mutautiņš
mutautiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mutautiņš | mutautiņi |
Ģen. | mutautiņa | mutautiņu |
Dat. | mutautiņam | mutautiņiem |
Akuz. | mutautiņu | mutautiņus |
Lok. | mutautiņā | mutautiņos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā guļ kā balts, saņurcīts mutautiņš un izliekas bērnišķi nevainīga.
- Ja izteiktu to kā grēksūdzi; ja sarunājoties plēstu skrandās mutautiņu.
- Slimniekam deguna šņaukšanai jāizmanto vienreiz lietojamie mutautiņi, kas pēc lietošanas jāiznīcina.
- Šķiet, mūsdienu cilvēkam mīļotās cimds vai mutautiņš nav fetišs.
- — Viņa izvelk no somiņas mutautiņu un cītīgi berzē lūpas.