējot.
sociālās apdrošināšanas pabalsti izmaksas sociāli apdrošinātām personām vai viņu tuviniekiem sociālā riska gadījumos, balstoties uz veiktajām sociālajām iemaksām.
fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
par katru cenu izmantojot visas iespējas, līdzekļus; katrā ziņā.
balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu; pamatoties.
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
skrutinijs Izmeklēšana, pārbaudīšana, vēlēšanu rezultātu paziņošana, vēlēšanu pareizības pārbaudīšana, arī vēlēšanas (balsošana) ar zīmītēm vai bumbiņām.
anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
izmēru ķēdes sastādošais loceklis izmēru ķēdes loceklis, kura izmaiņa izraisa slēdzošā locekļa izmaiņu.
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
dilšana Izmēru, masas vai virsmas stāvokļa izmaiņa izstrādājuma virsmas slāņa noberzes rezultātā.
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_).
pirmspāres Izmirusi kukaiņu kārta, primitīvi, spārēm līdzīgi paleozoja kukaiņi.
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
izpaunāt Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.).
izpaunot Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.).
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
distributīvā analīze izpētes metode, kas balstās uz valodas vienību apkaimi, neizmantojot ziņas par šo vienību leksisko vai gramatisko nozīmi ārpus konkrētā lietojuma.
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
izpiņķerēt Izpiņķēt, atmudžināt, atšķetinot izdabūt.
izpeinēties Izpiņķēties.
izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.).
celt (kādam) neslavu izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.
izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
iznasāt Izplatīt (ziņas).
aplūgt Izplatīt ielūgumu radu un paziņu lokā, ielūgt.
palaist (arī papūst) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
papūst (arī palaist) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
atpaust Izplatīt ziņas (baumas).
oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
atklīst Izplatoties atkļūt (par ziņām, valodām).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
Trifolium expansum izplestais āboliņš.
retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē.
redzēšana izpratnes veidošana apziņā
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
aptriekt Izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām.
sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
kutināt pakrūti Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
kutināt sirdi izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
iekairināt Izraisīt un pastiprināt (piemēram, ziņkāri).
intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas; interesēt.
ziņkārot Izraisīt ziņkāri; arī izjust ziņkāri.
sintētiskie grāmatvedības ieraksti izraksti, kas aptver pēc ekonomiskā satura vienveidīgu līdzekļu un to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumuizmaiņu uzskaiti grāmatvedības kontos.
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu.
zvaižņot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm.
zvaižot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm.
izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
pakot laukā (arī ārā) izsaiņot.
izpakot Izsaiņot.
izpakoties Izsaiņoties.
plaka Izsauksmes vārds, piemēram, skaitāmpantiņā "plika plaka, karašiņa ...".
radioizsaukums Izsaukums, kas paredzēts, lai noteiktu stacijas, starp kurām tiks pārraidīts ziņojums.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
tārpināt Izsist caurumiņus.
caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
Sedum spectabile izskatīgais laimiņš.
piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
aplūzāt Izstaigāt, apklaiņot, staigājot apkārt.
izlažerēt Izstaigāt, izklaiņot.
izlažerēties Izstaigāties, izklaiņoties.
izvanderēties Izstaigāties, izklaiņoties.
emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu).
metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu.
zeltīšana Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu zelta kārtiņu (no mikrometra daļām līdz dažiem mikrometriem).
termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
bomela Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomele Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomēlis Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomels Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomeļš Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomila Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomile Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomilis Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomilla Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomils Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
tara Izstrādājums, ko izmanto preču iesaiņošanai (lai šo preci glabātu, transportētu).
sudrabošana Izstrādājumu virsmas pārklāšana ar sudraba kārtiņu, lai tos aizsargātu pret koroziju, uzlabotu izskatu.
pretnoslogošana Izstumto dziņu uzplūdu bēgums vai atvairīšana.
izdzert olu izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā.
izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
ķēžu dūrieni izšuvuma tehnikas paņēmiens, ar kuru veido citu aiz citas aizkabinātas cilpiņas.
subservients iztapoņa, pakalpiņš.
tapšināt Iztaujāt, aiz ziņkārības.
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva).
adverbiāls izteicējs izteicējs, ko veido apstākļa vārds kopā ar saitiņu.
verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu.
nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma).
logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
atzīt izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai.
runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu.
