dūlis1
dūlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūlis | dūļi |
| Ģen. | dūļa | dūļu |
| Dat. | dūlim | dūļiem |
| Akuz. | dūli | dūļus |
| Lok. | dūlī | dūļos |
1.Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
2.Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk – vēžus ķerot).
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās drusciņas tad ielikuši dūlī un apkvēpinājuši slim nieku , kas tad palicis vesels
- Visu sezonu staigāju ar dūli."