Paplašinātā meklēšana

Meklējam bē.

Atrasts vārdos (503):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (6289):

litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
bambino (mazs) bērns; zīdainis
(ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
auģis 10-12 gadus vecs bērns.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
LB A/s "Latvijas bērzs"
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
ājas Ābece bērnu valodā
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
ambiseksuāls Abēja dzimuma
abādi Abējādi
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Zeuzera pyrina ābeļu urbējs
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
adoptivbērns Adoptēts bērns
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
mazās dienās agrā bērnībā
pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
bēja Aita (bērnu valodā)
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt)
aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu
notīt makšķeri aizbēgt
paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt
piesist pēdu aizbēgt
paraut fraciņu aizbēgt
paņemt fraku aizbēgt
paraut fraku aizbēgt
aizlaisties Aizbēgt
aizmuģīt Aizbēgt
aizmukāt Aizbēgt
aizmukināt Aizbēgt
aizšpannēt Aizbēgt
juzonuķ Aizbēgt
smitsja Aizbēgt
sorvatsja Aizbēgt
sviņķiķ Aizbēgt
uhrkaķ Aizbēgt
ukahaķ Aizbēgt
apmukt Aizbēgt zem kaut kā
novickuļot Aizbēgt, aizlidot
aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt
aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet
pabēgt Aizbēgt, izmukt
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
pabēgties Aizbēgt, patverties
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
aizbirināt Aizbērt
aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu)
aizbedīt Aizbērt (kapu)
aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā
aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot)
aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.)
aizbest Aizbērt, aizrakt
aizsērst Aizbērt, aizsprostot
aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot
lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta
spriest aizdambēt
aizdambrēt Aizdambēt
aizprodīt Aizdambēt
nodambēt Aizdambēt
aizadambēties Aizdambēties
nodambēties Aizdambēties
nodurties Aizdambēties
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
aizkančīt aiziet (bērnu valodā)
aizseperēt aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt)
aizļikāt aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem)
aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
notīties aiziet, aizbēgt
oborvatsja aiziet, aizbēgt
obrivs aiziet, aizbēgt
otvaļiķ aiziet, aizbēgt
otvaļitsja aiziet, aizbēgt
poļiņaķ aiziet, aizbēgt
posedeķ aiziet, aizbēgt
svaļiķ aiziet, aizbēgt
aizķegot aiziet; aizbēgt
aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu)
aizmuknīt aizmukt, aizbēgt
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt
aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti)
aizjūgties Aizskriet; aizbēgt
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
Betula ermannii akmens bērzs
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
alfabetigi Alfabēta kārtībā
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
majuskuļi Alfabēta lielie burti
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem
alfabete Alfabēts
alfis Alfabēts
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis
baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis
Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis
amphisbaenia Amfisbēnas
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
galvenieks Analfabēts
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi
apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm
rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta
rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta
mopsis Apaļīgs suns vai bērns
čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš
makucis Apaļīgs, resns bērns
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai
ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
apbēds Apbēda
apbads Apbēdas
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās
aflišēt Apbēdināt
apbēdāt Apbēdināt
sasūrināt Apbēdināt
sasūrot Apbēdināt
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti
norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
apskumdināt Apbēdināt, sāpināt
apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
apsmurināties Apbēdināties, noskumt
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu
apbērot Apbērēt
bērot Apbērēt, apglabāt
apbēnoties Apbērnoties
apbērnīties Apbērnoties
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
nomuižļot Apbērt ar atkritumiem
nosipināt Apbērt, apkaisīt
novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā)
apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem
nosnāt Apbērt, nobērt
oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem
nopurināties Apbērties
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt)
pelots Apbērts ar pelavām
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Dobeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Ģipteri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Vārpa apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā
Hurzufa apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks"
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
apģērbt Apgādāt ar drēbēm
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm
maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem)
kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
uzpuģīt Apģērbt (bērnu)
podzināt Apģērbt vecās drēbēs
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs
apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem)
nodrapsnīt Apkaisīt, apbērt
nostirāt Apkaisīt, apbērt
nostreijāt Apkaisīt, apbērt
nosnāties Apkaisīties, apbērties
apkankarāt Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
apkankarot Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
aptāst Applēst (bērza tāsi)
inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
apstāji Apstāvi, apstāves, bēres
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
aizmilzt Apsūbēt
apskrapstēt Apsūbēt
apsūpēt Apsūbēt
ieskrabēt Apsūbēt
pablūst Apsūbēt
zalēt Apsūbēt
aizsērēt Apsūbēt (par stiklu)
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt
apšķibēt Apšķebēt
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess")
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund")
žēgurītis Apzīmējums mazam bērnam
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
acidofils ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts
vaga ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm
nosašaravāties ar bēršanu tikt notīrītam
bērzains ar bērziem bagātīgs (mežs)
sviest ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā)
raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu
piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
iedreselēties ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu)
glumstīties ar grūtībām norīt, gribēt vemt
ikstins ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu
dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
ķeizariņš ar ķeizargriezienu dzimis bērns
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
iegrandīt ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot)
sadedzināties ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti
depāt ar maziem soļiem iet (par bērnu)
ģuģināt ar mazu bērnu runāties vai to mierināt
jamāt ar pilnu muti ēst (par bērniem)
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
īpāt ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa)
knībāt ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
dadrikšķināt ar smalku bērza žagaru iepērt
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
vairākzilbju ar vairākām zilbēm
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt
noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto
aizridēt ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot
apzvanīt ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo)
Betula verruscosa āra bērza nosaukuma sinonīms
Betula pendula āra bērzs
otainis Āra bērzs ("Betula pendula")
oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula")
otenis Āra bērzs ("Betula pendula")
ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu
mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā
lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu
sameklēt bērnu ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu
rugāju bērns ārlaulības bērns
krūmu bērns ārlaulības bērns
bandbērns Ārlaulības bērns
bandubērns Ārlaulības bērns
dabūtenis Ārlaulības bērns
kārklinieks Ārlaulības bērns
krūmbērns Ārlaulības bērns
maukbērns Ārlaulības bērns
meitasbērns Ārlaulības bērns
meitbērns Ārlaulības bērns
sūmis Ārlaulības bērns
sūms Ārlaulības bērns
benkāts Ārlaulības bērns, bastards
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā)
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet)
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
Verbena officinalis ārstniecības verbēna
verbēnas ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis")
verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis")
bērnu ārsts ārsts - speciālists bērnu slimībās
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs
babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums
atbirdināt Atbārstīt, atbērt
atmukt Atbēgt (1)
atmukt Atbēgt (2)
atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt
pabēres Atbēres (1)
atbēršas Atbēršas dot - vemt
atbārstīt Atbērt
atbērtuve Atbērtne
kavaljērs Atbērtne
atbļurbt Atbļurbēt
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm)
attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu)
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām)
atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā)
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba
ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām
pūpo Atkārtojumā vai savienojumā ar "eijo" saka šūpojot bērnu
žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu
rībenēt atkārtoti rībēt (par pērkonu)
atbārstīt atkārtoti vai no vairākām vietām pārvietot, atbērt
bārstīt atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
atpekot Atnākt (parasti par bērniem)
atķegot Atnākt; atbēgt
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
dirboņa Ātra skriešana vai bēgšana
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
šķirināt atradināt (bērnu) no mātes krūts
bezbērnu atraitne atraitne, kurai nav bērnu
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
pamalis Atrasts bērns, atradenis
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi
šmukt ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt
aizšķeterēt ātri aizbēgt
aizsprukt ātri aizbēgt; ātri aizslēpties
vurstēt ātri aizskriet, aizbēgt
aizlobt ātri aizskriet; arī aizbēgt
meduloblastoma ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom
ielobt ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt
ķegot ātri iet, doties, skriet, bēgt
ķeģerēt ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot
špegot ātri iet, skriet, doties prom; bēgt
izlobt ātri izskriet; arī izbēgt
špurkt ātri lidot vai skriet; spurkt; bēgt
apšmukt ātri pabēgt zem kā
apsprukt ātri pabēgt zem kā
pārsprukt ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko)
apjūgties ātri paskriet, pabēgt zem kā
palobt ātri paskriet; arī pabēgt
piešmukt ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt
sipenēt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
siperēt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
sīpēt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
sipināt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
dirboņa ātri skriet vai bēgt
lobt ātri skriet; arī bēgt
uzjūgties ātri uzskriet, uzbēgt
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
sprukt Ātri, bēgšus virzīties
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.)
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā)
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet
atrēdītājs Atriebējs
vindedze atriebīgs cilvēks; ķildīgs bērns
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
atsārsnu Atsārsnu bērni zaķam - pirmie, martā dzimušie zaķēni
atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē
sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām
atdesāt Atskriet; atbēgt
atjūgties Atskriet; atbēgt
atmuģīt Atskriet; atbēgt
atdesot Atskriet; atbēgt; atdesāt
merlons Atstarpe uzbērumā starp divām šaujamlūkām
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības
štote Atšūta drēbēs mala
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija)
paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
proles Atvase; bērns, pēcnācējs; jaunie karavīri
rumba atvere dzirnavās, kurā tiek bērti graudi
atžibēt Atzibēt
tukas dzert atzīmēt raudzības (sešas nedēļas pēc bērna dzimšanas)
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
audzēklis Audzēknis; audžubērns
audzēksnis Audzēknis; audžubērns
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās
izaudzēt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; [izaudzināt]{s:2064}
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1)
auģis Audžubērns
audžumeita Audžubērns - meitene
audžudēls Audžubērns - zēns
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā
perinatālā mirstība augļu un jaundzimušu bērnu mirstība perinatālajā periodā
diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns
valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem
soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss
keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.)
augstene Augša, augšējā daļa; bēniņi; augšiene
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
hlorofils augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem
bērnumeita Aukle, bērnaukle
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu)
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu)
nēsāt uz rokām Auklēt (bērnu)
uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt
ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts)
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts
ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā
prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos
ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis)
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
vīsti Autiņi (bērnu)
sovista Autiņš bērnu tīšanai
miskaste Automašīna (parasti sagrabējusi)
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
azots Azote - vieta uz krūtīm zem drēbēm
bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem
tafefobija Bailes no bērēm un ar tām saistītā rituāla
mēgls Bailīgs bērns
bālulītis Bāls bērns
laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā
bāra bērns bārabērns
bāris Bārabērns (2)
bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
ūbelēt Bārt (bērnu)
cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu)
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
DAMP Bažas, nemiers un koncentrēšanās grūtības bērniem (angļu "deficit in attention, motor control and perception")
baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu
sirdz grauzes bēdas
ēdināt sirdi bēdāties
rīdāt bēdāties
sāpoties bēdāties un dusmoties reizē
izraizēties Bēdāties, nobēdāties
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
ar nolaistām rokām bēdīgs, izmisis, bezcerīgs, nevarīgs
ar nokārtu galvu bēdīgs, noskumis, izmisis
kā muižu pārdevis bēdīgs; bēdīgi
doglioso Bēdīgs; bēdu pilns
bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis
bēdu brālis bēdubrālis
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt
atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
aizbūšķēt bēgot, aizskrienot radīt klusinātu troksni
ģelaķ nogi bēgt
laist vagu bēgt
ņemt fraku bēgt
ņemt pēdu (arī vagu) bēgt
(pa)ņemt kājas pār pleciem bēgt
ņemt pēdu bēgt
ņemt vīli bēgt
ņemt fugu bēgt
hemjaķ Bēgt, aizbēgt
ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama
tīties miglā bēgt, mukt, iet projšm
laisties lapās bēgt, nozust
šļūkt pa diegu bēgt, pazust
bēdzan Bēgtin; bēgšus
bēdzen Bēgtin; bēgšus
bēdzien Bēgtin; bēgšus
partizāns bēguļojošs noziedznieks
atbēguļot bēguļojot atkļūt
bļurzma bēgums (aizkritis ūdens jūrmalā)
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
ustabas augša bēniņi
bēniņu stāvs bēniņi
apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne
bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju
bērenieki Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija
bērna dzimšanas atlikšana bērna dzimšanas pārcelšana (plānošana) uz vēlāku mūža posmu
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu
seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana
bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu
čapa Bērna kāja (bērnu valodā)
toža Bērna kāja (bērnu valodā)
bērna vērtība bērna nozīmīguma novērtējums sabiedrībai un vecākiem finansiāli un emocionāli
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana
pūbas Bērna šūpulis (bērnu valodā)
leikste bērna šūpuļa kārts
bērna aprūpe bērna uzraudzība un rūpes par tā pamatvajadzību nodrošināšanu
atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ
idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus
mazgadība bērna vecums līdz četrpadsmit gadiem
nepilngadīgie iedzīvotāji bērni līdz valsts likumos noteiktam gadu vecumam
apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem
bērnu dienas bērnība
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam
uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam
dzīms bērns
nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem)
mazpadsmitgadnieks bērns pāri desmit gadu vecumam, visticamāk pirms tīņu vecuma
apaļš bārenis bērns, kam nav vecāku
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu
pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt
vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota
tekātnis bērns, kas jau labi "tek" (skraida apkārt)
piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns
bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu; ārlaulības bērns
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību
bēgļbērns Bērns, kura vecāki ir bēgļi
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu
vienīgais bērns bērns, kurš ir vienīgais laulībā vai ģimenē
apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns
neiznēsāts bērns bērns, kurš piedzimis laikā pirms 37. grūtniecības nedēļas
zīžla bērns, kurš visu laiku kaut ko zīž
atvasis Bērns, mazbērns
bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām
bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā)
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība
dryuksts bērnu pēršana
sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli
apakšpakšos iet bērnu rotaļa
drypatā īšona bērnu rotaļa (slēpšanās)
aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē
vacumi bērnu slimība
naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ
globuošonuos bērnu spēle (slēpšanās)
švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
stociks bērnu stāvgaldiņš
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana
priekšlaicīga nāve bērnu un agrīnā vecuma pieaugušo (nereti līdz 60-70 gadiem) pāragra miršana
vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi
bērnu dārzs bērnudārzs
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko)
pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt
sabērt Berot piepildīt; piebērt
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam)
beidzamais gājums bēru gājiens un mirušā apbedīšana
beidzamā gaita bēru gājiens un mirušā apbedīšana
pēdējā (arī beidzamā) gaita bēru gājiens un mirušā apbedīšana
pēdējais gājums bēru gājiens un mirušā apbedīšana
funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs
slošzari bērza zari slotām
Scaphisoma boleti bērzapiepju smailvabole
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina")
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor")
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata")
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima")
vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos
kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
tumšā bērzlape bērzlapju suga ("Russula adusta")
zilzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aeruginea")
zeltainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aurea")
purpurbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula badia")
vēlā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cessans")
violetzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cyanoxantha")
dzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula claroflava", senāk "Rusula flava")
kūmu bērzlape bērzlapju suga ("Russula consobrina")
mainīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula decolorans")
baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica")
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans")
olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina")
sīvā bērzlape bērzlapju suga ("Russula emetica")
žults bērzlape bērzlapju suga ("Russula fellea")
smalkā bērzlape bērzlapju suga ("Russula gracillima")
veselā bērzlape bērzlapju suga ("Russula integra")
lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli")
pretīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nauseosa")
melnganā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nigricans")
okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca")
smaržīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula odorata")
purva bērzlape bērzlapju suga ("Russula paludosa")
ķemmveida bērzlape bērzlapju suga ("Russula pectinatoides")
rūgtenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula pseudointegra")
asinssarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula sanguinea")
zeltasaru bērzlape bērzlapju suga ("Russula sardonia")
vājsmirdīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula subfoetens")
plankumainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vesca")
vīnsarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vinosa")
siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina")
nokarenais bērzs bērzs ar nokareniem zariem
sēru bērzs bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem
Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas
Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene
Operophtera fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
Ourapteryx fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām
Nymphalis antiopa bērzu raibenis
Endromis versicolora bērzu raibvērpējs
Drepana falcataria bērzu sirpjspārnis
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis")
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku
zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis")
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera")
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa")
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens")
Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku
Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu
bērza vemekļi bērzu sulas izdalījumi uz celma vai iegriezuma vietā
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
Lycia hirtaria bērzu vērpējsprīžotājs
Thecla betulae bērzu zefīrs
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
bēta starojums bēta daļiņu plūsma
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru
bēta stari bēta starojums
bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas
bezbēdu bez bēdām; bezbēdīgs
žveirīt bez mitēšanās raudāt (par bērnu)
bezpriecīgs bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka
savā vaļā bez uzraudzības (parasti par bērniem)
atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība
maknīties bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)
makņīties bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)
bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis
bezbēdnis Bezbēdnieks
mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris
ālava Bezbērnu sieviete
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā
bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā
bubins Biedēklis (bērnu baidīšanai)
bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem
bužot Biedēt bērnus ar bužu
plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas
sapodzināt Biezi saģērbt vecās drēbēs, savīstīt
počāties biezi saģērbties vecās drēbēs
biezīte Biezputra (bērnu valodā)
bendzīte Biezputra (parasti bērnu valodā)
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm)
čiebulis Bieži čiepstošs cālis vai bērns
kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem)
šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to)
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to)
Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
bērziens Birzs, neliels bērzu mežs
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
Bjukenena Bjūkenana - pilsēta Libērijā
Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums
orto- Blakus esoši (par diviem oglekļa atomiem); ar skābēm un to atvasinājumiem saistīts
gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks
Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle
ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
brāļabērns Brāļa bērns
brāļbērns Brāļa bērns
brāļnieks Brāļa vai māsas bērns
ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
dundulis Brēkulis (par bērnu)
rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns
apucināt Brīdi paucināt, paauklēt (bērnu) uz rokām vai kājām
brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot
dorkstēt Brikšķēt, rībēt, grabēt
žvakstīt Brīkšķēt, rībēt, švitkstēt, spurkšķēt
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
otanāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
otenāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns)
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
parastā bērzupiepe brūnā bērzupiepe
Piptoporus betulinus brūnā jeb parastā bērzupiepe
Russula xerampelina brūnējošā bērzlape
traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem)
babs Bubulis, biedēklis bērniem
kāmis Bubulis, ķēms (bērniem)
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
Verbena bonariensis Buenosairesas verbēna
killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu
plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja
būciņš Burkāns (bērnu runā)
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata
bokšķerēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm
boksterēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai
galago Bušbēbiji
vilkt degunu pa zemi būt bēdīgam, skumt
ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt
nopanckāties būt ģērbtam skrandainās drēbēs
nopempelēties būt ģērbtam skrandainās drēbēs
būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu
apspīlēt būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām
dīdelēties būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu)
trakot būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam
noplekšķēt būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs
noplekšēt būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs
nošekšēt būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs
domāt būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt)
noskrandāties būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
nokankarēties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nokankaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolupatāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
noskrandoties būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
kreņķēt būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas
apsakrauties būt tādam, kam ir vairāki bērni
stāvēt būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu)
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
buzis Būtne, ar ko bērnus baida
buldozers Būvmašīna grunts izstrādāšanai un transportēšanai nelielos attālumos, uzbērumu veidošanai, būvbedres un laukumu planēšanai
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā
opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē
zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma
lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
atdzimt caur ticību un kristīšanos kļūt par jaunu radījumu garīgā aspektā - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
celt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes
ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija
dambis Ceļa uzbērums, nostiprinājums (parasti zemā, mitrā vietā)
bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg)
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam
Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete
centrifugalspēks Centrbēdzes spēks
centrifugālais sūknis centrbēdzes sūknis
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē
pept cept (bērnu runā)
pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā)
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas
nocietas Ciešanas, bēdas
ciešana Ciešanas, bēdas, sēras
apstiept cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm)
taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
spundēt cieši satīt (bērnu)
vīstīties cieši tīties (segā, drēbēs)
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt)
uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai
pusaudzība cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
bērnība cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi
dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
šviskstiņš cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā
joška cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt
šķeteklis cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties
peckelis cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs
pinkšis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
pinkšķis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
vēkša cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis
palaidnis cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis
nezinītis cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot
nedarbnieks cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus
dauzoņa cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4)
jādalis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt
kārsteklis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu
ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
audzēknis cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē
plekša cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm
raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm
lampainis cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks
subskribents cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko)
līdzjutējs cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
kurlmēms cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums
bēdbrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis
pāridarītājs cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas
fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
bēgulis cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā)
apstāvētājs cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju
nelaimes bērns cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes
enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns"
ekspatriants cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks)
grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
pārbēdzējs cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai
puskokalēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
puskoklēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs
vēkšis cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud
aukle cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu
vārdotājs cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs
naktsaukle cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē
bērinieks cilvēks, kas piedalās bērēs
bēglis cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis
cukurslimnieks cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis
audzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs
vācējs cilvēks, kurš uzmana, pieskata (bērnu)
kāpēcītis cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā
reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē
cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem
ciga Cūka (bērnu runā)
uša Cūka (bērnu runā)
apkaveibys cūku bēres
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi
grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā
glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
čaba Čabēšana
dirbas Čabēšana
čibēt Čabēt, švīkstēt
Inonotus obliquus f. sterilis čaga jeb melnā bērzu piepe
čaugstēt Čaukstēt, čabēt
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis
Iberis umbellata čemuru ibēre
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei
četrenīši Četrīši (četri bērni)
antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām
čigānēns Čigānu bērns; jauns čigāns
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
perpēt Činkstēt, dīkt (par bērnu)
kņirkšēt Čirkstēt, grabēt
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt
čūbele Čubule - tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai
čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda
korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem
tulas Čuras (bērnu val.)