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
domāt Iztēlē, atmiņā veidot tēlus, ainas; iztēloties, atcerēties.
mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
valainieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
Konstantinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dagdas pagasta teritorijā un ziemeļrietumu stūris pievienots no bijušā Kapiņu pagasta teritorijas.
Rušonas pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara gk. pirmskara Aglonas pagasta teritorijā, kurš savukārt, nodibināts 1936. g. izdalot to no bijušā Kapiņu pagasta.
uzmest Izveidot (sākuma valdziņus adīklim).
uzmetināt Izveidot (sākuma valdziņus adīklim).
uzcepurot Izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti).
piemest Izveidot uz adatas (adījuma valdziņus).
pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m.
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (pārdzīvojumiem).
izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā.
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd.
vadības izvēlne izvēlne, ko var atrast praktiski visos logos un dialoglodziņos un kas satur opcijas aktīvo logu pārvaldīšanai.
makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
specifikācija EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification (EMS)").
EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification").
ektropijs Izvērsums, sevišķi plakstiņa izvērsums.
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
kroku sistēma izvietojuma un veidošanās laika ziņā autonoms iežu kroku komplekss, kam ir analoģiskas kroku morfoloģiskās īpašības.
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
pampaks izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš.
šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā).
papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
spravka Izziņa.
spravočka Izziņa.
talmuts Izziņa.
distinkcija izziņas akts, kurā tiek fiksēta atšķirība starp īstenības priekšmetiem vai apziņas elementiem (sajūtām, priekšstatiem utt.).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4).
iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3).
apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas.
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
intuīcija Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma.
imanence Izziņas ierobežotība ar apziņu vai pieredzi.
tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modeļus (tipus).
salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
epistemoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas un zināšanu dabu, izcelsmi un robežas, gnozeoloģija.
noētika Izziņas teorija; gnozeoloģija.
atziņas teorija izziņas teorija.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c).
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
idiogrāfiskā metode izziņas veids, kur koncentrējas uz konkrēto, individuālo, īpatnējo kādā parādībā, faktā.
disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus.
apsūtīt Izziņot.
izziņāt Izziņot.
izjundētājs Izziņotājs, sludinātājs.
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
anihilēt Izzust, sadursmē ar antidaļiņām pārvērsties citās elementārdaļiņās.
Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā).
RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs).
pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
IIRC Ja pareizi atceros (angļu "if I recall correctly"; īsziņās).
IYKWIM Ja saproti, ko es domāju (angļu "if you know what I mean"; īsziņās).
IYKWIMAITYD Ja saproti, ko es domāju, un es domāju, ka tu saproti (angļu "if you know what I mean and I think you do"; īsziņās).
IYDKIDKWD Ja tu nezini, tad es nezinu, kurš zina (angļu "if you don't know I don't know who does"; īsziņās).
IYSS Ja tu tā saki (angļu "if you say so"; īsziņās).
YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās).
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
piegriešana Jahtas kursa maiņa piegriežot ciešāk pie vēja.
relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā.
jājamais zirdziņš jājamzirdziņš (2).
hipodroms Jājamzirgu un rikšotāju treniņu, darbspēju pārbaudes un sporta sacensību bāze.
jandals Jandāliņš (2).
jandāls Jandāliņš (2).
trimiņš Jandāliņš, tracis, strīds; tusiņš, burziņš.
jandalis Jandaliņš.
jendaliņš Jandaliņš.
ģendals Jandāliņš.
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
spēguļi jāņtārpiņi.
spulgonīši Jāņtārpiņi.
Lampyris noctiluca jāņtārpiņš.
spīgolis jāņtārpiņš.
jāņtārpīns Jāņtārpiņš.
saulsunītis Jāņtārpiņš.
spīdētājs Jāņtārpiņš.
spīgana Jāņtārpiņš.
spulgonītis Jāņtārpiņš.
Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
Zosterops japonica Japānas briļļputniņš.
Syringa reticulata var. reticulata Japānas ceriņš.
Euonymus japonica Japānas segliņš.
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
kamikadze Japāņu lidotāji nāvinieki 2. pasaules kara beiguposmā; sprāgstvielām pildītas lidmašīnas viņi vadīja līdz saskarei ar mērķi.
bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes.
origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra.
Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
Sasikuni Vakahime japāņu mitoloģijā - dieviete, Okuninusi māte; attēlota mītā par Okuninusi atdzīvināšanu, viņa griezās ar lūgumu pie Debesu dieviem atdot dzīvību viņas dēlam, ko bija nogalinājuši tā brāļi.
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis.
Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs.
Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
Ame Tokotači japāņu mitoloģijā — viena no septiņām dievībām, kas parādījās Visumā tūlīt pēc pirmās dievu triādes.
Bisjamontens japāņu mitoloģijā — viens no septiņiem laimes dieviem, ziemeļu debespuses sargs, arī bagātības dievs.
Jasz-Muyža Jāsmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā.
Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
ichneumonidae Jātnieciņu dzimta.
therion Jātnieciņu dzimtas ģints.
ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem.
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
TIA Jau iepriekš pateicos (angļu "thanks in advance"; īsziņās).
YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās).
Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
kosa Jauna apiņu vītne.
lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā.
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
poģelis Jauna sēne ar podveidīgu galviņu.
jausme Jauna vēsts, ziņa.
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa.
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
svaigs Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.).
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē; pastariņš.
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
grebzdi Jaunās koksnes kārta tūliņ aiz mizas.
jaunumi jaunas ziņas.
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā.
Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
omfalorāģija Jaundzimušo nabas asiņošana.
baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
rejuvenescence Jaunības (spēka, možuma, dzimumdziņas) atgriešanās.
YES Jauniešu apmaiņas shēma ("youth exchange scheme").
cālis Jauniņais.
pirmziemnieks Jauniņais.
svežoks Jauniņais.
zaļais Jauniņais.
zīlis Jauniņais.
Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji.
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā.
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants.
skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji.
Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants.
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants.
ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
infantorijs Jaunpiedzimušo un zīdaiņu slimnīca.
Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
auziņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Auziņas" (senāk - "Auziņu muiža") iedzīvotāji.
mariņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mariņas" iedzīvotāji.
Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā.
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās.
apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem.
jampamps Jauns, paviegls cilvēks; sprukstiņš.
Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
baršķi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu.
batviņas Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu.
bočiņi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu.
borciņi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu.
bučiņi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu.
rolovers Jaunu kredītu piedāvāšana apmaiņā pret veco kredītu dzēšanu.
jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Potamopyrgus jenkinsi Jaunzēlandes jostiņhidrobija.
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
vai var nokaut uti uz vēdera jautā bērnam, vēloties zināt, vai viņš ir labi (pilnu vēderu) paēdis.
lēkša Jautrulis, sprukstiņš.
lēkše Jautrulis, sprukstiņš.
lēkšņa Jautrulis, sprukstiņš.
Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā.
komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade.
mezgls Jebkura datoru tīklam pievienota ierīce, kas var veikt informācijas apmaiņu ar citām datoru tīklam pievienotām ierīcēm.
radiofrekvence Jebkura elektromagnētisko svārstību vai maiņstrāvas frekvence diapazonā no 3000 herciem līdz 3000 gigaherciem.
IAC Jebkurā gadījumā (angļu "in any case"; īsziņās).
energoiekārta Jebkura iekārta enerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam.
sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
sakaru līnija jebkura pārraides vide, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp attālām stacijām.
pamatizlūkdati Jebkura satura izlūkdati, ko var izmantot par atsauces materiālu plānošanai un par pamatu vēlākai informācijas vai izlūkziņu apstrādei.
denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte.
tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā.
medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
Vāczeme Jebkuras tālas vietas apzīmējums, viņsaule, veļu valstība, kā arī dažādu tabu vārdu aizvietotājs.
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
NE1 Jebkurš (angļu "anyone"; īsziņās).
resursi Jebkurš datoru sistēmas komponents, ko izmanto programmu izpildes procesā, piem., operatīvā atmiņa, diskatmiņa, ievadizvades ierīces.
almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam.
vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
līnijas troksnis jebkurš signāls, kas rodas līnijā un nav pārraidāmais signāls, to var radīt sprieguma fluktuācijas, temperatūras maiņa, magnētiskie vai elektriskie lauki un dažādi starojumi.
trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība.
