zvaigžņainums
zvaigžņainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zvaigžņainums | zvaigžņainumi |
Ģen. | zvaigžņainuma | zvaigžņainumu |
Dat. | zvaigžņainumam | zvaigžņainumiem |
Akuz. | zvaigžņainumu | zvaigžņainumus |
Lok. | zvaigžņainumā | zvaigžņainumos |
Vispārināta īpašība → zvaigžņains1, zvaigžņots1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas jau nekas, ka viņas zvaigžņainums ir zināmā mērā apšaubāms.