brūvēt Čurāt (bērnu runā)
pelcēt Čurāt (bērnu valodā)
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
dabas bērns dabasbērns
daboecia Dabēsijas
Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica")
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai
pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas
atbirināt daļēji atbērt atpakaļ
pusbērns daļēji pieaudzis, liels bērns
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras)
aizdambēt Dambēt ciet
dambrēt Dambēt ciet
sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs
subskripcija darbība --> subskribēt
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko
resorbēšana darbība, process --> resorbēt
sūbe darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt
pāridarījums darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas
kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
barkšēt Dārdēt, rībēt
duņot Dārdēt, rībēt
tindēt Dārdēt, rībēt
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma
nest nelaimi darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas
blēņoties darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
dāriens Dārnī izbērta labība
burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli
burtciparu printeris datora izvadierīce alfabēta rakstzīmju rindveida izdrukai
skraidelēt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
skraidīt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
sagauzt daudz bēdīgu ziņu stāstīt
ķoķēt daudz stūķējot mutē ēst (par bērnu)
bērnīgs Daudzbērnu
nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem)
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā
mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci
dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
pleohroisms dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos
amfotēriskums dažu savienojumu spēja atkarībā no apstākļiem reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
šņaukas Deguns (bērnam, iesnains)
snībis deguns (bērnu runā)
knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā)
nīpucis Deguntiņš (bērnu val.)
ģegots Deguts - bērza tāss darva
ģeguts Deguts - bērza tāss darva; ģegots
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni
mazbērns Dēla vai meitas bērns
izšķilas Dēlam nodalīta mājas vai mantas daļa tad, kad tēvs vēl ir dzīvs, arī bērnu mantojuma daļa
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis
ābēltiņa dem. --> ābēle
auklīte dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu
bārabērniņš dem. --> bārabērns
bēbītis dem. --> bēbis
bēdelītis dem. --> bēdelis
bērītis dem. --> bēris
bērnāks dem. --> bērns
bērnēks dem. --> bērns
bērnene dem. --> bērns
bērnuks dem. --> bērns
bērzinītis dem. --> bērzinis
bērželis dem. --> bērzs
bērziņš dem. --> bērzs
bērzītis dem. --> bērzs
krītiņāt dem. --> krist (bērnu runā)
ļurumiņš dem. --> ļurums (parasti par bērnu)
mazbērniņš dem. --> mazbērns
melnbērītis dem. --> melnbēris
mīļbērniņš dem. --> mīļbērns
nebēdniecēns dem. --> nebēdnieks
tebečiņš dem. --> tebēka, tabaka
tebēciņš dem. --> tebēka, tabaka
DP Demokrātijas pabērni
muceklis Dezertieris, bēglis
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums
diabetogēns Diabēta radīts
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus
pāča Dibens (bērna)
cūce Dibens (bērnu runā)
dūka Dibens (maza bērna)
dūcis Dibens (mazam bērnam); dupsis
sudene dibens (sarunā ar bērnu)
piža dibens, tūplis, okste (bērnu runā)
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
dienons Dienā dzimis bērns
krītaļāt Dienas laikā gulēt gultā ar visām drēbēm
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji"
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā
molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē
birzūklis Diezgan augsta, sausa vieta ar bērzu birzi
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
burēt Dimdēt, rībēt
dinkšēt Dimdēt, rībēt
dinkšķēt Dimdēt, rībēt
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem)
tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana
ambisillabisks Divām blakus zilbēm piederīgs
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
dvīņi divi bērni, kas piedzimuši mātei vienās dzemdībās
divskanis divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; diftongs
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis
sinicēze Divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piem., nēsmu - neesmu
sinerēze divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piemēram, "neesmu - nēsmu"
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā)
aitiņas Divu veidu bērnu spēles
uranilkatjons Divvērtīgs katjons, kas ar daudzām skābēm veido sāļus, piem., uranilacetātu
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji
jaunbērznieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
sadrimēt Dobji nodrebēt, nodunēt
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
Lobelia dortmanna Dortmaņa lobēlija
pakrustīt dot bērnam vārdu pirms kristībām
pabēdzināt dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties
pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt
laisties latatā doties prom; bēgt
absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem)
skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība
skrebelis Draiskulīgs bērns
žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks
lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs
jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties
tūšķis Drānās, autiņos satīts bērns
bumburs Drēbēs savīstījies cilvēks
drabēt Drebēt
drebināties Drebēt
drebt Drebēt
drebuļāt Drebēt
drebuļoties Drebēt
driegt Drebēt
drudēt Drebēt
šermināties Drebēt
šukt Drebēt
žerbināt Drebēt
ļumdēt Drebēt kā receklis
ļundēt Drebēt kā receklis
atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē)
didilāt Drebēt salā
didilēt Drebēt salā
tresīt Drebēt, bailēs trīcēt
drūzēt Drebēt, drebināties
dirbinēt Drebēt, trīcēt
drabinēt Drebēt, trīcēt
drebulēt Drebēt, trīcēt
drebuļot Drebēt, trīcēt
spirinēt Drebēt, trīcēt
trimēt Drebēt, trīcēt
trimt Drebēt, trīcēt
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
didelēt Drebēt; drebināties
mākulāt Drūmam, bēdīgam būt
trapains Drupens, izburbējis
trapans Drupens, izburbējis
trapjš Drupens, izburbējis
aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt
notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt
dūkainbērs Dūkanbērs
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs
dumbērģis Dumbēris
dunkšēt Dungāt, raudāt (par bērniem)
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu)
dvīnēni Dvīņi (bērna, pusaudža vecumā)
Russula flava dzeltenā bērzlape
ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē
Betula alleghaniensis dzeltenais bērzs
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
bānmale Dzelzceļa uzbērums
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
bērnoties dzemdēt bērnu
izbērnoties Dzemdēt bērnu
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu
nenna Dzēriens (bērnam, zīdainim)
ninna Dzēriens (bērniem)
nenne Dzēriens (bērnu val.)
nēnes Dzēriens (bērnu valodā)
ummas Dzēriens (bērnu valodā)
nirva Dzēriens no bērzu sulām
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
nēņāt dzert (bērnu runā)
ummāt Dzert (bērnu runā)
nennēt Dzert (bērnu val.)
dzēkāt Dzert (par bērniem); žūpot (nicīgi)
ninnāt Dzert (parasti par bērnu)
nennāt Dzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
lellot dziedot midzināt bērnu
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu; šūpuļdziesma
zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm
augsta dzimstība dzimstības līmenis, pie kura bērnu paaudzes ir ievērojami lielākas par viņu vecāku paaudzēm
ģente Dzimts, vecāki un bērni kopā
piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu)
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu); piedzīvot (4)
sviķītis dzimumloceklis (bērnu runā)
laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību
mala Dzirnavās iebērtie graudi malšanai
zīdaiņu mirstība dzīvi dzimušo bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
ērbēģaugša Dzīvojamās mājas augšējā daļa; bēniņi
augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem)
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
deperis Dzīvs, kustīgs bērns
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
yod Ebreju alfabēta 10. burts
kāf Ebreju alfabēta 11. burts
lamēd Ebreju alfabēta 12. burts
mēm Ebreju alfabēta 13. burts
nūn Ebreju alfabēta 14. burts
samek Ebreju alfabēta 15. burts
ayin Ebreju alfabēta 16. burts
pē Ebreju alfabēta 17. burts
cadī Ebreju alfabēta 18. burts
quof Ebreju alfabēta 19. burts
rēš Ebreju alfabēta 20. burts
šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts
tāv Ebreju alfabēta 22. (pēdējais) burts
gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g"
vāv Ebreju alfabēta 6. burts
zain Ebreju alfabēta 7. burts
hēt Ebreju alfabēta 8. burts
tēt Ebreju alfabēta 9. burts
dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts
bēt Ebreju alfabēta otrais burts
he Ebreju alfabēta piektais burts
alef Ebreju alfabēta pirmais burts
gīmel Ebreju alfabēta trešais burts
židelēns Ebreju bērns
kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas
Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks
lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
riekstenes Ēdamas sēnes, bērzlapju pasuga
ēma Ēdiens (bērnam)
jama Ēdiens (bērnu valodā)
ņemma Ēdiens (bērnu valodā)
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
amma Ēdiens bērnu valodā
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli)
dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus
atsaēsties Ēdot (ko garšīgu), gribēt vēl (to)
Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve
Mafdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - atriebēja, kas iemiesojās gepardā
Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā
Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos
Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā
dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam
Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona)
reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus)
molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā
bēta daļiņas elektroni vai pozitroni, kurus izstaro radioaktīvas vielas bēta sabrukšanas procesā
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā
ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem)
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta
enfant Enfant naturel - ārlaulības bērns
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām
holīnesterāze Enzīms asinīs un audos, kas katalizē acetilholīna hidrolīzi etiķskābē un holīnā
tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē
sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē
holesterāze Enzīms, kas katalizē holesterīna esteru hidrolīzi, pārvēršot tos holesterīnā un taukskābēs
baltsvārcis Epitets bērzam
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
pursīt ēst (par mazu bērnu)
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
Bābelītis ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Tāra Ezoterismā - glābējs jeb Dievišķā Māte, Šivas līdzgaitniece
pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j
Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus
bēgļu izdošanas līgumi feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību
glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā
formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē
adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē
aldehīdoksidāze Ferments, kas katalizē alifātisko un aromātisko aldehīdu oksidāciju, veidojoties atbilstošajām skābēm
hipurikāze Ferments, kas katalizē hipūrskābes hidrolīzi benzoskābē un glicīnā
karboksilāze ferments, kas ogļskābi atdala no ketonskābēm un kam ir liela nozīme rūgšanas procesos; vitamīna B1 atvasinājums
lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs
dipeptidāze Ferments, kas šķeļ dipeptīdus aminoskābēs
erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs
Thuidium philibertii Filibēra ežlape
emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances
absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi
iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs
kontrakcija fonētisks process, kurā divi dažādām zilbēm piederīgi blakus esoši patskaņi izrunā saplūst vienā garā patskanī vai divskanī
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei
OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību
ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem)
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem
švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš
gadnieks Gadu vecs bērns
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm)
likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā
berčists Galēji labējās un rasistiskās "Džona Bērča biedrības" loceklis
gaula Galva (bērnu valodā)
boze Galva (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
uzbauze Galvas virsa (bērnu runā)
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris
papa Gaļa (bērnu runā)
papiņa Gaļa (bērnu runā)
pāpiņa Gaļa (bērnu runā)
leļa Gaļa (bērnu valodā)
pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma)
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus
diatoniskā gamma gamma, kas sastāv no notīm bez diezēm un bēmoliem
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris
noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības
bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi
ixodes Ganībērces
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte
noblenzēt Gar acīm nozibēt
čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
gara bērns garabērns
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums
žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā
bamblis Garīgi atpalicis bērns
atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam
bērzu gārša gārša, kurā pārsvarā aug bērzi
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties
glēbējs Glābējs
sother Glābējs
ģelbēties Glābties bēgot
paijāt Glāstīt (parasti bērnu)
bērkāja Glāze alkoholiska dzēriena, ko dzer bērēs, pieminot mirušo
sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs
apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem
nošķirības Godības, nošķirot bērnu no mātes krūts
guli Goli - tauta Libērijas rietumos
mūja Govs (bērnu valodā)
cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja
krabēt Grabēt
skrabšēt Grabēt
varkšēt Grabēt
varkšķēt Grabēt
brūkšināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķēt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brūkšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt
skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt
lāpstāt Grābt, bērt ar lāpstu
lāpstēt Grābt, bērt ar lāpstu
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri
skrabulis Grabulis (bērna spēlīte)
žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta
aizridēt Grāvi vai purvu aizsprostot vai aizdambēt
Greitbēra Greitbēra ezers - Greitbērleiks
Lielais Lāču ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
Greitbēra ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
bemberis Greizi izaudzis bērzs
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
bidzēt Gribēt (bērnu valodā)
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās)
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt
aizgribēt Gribēt aiziet prom
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt
vouloir cʽest pouvoir gribēt nozīmē varēt
piegribēt Gribēt vairāk, nekā spēj
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta
omāt Gribēt, varēt
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
prasīties Gribēties
sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ)
tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ)
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ)
ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ)
kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ)
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ)
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι)
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω)
hī grieķu alfabēta divdesmit otrais burts (Χ, χ)
fī grieķu alfabēta divdesmit pirmas burts (Φ, ϕ)
psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ)
ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ)
mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ)
bēta grieķu alfabēta otrais burts (Β, β)
omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu
epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε)
alfa grieķu alfabēta pirmais burts (Α, α)
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ)
ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η)
zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ)
dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π)
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ)
nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν)
lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ)
paions Grieķu metrikā piecmoru pēda, kas sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm
Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies
Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu)
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm)
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties
pļurkšināt Grūst atpakaļ ēdienu (par bērnu)
piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to)
pagrūt Grūstot tikt pilnībā apbērtam
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam
grūši Grūti, smagi, bēdīgi
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
pirmsdzemdību periods grūtniecības laiks pirms bērna piedzimšanas
pirmslaulību dzemdības grūtniecības noslēgums ar bērna piedzimšanu pirms laulības noslēgšanas
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē
Gulbēres ezers Gulbēris, ezers Liezēres pagastā
čučēt Gulēt (parasti par bērnu)
čučiņāt Gulēt (parasti par bērnu)
magāt Gulēt (sarunā ar bērniem)
aijīnas Gulētiešana (bērniem)
papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem
seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam
čuča Guļa, gulēšana (bērnu valodā)
knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem)
gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
korejiešu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, ko runā gk. abās Korejas valstīs; rakstība: alfabētisks skaņu raksts
basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
nivhu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, rakstība no 1932. g. latīņu alfabētā, no 1937. g. - pamatā krievu alfabēts
sfingomielinoze Ģeneralizēta pārmantota fosfatīdu tezaurismoze agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas pirmajos dzīves mēnešos
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
kartogrāfs Ģeogrāfisko karšu zīmētājs, grebējs
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai
virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs
Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām
Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts
zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts
liela ģimene ģimene (galvenokārt bioloģiskā), kurā ir daudz bērnu; vairākpaaudžu ģimene
dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni
pēdelis Ģimenē pēdējais piedzimušais bērns
audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
nukleārā ģimene ģimene, kas sastāv no laulātā pāra ar vai bez bērniem, vai nepilnā ģimene, kas sastāv no viena vecāka ar bērniem
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes
bezbērnu ģimene ģimene, kurā kādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku vai citu faktoru dēļ nav bērnu; kas var būt pāra brīvprātīgs lēmums
bioloģiskā ģimene ģimene, kura sastāv no vecākiem un viņu bērniem, neiekļaujot adoptētos bērnus
daudzbērnu ģimene ģimene, kuras sastāvā ir salīdzinoši liels bērnu skaits (Latvijā nereti tiek pieņemts 3 un vairāk bērnu)
saplūdušas ģimenes ģimenes ar bērniem no iepriekšējām attiecībām
ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem
paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki
vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē)
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu
Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā
Verbena x hybrida hibrīdā verbēna
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES
ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs
Betula utilis Himalaju bērzs
Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību
infundibuloma Hipotalāma piltuves audzējs (parasti bērniem)
kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām
nīderlandiešu valoda holandiešu valoda - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski
atdarināšanas horeja horejiskas kustības veseliem bērniem, kuriem ir saskare ar horejas slimniekiem
berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
iberis Ibēres
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
Centaurea iberica Ibērijas dzelzene
ibērieši Ibērijas pussalas pirmiedzīvotāji, ap 1000 g. p. m. ē., kuru tuvākie pēcnācēji ir baski
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nosaukuma
dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts
rumāņu valoda ide val. saimes romāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 16. gs. kirilicā, no 19. gs. 2. p. rakstības pamatā lat. alfabēts
venetu valoda ide valodu saimes atzars, saglabājušies \~200 uzraksti no 5.-1. gs. p. m. ē.; rakstības pamatā grieķu alfabēts
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilvēku Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts
tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts
skotu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, lieto modificētu latīņu alfabētu
īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts
albāņu valoda ide valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts
iemiglīt Iebēgt
iemukt Iebēgt
ielakstīt Iebērt
iesabērties Iebērt
krainīt Iebērt
iekritināt Iebērt, iebirdināt
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties
domāts Iecerēts, gribēts
sačabēt Iečabēties
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu)
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm
atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos
ienennāt Iedzert (sarunā ar bērniem)
ieninnāt Iedzert (sarunā ar bērniem)
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums
reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības
ieammāt Ieēst (runājot ar bērniem)
iekrabēties Iegrabēties
iekāmēties Iegribēties
iesadomāties Iegribēties
iesagribēties Iegribēties
ietīkoties Iegribēties
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt)
skumēties Iegribēties, iekāroties
paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā
ieķegot Ieiet; iebēgt
iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai)
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs
iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem)
ielenieki Ielas bērni, ielas jaunatne
aizčučināt Iemidzināt (bērnu), ieaijāt
aizgulēt Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās)
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.)
capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām
atškereibys ierašas, kas saistās ar bērna barošanas ar krūti pārtraukšana
ierībenēties Ierībēties (par pērkonu)
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt
staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt
medsviedne ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku
erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
kuvēze ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai
iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos
zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
spektrofotometrs ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām
sviedne ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku
pārtraucējsadalītājs ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem
koferdams ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām
ekrāns ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm)
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem)
aizbēdāt iesākt bēdāties
iečabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt
aizčabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties
iečabēt iesākt čabēt uz īsu brīdi
aizdrebēt iesākt drebēt
iedrebēties iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt
iedrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties
aizdrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties
iegrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt
aizgrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties
ieklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt
aizklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties
ieņirbēties iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt
uzņirbēt iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt
uzņirbt iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt
aizrībēt iesākt rībēt
ierībēties iesākt rībēt un tūlīt pārstāt
aizrībēties iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties
ierībināties iesākt rībēt, nodārdēt
ieskrabēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
ieskrapēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
iezibēties iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezibēties iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt
iezibēties iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu
uzzibēt iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
ieskābināt Ieskābēt
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu)
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā
skābā putra ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā; skābputra
skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem
aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties
bužāt Ieskāt, utīt (bērnu)
saskrabēt Ieskrabēties
skrapēt Ieskrabēties
iedesāt Ieskriet, iebēgt
iemuģīt Ieskriet, iebēgt
iejūgties Ieskriet; iebēgt
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti
paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu
cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties
ietiņāt Iet (bērnu runā)
seperēt Iet (par bērniem, kas sāk staigāt)
ļikāt Iet (par zaķi, arī bērnu)
trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu)
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā (arī gājumā) iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā
pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem)
ķepāt Iet, rāpot (par bērnu)
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli
apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs; panākt, ka ietērpjas drēbēs
grazis Ietiepīgs, nerātns bērns
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns)
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns
rumbāt ietīt, apsiet, neveikli apsegt ar drēbēm
rumbāties ietīties, neveikli segties ar drēbēm
bambulis Ietīts bērns
bambuls Ietīts bērns
venkucis ietīts iegarens priekšmets, piemēram, bērns, kas ietīts drēbēs
iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus
Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses
pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā)
apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
iezibēt Iezibēties
iežibēties Iezibēties
iezibinēt Iezibēties
iežibt Iežibēties
iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās
kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka
saskrabināt ilgāku laiku grabēt, rībēt
nogribēties ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties
savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
saturināt ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai)
lerkšēt ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
saduzot ilgāku laiku sērot, bēdāties
sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
nobēdāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties
pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
izbēdāties ilgāku laiku, daudz bēdāties
izkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties
izbrēkties ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu)
izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
izadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem)
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
atsakavēties ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu)
izdrebēties ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties
izdrebināties ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties
izgribēties ilgāku laiku, ļoti gribēt
šķērsties ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu)
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt
sociālā separācija ilgstoša, sociāli reģistrēta (atzīta) bērna atdalīšana no bioloģiskās mātes (vecākiem) un audžumātes (audžuvecākiem) objektīvu vai subjektīvu cēloņu dēļ
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem)
klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot)
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4)
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji
bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā); ilustrācija
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā
pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas
mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm
siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi
trištubhs Indiešu vēdiskajā dzejā sillabometrisks trīsrindu pants, kurā katra rinda sastāv no 11 zilbēm
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze
dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts
baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas
garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā
NIDDM Insulīnneatkarigais cukura diabēts (angļu "non-insulin-dependent diabetes mellitus")
vaidie Interjekcija (sāpju, bēdu vai izbrīna izteikšanai)
bir Interjekcija bēršanas, izbārstīšanas, krišanas izraisīto skaņu apzīmēšanai
juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai
laulības produktīvais periods intervāls starp stāšanos laulībā un pēdējā bērna piedzimšanu; ja dzimšanas gadījumu nav, tad šis periods ir vienāds ar nulli
dzimumakts intīms process, parasti ar mērķi apmierināt dzimumtieksmi, apliecināt partneru intīmo tuvību vai ieņemt bērnu
sekss intīmu aktivitāšu kopums ar mērķi apmierināt dzimumtieksmi, apliecināt partneru intīmo tuvību vai ieņemt bērnu
nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai
radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm)
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5)
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm
glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai
gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem
valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību
latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes
latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes
bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
ķirbelieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji
ķirbēnieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji
Ķirbeļi Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" nosaukuma variants
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto
Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā
jirbelēns Irbēns
jirbēns Irbēns
aizirdināt Irdinot aizvērt, aizbērt
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga
diftongisks savienojums īsa patskaņa un tam sekojoša skaneņa (l, ļ, m, n, ņ, r) savienojums vienā zilbē
lapča Īsa zeķe ar zoli (parasti bērniem, tā vietā, lai istabā nēsātu kurpes)
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
aizturēšana īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu
rībiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4)
izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
klabiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5)
mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā
upuča Istaba (bērnu runā)
kristenīca istaba bērnu kristīšanai
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos
augstiene Istabas augša, bēniņi
nočākstēties īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu)
uzdārdēt īsu brīdi dārdēt, rībēt
nodrebuļoties īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt
nodrebēt īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt
paņirbēt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
paņirbt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
noņirbēt īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt
noņirbt īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt
pazibēt īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu)
nozibēt īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt
nočabēt īsu brīdi, vienu reizi čabēt
nograbēt īsu brīdi, vienu reizi grabēt
nobrikstēt īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt
noklabēt īsu brīdi, vienu reizi klabēt
norībēt īsu brīdi, vienu reizi rībēt
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām
balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā
Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna
Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums
izabēdāties Izbēdāties
izmukt Izbēgt
podmiķ Izbēgt
izsmukt Izbēgt, izmukt
izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt
damukt Izbēgt, pabēgt
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās
maroni Izbēgušie vergi, Rietumindijas nēģeri, kuri cīnījās pret baltajiem plantatoriem
izbārstelēt Izbērt
izbirināt Izbērt
piekārnīt Izbērt, izliet lielākā apjomā
izabērties Izbērties
drepans Izburbējis, trausls
drepens Izburbējis, trausls
izbļurbēt Izburbēt
izburbulēt Izburbēt
izburbt Izburbēt (1)
izburbt Izburbēt (2)
izčaukstēt Izburbēt, kurtēt
izšūnoties Izburbēt, kurtēt
izčubēt izčibēt
izspilēt izčibēt
izšķibēt Izčibēt
ķibēt Izčibēt, iet zudumā
izpelcēt Izčurāties (bērnu runā)
izpižāties Izčurāties (bērnu valodā)
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem)
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas
izdenēt Izdilt (par drēbēm, apaviem u. tml.)
izdēdēt Izdilt (par drēbēm)
sadrepēt Izdilt (par drēbēm), žūstot sapūt (par koku)
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai)
izummāt Izdzert (bērnu runā)
iznennāt Izdzert (sarunā ar bērniem)
izninnāt Izdzert (sarunā ar bērniem)
izņemmāt Izēst (bērnu runā)
izņammāt Izēst (sarunā ar bērniem)
izņammāties Izēsties (sarunā ar bērniem)
pirmsskola izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; [bērnudārzs]{s:2565}
pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei
izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties
izkārēt Izgribēt
aizalkties Izgribēties
izkārēties Izgribēties
izvairoties Izgribēties
atčučēties Izgulēties (par bērnu)
izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties
izēzēt Izieskāt, izkasīt; izpērt (bērnu)
izķegot Iziet; izbēgt (no kurienes, kur)
izpukstēt Izjukt, izčibēt, izgaist
pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku)
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1)
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli
pujas izkārnījumi (bērnu valodā)
ēkāt Izkārnīties (bērnu valodā)
izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1)
savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem
sapalaidņoties Izlaidīgi dzīvot, tā ka nokļūst grūtniecības stāvoklī un dzemdē ārlaulības bērnu
alderīgs Izlaists bērns
ielaidnis Izlaists bērns
dreilis Izlaists un nemierīgs bērns
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs
audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm)
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti)
izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam
pilcata izlutināts bērns
lutis Izlutināts bērns vai mājdzīvnieks
lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks
puplellis Izlutināts bērns; bērns
upārts izlutināts, patmīlīgs bērns
izpingučot Izmazgāt (bērnu runā)
antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību
amniocentēze Izmeklēšanas metode, ar ko agrīnā grūtniecības periodā iegūst informāciju pa gaidāmā bērna veselību; augļa ģenētisko anomāliju diagnostikas metode
neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
dzelt izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.)
ērcēt izraisīt skumjas, bēdas
izpimparāties Izraudāties (par bērniem)
apgribēt Izrīkot pēc savas gribas, daudz gribēt
bēgtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2)
bēgšus izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin
buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību
bruks Izsauksmes vārds laušanas, brukšanas vai grabēšanas skaņu raksturošanai
upa izsauksmes vārds, ar kuru bērns prasa, lai viņu paņem klēpī
brucu Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru aizbēgšanu
buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot
nūnu Izsauksmes vārds, ko lieto šūpojot bērnu
tilli izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā, piemēram, šūpojot bērnu uz ceļiem
cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu
capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt
cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt
izdalbāt Izsist (putekļus no drēbēm)
tēnes Izsitumi bērniem
izmuģīt Izskriet, izbēgt
izdesāt Izskriet, izbēgt (no kurienes)
izdesot Izskriet, izbēgt (no kurienes)
izjūgt Izskriet, izbēgt (no kurienes)
irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem)
irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem)
irģēt Izsmiet, ņirgāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem)
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
pretnoslogošana Izstumto dziņu uzplūdu bēgums vai atvairīšana
izīpāt Izšūpot (bērnu uz kājas)
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti)
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti
spinalģija Izteikts jutīgums, ko novēro, palpējot vai perkutējot augšējos krūšu skriemeļus bērniem ar bronhiālo limfmezglu tuberkulozi
sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli)
izponckāt Iztīt; iztīstīt (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); izģērbt
izdricēties Iztrakoties, izplosīties (par bērniem)
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties)
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties
sakakāties Izvadīt izkārnījumus (bērnu valodā)
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
naivīties Izvairīties, negribēt
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs
Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
Linkolnas latviešu kopiena izveidojās 1948. g., kad ASV sāka ieceļot latvieši - 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~700-1000 latviešu, 1990. gadu vidū - \~350 latviešu
Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā
Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
Balaratas latviešu kopiena izveidojusies 20. gs. 40. gados, kad tur ieradās \~200 latviešu bēgļu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
izdibenis Izvēlīgs cilvēks, izvēlīgs bērns
heterosillabiska pozīcija izvietojums dažādās (blaku) zilbēs
tautosillabiska pozīcija izvietojums vienā un tai pašā zilbē
izzibt Izzibēt
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts
izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem)
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
Dzidzo Japāņu budisma mitoloģijā - dievs, bērnu un ceļotāju aizstāvis, arī gudrības dievs
Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs
Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības
haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai
atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
steģis Jauks un stalts bērns
podeņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
poņģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poģis; poķis
poķis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poģis
poģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poķis
pastariņš Jaunākais bērns ģimenē
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē; pastariņš
jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu)
pirtica Jaundzimuša bērna apmazgāšana
pirtice Jaundzimuša bērna apmazgāšana
dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā
zveņģis Jauns, stiprs cilvēks (arī zēns, bērns)
vai var nokaut uti uz vēdera jautā bērnam, vēloties zināt, vai viņš ir labi (pilnu vēderu) paēdis
bohēmieši Jautras un nebēdīgas dzīves vedēji; bohēmisti
vidžerēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem)
vidžurēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem)
daudaliņa Jautrs bērns
žēpuris Jautrs, aušīgs un mīļš bērns
nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums
jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji
līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums
vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
dziraklis Jērs, līdz zināmam vecumam, kas tiek barots ar šķidru ēdamo; tas pats attiecināms arī uz bērniem
šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts
sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy
grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
kilogrejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienības greja 1000 vienības
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas
tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns
jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi
jumalēns Jumja un jumalas bērns
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
apgube Kad sienu izārdīja, tad, kur plānāks, kasīja apgubēs
transliterācija kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem
pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu
šļurka kāda auga stiebrs, no kā bērni gatavo šļirci
kackas kāda bērnu rotaļa
cacis kāda bērnu rotaļlieta
žvurdzins kāda bērnu rotaļlieta
čēršļi kāda bērnu slimība
cace kāda bērnu spēle
karmēklis kāda bērnu spēle
spokstiņi kāda bērnu spēle
uzknīpāt kāda bērnu spēle
žvirdzins kāda bērnu spēle
langadžu kāda bērnu spēle ar skaliņiem, langadžu logs, logi
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
kurka kāda ganu bērnu spēle ar sprunguļiem
gomīza kāda sēņu suga (līdzīga bērzlapei)
aizplātīties Kādam (ar savām drēbēm) izplesties priekšā (tā, ka viņš neko neredz)
psihoritmija kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās
ikarieši kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca
valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem
kreklinieks kāds (bērns), kurš tikai kreklā apģērbies
dabrava kāds ar notraipītām drēbēm
bērnaudzis kāds, kas audzina bērnus
smiekliņsesks kāds, kas dara blēņas un pats smejas (par bērnu)
dikšķis kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns
zamba kāds, kas ir nekārtīgi ģērbies, saplēstās drēbēs
cocans kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas
birdeklis kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu
ģinga kāds, kas raud (par bērniem)
nebērnieks kāds, kurš neaicināts piedalās bērēs
trubacis kāds, kurš saģērbies biezās drēbēs un tāpēc izskatās resns
lorģis kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs
ļorums kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs
apauklēt kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas
pačabēties kādu brīdi čabēt
padrebēties kādu brīdi drebēt
pakaitināt kādu brīdi spēlēties, lai bērnam paīsinātu laiku
padidelēt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
padidināt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt
paplāvāties kādu laiku ņirbēt
izdīdīt kādu laiku šūpot uz rokām (krutāmbērnu)
noukāt kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala
paborināt kādu laiku vest (bērnu) pastaigā
plikucis Kails (parasti mazs) bērns
abāds kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa "cūku bērēs"
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt
čabiņa Kāja (bērnu valodā)
kaksis Kaķis (bērnu valodā)
kicītis Kaķis (bērnu valodā)
paroza Kalna, uzbēruma, kāpas vai cita paaugstinājuma lejas daļa, nogāze
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
Bankbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2430 m (Noudesbērhs)
kalpabērns Kalpa bērns
struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija)
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
Daboecia cantabrica Kantabrijas dabēsija
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur)
bērkambaris Kapliča; bēru kambaris
repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti
purpurā dzimušais karaliskas izcelsmes bērns
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm
dēzercija Kareivja aizbēgšana no dienesta
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
pircīgs Kārs uz pirkšanu, pirkt gribētājs
bitka Kāršu spēlē bēte
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai
muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu
stumjamā kārts kārts, ar ko virzīja laivu uz priekšu, durot zivis ar žebērkli
bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem
čāčiņš Kartupelis (bērnu runā)
pāpulis Kartupelis (bērnu runā)
čāčis Kartupelis (bērnu ruunā)
cāčis Kartupelis (bērnu valodā)
kapulis Kartupelis (bērnu valodā)
elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs
dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu)
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā
kvērklis Kaucošs bērns vai sivēns
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu)
tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā
sapumpulēt kaut kā ietīt drēbēs
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu)
kleberēt kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt
makace kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
makacis kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
makata kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem)
nodziras Kāzu vai bēru atsvēte; atkāzas, atbēres
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu
Gambela Kilils Etiopijā ("Gambēla Hizboch"), platība - 25902 kvadrātkilometri, 306900 iedzīvotāju (2007. g.)
Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
klabas Klabēšana
slaukšēt klabēt
snabēt Klabēt
šukt Klabēt
blārkšēt Klabēt, grabēt
klicēt Klabēt, klabināt
saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt
klebēt klabēt, klikšķēt
žvargzdēt Klabēt, švīkstēt, plinkšķināt
staukšēt Klabēt, tarkšķēt, rībēt
blūkšīt Klabēt, trokšņot
žvaršķināt Klabināt (zvadzēt, grabēt)
alfabētiskais rādītājs klasifikācijas tabulu palīgaparāts – priekšmetu rubriku un tām atbilstošo klasifikācijas indeksu alfabētisks uzskaitījums, kas vispārināti un adekvāti atspoguļo klasifikācijas tabulu saturu un atvieglo iespieddarbu un citu dokumentu klasificēšanu
klidzināt Klaudzēt, grabēt, trokšņot
kludzēt Klaudzēt, klabēt
ļencerēt Klaudzēt, klabēt
klabstēt Klaudzēt, neritmiski klabēt
Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā
klēpa bērns klēpja bērns
vākska Kliedzošs bērns
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem)
vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara)
vēkšķīt Kliegt, raudāt (par bērnu)
vēkškt Kliegt, raudāt (par bērnu)
Iberis saxatilis klinšu ibēre
urpuļot Klusām, neskaidri runāt, murmināt (par bērniem)
žužot Klusi dziedāt, dūkt šūpojot, iemidzinot (bērnu)
šmuilāt Klusu raudāt (par bērnu)
acis satumst Kļūst bēdīgi, skumji
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību
sadrauvēties kļūt bēdīgam, noskumt
nošvurkt kļūt bēdīgam, sašļukušam
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
sačulnot kļūt ļoti izburbējušam (par ledu)
ieskumt kļūt mazliet bēdīgam
ieskapstēt kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt
izspilgt kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam
izspilgties kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam
skapstēt kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt
apskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt
noskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt
nosūpēt kļūt netīram, apsūbēt
nokakarēties kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm
apaugt kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu)
izdilt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
izdrelēt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
saskumties kļūt skumjam, raizēties, bēdāties
zaļēt kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu apsūbējuma kārtiņu
sažēlēt kļūt žēl vai sākt bēdāties
saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu)
knaibeklis Knaibles; kniebējs
laukšēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt
laukšķēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt
knoderēt Knibēt 1
knaibulis Kniebējs
ko tu man, ķaukstīte, te ķauksti Ko tu saki, manu muļķīt? (par bērniem)
kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi
bēta spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī bēta spektrus
binārais kods kods, kura alfabētu veido simboli 0 un 1
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
secums Koka iesmiņš, ar ko bērniem burtus rādīt, mācot ābeci
lecīši Koka kājas (bērnu rotaļām)
liešķere Koka lāpsta graudu, miltu bēršanai
greimanis Koka lietu grebējs, dreimanis
strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
dzindziņš Koka rotaļzirdziņš, uz kura bērni šūpojas
kokdzelējs Kokgrebējs
kokvedējautovilciens Kokmateriālu transportēšanai piemērots automobilis ar piekabi vai piekabēm
teceknis Koks ar iedobumu sulu laišanai no bērza
strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu
skutkoks Koks, ar ko mērījot nolīdzina piebērto pūru, utt.
brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums
nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles
ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles
kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū
pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks
komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām
lāpstiņu kompresors kompresors, kas uz gāzi iedarbojas ar rotējošām lāpstiņām (centrbēdzes, aksiālie kompresori)
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs
ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes
montāža no transportlīdzekļiem konstrukciju piegāde objektā, lietojot vilcējus ar maināmām piekabēm; būvlaukumā vilcējam atkabina piekabi, uz kuras elementi jau ir samontēti
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās
bērnu konvencija konvencija par bērnu tiesībām, kas 1989 tika pieņemta ANO
pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis
bērnu koris koris, kurā dzied bērni
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu
imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu
cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas
metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu
rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu
oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu
meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības
amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos
dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
Lobelia cardinalis košsarkanā lobēlija
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
gerzi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
kpesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
pesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
krūkšēt Krakšķēt, grabētt
pēšņi Krampji bērnam
subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
Lobelia speciosa krāšņā lobēlija
dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu)
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu
ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus
Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis
krievelēns Krievu tautības bērns
tiharjs Kriminālpolicists privātās drēbēs
bukot Krist (bērnu valodā)
krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos
krustāms bērns kristāms bērns
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā
KBF Kristīgais bērnu fonds
specializētā audžuģimene krīzes audžuģimene, kas nodrošina aprūpi bērnam, kas pēkšņi ir šķirts no vecākiem, aizbildņa vai citas audžuģimenes
krao Kru - tautu grupa Libērijā
krumeni Kru - tautu grupa Libērijā
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
dižvedējs Krustāmā bērna vedējs
kristabērns Krustbērns
kristbērns Krustbērns
krustabērns Krustbērns
nešu māte krustmāte; tā, kas nes, tur uz rokām, uzņemas aizgādniecību par krustbērnu
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis
lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis
čučiņš Kucēns (bērnu valodā)
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā
ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi
kuziņa Kumeliņš, arī zirgs bērnu valodā
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
čiga Kumeļš (bērnu valodā)
sukulis Kumeļš bērnu valodā
kundzelēni kungu bērni
kundzieši Kungu bērni
ķerplis Kuoks ar trim žuburiem, ko bērni lieto ruotaļā (šo koku novieto vertikāli un ar citu, garāku kuoku mēģina notriekt gar zemi)
amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim
mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos
drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem)
drebelēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem)
pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam
piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam
sunīši Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam
šūstuvis Kustīgs cilvēks (bērns)
remmelīgs kustīgs, darbīgs (par bērnu)
lebedīgs Kustīgs, nebēdnīgs
rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo
adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga
Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem
izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu)
absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras
pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras
lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli)
lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma)
dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
volumometrija Ķīmiskas analīzes metodes, kuras dibinās uz izlietota reaģenta vai izdalījušās un absorbētas gāzes tilpuma mērīšanu
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni
silicēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar silīciju, lai palielinātu korozijizturību jūras ūdenī un skābēs
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings
Ge-Gu Ķīniešu mitoloģijā - bērnu dzimšanas dieviete, vecmāšu aizgādne
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
ķipurs Ķipars, mazs bērns
ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris
miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris
dekstrāls Labās puses-; kas strādā ar labo roku, labrocis; labējais
hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām
labējā taisnošana labējā sabīde - teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu
falanga labējie maronīti - austrumu rituāla katoļu novirziens Libānā
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
vaņķis Labi nobarots bērns vai sivēns
ķevens Labi tukls bērns, labi attīstījies bērns
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas
laboulbenia Labulbēnijas
laboulbeniaceae Labulbēniju dzimta
laboulbeniales Labulbēniju rinda
Laboulbenia vulgaris labulbēniju suga
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1)
bēgumlaiks Laika posms, kad ir bēgums
laimītis laimes bērns
aizmaukt Laisties, bēgt, mukt
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord")
uļa Lakats (bērnu runā)
nesamauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu
nesauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu
nēšauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu
uļļa Lakats, drēbe u. c. (bērnu valodā)
ūpēt Lallināt (par bērniem)
čulbilghana Lamas reinkarnācijas meklēšanas sistēma: pēc valdošā lamas nāves Tibetā pa visu zemi tiek sūtīti vēstneši, lai atrastu to bērnu, kurš ir mirušā lamas reinkarnācija
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo
bembelis lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem
šķulis lamuvārds bērnam
kunnis lamuvārds bērnam un mazam dzīvniekam
varkale lamuvārds bērnam, kas daudz bļauj
drapšķis lamuvārds mazam bērnam
pirkšis lamuvārds mazam bērnam
sesks lamuvārds mazam bērnam
merklis lamuvārds sliktam bērnam
nomauka lamuvārds: maukas bērns
sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses)
lākta Lāpu veids, ko lietoja, durot zivis ar žebērkli
boksteris Lasīšana pa zilbēm; burtošana
boksts Lasīšana pa zilbēm; burtošana
appātarot Lasīt bēru runu
burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu
bukšķierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
bukstierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
bukštierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
buksturēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt
w Latīņu alfabēta burts "dubultvē"
igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x)
x Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x)
minuskulis Latīņu un grieķu rakstībā - alfabēta mazais burts
l latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
ē latviešu alfabēta astotais burts
c latviešu alfabēta ceturtais burts
ī latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
g latviešu alfabēta desmitais burts
ļ latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
f latviešu alfabēta devītais burts
t latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
p latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
u latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
ņ latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
r latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
n latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
š latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
s latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
o latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
m latviešu alfabēta divdesmitais burts
h latviešu alfabēta divpadsmitais burts
ā latviešu alfabēta otrais burts
j latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
č latviešu alfabēta piektais burts
a latviešu alfabēta pirmais burts
ķ latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
e latviešu alfabēta septītais burts
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
k latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
b latviešu alfabēta trešais burts
z latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
v latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
ž latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
ū latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
i latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
ģ latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi"
Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm
Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns
ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs)
laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā
bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu
levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu)
lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
čāpas ledus, kas izžūstot ūdenim zem tā, ir kļuvis izburbējis un grumbuļains
Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko)
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
sipenēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
siperēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
sīpēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
kūčāties lēnām kustēties uz priekšu (par bērnju, kurš sāk staigāt)
piečapāt lēnām un nesteidzīgi pienākt (par bērnu)
ķūtāt lēnām virzīties uz priekšu (par bērnu)
iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt
pengulis Lēni augošs bērns vai teļš
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
LR Libērija, valsts divburtu kods
LBR Libērija, valsts trīsburtu kods
LRD Libērijas dolārs; Libērijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.)
Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns
libērieši Libērijas Republikas pamatiedzīvotāji
saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus
strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
centrbēdzes mikroskops liela ātruma centrbēdzes iekārtā ievietots mikroskops, kurā palielināts objekta attēls veidojas centrbēdzes spēka ietekmē
poligonija liela audzelība, bērnu bagātība
tralācis liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks
dižgulta liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem
ārakrogs liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
ārakrogus liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
ne krusta nemetis lielā steigā (doties, bēgt projām)
L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
Ē lielais latviešu alfabēta astotais burts
C lielais latviešu alfabēta ceturtais burts
Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
G lielais latviešu alfabēta desmitais burts
Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
F lielais latviešu alfabēta devītais burts
T lielais latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
P lielais latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
Ņ lielais latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
R lielais latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
N lielais latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
Š lielais latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
S lielais latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
O lielais latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
M lielais latviešu alfabēta divdesmitais burts
H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
Ā lielais latviešu alfabēta otrais burts
J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
Č lielais latviešu alfabēta piektais burts
A lielais latviešu alfabēta pirmais burts
Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
E lielais latviešu alfabēta septītais burts
D lielais latviešu alfabēta sestais burts
K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
B lielais latviešu alfabēta trešais burts
Z lielais latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
V lielais latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
Ž lielais latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
Ū lielais latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
ančakrysts liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns)
kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai
au lieto (bērnu valodā), lai atdarinātu suņa riešanu
budī lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni
budūc lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
budūcs lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
budūks lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
cuci lieto (parasti savienojumā "cuci, ļuli"), aijājot, šūpojot bērnu
zūzū lieto atkārtojumā bērna iemidzināšanai
zū lieto atkārtojumā iemidzinot bērnu
žū lieto atkārtojumā, kā iemidzinot bērnu
dik lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem
luļļu lieto atkārtojumos iemidzinot mazu bērnu
lullu lieto atkārtojumos, iemidzinot mazu bērnu
zuzo lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu
zuzu lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu
bī lieto savienojumā ar "bē"
čuču lieto, iemidzinot bērnu
ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
ņam lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem)
ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
grabu lieto, lai atdarinātu grabēšanu
tipu-tapu lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni
cip lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu
tapu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tipu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
vai lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
vaile lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
ai lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
daļī lieto, lai norādītu uz kādas darbības (parasti skriešanas, bēgšanas) strauju izpausmi
še lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu
pē lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru)
pai lieto, paijājot bērnu
phai lieto, paijājot bērnu
ompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
vompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
tjutjū lieto, sakot bērnam, ka kāds ir paslēpies vai kas ir pazudis
cibu lieto, savienojumā ar "cabu" mācot bērnu staigāt; arī rotaļājoties
cību lieto, savienojumā ar "cābu" mācot bērnu staigāt; arī rotaļājoties
benzonaftols Lietots kā dezinfekcijas līdzeklis kuņģa un zarnu slimībās; zarnās sadalās benzoskābē un betanaftolā
pielīdzinājums Līgums, ar ko, noslēdzot jaunu laulību, viena vai abu laulāto agrākās laulības bērnus, sevišķi attiecībā uz mantojuma tiesībām, pielīdzina no jaunās laulības sagaidāmiem bērniem
skrietiņš Ligzdbēglis
autofagi Ligzdbēgļi putni
ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties
nočurināt likt (bērnu) čurāt
izčurināt likt (bērnu) urinēt
izmīzināt likt (bērnu) urinēt un ļaut pabeigt urinēt
mucināt likt bēgt
čurināt likt bērnu urinēt
pižināt likt čurāt, pieturot bērnu
apgrabināt likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam)
kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu
aizņirbināt Likta aizņirbēt
fatāls Liktenīgs; nenovēršams, neizbēgams
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai
vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka)
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos
rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes
mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu
blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala)
dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
kremele Literatūrā sastopams nosaukums cietai bērzlapei
Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Liven-Bersen Līvbērzes muižas nosaukums
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
labvēlīte Lobēlija
lobelia Lobēlijas
lobeliaceae Lobēliju dzimta
lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga
Lobelia sessifolia lobēliju suga
košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis")
Dortmaņa lobēlija lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama
zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem
spožā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia fulgens")
uzpūstā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia inflata"), kuras lakstus lieto pret astmu un klepu
zilā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia siphilitica")
krāšņā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia speciosa")
vālīšu lobēlija lobēliju suga ("Lobelia tupa")
Žerarda lobēlija lobēliju suga ("Lobelia x gerardii")
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē
auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums
logomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos
lomagi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos
tomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos
durins Loms, kas iegūts ar žebērkli zivis durot
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto)
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto)
sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
glupstīt Lutināt (gk. bērnu)
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
pielūžņāt Lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu
nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu)
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns
izmucināt Ļaut aizbēgt
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni)
vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns)
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt
klidzēt Ļodzīties, klabēt
tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt)
aizzibsnīt ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt
apspīlēt ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem)
lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt
gribēt kā ēst ļoti gribēt
spidala ļoti izlaists bērns
spidaliņa ļoti izlaists bērns
ķevens ļoti jauns un mazs dzīvs radījums (dzīvnieks vai bērns)
dzīvsudrabs ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns)
kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt)
kolienterīts ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem
sīkaļa ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns)
paunāt ļoti silti ģērbt (parasti bērnu)
paunot ļoti silti ģērbt (parasti bērnu)
sapaunāt ļoti silti saģērbt (parasti bērnu)
sapaunot ļoti silti saģērbt (parasti bērnu)
taurēt ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu)
ņirbēt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
ņirbt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
kāroties ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2)
tīkot ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības)
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
ultralabējs ļoti, galēji labējs
ultralabējs ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks
palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem
meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola
komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
kājināt Mācīt staigāt (mazu bērnu)
popelēns mācītāja bērns
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm
bokšķerēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
bokšterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
boksturēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
boksturot Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot
dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu)
dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu)
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
Iščela maiju mitoloģijā - mēness dieviete un Icamnas sieva, bērnu dzemdēšanas un audēju patronese
Russula decolorans mainīgā bērzlape
Leccinum variicolor mainīgā bērzubeka
pārklāt Mainīt bērnam drēbītes
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā
kuka Maize (bērnu val.)
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī
tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku
politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli
pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem
naivisms Mākslas virziens, kurā darbojas neprofesionāli mākslinieki un kura pamatā ir daļēji bērnu un daļēji tautas mākslas uztvere; robežojas ar primitīvismu
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns
Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta)
pamyurs māla uzbērums ap ēkas pamatiem siltuma izolācijai
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
augšupējs Mantojuma tiesībās nosaukums bērniem un bērnu bērniem
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
māsbrāļbērni Māsīcas un brālēni; māsas un brāļa bērni
droņīt masturbēt
dračīt Masturbēt, onanēt
dročiķ Masturbēt, onanēt
dročīt Masturbēt, onanēt
dročeris masturbētājs
madonna Māte ar bērnu (mākslas darbos)
nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris
bērmeta Māte, kas nogalina savu bērnu
bērnmeta Māte, kas nogalina savu bērnu
termohroisms materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt
mātes vecums mātes gadu skaits bērnam piedzimstot
maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu
māšu mirstība mātes nāves gadījumu biežums grūtniecības vai bērna dzimšanas komplikācijās noteiktā iedzīvotāju kopumā
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris)
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti
smukt Maukties nost, sprukt, bēgt
ulis Maza auguma cilvēks vai bērns
sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns
pēkšēt Maza bērna čīkstēšana
čocis Maza bērna dibens
baužele Maza bērna galva bez matiem
čāpīte Maza bērna kāja
cebīte Maza bērna kāja
capatiņas Maza bērna kājiņas
lacis Maza bērna priekšautiņš
zaberlace Maza bērna priekšautiņš
putto Maza bērna vai eņģeļa figūra mākslā
gultene Maza gulta, guļamā vieta, kur guļ bērni vai gani
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
tītne Mazbērna autiņš
braucamkrēsliņš Mazbērna krēsliņš ar riteņiem
grīzeklis Mazbērna staigājamā ierīce ap grozāmu kārti
mazuļi Mazbērni
bērnu sile mazbērnu novietne
sile Mazbērnu novietne
silīte Mazbērnu novietne
osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā
čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā)
pančāties Mazgājoties vannā, plunčāties ūdenī (bērnu valodā)
pačiņas Mazgāšanās (bērnu valodā)
panča Mazgāšanās vanna (bērnu valodā)
pingučot Mazgāt (bērnu valodā)
pačāties Mazgāties (bērnu valodā)
pingučoties Mazgāties (bērnu valodā)
pičāties Mazgāties pirtī (bērnu valodā)
berneļi mazi bērni
knīpati mazi bērni
sīkmaņi mazi bērni
sudaušķi mazi bērni
kiļki Mazi bērni
korosti Mazi bērni
sikateļi mazi bērni (apmēram līdz 6 gadu vecumam), kuri vēl nepalīdz nevienā darbā
suknīši Mazi, nerātni bērni
makaniņš Maziņš, sīks bērns
tipināt mazliet dot, bērt, pilināt u. tml.
