kabatlakats
kabatlakats vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kabatlakats | kabatlakati |
| Ģen. | kabatlakata | kabatlakatu |
| Dat. | kabatlakatam | kabatlakatiem |
| Akuz. | kabatlakatu | kabatlakatus |
| Lok. | kabatlakatā | kabatlakatos |
Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš krekšķināja un kāsēja, izvilka kabatlakatu un noslaucīja pieri.
- Vita raudāja, un Marčs rakājās pa skapi, meklēdams kabatlakatu.
- No tā mamma atteicās, jo kabatlakatus vienmēr pati nēsāja līdzi.
- – Kabatlakatu neuzdrošinos piedāvāt, tas bija tīrs aizvakar no rīta.
- Bet kabatlakata vietā labāk izmantot papīra salvetes, kuras pēc lietošanas jāizmet.