NE Jebkurš, jebkas (angļu "any"; īsziņās).
priekšapziņa Jēdziens psihoanalīzē, kas apzīmā tās neapzinātās asociācijas, tēlus, emocijas utt., kuras atšķirībā no bezapziņas var tikt apzinātas.
emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu.
izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas.
negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru.
tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
jesteņa Jeikstiņa.
Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
Cukurīne Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukuriņi" nosaukuma variants.
Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants.
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji.
Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji.
Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa.
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums.
raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji.
briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji.
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji.
briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji.
jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
dzirītis Jēriņš.
Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā.
profesi Jezuītu ordeņa locekli, kuriem zināmi visi viņu noslēpumi.
Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā.
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum").
jo uguni biksta, jo labāk kuras jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas.
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
pratjāhāra Jogas tehnika, kas adeptam ļauj kontrolēt savas domas, izolēt apziņu no apkārtējiem kairinājumiem un pilnīgi koncentrēties.
āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas.
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem.
knikstiņš Joki, kumēdiņi.
jumi Joki, pekstiņi.
amzis Jokošanās; kautiņš; liels juceklis.
kupuriņš Joks, jociņš.
joma Jomiņa - elkoņa locītavas iekšējā daļa.
jonītu membrānas jonapmaiņas sveķu vai tos saturošu materiālu plēves vai loksnes.
triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē.
autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai.
zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J).
lineārā enerģijas pārnese jonizējošā starojuma kvanta vai elementārdaļiņas enerģijas zudums apstarotajā vielā noietā ceļa (treka) garuma vienībā.
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas.
korpuskulārais starojums jonizējošs starojums, kas sastāv no daļiņām, kuru masa ir atšķirīga no nulles.
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
ignitrons Jonu aparāts ar šķidru katodu; izmanto kā spēcīgu maiņstrāvas taisngriezi.
jonapmaiņa Jonu apmaiņas process starp dažādām vielās.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
zvadzene Josta ar metāla piekariņiem.
Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
sprangs jostiņa uz mēteļa muguras.
rostiņa jostiņa, pie kuras piešūti brunči.
vīsteklis Jostiņa.
Jaunzēlandes jostiņhidrobija jostiņhidrobiju suga ("Potamopyrgus jenkinsi").
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100).
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas.
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns.
Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
Juglas strauts Jugliņa, Ālavas pieteka.
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā.
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta.
lunga Jumiķa lāpstiņa jēkulas pielīdzināšanai.
mentīte Jumiķa lāpstiņa.
Jumindas rags Jumindas pussalas galējais ziemeļu punkts Somu līcī; Igaunijas Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
šķendeles Jumstiņi.
šķendeļi Jumstiņi.
šķendelis Jumstiņš, šindelis.
šķindelis jumstiņš; šindelis.
šķendele jumstiņš.
dēlītis Jumstiņš.
klipiņš Jumstiņš.
luba Jumstiņš.
šendele Jumstiņš.
šendelis Jumstiņš.
šindele Jumstiņš.
šķindala Jumstiņš.
šķindele Jumstiņš.
lapsu zāle jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
dzērves acis jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
dzērvači Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
dzērvacis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
gladijonis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
lapsuzāle Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
zāģene Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
dzērvacs Jumstiņu gladiola; dzērves acs.
cildotā gladiola jumstiņu gladiola.
Gladiolus imbricatus jumstiņu gladiola.
šķindelnīca jumstiņu izgatavošanas darbnīca.
šķindelnieks Jumstiņu izgatavotājs.
Sphagnum imbricatum jumstiņu sfagns.
kārnīt Jumt ar kārniņiem.
antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai.
āzkārpe Jumta dakstiņu latai piestiprinātā daļa.
gaisa dārzi jumta dārzi pilī Babilonā, ko ierīkoja karaliene Semiramīda, viens no septiņiem pasaules brīnumiem.
karnes Jumta kārniņi.
čukums Jumta kore; dūmu jumtiņš virs pavarda; čugums.
dranīca Jumta lubiņa.
kaplogs Jumta lūka, ko veidoja lielā jumta kārniņā.
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa.
sedzējs Jumta sedzējs - jumiķis, kas noklāj jumtu ar dakstiņiem, šīferi u. c.
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci.
Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā.
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis.
Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m.
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cardigan Bay"), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m.
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā).
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m.
Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
Korejas līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas un Ķīnas piekrastē, dziļums — <50 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~10 m.
Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m.
Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m.
Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m.
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m.
Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m.
Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā ("Golfe de Saint-Malo"), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus.
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m.
Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m.
Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m.
Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās).
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m.
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Kolgas līcis jūras līcis Somu līcī, Igaunijas teritorija, Harju apriņķī.
Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m.
Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m.
Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m.
Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m.
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m.
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m.
Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h).
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes.
Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m.
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h.
Charadrius alexandrinus jūras tārtiņš.
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
Sterna paradisea jūras zīriņš.
zīriņš Jūras zīriņš.
astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks.
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase.
jūras bampļi jūras zvejas tīklu pludiņi, metāla (vai cita materiāla) bumbas ar tukšu vidu.
cavia Jūrascūciņas.
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
Cavia porcellus jūrascūciņu suga, ko izmanto laboratorijās.
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem.
hippocampus Jūraszirdziņi.
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
haematopodidae Jūrasžagatu jeb žagattārtiņu dzimta.
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
jurģi Jurģu diena - gadskārtas svētki 23. aprīlī; Ūsiņdiena.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās.
izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
aģentoperācija Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā.
Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms.
Centaurium littorale jūrmalas augstiņš.
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum").
Lathyrus maritimus jūrmalas dedestiņa.
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms.
Anthyllis maritima jūrmalas pērkonamoliņš.
Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas.
bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks.
Jusu ezers Jušu ezers Audriņu pagastā.
kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas.
Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
apsērsties kā ciemiņam uzkavēties
starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
flautando Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu.
flautato Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu.
baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem.
skortele Kabata, maisiņš.
skotele Kabata, maisiņš.
skotelis Kabata, maisiņš.
kale Kabata, somiņa; arī ieroča maksts.
kalīte Kabata, somiņa.
audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju.
kabatgrāmata Kabatas grāmatiņa.
nāzdauciņš Kabatas lakatiņš.
nazdaudziņš Kabatas lakatiņš.
slaucis Kabatas lakatiņš.
šnupdrāna Kabatas lakatiņš.
pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
mutes drāna kabatlakatiņš.
nošneica kabatlakatiņš.
šņustyks kabatlakatiņš.
niezdaugs Kabatlakatiņš.
nošnica Kabatlakatiņš.
puņķene Kabatlakatiņš.
puņķlupata Kabatlakatiņš.
puņķlupats Kabatlakatiņš.
snīpslauķis Kabatlakatiņš.
šņurkulis Kabatlakatiņš.
šņustukiņš Kabatlakatiņš.
zīdauts Kabatlakatiņš.
maģistrālais kabelis kabelis ar pastāvīgu impedanci, kas savieno maģistrāles pievienotājblokus un kas paredzēts datu apmaiņai starp datoru tīkla stacijām.
Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance.
Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
šukstināt Kad jēri vai sivēni zīž, tad saka, ka viņi šukstina.
marote Kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
kramiņš Kāda ābolu (sīpoliņu) šķirne.
pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu.
langadžu Kāda bērnu spēle ar skaliņiem, langadžu logs, logi.
pautnesis Kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu).
ziņošana Kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā.
kakactiņas Kāda guntiņu suga ("lychnis diurna").
vederes Kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā.
nekroloģijs Kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai.
dakšastis Kāda kukaiņu suga.
miģe Kāda kukaiņu suga.
ķīkste Kāda lauku puķe, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
apakšlēnis Kāda lielāka vasaļa lēņa daļa, ko viņš tālāk izlēņojis apakšvasalim.
prolongācija Kāda līguma, nolīguma, vekseļa u. tml. termiņa pagarināšana.
tuba Kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā.
memoriālbaznīca Kāda mocekļa vai svētā piemiņai celta baznīca.
sensācija kāda notikuma vai paziņojuma izraisīts ļoti spēcīgs iespaids.
ķikste Kāda puķe uz lauka, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā.
sūkala Kāda šķidruma mazumiņš.
aizplātīties Kādam (ar savām drēbēm) izplesties priekšā (tā, ka viņš neko neredz).
