cinājs
Lietojuma biežums :
cinājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cinājs | cināji |
Ģen. | cināja | cināju |
Dat. | cinājam | cinājiem |
Akuz. | cināju | cinājus |
Lok. | cinājā | cinājos |
Ciņaina zemes platība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas nav kā otrs, kas ierāpoja cinājā.
- Bīskaps pat sāka domāt, ka kurši badaini klejotu pa cinājiem, ja nebūtu to līgumu.
- Turpretim no esoša nomenklatūras vārda radušos nosaukumus ( piemēram, ciesija ciesa ‘pļava, kurā ir cieta zāle’, grāvulājs grāvis, cinulājs cinājs), kaut arī tie atbilst nomenklatūras vārdu darināšanas modelim, iespējams, nevar saukt par ģeogrāfiskiem apelatīviem, jo šādi atvasinājumi fiksēti tikai vienu reizi, turklāt onomastiskajā leksēmā ( Ciesija pļ Iršos, 1965, Grāvulājs pļ Baldonē, 1965, Cinulājs pļ Alūksnē, « kādreiz ļoti ciņaina», 1969).
- Turpretim no esoša nomenklatūras vārda radušos nosaukumus ( piemēram, ciesija < ciesa ‘pļava, kurā ir cieta zāle’, grāvulājs < grāvis, cinulājs < cinājs), kaut arī tie atbilst nomenklatūras vārdu darināšanas modelim, iespējams, nevar saukt par ģeogrāfiskiem apelatīviem, jo šādi atvasinājumi fiksēti tikai vienu reizi, turklāt onomastiskajā leksēmā ( Ciesija pļ Iršos, 1965, Grāvulājs pļ Baldonē, 1965, Cinulājs pļ Alūksnē, « kādreiz ļoti ciņaina», 1969).
- cināja ar klavierspēli ( skolotāja Ineta Rozentāle), bet Danija Mickus – ar dziedājumu ( skolotāja Ieva Ūdre, koncertmeistare Evija Bonāte).