kabatlakatiņš
kabatlakatiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kabatlakatiņš | kabatlakatiņi |
| Ģen. | kabatlakatiņa | kabatlakatiņu |
| Dat. | kabatlakatiņam | kabatlakatiņiem |
| Akuz. | kabatlakatiņu | kabatlakatiņus |
| Lok. | kabatlakatiņā | kabatlakatiņos |
Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bille izņēma no ratiem violetu kabatlakatiņu un notīrīja no bumbas dubļus.
- — Varbūt kaut kur izkritušas, kad izņēmāt jaunu kabatlakatiņu paciņu?
- Kolīdz viņš tajā bija noslaucījis rokas, kabatlakatiņš kļuva rūsgans. „
- Turēdams kabatlakatiņu pie deguna, viņš piespieda sevi doties uz priekšu.
- – Viņa izvelk papīra kabatlakatiņu no svārku kabatas un pasniedz Viktoram.