pagribēties mazliet gribēties
dancināt mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem
drestelis mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona
daputināt mazliet piebērt (miltus)
diznēt mazliet salt, drebēt
zemiņāk mazliet zemāk (bērnu runā)
pičāties mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā)
maziena Mazotne, bērnība
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
kvencis mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns
čibulītis mazs bērniņš (runājot ar bērniem)
bambucis mazs bērns
bambucītis mazs bērns
bambulis mazs bērns
bambuls mazs bērns
bēcis mazs bērns
bezdelis mazs bērns
cabītis mazs bērns
cabulītis mazs bērns
deideris mazs bērns
dūlis mazs bērns
kinders mazs bērns
ķiņķēziņš mazs bērns
knābācis mazs bērns
kņābāns mazs bērns
knadzis mazs bērns
knaupis mazs bērns
knibucis mazs bērns
kniburs mazs bērns
knīpats mazs bērns
knipucītis mazs bērns
knirpis mazs bērns
knubucis mazs bērns
krapāns mazs bērns
krapučis mazs bērns
krikainis mazs bērns
kroplītis mazs bērns
kroška mazs bērns
kunkulis mazs bērns
makacītis mazs bērns
mazulis mazs bērns
mikucis mazs bērns
sisis mazs bērns
sūdbumbulis mazs bērns
sūdubambālis mazs bērns
ucens mazs bērns
ucītis mazs bērns
venkulis mazs bērns
knidzis mazs bērns (arī mazs dzīvnieks)
knabucis mazs bērns (parasti zēns)
brēkulis mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns
kūķītis mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām
buņģis mazs bērns vai lops, kas daudz ēd un dzer
knosa mazs bērns vai sīks dzīvnieks
šņurka mazs bērns vai sivēns
vēķis mazs bērns, kas ātri sācis staigāt
spirins mazs bērns, kas daudz grozās un spārdās
ļekainis mazs bērns, kas jau sāk rāpot
čapainis mazs bērns, kas mācās staigāt
čāvainis mazs bērns, kas mācās staigāt
kvarpucis mazs bērns, kas nevar pamosties
tāpaļa mazs bērns, kas pārvietojas tupus un rāpus
rāpans mazs bērns, kas rāpo
lekainis mazs bērns, kas sācis rāpot
sipka mazs bērns, kas skraida šurp un turp
meiznīks mazs bērns, kas slapina biksēs
tupenis mazs bērns, kas vēl mācās staigāt
počka mazs bērns, kas vēl nestabili staigā
lepucis mazs bērns, kas vēl nestaigā
velstiķis mazs bērns, kas visur maisās pa kājām
jeķis mazs bērns, kurš sāk izslieties
zoķis mazs bērns, kurš vēl zīž no pudeles
ņurulis mazs bērns, kuru joprojām zīda
kverpucis mazs bērns, kverpis
zūzenis mazs bērns, lelle
zūzins mazs bērns, lelle
kvaņķis mazs bērns, parasti raudulīgs
lelle mazs bērns, zīdainis līdz kristībām
bebijs mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
bebītis mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
čiepiņš mazs bērns; meitene, meita
čirka mazs bērns; meitene; puika
knupis mazs bērns; punduris
knupķis mazs bērns; punduris
lollītis mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt
bibis mazs ievainojums (bērnu valodā)
bicis mazs jērs; auns (bērnu runā)
aušķinieks mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
aizgoznītis mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni
klēpja bērns mazs, auklējams bērns
ņēkulis Mazs, brēcošs bērns
pimberis mazs, izveicīgs bērns
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris
circinītis Mazs, kustīgs bērns
kusulis Mazs, maigs bērns
bibītis Mazs, mīļš bērns
pupucītis Mazs, mīļš bērns
nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis
plunčlācītis Mazs, neveikls bērns, kas plunčājas
pempucītis mazs, niecīgs bērns
ķēbainis Mazs, notašķījies bērns
purpe mazs, raudošs bērns
depsis Mazs, resns kucēns; arī bērns
kvērķis Mazs, spurīgs, tiepīgs (bērns)
depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks
nēkulis Mazs, tikko piedzimis bērns
ķevēns Mazs, vārgs bērns
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā)
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi
perinatoloģija Medicīnas nozare, kuras interešu lokā ir bērns dzimšanas laikā un 10 dienu periodā pēc dzimšanas
primidons Medikaments, pretkrampju līdzeklis ko lieto atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā
benzodiazepīni Medikamentu grupa, ko lieto kā pretkrampju līdzekļus atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā; lieto arī kā trankvilizatorus
medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku
belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu)
planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu)
meitasbērns Meitas bērns; mazbērns
meitbērns Meitas bērns; mazbērns
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
bogule Meitene, kas mēdz bēguļot
čaga Melnā bērzu piepe; tautas medicīnā lieto vēža ārstēšanai
Leccinum melaneum melnā bērzubeka
Betula nigra melnais bērzs
ote Melni punkti uz bērza mizas
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns)
gamma defektoskopija metode, ar ko metālu izstrādājumos var atklāt dažādus defektus, tiem cauri laižot gamma starojumu, kas defekta vietā absorbējas vājāk
metrritms metra^2^(2) un ritma līdzekļu kopums to saskaņā un mijiedarbē
pirrihijs Metrikā pants ar divi īsām zilbēm
papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem
mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts)
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs
slāpukšņa Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien
slaugzna Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi
migulītis Miegains mazs bērns
Miķelītis Miegs (bērnu valodā)
apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot
nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas
MIF Migrāciju inhibējošais faktors (angļu "migration-inhibiting factor")
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai
vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti
storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība
naipulītis Mīlināmais vārds bērnam
gāgacīte Mīlināmais vārds bērniem un mājputniem
glaudāties Mīlināties ar bērnu
reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta
pabārsts Milti, ko uzbērt uz lizes, cepot maizi
mīļbērns Mīļš bērns
cibulītis Mīļvārdiņš (runājot ar bērnu)
bigucis Mīļvārdiņš bērnam
drāzteliņa Mīļvārdiņš bērnam
suksariņš Mīļvārdiņš bērnam
siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam
cibis Mīļvārdiņš mazam bērnam
maigulītis Mīļvārdiņš mazam bērnam
mažulis Mīļvārdiņš mazam bērnam
judelis Mīļvārdiņš mazam bērnam; nerātnis
dakaris Mīļvātrdiņš mazam bērnam
MIC Minimālā inhibējošā koncentrācija
enerģijas kvants minimāls enerģijas daudzums, ko vienā stāvokļa maiņas aktā absorbē vai emitē fizikāla sistēma, kas atbilst kvantu mehānikas likumiem
molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā)
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
blizēt Mirdzēt, zibēt
makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres
miršanas vecums mirušā cilvēka nodzīvotie gadi; bērniem, kuri ir jaunāki par 1 gadu - mēnešu skaits; bērniem, kuri jaunāki par mēnesi - dienu skaits
namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
bričuks Mītizēta būtne ar ko bērnus baidīja
liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa")
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags
Morzes kods Morzes alfabēts, īsu un garu signālu kombināciju sistēma burtu un ciparu pārraidei
Morzes ābece Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums; Morzes alfabēts
kāpostmuca Muca kāpostu skābēšanai
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni
ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes
uzmukt Mūkot uzlidot, uzbēgt
lomanutsja Mukt, bēgt
soskakivaķ Mukt, bēgt
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai
kā maziņais muļķīgi, bērnišķīgi
alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs
lollis Muļķis; tas, kas rīkojas, izturas bērnišķīgi
spridzis Mundrs, kustīgs bērns
Berlīnes mūris mūris starp Berlīnes austrumu un rietumu daļu ("Berlin wall"; 1961.-1990. g.), kam vajadzēja nepieļaut austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumberlīni
rahītiskā miopātija muskuļu atonija un atrofija rahītiskiem bērniem
ņammas Mute (bērnam)
Iberis sempervirens mūžzaļā ibēre
mazbērnība Nabadzīga bērnība
enterohepatocēle Nabas trūce bērniem; tās maisā atrodas zarnas un aknas
rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu
avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts
mizopēdija Naids pret bērniem
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
nāciņāt Nākt (parasti sarunā ar bērniem)
naksniņš Naktī dzimis bērns
naksnons Naktī dzimis bērns
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām
natronkaļķi NaOH un Ca(OH)~2~ maisījums, ko lieto laboratorijās CO~2~ absorbēšanai
primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi
metaproteīns Natīvā proteīna skābās vai sārmainās hidrolīzes produkts; šķīst vājās skābēs un sārmos, nešķīst neitrālos šķīdumos
mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm
mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila
klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi
zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem)
nāvītis Nāves bērns
nannis Nazis (bērnu valodā)
ķēpslis Nazs bērns, kas vēl nestaigā
šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt
plikšalis neapģērbts bērns, kurš kails skraida apkārt
erelis Neapmierināms, uzstājīgs bērns
ar garām acīm neapmierināti; bēdīgi
kunkša Neapmierināts bērns
notes kristība neatliekama, steidzama kristība (bērnam, kurš ir vārgs un var nomirt nekristīts)
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums
nebēdīgums Nebēdība
skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās
traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām
lascīvs Nebēdīgs
smaulains Nebēdīgs
kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks
nebēdnīca Nebēdniece
trakainis Nebēdnieks
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis
blēņīgs Nebēdnīgs, izmanīgs uz nedarbiem
šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs
elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks
bezbēdnieks Nebēdnis, draiskulis; pārgalvis
žalbers Nebēdnis, ēverģēlis
žalbiers Nebēdnis, ēverģēlis
žalburs Nebēdnis, ēverģēlis
blēņkopis nebēdnis, kāds, kurš ir izmanīgs uz nedarbiem
nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis
vallats Nebēdnis, pārgalvis
lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara
klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība
pačužināt nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu)
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt
ievadas Nedēļnieces un bērna ievešana baznīcā 6 nedēļas pēc dzemdībām
suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns
tožāt Nedroši, sīkiem soļiemiet (par bērnu)
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu)
palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā
novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes
vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums
pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu
nēģerēns Nēģeru bērns
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko)
pabēdāties neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties
pačabēt neilgu laiku, mazliet čabēt
padrebēt neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt
pagrabēt neilgu laiku, mazliet grabēt
paklabēt neilgu laiku, mazliet klabēt
paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
parībēt neilgu laiku, mazliet rībēt
paskābēt neilgu laiku, mazliet skābēt
paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
pažūžināt neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu)
pažūžot neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu)
dzegusēns Neīstais bērns (kādā ģimenē)
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas
sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti
adrastea Neizbēgamais, liktenis
liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms
pēriens kā lietus neizbēgams, pamatīgs pēriens, bāriens
apkravāties nejauši apbirt, tikt apbērtam
apbirzt nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām
aizgriezties nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts)
izbērties nejauši tikt izbērtam
nosabērties nejauši tikt nobērtam
dasabērties nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs
dasamesties nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs
uzbērties nejauši uzbērt
uzsacīties nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
neviļus Nejauši, negribēti
iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī
uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk
uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt
podzināties nekārtīgi un biezi ietīties vecās drēbēs
plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm
plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm
lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks
neglābsies ne peles alā nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.)
ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas
iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem
plāga Nelaime, bērna slimība
bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns
puntlaks neliela auguma cilvēks, bērns
pusbēda neliela bēda
klumpis neliela bērzu audze, birzs
spieganas neliela stabule, kas sastāv no koka mizas ar spraugu, kurā iesprauž zāles stiebru vai plānu bērza tāss gabalu
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole
birzs neliels bērzu mežs; bērzu audze
knabis neliels cirvis (bērnam)
zebenīca neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai)
sētiņa neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt
nibe neliels putna knābis (bērnu valodā)
upuķis neliels putns (bērnu runā)
globula neliels sfērisks tumšs miglājs, kas spēcīgi absorbē zvaigžņu gaismu
sīkbērzs neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām
bogana neliels uzbērums
bogans neliels uzbērums
mārskāja neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis
mārkāja neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja
ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu
čemurneļķe Neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis; studentneļķe
kaņepju kretelis nemierīgs bērns
remmele nemierīgs bērns
bricants Nemierīgs bērns
čīka Nemierīgs bērns
cīkstens Nemierīgs bērns
grieztuve Nemierīgs bērns
nerīželis Nemierīgs bērns
bricūna Nemierīgs bērns, delveris
bricuna Nemierīgs bērns, kas skrien un lēkā
žārblis nemierīgs bērns, kurš visur kāpelē
ģeņģeris Nemierīgs bērns; dēkainis
dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks
ūkšis Nemierīgs mazs bērns
vijāklis Nemierīgs mazs bērns
jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns)
lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns)
dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa
dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks
zīdelis Nemierīgs, nerātns bērns
žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns
žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu)
delveris Nemierīgs, skaļš bērns
drīvelis Nemierīgs, trokšņains bērns
didelnieks nemierīgs, veikls cilvēks (īpaši par bērnu)
ēst mūžu nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas
jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns
oligakiūrija Nenormāli reta urinēšana, piem., tabētiķiem
sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt)
neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns)
neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis
roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis)
pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis
īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu)
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē
ne acu galā negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest
uzmēgļot Nepiemēroti saģērbt (bērnu)
viena vecāka ģimene nepilna ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem, kas arī ir atbildīgs par bērna (bērnu) audzināšanu
madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot
pussieva Neprecējusies sieviete, kurai ir bērns
meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu
dandalāties Nerātni uzvesties (par bērnu)
pirciks Nerātnis (par bērnu)
utūzis Nerātnis, nebēdnieks
čakaris Nerātns bērns
drīlis Nerātns bērns
lupiks Nerātns bērns
nerātnis Nerātns bērns
nerīža Nerātns bērns
stanaks Nerātns bērns
zauska Nerātns bērns
zvantris Nerātns bērns
krolis Nerātns bērns, arī šāds dzīvnieku mazulis
knibiķis Nerātns bērns, kas visu aiztiek
šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks
rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns
vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns
dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.)
cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā
beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
mežonēns Nesavaldāms, negants bērns
varškulis Nesen piedzimis, vēl nekristīts bērns
garkāposti Neskābēti, garos gredzenos vārīšanai sagriezti kāposti
šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts
vādžerēt Neskaidri runāt (par bērniem)
šļebināt Neskaidri runāt (par mazu bērnu)
tuluzēt Neskaidri runāt, lalināt (kā mazs bērns)
infertilitāte Nespēja dzemdēt dzīvotspējīgu bērnu, lai gan apaugļošana iespējama; bezbērnība
piču-paču Nest uz muguras (parasti bērnu)
ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties
ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi)
kriuda netaisnība, pārestība, bēda
sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu)
sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu)
mīzalaste Netīrīgs bērns
šļecuks Netīrīgs, nekārtīgs bērns
graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks
šmulīgs netīrīgs; arī netīrs, nosmērējies (parasti par cilvēku, īpaši bērnu)
ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns)
lesks Netīrs, nobružātām drēbēm
ruize netīrs, notašķījies bērns
ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns)
ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā)
ēkas Netīrumi, izkārnījumi (bērnu valodā)
bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt
drigants Nevaldāms cilvēks, sevišķi bērns
drāslis Nevaldāms cilvēks; nerātns bērns
drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns
aizstibīt nevarīgi aiziet (par maziem bērniem)
izstuģīt Neveiklā gaitā, ar pūlēm iziet (parasti par bērniem)
aizjudīt Neveikli aiziet (parasti par maziem bērniem)
atjudīt Neveikli atnākt (parasti par maziem bērniem)
iejudīt Neveikli ieiet (parasti par maziem bērniem)
vantarāties Neveikli iet (par mazu bērnu)
judīt Neveikli iet (parasti par maziem bērniem)
tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt
izjudīt Neveikli iziet, izstaigāt (parasti par maziem bērniem)
aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem
cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku)
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.)
pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies, sagrauzts
knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības
piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli)
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.)
piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi
iegriezties Neviļus, negribēti iegriezt
iesagriezties Neviļus, negribēti iegriezt
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku)
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā)
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu)
iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli)
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi
sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg 1(1)
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1)
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai)
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6)
novilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda
izvilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda; vilties
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to)
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to)
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu)
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs)
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli)
pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.)
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem)
sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām)
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā)
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam
iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā)
iesagrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam
iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1)
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam
izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2)
izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu)
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2)
atsadrāzties Neviļus, negribēti tikt nodrāztam
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz)
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2)
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1)
pendēris nicīgs nosaukums bērnam
mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām
krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā
čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis)
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā
eč Nievājošs apsauciens bērnam
niķupolis Niķīgs bērns
niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns)
nosarāties Niķoties un pabeigt niķoties (parasti par bērnu)
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu
songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts
no mazām dienām no agras bērnības
no bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) no bērnības, no mazotnes
no bērna kājas no bērnības, no mazotnes
sulalus no bērza sulām darināts alus; sulu alus
kārbele no bērza tāss izgatavota neliela kārba rotu un smalku liet glabāšanai
vācelis no bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs
zemeņturza no bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem
smilšgriesti no dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta)
švurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai
šmurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai
šļircka no doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai
bukumbārda no doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus
alfabētzīmju virkne no dotā alfabēta rakstzīmēm sastāvoša virkne
aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos
boķiņš no kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā)
no šūpuļa no pašas agrākās bērnības
rīsniņš no rīta dzimis bērns
sniegavīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās)
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs
būkšķis no skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
smurkšis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
švurkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
žvūkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
novalks NO Slimīgs, vājš bērns vai šāds mājdzīvnieks
atšķirtnis no vecākiem atradinājies bērns
zavoliņš no velēnām vai smilšu uzbēruma veidots sols
depša Nobarojies bērns
ķauķis Nobarojies bērns
memols Nobarots bērns
lūpu atkāris nobēdājies
drūvīgs Nobēdājies
sabēdāt nobēdāties
noīgt Nobēdāties
nosabēdāties Nobēdāties
nosirties Nobēdāties, norūpēties
nogremzties Nobēdāties, nosēroties
nomukt Nobēgt nost
atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma
nolaukšēties Nobrīkšķēt, norībēt
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai
žojoties Nodarboties, spēlēties (par bērniem)
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas
atbars Nodevas procentu veidā no ražas, ko atbēra baznīcai
aizdot nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus)
sadripēt nodrebēt
nodrabēt Nodrebēt
nodrebināties Nodrebēt
nopurēt Nodrebēt
sadrimt Nodrebēt
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt
nodripēt Nodrebēt, satrūkties
nokrēsties Nodrebēt, satrūkties
novantarēties Nodrebēt, satrūkties
satricēt Nodrebēt, satrūkties
satricēties Nodrebēt, satrūkties
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm)
iešūdināt Nodrošināt ar drēbēm, apģērbt
nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā)
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt
nograbēties Nograbēt
nokrabēt Nograbēt
noskrabēt Nograbēt
novarkšēt Nograbēt
sadarīties Nokārtoties (par bērnu uz podiņa)
noklabēties Noklabēt
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti
nokņust Noknubt, noknūbēt
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās)
negribēts nolieguma divd. --> gribēt
negribot nolieguma divdabis --> gribēt
neizbēgams nolieguma divdabis --> izbēgt
ģilga Noliesējis, vārgs bērns
ģilgāns Noliesējis, vārgs bērns
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt
klebiķis Nolietots, sagrabējis kabatas nazis
sabēdas nomācošas, izsmeļošas bēdas; bēdas, kas izsmeļ cilvēka spēkus
ar smagu sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu
izpingučoties Nomazgāties (bērnu runā)
noļūris Nomocīts, bēdīgs
dabūt bērnu nonākt grūtniecības stāvoklī; dzemdēt bērnu
noelvēt Nopērt (bērnu)
noļengāt Nopērt (bērnu)
ped- norāda uz bērnu
-pēdija norāda uz bērnu
pedo- norāda uz bērnu
uz- norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam)
dekstro- norāda uz labējo, uz labo pusi
sa- norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti
no norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas
bēgšus norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs
smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs
sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties
nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam
kanģerēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
kaņģēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
kaņģierēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
kaņģerēt Norāt bērnus, lai nemaisās pa kājām
noderkstēt Norībēt
noreidzēt Norībēt
noribēt Norībēt
norībināt Norībēt (1)
bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses
bērzu sala norobežots bērzu mežiņš lielā mežā
zūdīgs Norūpējies, apbēdināts
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
nosabizinēties Noskraidīties, noskrieties (parasti par bērniem)
kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm)
nomuģīt Noskriet, nobēgt (no kā, kur lejā)
noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas
nošļurcis Noskumis, bēdīgs
nošurcis Noskumis, bēdīgs
nošālējies Noskumis; bēdīgs
saskumēties Noskumt, bēdāties
nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt
bokstīt Noslēpties, paslēpties; bēgt
appļūtīties Nosmērēties caurejas laikā: bērns appļūtījies
šuska Nosmulējies bērns
šuška Nosmulējies bērns, nosmulējies dzīvnieks
iedzīt stūrī nostādīt neizbēgamā stāvoklī
aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu)
nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres)
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē
knervele Notašķījies bērns
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piem., aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu
beztrūcīgi Noteikti, neizbēgami
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu)
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu)
novirināties Notrīcēt, nodrebēt
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
patupināt Novaldīt (bērnu)
paturināt Novaldīt (bērnu)
lūdzas, vai zemē mezdamies novārdzis, nobēdājies, sagrauzts
aprobācija Novērtēšana, atzīšana par labu, apstiprināšana; aprobēšana
iecebīt Nozagt, iebērt sev
novirmot Nozibēt
nožibēt Nozibēt
nozvaigznīt Nozibēt
nozvigot Nozibēt
nozvīgot Nozibēt
nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties)
zvildzēt Nozibēt (par ātru kustību)
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko)
nožvidzēt Nozibēt, nospindzēt
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas)
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana
nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem)
amf- Nozīmē abi, abējādi, abās pusēs, apkārt, tuvumā
vecāku varas atņemšana nozīmē to tiesību atņemšanu, kas izriet no radniecības ar bērnu un pieder vecākiem līdz laikam, kad bērni iegūst pilnīgu rīcībspēju, kā arī dažu likumā paredzēto personisko un mantisko tiesību atņemšanu, to skaitā uzturlīdzekļu saņemšanu no pilngadīgiem bērniem
žēlotins Nožēlojams, bēdīgs
ņauvāt Ņaudēt (bērnu runā)
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas
ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks
ņibrēt Ņirbēt
virbēt Ņirbēt
ņirbināties Ņirbēt (1)
ņirbināties Ņirbēt (2)
ņirbināties Ņirbēt (3)
šķeltzobainā obēlija obēliju suga ("Obelia gelatinosa")
Oberviljē Obērviļa, pilsēta Francijā
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
tumaka Ogu tūta no bērza tāss
tumbaka Ogu tūta no bērza tāss
tumbaks Ogu tūta no bērza tāss
kārbe Ogu vācele no alkšņa vai bērza mizas; kārba
Ochrolechia turneri ohrolehiju suga, kas atrasta Slīterē 1971. g. uz bērza stumbra
litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam
laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē
cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju
truhaķ Onanēt (masturbēt)
spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs
leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu
bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes
esteri organiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm
autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās
ģimenes plānošanas programmas organizētas darbības, ieskaitot ģimeņu nodrošināšanu ar kontracepcijas līdzekļiem un informatīviem materiāliem par ģimenes plānošanu, atbalstot personas viņu vēlmēs par vēlamo bērnu skaitu un to piedzimšanas laiku
teice Ošu vai bērzu birzs
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām)
lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji
ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug
niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam
pusbirā Pa pusei piebērts
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme
cocans Paaudzies bērns
sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
paternitātes pabalsts pabalsts bērna tēvam par piešķirto atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā
bērna kopšanas pabalsts pabalsts personām, kuras kopj bērnu līdz triju gadu vecumam, nesaņem maternitātes pabalstu un nav darba tiesiskajās attiecībās vai strādā nepilnu darba laiku
vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv)
patužīt Pabēdāt
pabēdāt Pabēdāties
pasabēdāties Pabēdāties
pašmaukt Pabēgt
pašmaukties Pabēgt
pašmukt Pabēgt
pamukt Pabēgt (1)
pamukt Pabēgt (2)
pamuģīt Pabēgt; paiet, paskriet
klabinājums pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt
pabērnis Pabērns (padēls vai pameita)
Pabērzu ezers Pabērzes ezers Medumu pagastā
rhamnus Pabērzi
krūklis Pabērzs ("Rhamnus")
suņābele Pabērzs ("Rhamnus")
vilkābele Pabērzs ("Rhamnus")
rhamnaceae Pabērzu dzimta
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga
zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
rhamnales Pabērzu rinda
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu
parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā
Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabērzes ezers Pabēržu ezers Medumu pagastā
nest savu krustu paciest grūtības, bēdas, samierināties ar tām
bēdināt padarīt bēdīgu
sagaudināt padarīt bēdīgu, noskumdināt
pupurēt padarīt līdzīgu bērza pumpuriem
ieskumdināt padarīt mazliet bēdīgu
pionieris Padomju Savienībā - bērnu komunistiskās organizācijas biedrs
panennāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
paninnāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
ieummāt Padzerties (bērnu valodā)
panennāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
paninnāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu
iedot bērnam krūti paēdināt bērnu ar krūti
paņammāt Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
paņammāties Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai
paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri
pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu)
pačučiņāt Pagulēt (parasti par bērnu)
apķegot Paiet, pabēgt zem kā
paķegot Paiet, panākt; pabēgt
pajoškāt Paiet, pastaigāt (parasti par bērniem)
maiņstraumes Paisuma un bēguma mija; plūdmaiņas
bērnu aizsardzības pakalpojumi pakalpojumi, kas ietver sociālu, medicīnisku, juridisku palīdzību bērniem, kuru vecāki vai aizbildņi nerūpējas par viņu vajadzību apmierināšanu
ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu
aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki)
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā)
dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā)
pakaļzdejais pakaļējs; pēdējais; jaunākais bērns
kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
kalciņš Pakaramais (drēbēm)
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem)
mārsna Palags vai sega, ar ko bērnus nes baznīcā uz kristībām
mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
rakaris Palaidnīgs bērns
utka Palaidnīgs bērns
vaikalis Palaidnīgs bērns
negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis
smerža Palaidnīgs nebēdnis
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem)
dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns
razbainieks Palaidnis (parasti bērns)
zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks
šmerlis palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis)
padricināt Palecināt (piemēram, bērnu)
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis)
mīzināt Palīdzēt urinēt (parasti mazam bērnam vai smagi slimam cilvēkam)
hidroftalms palielināts acs ābols agrā bērnībā acs iekšējā spiediena paaugstināšanās dēļ
lipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2)
bērnēns Paliels bērns
tempis Paliels bērns
cilvēkgabals Paliels bērns, pusaudzis, jaunietis
stebēns Paliels, paresns bērns
stebiķis Paliels, paresns bērns
štepka Paliels, paresns bērns
štepkāns Paliels, paresns bērns
drūkstināt Pamācīt (zirgu); rāt (bērnu)
papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.)
pamestenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks
pametenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks
panākt savu panākt iecerēto, gribēto
mierināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu)
sakreņķēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies
repatriēt panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē
notecināt panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
uzpilināt panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam)
uztecināt panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam)
izbēdināt panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku)
apskābēt panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu)
iedrebināt panākt, ka sāk drebēt
verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks
atbēdāt Panest, paciest savas bēdas
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
paņirbināties Paņirbēt
Betula papyrifera papīra bērzs
difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni
munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi
muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi
pārsagribēties Pār gribēties
pārprasīt par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto
pakreņķēties Paraizēties, pabēdāties; paīgnoties
pārcensties pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu
pārbēdāties pārāk daudz bēdāties
pārkliegties pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
pārskābt pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
Leccinum scabrum parastā bērzubeka
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
Rhamnus catharticus parastais pabērzs
skrīpslis parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
dzeltābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
pabērze Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
pabērzis Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
suņābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
sunsābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
vilkābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
brīvgadi parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi
bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem
dzimtā valoda parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā
ratiņi parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai
ļekas parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom
pabērns parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas
iedzīvotāju paaudzes garums parasti vidējais laika intervāls starp vecāku un bērnu paaudzēm
papidelēt Pāraudāt (parasti par bērniem)
patrilineāra radniecība paraža noteikt bērna izcelšanos pēc vīriešu līnijas
kuvāda Paraža, ka pēc bērna dzemdībām tēvs liekas gultā un uzņemas kopt bērnu, ko parasti dara māte
teknonīmija Paraža, saskaņā ar kuru pēc bērna piedzimšanas tā vecāki iegūst jaunus personvārdus, kas tieši norāda uz viņiem kā konkrētā bērna vecākiem
endokanibālisms Paraža, saskaņā ar kuru piederīgie bēru rituāla laikā apēd savu mirušo radinieku vai grupas locekli
amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā
pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas
pārsabēdāties Pārbēdāties
pārbēglis Pārbēdzējs
pārmukt Pārbēgt (1)
pārmukt Pārbēgt (2)
pārmukt Pārbēgt (3)
pārbirdināt Pārbērt pāri
apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt
pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums
iztukšot rūgto biķeri pārdzīvot bēdas, sāpes, ko nepatīkamu
iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes)
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.)
šķidruma neitralizatori paredzēti galvenokārt oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu absorbēšanai vai pārvēršanai nekaitīgos savienojumos
sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni
baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte
pusaudža vecums pārejas periods no bērnības uz jaunību, kas ilgst no 11 - 12 gadu vecuma līdz 15 - 16 gadiem
stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks
pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene
acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs
acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis
pārtīkāties Pārgribēties
pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt
pikts bērniņš pāris dienu vai nedēļu vecs bērns
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana
lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri
uzsūbēt pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt
pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu)
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu
facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums
MTCT Pārnešana no mātes bērnam (angļu "mother-to-child transmission")
padzīvoties Parotaļāties (par bērniem)
haplogrāfija Pārrakstīšanās, kļūdaini izlaižot vienu no divām vienādām blaku zilbēm vai citiem vārda vai teksta segmentiem
pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti)
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā
centrs Partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp kreisajām un labējām partijām
E160b pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts
tartazīns pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns
polidekstroze pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem
indigotīns pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns
annato pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā
betanīns pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem
kalcija benzoāts pārtikas piedeva E213, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, ekzēmu, nav ieteicams bērniem
kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns
nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem
nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
propilgallāts pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā
dodecilgallāts pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem
karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem
monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem
aspartāms pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
konservi pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai
E962 pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi
E951 pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts
E162 pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem
E151 pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem
E133 pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
E154 pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem
E155 pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
E320 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts
E321 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E627 pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E312 pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem
E626 pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E132 pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem
E213 pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem
E623 pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E508 pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem
E252 pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
E249 pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
E407 pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem
E625 pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E421 pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse
E624 pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E622 pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E251 pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
E250 pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
E270 pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam
E310 pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem
E102 pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem
pāržagarāt Pārtīt bērna (zīdaiņa) autiņus
pārtīstīt pārtīt bērnu tīrās autiņbiksītēs (ne īpaši rūpīgi)
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt
acidifikācija Pārvēršana skābē; saskābšanas process
pārguldīt Pārvietot (bērnu) no vienas guļamvietas citā
dīpītis Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP)
dīpīts Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP)
pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu)
izņemt no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits
smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma
kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
parūkalēt Paskraidīt (parasti bērnu valodā)
glabiņas Paslēpes (bērnu spēle ar slēpšanos un paslēpušos meklēšanu)
ģelbēt Paslēpt bēgli
izbodzināt Paslēpt, nobēdzināt
izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt
šmaukt Paslepus doties prom, bēgt
iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā)
izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt
nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko)
uzšmukt Paslepus uziet; uzbēgt
pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
GD&R Pasmejos, pagriežos un bēgu (pēc zemiskas piezīmes) (angļu "grinning, ducking and running (after snide remark)"; īsziņās)
žunka Paspārne gar bēniņos iebūvētas istabas malām
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt
paborināties Pastaigāties kādu laiku (ar bērnu)
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi)
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
pinka Pastāvīgi raudošs bērns
hiperhromiskais efekts pastiprināta intensitāte, ar ko krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru iedarbībā
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to)
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt
ekskavators pašgājēja mašīna zemes rakšanai un kraušanai transportlīdzekļos vai atbērtnē
gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai
piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem
paacēt Pašūpot (bērnu)
pauknīt Pašūpot (bērnu)
patillināt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu)
paucāt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu), sakot "ucā!"
izņemt vārdus no mutes pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā
čiedīt patikt, mīlēt, gribēt
pince Patukls, apaļīgs bērns
ņemt vagu patvaļīgi aiziet, aizbēgt
glābiņš Patvērums (no kā bēgot, vairoties)
vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits
veikšs pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; vendzelks
padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem)
noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot
dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem)
nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā
nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā
hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē
aizdambējums paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt
bērums paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1); tas, kas ir nobērts
sabērums paveikta darbība, rezultāts --> sabērt
sadambējums paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties
skābējums paveikta darbība, rezultāts --> skābēt
sūbējums paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt
uzbērums paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1)
uzbērums paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2); attiecīgs celtniecības veidojums
Bērnu krusta karš pāvesta nesankcionēta kampaņa 1212. g., kad fanātiķi panāca, ka tūkstošiem maldinātu bērnu devās ceļojumā uz Svēto zemi, lai "miermīlīgi pievērstu musulmaņus kristietībai", lielākā daļa nesasniedza galamērķi, daudzi gāja bojā vai tika pārdoti verdzībā
pidžītis pavisam mazs bērns
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam
nolipēt Pazibēt
pažibēt Pazibēt
pažibstēt Pazibēt
pazibt Pazibēt
pažibt Pazibēt
reklāmdatne Paziņojumu datne, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā
reklāmkartotēka Paziņojumu kartotēka, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā
tanta Pazīstama vai svešāka sieviete attieksmē pret bērniem (bērnu valodā, sarunā ar bērniem); tante
satīt makšķeri pazust, aizbēgt
imago pēc K. Junga: neapzināta vecāku pielūgsme, kas bērniem izveidojusies agrā bērnībā (cilvēka psihiskās attīstības stadija)
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
limbo pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei
celulozes vate pēc sulfītmetodes iegūts absorbējošs materiāls, ko izmanto bērnu autiņos, arī kā pārsienamo materiālu
anālā stadija pēc Z. Freida teorijas noteikta fāze bērna seksuālajā attīstībā, kad tā seksuālā dziņa koncentrējas tūpļa zonā
kvarterons Pēcnācējs no balto laulības ar terceroniem - balto un mulatu bērniem
atvase Pēcnācējs, bērns
pazare Pēcnākamais, piem., bērns mātei
čāpa Pēda (bērna)
speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei
pedoloģija Pedagoģijas un psiholoģijas novirziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni
pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola
izkasinis Pēdējais bērns ģimenē
abrakasis Pēdējais bērns ģimenē (parasti pēc ilgāka laika)
pastaris Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis
pedelītis Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis
pedelis pēdējais dzimušais bērns
nozarieši Pēdējie, jaunākie bērni ģimenē
paidoloģija Pedoloģija - mācība par bērnu psihi
urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā
ieklaukšēties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt)
brukt pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām)
sprukt pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu)
sagribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties
uzgribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
etilcelluloza Pelēki dzeltens amorfs pulveris, nešķīst ūdenī, sārmos un skābēs, bet šķīst benzolā, acetonā u. c. organiskos šķīdinātājos
kamēt Pelēt, būbēt
kūpt Pelēt, būbēt
subēt Pelēt, būbēt
Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.)
bipeptīds Peptīds, kas sastāv no divām aminoskābēm
dipeptīds Peptīds, kas sastāv no divām ar peptīdsaiti saistītām aminoskābēm
recidīvists persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas); bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju
deportieris persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus
aprūpētājs persona, kas uzņēmusies rūpes par citu personu, piemēram, māte, kas kopj slimu bērnu
adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības
apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai
ideālais bērnu skaits personas (vai iedzīvotāju kopuma) uzskats par vislabāko bērnu skaitu ģimenē vispār vai konkrētos apstākļos
darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
audžuvecāki personas, kas pastāvīgi vai uz laiku audzina pieņemtus bērnus
vecāki personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte
individuācija Personības attīstības princips, it īpaši dzīves otrajā pusē - pretstatā socializācijai, kas dominē bērnībā un jaunības gados
prosopogrāfija Personu apraksts, alfabētisks kāda laikmeta personu saraksts
ģimenes plānošana personu brīvprātīga lēmumu pieņemšana un darbība attiecībā uz bērnu skaitu ģimenē un viņu dzimšanas laiku
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
pleksēt Pērt (bērnu)
cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu
pičiņās Pičiņās iet - mazgāties, pērties iet (bērnu valodā)
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
pedofils Pieaudzis cilvēks, kuram piemīt dzimumtieksme pret bērniem
šļebs Pieaudzis cilvēks, kurš uzvedas kā bērns
dzjadzja Pieaudzis vīrietis (ja par to runā vai to uzrunā bērns)
cjocja Pieaugusi sieviete; tante (bērnu valodā)
dabērt Piebērt
dabirdināt Piebērt
sasirt Piebērt ar smiltīm
piesabērties Piebērt sev
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā
bērāt Piedalīties bērēs, svinēt bēres
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem)
dabūt sirmus matus piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas
uzčemerēt Piegulēt (meitai bērnu)
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt)
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija
zicināt Piekodināt (bērnam)
fiksēšana Pieķeršanās agrīnās bērnības iespaidiem
sapodāt Piemētāt ar vecām drēbēm
vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu
Vecpienava Pienavas daļa, kas tagad ietilpst Vecbērzes poldera teritorijā; Vecā Pienava
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas
afiliēt Pieņemt bērna vietā
adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai
skalgana bērns pieņemts bērns
aizplombēt Piepildīt ar plombu (dobumu zobā); plombējot izlabot (zobu)
pievillēt Piepildīt, aizbērt
čāpurains Piepildīts, nobērts ar ledus (krusas) gabaliem
ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas; auklējot izlutināt
ietillināt Pieradināt (bērnu) šūpoties (šūpolēs)
iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva
piemērcēt Pieskābēt
aizmurdzināt Piespiest bērnu iet gulēt
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1)
pietauvošanās polers pietauvošanās bētiņš
pietauvošanās slīdrags pietauvošanās bētiņš
izdikāties pietiekoši izskraidties sīkiem soļiem (par bērniem)
pietilināt pietiekoši ucināt (bērnu)
izdirsināt Pieturēt bērnu uz podiņa
šaurlapītis Pievārds (purva) bērzam tautas dziesmās
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko)
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. tml.
caga pildījums (bērnu valodā)
ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties
pidele pīle (bērnu valodā)
Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
noņemt no krūts pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti
samisināt pilnīgi samulsināt, apbēdināt
podains Pilns ar vecām drēbēm
gremzdains Pilns sulas, pilns gremzdu (piem. bērzs)
gremzdelains Pilns sulas, pilns gremzdu (piem. bērzs)
doņņa Pilns vēders (bērnu runā)
Batersta pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu
Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā
Polokvane pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.)
Gambela pilsēta Etiopijā ("Gambēla"), kilila administratīvais centrs, 39000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mcheta pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs
Ganta pilsēta Libērijā ("Ganta"), 41100 iedzīvotāju (2009. g.)
Gbarnga pilsēta Libērijā ("Gbarnga"), 34000 iedzīvotāju (2008. g.)
Hārpera pilsēta Libērijā ("Harper"), osta Atlantijas okeāna krastā, 20800 iedzīvotāju (2000. g.)
Kakata pilsēta Libērijā ("Kakata"), 33900 iedzīvotāju (2008. g.)
Hārbela pilsēta Libērijā, 114600 iedzīvotāju (2000. g.)
Bensonvila pilsēta Libērijā, 26000 iedzīvotāju (2000. g.)
Tabmenbērga pilsēta Libērijā, 26000 iedzīvotāju (2000. g.)
Zvedru pilsēta Libērijā, 26000 iedzīvotāju (2000. g.)
Jekepa pilsēta Libērijā, 27800 iedzīvotāju (2000. g.)
Bjūkenana pilsēta Libērijā, Grandbasas grāfistes administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.)
Bārklivila pilsēta Libērijā, Grandkru grāfistes administratīvais centrs
Ekepa pilsēta Libērijas ziemeļu daļā ("Yekepa"), Nimbas grāfistē, Nimbas kalna piekājē
Beledveine pilsēta Somālijā, Šabēlles upes krastos, 100900 iedzīvotāju (2004. g.)
