zvaigžņmatiņš
zvaigžņmatiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvaigžņmatiņš | zvaigžņmatiņi |
| Ģen. | zvaigžņmatiņa | zvaigžņmatiņu |
| Dat. | zvaigžņmatiņam | zvaigžņmatiņiem |
| Akuz. | zvaigžņmatiņu | zvaigžņmatiņus |
| Lok. | zvaigžņmatiņā | zvaigžņmatiņos |
Auga lapu starains vai zarains matiņš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvaigžņmatiņi sedz sudraba eleagna — " Elaeagnus argentea" lapas.
- Stumbrs zaro no pamata, zari bieži vien ir pacili, ar zvaigžņmatiņiem.
- Dažiem augiem raksturīgi zvaigžņmatiņi ( piemēram, " Matthiola annua" u.c.).
- Tuksneša alise ( " Alyssum desertorum") ir augs, kura auglis ar daudziem zvaigžņmatiņiem.
- Lapas veselas, gareni otrādi olveidīgas, lancetiskas vai lineāras, sēdošas ar zvaigžņmatiņiem, mala gluda.