zīdauts
zīdauts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zīdauts | zīdauti |
| Ģen. | zīdauta | zīdautu |
| Dat. | zīdautam | zīdautiem |
| Akuz. | zīdautu | zīdautus |
| Lok. | zīdautā | zīdautos |
1.Zīda lakats, auts.
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirgi rāmi soļo, pāri orē sēdošajiem izkliedēts staru palsais zīdauts kā vējā plīvoša zirnekļa tīklene.
- Daiļākus kā zīdautā.
- Tie bālāk aiz smagiem zīdautiem vizo,
- Zīdautā tīts,
- Rītausma vieglu zīdautu sedz