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
dezavuēšana Kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses.
orbitāle Kādas atsevišķas daļiņas stāvokļa raksturojums daudzu vienādu daļiņu sistēmā.
patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
psihoritmija Kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās.
kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji.
ikarieši Kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca.
halāzija Kādas ķermeņa atveres atslābums, piem., zīdaiņa kuņģa ieejas atveres slēdzēja atslābums, kas izraisa vemšanu.
kartēšana Kādas objektu kopas pārsūtīšana no vienas vietas uz citu, piem., programmu moduļu pārsūtīšana no diskatmiņas uz operatīvo atmiņu vai viena tipa adrešu pārveidošana cita tipa adresēs.
telekonference Kādas personu grupas interaktīvs informācijas apmaiņas process, izmantojot telefona sakarus vai datoru tīklu.
aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
dzīves līmenis kādas valsts, kopienas, šķiras vai atsevišķas personas patēriņa un labklājības mērs.
tamponācija Kādas vāts vai cauruma (tūpļa zarnas, deguna) aizbāšana ar kādu kušķi apsienama materiāla, lai apturētu asiņošanu.
disperģēšana Kādas vielas daļiņu (dispersas fāzes) vienmērīga izkliedēšana kādā citā vielā (dispersajā vidē).
kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
rotēšana kadru apmaiņa; nomainīšana.
montāžas vieta kadru nomaiņas vieta kinofilmā.
SOME1 Kāds (angļu "someone"; īsziņās).
cirpulis Kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus.
krīčis Kāds dzeloņains augs ar plūmei līdzīgām lapām, baltiem ziediņiem un sarkanām ogām.
skrullastiņš Kāds mazs dzeltenraibs putniņš ar sarkanu asti.
čaukstītis Kāds mazs putniņš.
ķirksteniņš Kāds mazs putniņš.
kvintiņš Kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin".
ceceriņš Kāds mazs, pelēks putniņš.
medkanniņa Kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī).
čakiņš Kāds putniņš.
šmušķīte Kāds putniņš.
dilas Kāds ūdensaugs ar sīkām lapiņām.
spicbārdiņa Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
spicbārdītis Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
pārtautietis Kāds, kam ir pārmērīgi nacionāla apziņa.
spriņģis Kāds, kam patīk lēkāt, spriņģot.
pekstinis Kāds, kam patīk taisīt pekstiņus.
greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
zāminētājs Kāds, kas otram var atņemt atmiņu.
šķendeļnieks kāds, kas sagatavo jumstiņus jeb šķendeļus.
kleika Kāds, kuram patīk klaiņot apkārt.
luņģine Kāds, kurš bez darba klaiņo.
pašgudrenieks Kāds, kurš iedomājās, ka viņš ir gudrs.
padairēties Kādu brīdi ar vicināt roku atgaiņājoties (no kaut kā).
paspriņģāt Kādu brīdi spriņģot.
pamurgot Kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt.
nolelot Kādu laiciņu dziedāt ganu dziesmu.
nodedēt Kādu laiciņu gāgināt.
nokārsties Kādu laiciņu ķildoties.
nokrencelēties Kādu laiciņu paklepot, pakrekšķēt.
nolelot Kādu laiciņu stenēt, kunkstēt.
notusnīties Kādu laiciņu tūļāties.
nolīpēt Kādu laiciņu viļņoties.
pavataļāties Kādu laiciņu, mazliet (šurp un turp) vāļāties.
izklerot Kādu laiku bez darba klaiņot apkārt.
novantaroties Kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt.
pablisierēt Kādu laiku klaiņot (slinkot).
paslenderēt Kādu laiku klaiņot.
paslenderēties Kādu laiku paklaiņot.
paglamstīties Kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt.
paviņģot Kādu laiku viņģot.
nokārnēt Kādu laiku ziņkārīgi skatīties.
iztramdīties Kādu laiku, pietiekoši (bez panākumiemm) biedēt, gaiņāt.
imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
kāgaļi Kāgaliņi.
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
apciemnieki Kaimiņciemu iedzīvotāji.
sēbrība Kaimiņi, apkārtnes ļaudis.
lejie Kaimiņi, kas dzīvo mājās, kuras atrodas zemākā vietā; lejijie.
lejijie Kaimiņi, kas dzīvo mājās, kuras atrodas zemākā vietā.
nāburgi Kaimiņi.
abāds kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa "cūku bērēs".
puorkosys kaimiņiem aiznests cienasts šādā gadījumā.
kaimene Kaimiņiene.
kaimeniece Kaimiņiene.
kaimeņiene Kaimiņiene.
kaimine Kaimiņiene.
