dūlis1
dūlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
2.Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk — vēžus ķerot).
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Rudens versija 2023
397 156 šķirkļi