florins
Lietojuma biežums :
florins novecojis
Florīns — divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
Avoti: NlV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1742. gadā šķiliņu florinus pārrēķina alberta florinos un Plencners saņem 34 fl.
- katras labības; 11. Matīss Bīrens: 1 pūru katras labības; 12. No Džūkstes baznīcas lādes: 32 florini.
- 1741. gadā pāriet aprēķinos no floriniem šķiliņos uz florinus albertus ( alb.), tādā kārtā ka, 3 florīni šķiliņu ir 1 florīns alb. un šī gada ienākumi ir upurmakā 14 florīni 1 1/3 graši, līķu nauda 26 florīni 20 grašu un procentos 263 florīni 17 graši alb.
- , 6 kap., marka bija 3 kap. vai 2 vērdiņi, vērdiņš — 1 1/2 kap. Lai gan tādas naudas gabalu nemaz nebija, tomēr tirdzniecībā ar zemniekiem un žīdiem bieži lietoja timpu, kas bija 3 sekseri vai 18 kap. tāpat arī florinu, kas bija 44 1/9 kap., vai 1/3 Alberta dāldera.
- Livonijas senāko bruņinieku tiesību 55.n.pants noteica, ka ne tēvs, ne brāļi nedrīkst izpirkt sodu, bet tiesības uz kompensāciju pāriet mantojumā, kā arī par bīskapijas vīra nogalināšanu bīskapija bija jāatstāj uz vienu gadu un vienu dienu un, pēc šī laika atgriežoties, jāmaksā 13 florinus un 4 ēras, pretējā gadījumā persona cieta vaidu sekas.