kaiminīca Kaimiņiene.
kaimīte Kaimiņiene.
kaimitene Kaimiņiene.
nāburdze Kaimiņiene.
nāburdzene Kaimiņiene.
nāburdziene Kaimiņiene.
nāburdziete Kaimiņiene.
nāburdzīša Kaimiņiene.
nāburdzniece Kaimiņiene.
pretitene Kaimiņiene.
pretītene Kaimiņiene.
pretitne Kaimiņiene.
pretītne Kaimiņiene.
sābre Kaimiņiene.
sābrene Kaimiņiene.
sābriene Kaimiņiene.
sābriniete Kaimiņiene.
viņsaimniece Kaimiņiene.
otrmāja Kaimiņmāja.
viņsēta Kaimiņmāja.
otrļaudis Kaimiņmājas ļaudis.
viņsēti Kaimiņmājas ļaudis.
viļaudīša Kaimiņmājas saimniece.
viņsētsaimniece Kaimiņmājas saimniece.
otrsēta Kaimiņmājas.
cieminiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa.
ciemiņiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa.
viņmāte Kaimiņmāju saimniece.
nāburgos Kaimiņos; netālu.
kaimenē Kaimiņos.
salānis kaimiņš no tā paša ciema.
eženieks Kaimiņš, ar kuru robežojas zemes īpašumi.
sebris Kaimiņš, kaimiņiene.
subrs Kaimiņš, sābris.
apkaimiņš Kaimiņš.
ciemiņš Kaimiņš.
kaimenis Kaimiņš.
kaimiņa Kaimiņš.
kaimiņiete Kaimiņš.
kaiminis Kaimiņš.
kopzemis Kaimiņš.
nāborgs Kaimiņš.
nāburgs Kaimiņš.
otrsaimnieks Kaimiņš.
sābris Kaimiņš.
sābrs Kaimiņš.
viņsaimnieks Kaimiņš.
šojie Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji.
šojieši Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji.
šoļauži Kaimiņu ("šo" mājas) ļaudis.
sēbrice Kaimiņu ekonome vai kalpone.
viņistabi Kaimiņu istabas iedzīvotāji.
sēbrice Kaimiņu mājas saimniece.
ciemmājas Kaimiņu mājas.
nāburgi Kaimiņu mājas.
ostabas Kaimiņu mājas.
otrejie Kaimiņu muižas ļaudis.
otrpagasts Kaimiņu pagasts.
otrsēts Kaimiņu saimniecība.
joļaudis Kaimiņu saimniecības (māju) ļaudis.
vīcīnāls Kaimiņu, blakus.
neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
tiociānalils Kairinoša viela, kas reflektoriski uzlabo vielmaiņu un asinsriti iekšējos orgānos, atbrīvojoties uz ādas no ūdenī samērcēta sinepju plākstera.
Zamborovas ezers Kairišu ezers Svariņu pagastā.
Kairišu ezers Kairīšu ezers Svariņu pagastā.
jāslis Kaislīgs tēviņš.
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
laipajas Kājceliņš, taka.
pedikulācija Kājiņas veidošanās.
podocīts Kājiņšūna, nieres kamoliņa kapsulas iekšējās sienas epitēlijšūna, kuras izaugumi cieši pieguļ kamoliņa kapilāru virsmai.
paklājs Kājslauķis, celiņš (3).
meslis Kāju soliņš; mesls.
mesls Kāju soliņš.
pakrāģis Kāju soliņš.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
taurinis Kaklasaite - tauriņš.
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
kakliņi Kakliņš.
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
kaķpēdiņš Kaķpēdiņa.
antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
baugznes Kaķpēdiņas ("gnaphalium rectum").
anaphalis Kaķpēdiņas.
kaķpautiņi Kaķpēdiņas.
divmāju kaķpēdiņa kaķpēdiņu suga ("Antennaria dioica").
Teucrium marum kaķu embotiņš.
runcis Kaķu tēviņš.
kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna.
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto.
elzene Kalcenis, osiņa.
radiokalcijs Kalcija radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 163,5 dienas; lieto kalcijmaiņas pētījumos.
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
nefrokalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās nieru kanāliņos.
kalcipeksija Kalcija sāļu saistīšana audos vielu maiņas procesā.
Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden.
balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā.
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām.
Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā.
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m.

iņ citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: