arājiņš
arājiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | arājiņš | arājiņi |
| Ģen. | arājiņa | arājiņu |
| Dat. | arājiņam | arājiņiem |
| Akuz. | arājiņu | arājiņus |
| Lok. | arājiņā | arājiņos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir traktorists, miglotājs, arājiņš.
- Taču, ja pēkšņi saronas vajadzība aizbāzt muti kādam mūsu pašu arājiņam, tad gan var noderēt.
- Par to vienu govi pirku, Par to otru kumeliņu, Par to trešo nopirkos Sev diženu arājiņu.
- Caur šo ietīšanu tad arī notiek transformācija no “ kukainīša” uz “ arājiņu” vai “ malējiņu”.
- Tautasdziesmas mēģina man iestāstīt, ka reiz darba tirgū vispieprasītākie bijuši arājiņš un malējiņa.