solvolīze
solvolīze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: ķīmijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | solvolīze | solvolīzes |
| Ģen. | solvolīzes | solvolīžu |
| Dat. | solvolīzei | solvolīzēm |
| Akuz. | solvolīzi | solvolīzes |
| Lok. | solvolīzē | solvolīzēs |
Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pauls Valdens 1863 195 7 atklājis optisko inversiju , empīriskas likumsakarības par molekulu asociāciju šķidrumos , ieviesis jēdzienus un terminus solvatācija un solvolīze , atklājis tā sauktos Valdena likumus , pamatojis naftas organisko izcelsmi , ievedis ķīmijas arsenālā augsti polārus šķīdinātājus