deķītis
deķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deķītis | deķīši |
| Ģen. | deķīša | deķīšu |
| Dat. | deķītim | deķīšiem |
| Akuz. | deķīti | deķīšus |
| Lok. | deķītī | deķīšos |
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darīt visu, lai tas nodokļu deķītis tiktu uzausts lielāks.
- Skaistajā deķītī savas krāsas un sirds siltumu ieauduši 198 cilvēki. “
- Es aicinu pārtraukt mocīt šo mazo nodokļu deķīti un graizīt to...
- Bet raustīt turpu un šurpu šo mazo nodokļu deķīti ir bezjēdzīgi.
- Ja katrs sāk deķīti staipīt uz savu pusi, līdzsvars sāk izjukt.