Eslingene pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā
čabe Pilsētas dāma, (krāšņās) pilsētnieku drēbēs tērpusies persona
Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
pīkste Pinkšķis, raudulīgs bērns
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu
abāds pirmais mielasts "cūku bērēs"
neonatālās mirstības koeficients pirmajās četrās dzīves nedēļās mirušo skaita attiecība pret dzīvi dzimušo bērnu skaitu; parasti aprēķina promilēs
Filadelfijas latviešu kopiena pirmie latvieši Filadelfijā apmetušies 1888. g., 1. pasaules kara laikā pilsētā un apkaimē dzīvoja līdz 4000 latviešu, taču 30. gados lielākā daļa jau bija amerikanizējušies, 1949. g. ieceļoja 1200-1500 latviešu bēgļu, 80. gadu beigās tur dzīvoja \~2500 latviešu
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst
Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem
pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam)
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm
pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana
neogala Pirmpiens, kas veidojas tūlīt pēc bērna piedzimšanas
pārklauši Pirmskolas bērnu zināšanu (regulāras) pārbaudes
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem
bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde
pirtīžas Pirtī iešana nedēļu pēc dzemdībām, kad jaunā māte iet mazgāties kopā ar bērnu un tautas tradīciju garā pilda dažādus rituālus
Pītermaricburga Pītermaricbērha, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
Russula vesca plankumainā bērzlape
bērnu svētki plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien
aparele Platformas vai rampas veida nolaidens uzbērums tehnikas iekraušanai (izkraušanai) dzelzceļa sastāvā vai citā transporta (pārcelšanās vai pārvietošanas) līdzeklī
meseta Platformas veida virsas lielformas Ibērijas pussalā
Rondanes nacionālais parks platība - 575 kvadrātkilometri, dibināts 1962. g., bērzu un egļu mežs, aļņi, ziemeļbrieži, daudz putnu
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām
blommēt Plombēt
blombēt Plombēt (zobus)
aizplombēt Plombēt ciet
vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem)
aizdakalēties Plosoties aizskriet (par bērniem)
zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
bize Plostu galos un malās piesieta bērzu vai egļu plene
pluncināt Pluncināt bērnu - mazgāt bērnu vannā
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot
pļikatas Pļikatas sist - kāda bērnu rotaļa, spēle
iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
versālis Poligrāfijā - alfabēta lielais burts
poliomelīts Poliomielīts; bērnu trieka; locekļu paralīze
dekapeptīds Polipeptīds, kura molekula sastāv no desmit aminoskābēm
karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem
oleums Polisērskābju maisījums, ko iegūst, koncentrētā sērskābē šķīdinot sēra (IV) oksīdu
fuorušīti Politisko bēgļu apzīmējums Itālijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
poļacēns Poļu tautības bērns
tropains Porains, izburbējis
protoģenētiskais intervāls posms starp faktisko stāšanos laulībā un pirmā bērna piedzimšanu
grūta stunda posta, ciešanu, bēdu laiks; smaga pārdzīvojuma brīdis
sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F
binārā skaitīšanas sistēma pozicionālā skaitīšanas sistēma ar bāzi 2, kuras alfabētu veido cipari 0 un 1; to izmanto datu un programmu attēlošanai datora atmiņā
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
Jesaja Pravietis Bībelē, Vecajā Derībā, pravieto glābēja nākšanu
preboreāls Preboreālais laiks - pirmais holocēna klimatiskais periods pirms 10000-9000 g.; Latvijā izveidojās vienlaidu meža sega (bērzi, priedes)
Pabierži Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva
radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~)
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis
glinīdi Pretdiabēta līdzekļu preparātu grupa, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt
kontreskarps Prettanku šķērslis - stāvs, mākslīgs uzbērums
saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm)
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru
zvejas rīki priekšmeti un ierīces zivju ķeršanai (piemēram, žebērkļi, makšķerāķi, pludiņi, tīklu gremdi, bridņi u. c.)
rotaļlieta priekšmets bērna vai mājdzīvnieka izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā
tāsinieks Priekšmets, kas izgatavots no bērza tāss
platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu
damaksnis priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa")
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs
absorbcija process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana
ņirboņa process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirba (1)
ņirba process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirboņa (1)
ņirboņa process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirba (2)
ņirba process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirboņa (2)
ņirboņa process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirba (3); kņudoņa; arī trīsas
ņirba process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirboņa (3); kņudoņa; arī trīsas, drebuļi
bēgšana process, darbība --> bēgt
vecākprocess process, kas vairākuzdevumu vidē izsauc bērnprocesu un nereti aiztur savu darbību, kamēr tiek veikts bērnprocess
fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki
sociālais pedagogs profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs
baptisms Protestantisma konfesija, kas noraida bērnu kristīšanu un praktizē pieaugušo kristīšanu, iegremdējoties ūdenī
parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.)
Austrumu province province Sjerraleones Republikā (_Eastern_), administratīvais centrs - Kenema, robežojas ar Dienvidu un Ziemeļu provinci, kā arī ar Gvineju un Libēriju
saļmys psalms, mirušo piemiņas dziesmu cikls katoļticīgo bērēs
agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma)
ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu
Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi
transference Psihodinamiskās terapijas ietvaros - klienta jūtu pret citiem cilvēkiem pārnese uz terapeitu; agrās bērnības nostādņu projekcija
piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi
bērnu psihoterapija psihoterapijas veids, kas nodrošina bērna garīgo traucējumu nemedikamentozu ārstēšanu
pamāte Pubertātes iniciācijā īstā māte, kurai jārīkojas kā pamātei (1), izraidot bērnu no savas paspārnes, aizgādniecības
puerils Puicisks, bērnišķīgs
šepka puika; par augumu lielākās drēbēs ieģērbies puika
apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē
Betula nana pundurbērzs
pabērze Pundurbērzs ("Betula nana")
pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana")
pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana")
Agrilus paludiccola pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole
cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts
aitiņa Pūpoli bērnu valodā
aitīna Pūpoli bērnu valodā
aitiņas Pūpoli bērnu valodā
appurināt Purinot apbērt
aminopurīns Purīns nukleīnskābēs un nukleotīdos, piem., adenīns, guanīns
purpass Purpinātājs (parasti bērns)
Russula badia purpurbrūnā bērzlape
Russula paludosa purva bērzlape
Betula pubescens purva bērzs
purene purva bērzs
purenis Purva bērzs
purens Purva bērzs
purvenis Purva bērzs
balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens")
purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
Leccinum holopus purva bērzubeka
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu
knoblaka Pusaudzis bērns (parasti zēns)
depšus Pusaugu bērns
zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis
pusbēdīgs Puslīdz bēdīgs
pantagruels Rablē romāna varonis, šaubulis, bezbēdīgs šķiedējs
lēkumi Radības, dzemdības; arī tikko dzimušais bērns
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku
radabērns Radinieka bērns
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis
radubērns Radinieku bērns
bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari
radioslāpējošs Radioviļņus absorbējošs, vai vāji atstarojošs
sadzīvāt radīt (bērnu), parasti dzīvojot laulībā
piedzīvāt radīt (bērnus)
reģināt Rādīt (par bērnu), sakot "re(dz), re(dz)!"
dadzīvāt radīt (parasti ārlaulības bērnu)
spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm)
čamalēt radīt neartikulētas skaņas, bērnam mācoties runāt
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide)
demogrāfiskā slodze rādītājs, kas raksturo bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem
taisnlīnijas radniecība radniecība starp bērniem un vecākiem
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām)
šaubīgā radzene radzeņu suga ("Cerastium dubium"), Latvijā adventīva, atrasta 1983. g. uz dzelzceļa uzbēruma Daugavpilī
kraute Raizes, bēdas, mokas
kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties
Kalna Kaibēni rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs Vecpiebalgas pagastā, Kaibēnu kalnā
zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam
iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_
alfabētzīme rakstzīme, ko izmanto alfabētā
ķēpot Rāpot (par bērnu)
ļēpot Rāpot (par bērnu), lēnām iet
trusnīt Rāpot (par mazu bērnu)
līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā
koļaska Ratiņi (parasti bērnu ratiņi)
pinkšis Raudas (parasti bērniem)
pinkšķis Raudas (parasti bērniem)
ģingas Raudas, bērna raudāšana
bingāšana Raudāšana; raudulīga lūgšanās (biežāk par bērnu)
kliegt raudāt – par mazu bērnu
ņīkstēt Raudāt (par bērniem)
īdēt Raudāt (par bērniem); činkstēt (1)
čimpāt Raudāt (par bērnu)
dīgāt Raudāt (par bērnu)
zimbāt Raudāt (par bērnu); čimpāt
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu)
krinkšēt Raudāt (par mazu bērnu)
vuokst Raudāt (par mazu bērnu)
vilkt (garo) meldiju (arī meldiņu) raudāt (parasti par bērniem)
ģingāt Raudāt, brēkt (par bērniem)
ģinkstināt Raudāt, brēkt (par bērniem)
kvēkšēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
kvēkšķēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
kvēkstēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
verkšķēt Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem)
bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem)
rūdināt Raudināt, bēdināt
spiedze raudošs bērns
spiega raudošs bērns
dudulis Raudošs bērns
pīka Raudošs bērns
pļirka Raudošs bērns
krimpāns Raudošs mazs bērns
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.)
nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā
pinkste raudulīgs bērns
biļļa Raudulīgs bērns
čīkstis Raudulīgs bērns
čīkstone Raudulīgs bērns
činkstis Raudulīgs bērns
činksts Raudulīgs bērns
denkša Raudulīgs bērns
dīceklis Raudulīgs bērns
dīga Raudulīgs bērns
klinkšis Raudulīgs bērns
krāka Raudulīgs bērns
kunkste Raudulīgs bērns
ļerkstis Raudulīgs bērns
merkšķis Raudulīgs bērns
ņarkšis Raudulīgs bērns
ņerkša Raudulīgs bērns
ņerkšenīca Raudulīgs bērns
pinkauliņš Raudulīgs bērns
pinkša Raudulīgs bērns
pinkškoņa Raudulīgs bērns
pinkstoņa Raudulīgs bērns
puņķlupata Raudulīgs bērns
stemausis Raudulīgs bērns
terzele Raudulīgs bērns
vankšķis Raudulīgs bērns
dīka Raudulīgs bērns (kas dīc)
žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni
pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
čīksteklis Raudulīgs bērns, raudulis
pideldūka Raudulīgs bērns; raudulis
pidele Raudulīgs bērns; raudulis
dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns)
ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns
ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns
ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns
džīga Raudulīgs, činkstīgs bērns
pīkstulis Raudulīgs, činkstīgs bērns
ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns
ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns
kurzulis Raudulīgs, gražīgs bērns
ņarga Raudulīgs, izlutināts bērns
graza Raudulīgs, kaprīzs un nerātns bērns
narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns)
rūgulis Raudulīgs, saraudājies bērns
varkšķis Raudulis (parasti bērns)
vēkšķis Raudulis (parasti bērns)
smaulis Raudulis, niķīgs bērns
bimba Raudulis; bērns, kas bieži raud
kurkumi Raudzētas bērzu sulas
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt)
Maijāra reakcija reakcija starp reducējošiem cukuriem un aminoskābēm vai olbaltumvielām, kurā izdalās raksturīgas aromātvielas un rodas nefermentatīva brūna krāsa
viena bērna politika reāla valsts stratēģija un rīcība pārapdzīvotības pārvarēšanai, kontrolējot dzimstību un ierobežojot ģimenes lielumu ar vienu bērnu
aizdambēties refl. --> aizdambēt; aizsprostoties
apbērties refl. --> apbērt(1)
atbērties refl. --> atbērt (1); tikt atbērtam
iebāzties refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti)
ieberzties refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti)
ieberzties refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti)
ielieties refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti)
ielikties refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
ielikties refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrambāties refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrambāties refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
ieslacīties refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti)
iešņāpties refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti)
iešņāpties refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti)
iešņīpāties refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti)
ievērpties refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti)
ievērties refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti)
izberzēties refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti)
izlieties refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti)
izvērties refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti)
nosisties refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti)
pārmalties refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti
pārplēsties refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti
pāršļakstināties refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti
pāršļakstīties refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti
piebārstīties refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piedauzīties refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti
pielaistīties refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti
pielieties refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti
pielipināties refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti
piemaisīties refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti
piemesties refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti
piepīties refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti
piesēties refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti
piesviesties refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5)
piešūties refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti
pietašķīties refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti
pievārīties refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti
pievērties refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti
skābēties refl. --> skābēt; tikt skābētam
uzšķiesties refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam
uzšļakstināties refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam
uzšļakstīties refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam
uzšļākties refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam
uztašķīties refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam
ģimenes valsts pabalsts regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts ģimenēm ar bērniem (pašlaik Latvijā)
totalitāra sekta reliģiska sekta, kas uz saviem piekritējiem iedarbojas ar psiholoģiska spiediena (dažkārt - zombēšanas) metodēm un prasa no viņiem pilnīgu pakļaušanos sektas interesēm
trusnis Resnis (par cilvēku); smags, brangs bērns
svempis resns bērns
vambale Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns
vambele Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns
vambulis Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns
bonza Resns suns; resns bērns
ķeblaks Resns un neveikls bērns
boņķis Resns, apaļīgs cilvēks; arī biezās drēbē ģērbies cilvēks
vaķēns Resns, mazs bērns
resorpcija Resorbēšanas norise
rezorbēt Resorbēt
steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums
hroniska labdabīgā neitropēnija reta, autosomāli dominanti pārmantota neitropēnija, parasti bērniem; raksturīgs recidivējošas infekcijas ar spontānu remisiju
demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas
progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā
pankreatoblastoma Rets ļaundabīgs neskaidras izcelsmes aizkuņģa dziedzera audzējs; parasti novēro bērniem
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
Kozubierži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kozubērži" nosaukuma variants
aizbērums rezultāts --> aizbērt
apbēdinājums rezultāts --> apbēdināt
apsūbējums rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta
nosūbējums rezultāts --> nosūbēt
uzsūbējums rezultāts --> uzsūbēt
ziba rezultāts --> zibēt (1)
ziba rezultāts --> zibēt (2)
ribēt Rībēt
brakšķēties Rībēt, brakšķēt
braikšķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt
braikšēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt
braišķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt
dardzēt Rībēt, dārdēt
dārdzēt Rībēt, dārdēt
nodibēt Rībēt, dārdēt
nodindēt Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt
nodindēties Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt
uzgraut Rībēt, ducināt
laršķēt Rībēt, grabēt
reidzēt Rībēt, skanēt
šļerkstēt Rībēt, tarkšķēt, šķindēt
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana
riebaļa Riebējs, kaitētājs
riebulis riebējs; kāds, kas traucē, rada nepatikšanas
amīt Riet (bērnu valodā)
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss
Tinnita Rietumsemītu mitoloģijā - Kartāgas panteona dieviete - jaunava, auglības, skaidrās rasas devēja, bērnu dzimstības aizgādne
boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus
poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts
RBETS Rīgas bērnu ekskursiju un tūrisma stacija
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1)
bēroties Rīkot bēres, piedalīties bērēs
paidiometrs Rīks jaunpiedzimušu bērnu mērīšanai un svēršanai
talasometrs Rīks paisuma un bēguma augstuma mērīšanai
klopers Rīks putekļu izdauzīšanai no drēbēm
šķetna rīkste bērnu pēršanai
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām)
atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu)
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.)
uzbedums Rokot izveidots uzbērums
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml)
uzbest Rokot uzbērt
kvintilja Romāņu tautu piecrindu strofiskā forma, kur katra rinda sastāv no astoņām zilbēm
portugāļu valoda romāņu valoda, kas radniecīga latīņu valodai, tuva spāņu valodai; rakstības pamatā latīņu alfabēts
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
Libitīna romiešu mitoloģijā - bēru (apbedīšanas) dieviete, arī zemes dieviete, apbedījumu un zemes kopēju aizgādne
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī
Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni
Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem
Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi
bērnu rotaļa rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem
dzīvoties Rotaļāties (par bērniem)
urpalēties Rotaļāties (par bērniem)
urpulēties Rotaļāties (par bērniem)
ševelēties rotaļāties, ar sevi nodarboties (parasti par bērniem)
putti Rotaļīgas bērnu (arī eņģelīšu) figūras mākslā; putto
barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi
skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi
pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku
pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi
Iberis amara rūgtā ibēre
derkšķēt Rūkt, dārdēt, rībēt
derkstēt Rūkt, dārdēt, rībēt
dūzenēt Rūkt, rībēt
gruduļāt Rūkt, rībēt
gulkšķēt Rūkt, rībēt, dārdēt
heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija
čiepstēt runāt smalkā balsī (parasti par bērniem)
lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem)
lallināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem)
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā
bērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
futharks Rūnu alfabēts, rūnu raksts (vārds izveidots no rūnu raksta pirmajiem sešiem burtiem)
futarks Rūnu alfabēts, tā saukts pēc pirmajām sešām alfabēta zīmēm
prāce Rūpes, bēdas
glipstīt Rūpēties par bērnu
piebēdāt Rūpēties, bēdāties
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts)
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu)
samukt Sabēgt
sabēgties Sabēgt, paslēpties
samuģīt Sabēgt; saskriet
sakrēst sabērt kopā
olat Sabērt oļus gar taci upes dibenā
sabērties Sabērt sev
sakrest Sabērt; saliet
mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam
Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās
Bērnu fonds sabiedriska organizācija bērnu tiesību aizsardzībai
bērnu un jauniešu organizācijas sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojas bērni (līdz 18. g. vecumam) un jaunieši (līdz 25 gadu vecumam) vienādu interešu realizēšanai un aizstāvēšanai
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns
sačurkstēt Saburbēt
saburbt Saburbēt (1)
saburbt Saburbēt (2)
satunga Sadambējums, sastrēgums (upē)
sadrebēties Sadrebēt
sadrebt Sadrebēt
sadrūzēt Sadrebēt, sadrebināties
epsis Sadusmojies bērns
sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt
pataisīt sirmus matus sagādāt kādam lielas rūpes, raizes, bēdas
darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties
nolikt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un noguldīt
likt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ
ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti)
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest (3)
grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks
sagribēties Sagribēt, parasti ļoti
aizgribēties Sagribēties
uzgribēties Sagribēties
uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu)
ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs)
dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari
kundzēns Saimnieka, darba devēja bērni
kundziņš Saimnieka, darba devēja bērni
lobēlisms Saindēšanās ar lobēliju vai tās alkaloīdiem; pazīmes: vemšana, toniski un kloniski krampji, elpošanas paralīze
acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes
centrifugāls saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs
diabētisks saistīts ar diabētu, tam raksturīgs
kā viens runguls saka par apaļu, labi barotu bērnu vai dzīvnieku
no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam) saka par ārlaulības bērnu (it kā netieši norādot uz tēvu), arī par cilvēku, kas izskata un rakstura ziņā nav līdzīgs saviem vecākiem
vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
memmes bērniņš saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti
čuču muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu)
līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu
šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā
kustīgs kā aseris saka par kustīgu bērnu
spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu
kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku
miķelītis nāk saka par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs
paša miesa un asinis saka par miesīgu bērnu
kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu)
niķu polis saka par niķīgu bērnu
kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām
aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks
tāds kā pikācis saka par tuklu, korpulentu bērnu
ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem
Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas
Deitonas latviešu kopiena sāka veodoties 1950. g., kad tur apmetās \~150 latviešu bēgļu, 20. gs. 70. gados Deitonā dzīvoja 25 latviešu ģimenes, ir latviešu evanģēliski luteriskā draudze, bibliotēka, darbojas vairākas interešu kopas
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis
nedod dievs saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties
aug kā zirgs saka, ja bērns ātri aug un pieņemas svarā
kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī
Jurīša slimība saka, ja bērns niķojas
cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas
sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas
iet pār galvu saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas
mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt
papēži svilst saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām
papēži deg saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā
zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību
zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg
desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis
sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas)
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko
sist nost saka, ja kādu nav iespējams ietekmēt, lai arī kā to gribētos
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt
sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
še tev nu bija saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam
skatiens (arī skats, acis) satumst saka, ja kļūst skumji, bēdīgi
ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais
mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām)
zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma)
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.)
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml)
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.)
pamest ar roku (kādam) saka, ja pietiek ar niecīgu mājienu, netiešu aicinājumu, lai panāktu gribēto
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst
nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug
stārķis atnes saka, runājot par bērna piedzimšanu
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts
sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā
alfabētizēt Sakārtot pēc alfabēta
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem)
sapūtināt Sakrāt (ūdeni pie aizdambējuma)
nobēdāt sākt bēdāties, kļūt skumjam
apperēties sākt gribēt perēt
aizklabēt sākt klabēt, ieklabēties
aizducinēt sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu)
aizburbēt sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt
ieskapstēt sākt pelēt, būbēt
ieaušoties sākt plosīties (par bērniem)
sadipēt sākt rībēt, ierībēties
vidželēt sākt runāt (par mazu bērnu)
sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt
laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem)
laist ļekas vaļā sākt skriet; bēgt projām
aizbēdāties sākt skumt, bēdāties
sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt
latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908. gadā
Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas
saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu
linctus Salda un bieza mikstūra, ko senāk lietoja gk. bērnu dziedniecībā
oktilsalicilāts Salicilāta atvasinājums, kas absorbē B ultravioleto starojumu; lieto sauļošanās aizsargkrēmos
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās)
fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi
proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti
lāča pakaļa salmu jumts ēkām bez bēniņu logiem, kas vienādi apsedza visas četras sienas
drūgt Salt un drebēt
diedelēt Salt, trīcēt, drebēt
Torensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Torrens"), garenā (190 km) nomata iedobē, uz ziemeļiem no Spensera līča, ziemas lietus sezonā uzplūst līdz 5700 kvadrātkilometriem (2. lielākais ezers kontinentā), sausajā - izsīkst (sāls garoza)
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu)
rutulis samērā tukla, paresna dzīva būtne (parasti bērns)
bērnu sanatorija sanatorija bērniem un pusaudžiem
preventorijs Sanatorija tuberkulozes apdraudētiem bērniem
sadusināt Sapelēt, sabūbēt
subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes
nobēdas Sāpes, bēdas
pāpēt Sāpēt (bērnu runā)
pāpis Sāpīga vieta, brūce, pušums (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
doloroso Sāpīgi, bēdīgi, skumji
sablombēt Saplombēt
sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs)
uzpucētība Sapostība; saģērbšanās īpaši labās drēbēs
sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs)
pāpa Sāpoša vieta (bērnu valodā)
sardi Sardīnijas pirmiedzīvotāji, ibēru cilts
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai)
urorozeīns Sārts pigments, kas atrodas urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos, piem., diabēta, vēdertīfa u. c. gadījumos
pirtīžas Saru pēršana bērniem pirtī (savienota ar mielošanos)
aizūbēt Sarūsēt, apsūbēt
aizskapstēt Sarūsēt; kļūt nespodram, blāvam, apsūbēt
samērkt Sasālīt, arī saskābēt
salellināt Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām
saleļļot Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām; salellināt
ķīselis Saskābētu auzu miltu putra
apmierināt saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām); rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu
sadrāzt Saskriet, sabēgt
sapujāt sasmērēt, saķēzīt (bērnu runā)
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu)
sastebīt Sastebēt (3)
kumbuļot Satīstīt cieši drēbēs
sačunčināt Satīstīt, satuntuļot (drēbēs)
dundulis Satīstīts bērns
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs)
vaķis Satīts bērns
veķis Satīts bērns
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu
izrust Satrunēt, izburbēt
izčarkstēt Satrunēt, izburbēt, izčākstēt
čavainīte Satuntuļots bērns vai veca sieviete
uciņā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu
ucā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot
ucacā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot
uicā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot
dagla Sausa bērza piepe, arī poss; deglis
daglis Sausa bērza piepe, arī poss; deglis
ārasbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā bērzam, kas audzis mitrā vietā)
otene Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam)
otenis Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otainis
oteņbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otenis
otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
Sausupu dižbērzs Sausupju dižbērzs
urpalēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem)
urpulēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem)
sadobēt savagot, sadalīt sakņu dārza zemi dobēs
ķēku Savaldīgi, kā apejoties ar bērnu
vonguni savi draiskulīgi bērni
mada savienojumā "jupu mada" - vecmāte (bērnu saņēmēja)
ķega savienojumā "laist pa ķegu" - steigties prom; bēgt
mī savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās
maģene savienojumā "no maģenes" - no bērnības
subtraktīvs savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
šaldai savienojumā "šaldai, baldai" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību
šaldi savienojumā "šaldi, baldi" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību
nobēdāt savienojumā ar "bēda", "bēdas": pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas
bēdāt savienojumā ar "bēda", "bēdas": raizēties (par ko svarīgu)
bēdāties savienojumā ar "bēda": raizēties (par ko svarīgu)
drebens savienojumā ar "drebēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
piekreņķēties savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs
lampatu savienojumā ar "limpatu" izmanto sarunās ar bērnu atainojot ciemos iešanu
zibin savienojumā ar "zibēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
ai savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.)
bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu
leikobāze Savienojums, ko oksidējot iegūst krāsvielas bāzi, t. i., vielu, kas ar skābēm veido krāsvielu
ģiebties Savilkt seju raudāšanai (par maziem bērniem)
mikāties Savstarpēji ņurcīt draiskojoties (parasti par bērniem)
sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli
sēdiņāt Sēdēt (bērnu runā)
apbimbāties Sejai kļūt slapjai no asarām (bērnu valodā)
šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot
sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem)
seksuālā izglītošana seksuālā audzināšana, kas bērnus un jauniešus iepazīstina ar seksualitāti un bioloģiskās vairošanās likumsakarībām
pedofilija Seksuālās perversijas veids - dzimumtieksmju apmierināšana ar bērniem
pederoze Seksuāls uzbudinājums bērniem
katabaptisti Sekta, kas noliedz iedzimtu grēku un neatzīst bērnu kristīšanu
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts)
somāliešu valoda semitu-hamitu valodu saimes kušītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Somālijā (līdzās arābu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
žūkauliņš sena bērnu rotaļlieta - uz savērptas aukliņas uzvērts neliels kauls vai cits priekšmets
zobu nauda sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi
coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām
oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem
pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji
apakšroka Senas bērnu rotaļas elements - man virsroka, tev apakšroka
apakšpakši Senas bērnu rotaļas personāži
apakšpaksis Senas bērnu rotaļas personāžs
ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši
atbašs Senebreju teksta šifrēšanas kods: alfabēta pirmais burts tiek samainīts ar pēdējo, otrais ar pirmspēdējo utt.
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu paaudzes pārstāvis, viens no sešiem brāļiem un sešām māsām, Urāna un Gajas bērniem
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi
Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru
Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs
gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm
Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m)
Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas
tāšu raksti senkrievu vēstules un dokumenti (11.-15. gs.), kas rakstīti uz bērzu tāss, burtus tajā ieskrāpējot
piņķeri Senlaiku bērnu spēle uz pogām
Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā
skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam
prūšu valoda senprūšu valoda - indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda; izmirusi 17. gs. b. - 18. gs. sāk., prūšiem pārvācojoties; senākais rakstu piemineklis sarakstīts ap 1400. g.; rakstībā izmantoja latīņu alfabētu
mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu)
kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu
glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma
addolorando Sērojot, skumji, bēdīgi
addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini
sērainīte sērotāja, bēdīgā
sērulis Sērotājs, bēdulis
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē
funebre Sēru, bēru; skumjš, drūms
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis
Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis
žaberēties Siekaloties (par bērnu)
zamblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zomblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zabelēties Siekaloties, slināties (kā mazs bērns)
pudžags Siena galviņa, kas pie drēbēm pieķeras
zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis
sievabērni Sieva un bērni
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam)
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem)
mediums Sieviešu un bērnu balsu vidējais reģistrs
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm
botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku
daudzdzemdētāja sieviete, kas dzemdējusi divus vai vairākus bērnus
māte sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus
krustmāte sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
nesējmāte sieviete, kas kristībās nes bērnu
surogātmāte sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu
krustmāte sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2)
audžumāte sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus
māgužiņa sieviete, kas saģērbusies pārāk lielās drēbēs
vientuļā māte sieviete, kas viena pati audzina bērnu vai bērnus
zīdītāja sieviete, kas zīda savu bērnu
vientuļā māte sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus
nedzemdējusi sieviete sieviete, kura nekad nav dzemdējusi bērnu
bērnmāte sieviete, kurai ir bērni
bezbērne sieviete, kurai nav bērnu
zīdītāja sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu
dzemdību vēsture sievietei dzīvi un nedzīvi dzimušo bērnu reģistrs
reproduktīvais periods sievietes dzīves laika posms, kurā viņai var dzimt bērni, parasti no 15 līdz 49 gadiem
infantilais iegurnis sievietes iegurnis, kam ir bērna iegurņa forma
cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem)
čuriņa Sievišķais dzimumorgāns (bērnu valodā)
apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt
sideris sīka (arī vāja) dzīva būtne (arī par maziem bērniem)
smicis Sīka auguma bērns
odzīte Sīka oga (bērnu valodā)
blēņas Sīki (parasti bērnu) pārkāpumi, nedarbi
melkie Sīkie (bērni)
bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene
galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
notuntuļāt Silti saģērbt (bērnu)
Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem)
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem)
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
brūnējošā bērzlape siļķu bērzlape
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)")
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās
karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes
grežot Sirdīties, tītīties kā mazi bērni
laižiņa Sīrups (bērnu valodā)
subtraktīvā krāsu telpa sistēma, kurā gaismas plūsmas tiek aprēķinātas, ģenerējot tumšākos toņus, jo krāsains materiāls atstaro tikai daļu uz tā krītošā gaismas spektra, bet pārējo absorbē
stohastiska sistēma sistēma, kuras reakcijai uz ārējās vides iedarbēm ir varbūtisks raksturs
alfabētiskais rādītājs sistemātiskā kataloga palīgaparāts – priekšmetu (zinātņu nozaru, jēdzienu, sabiedriskās dzīves parādību, atsevišķu jautājumu u. tml.) nosaukumu un tiem atbilstošu kataloga daļu vai apakšnodaļu alfabētiska kartotēka, kas atbilst pieņemtās klasifikācijas darba tabulām un metodisko lēmumu kartotēkai
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
vienkāršā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanās rezultātā bērnu paaudze atjaunojas vecāku paaudzes apjomā (atražošanās neto koeficients ir 1 vai svārstās ap to)
gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem
apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ
negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ
bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna
bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.)
Russula emetica sīvā bērzlape
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju
glicerīnfosforskābe Skābe, kas savienojumā ar taukskābēm un holīnu atrodama lecitīnā
lāks Skābējamo kāpostu slogs
izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu)
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis
pseudoskābes Skābes izomērs, kurā ūdeņradis saistīts pie noteikta skābekļa atoma, nevis atskaldīts jona veidā, kā īstā skābē
žaurēt Skābēt
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
skābi gurķi skābēti gurķi
skābi kāposti skābēti kāposti
kisļaks Skābēti kāposti
rošols Skābētu kāpostu un biešu sula
neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības; skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas
drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu)
brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs)
iebrēkties skaļi ieraudāties (parasti par bērnu)
skandēt skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm
piļot skaļi raudāt (par bērnu)
būtelēt skaļi raudāt (par mazu bērnu)
baurot skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem)
vaimanāt skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes)
svaist skaļi raudāt, žēloties, bēdāties
piļa skaļi raudošs bērns
breikšķināt skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus
žvigot skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu)
izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem)
bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns
kverķis Skaļš, raudulīgs bērns
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē
Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus
Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar")
spārdzēt Skanēt, grabēt
žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt
švārkstēt Skanēt, grabēt, šķindēt
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot
pastorāle Skaņdarbs, kam raksturīgs idilliskums, dabas bērna naivitātes izpausme
smukšēt skaņu verbs: nobaidīti sivēni bēgot smukš
Verbena rigida skarbā verbēna
harceri Skautu tipa bērnu organizācija Polijā
mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni)
dipiņot Skraidīt šurp un turp (par bērniem)
babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
vikņīt Skriet (sevišķi runājot ar mazu bērnu)
špangot Skriet, bēgt
špennēt Skriet, bēgt
vagot Skriet, bēgt
drapāt Skriet; bēgt
jūgties Skriet; bēgt
muģīt Skriet; bēgt
veibēnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Veibēni" iedzīvotāji
skrofuļi Skrofuloze, dziedzeru slimība; tuberkulozas dabas kakla limfas dziedzeru iekaisums, ar ko saslimst bērni
skriba Skrubēvele
birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem
apskumdināšana Skumdināšana, apbēdināšana, sāpināšana
apskumjot Skumdināt, apbēdināt, sāpināt
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt
trūrīgs Skumīgs, bēdīgs
aflikācija Skumjas, bēdas
trūre Skumjas, bēdas
sāpīgai Skumji, bēdīgi
mesto Skumji, bēdīgi; drūmi
trūvīgs Skumjš, bēdīgs
noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis
dulžot Skumt, bēdāties
duzēt Skumt, bēdāties
ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties
dūzēties Skumt, bēdāties, žēloties
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas
šmaukstele Skūpsts (bērnu valodā)
slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs
Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe
glamstīt Slapstīties, bēguļot
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā)
Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus
slēdzeklis Slēdzene, atslēgas "bērns"; šautenes atslēga
inkubators Slēgta gulta nelaikā dzimušu bērnu aprūpei
Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.)
eža sleja starp dobēm dārzā
zniebt Slepeni bēgt
žņiebt Slepeni bēgt
prediabēts Slēpta ogļhidrātmaiņas traucējuma stāvoklis; latents diabēts
temņiķ Slēpties, bēguļot
aizšmukt Slepus (parasti steigā) aiziet, aizbēgt
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu)
žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu
zemes klātne sliežu ceļa grunts inženierbūvju komplekss (uzbērumi, ierakumi, pusuzbērumi, pusierakumi) - ceļa virsbūves pamats, kas nodrošina sliežu ceļa noturību un aizsargā pret atmosfēras un gruntsūdeņu iedarbību
vamzīt Slikti ietīt (piemēram, bērnu)
biba Slima, sāpoša vieta (bērnu valodā)
ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders
pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts
bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni
morija Slimīga dziņa uz muļķošanos, bērnišķībām
pedofobija Slimīga nepatika pret bērniem; bailes no bērniem
ekshibicionisms Slimīga tieksme atkailināt dzimumorgānus citu cilvēku (parasti pretējā dzimuma vai bērnu) priekšā
bazofobija Slimīgas bailes iet vai stāvēt bez atbalsta; tabētiķu uzmanīgā gaita
diabetofobija Slimīgas bailes saslimt ar diabētu
ķirpis Slimīgs, vājš bērns
pīkulis slimīgs, vārgulīgs bērns
kanga Slinga paveids, ko izmanto Austrumāfrikā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
onbuhimo Slinga paveids, ko izmanto Japānā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
podegi Slinga paveids, ko izmanto Korejā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni
pirtsslota Slota (parasti no bērza zariem), ar kuru peras pirtī
gražu slota slotai līdzīgs zaru saaugums bērzam vai alksnim ar ko baida nerātnus bērnus
slodzeris Slotas žagars; (bērza) zars, ko griež slotai
metenāji Slūžas ūdens aizdambēšanai
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
cupāt Smagi iet, parādīties (galvenokārt par bērniem)
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties
truculs Smags, brangs bērns
bārksnes Smalkās, baltās, vējā plandošās bērzu tāss skaras
sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt
lobērģieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Lobērģi" iedzīvotāji
rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs
cupts smuki, skaisti (bērnu valodā)
saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
ārkārtas sociālais darbs sociālā darba joma tūlītējas profesionālas sociālā darba intervences nodrošināšanai; tiek īstenots kā sociālais darbs ārkārtas situācijās (humāno un dabas katastrofu laikā) un arī kā sociālais darbs ārpus ikdienas sociālā darba uzdevumiem un pienākumiem, neatliekami risinot krīzes situācijas (piemēram, bērna dzīvības apdraudējuma gadījumā)
izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju
Karpmena drāmas trīsstūris sociālās mijiedarbības modelis, kas atspoguļo specifiskas destruktīvu attiecību lomas (Vainotājs, Glābējs un Upuris)
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ
bērna aprūpe sociālās palīdzības veids, bērnu ikdienas vajadzību apmierināšana un koordinēšana, lai nodrošinātu adekvātu attīstību
sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai
likt (arī nostādīt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā
likt kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā
nostādīt (arī likt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā
stādīt (arī likt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā
Kullervo Somu un karēļu eposā - varonis atriebējs, kurš neslīka ūdenī un nedega ugunī
sāmu valoda somugru valodu grupas valoda ar vairākiem variantiem, rakstības pamatā latīņu alfabēts (Kolas pussalas sāmiem - kiriļca)
lībiešu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras grupas valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
somu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda; oficiālā valoda Somljā (līdzās zviedru val.), rakstības pamatā latīņu alfabēts
komiešu-permiešu valoda somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
udmurtu valoda somugru valodu saimes Permas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
mansu valoda somugru valodu saimes ugru grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
hantu valoda somugru valodu saimes ugru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
ungāru valoda somugru valodu saimes valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts
hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu
lužiciešu valodas sorbu valodas - slāvu valodu grupas valodas, runā Vācijā Drēzdenes un Kotbusas apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts
steberēt Spārdīties (bērnu runā)
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns
aktīvā ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību)
autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu
bērnu atpūtas nometne speciāli organizēta ārpusģimenes atpūtas un darbošanās vieta, parasti bērniem skolas brīvdienu laikā
ludotēka Speciāli organizēta telpa, kur var notikt bērna, kam ir fiziski vai garīgi traucējumi, traucējumu kompensācija un garīgās veselības korekcija
sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ
Apvienoto Nāciju Bērnu fonds specializēta ANO organizācija ("United Nations Chldren's Fund, UNICEF"), kas rūpējas par bērnu tiesībām un labklājību
vecākvadības programmatūra specializēta pārlūkprogramma vai filtra programma, kas atmet tās tīmekļa vietnes, kas nav piemērotas bērniem. Šādas programmas var pārbaudīt lappuses pēc satura vai pēc vietrāža _URL_, izmantojot nevēlamu vietņu datu bāzes
nodrebēties Spēcīgi nodrebēt
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
steberīgs Spēcīgs, vingrs (par bērnu, kas sāk staigāt)
absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta
smaguma spēks spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu
vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā
pēdējais pāris spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās
iesakavēties Spēlējoties, rotaļājoties aizmirsties (parasti par bērnu)
bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku
bundulēt Spēlēt kādu bērnu spēli ar metāla pogām
zāgāties Spēlēt kādu bērnu spēli, kas atdarina zāģēšanu
pelšķoties Spēlēties (par bērniem)
urpuļot Spēlēties (par bērniem)
trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem)
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts
spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā
spindeļpodīns Spindeļpodīns sētmalī - saka zobodamies par raudošu bērnu
mormo Spoks (sievietes izskatā), ar ko grieķu mātes baidīja savus bērnus
Lobelia fulgens spožā lobēlija
čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
ņakšēt Spraukšķēt, grabēt
ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē
zeņķēt Sprostot, dambēt, blīvēt
sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks
kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus
vēķot Staigāt kā mazam bērnam, kas tikko sācis staigāt
dridku drasku iet staigāt nodriskātās drēbēs
biķāt Stampāt (kāpostus skābējot)
biķēt Stampāt (kāpostus skābējot)
starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes)
IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet")
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi
virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase
stāviņāt Stāvēt (bērnu valodā)
koloidofagija stāvoklis, kad makrofāgi tireotropiskā hormona ietekmē resorbē koloīdvielu
recidīvisms stāvoklis, parādība, kur persona atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad izcietusi sodu par iepriekšējo šādas noziegšanās reizi vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas)
apsprukt Steidzīgi apskriet (apkārt) bēgot
mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties
ķosīt Steidzīgi, āttri iet (par bērnu)
aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt
dvīgt Steigā bēgt
stembens Stembēns
stimbiņš Stimbēns
rimts stingrs uz kājām, spējīgs staigāt (par bērnu)
purināties stipri drebēt
atstuģīt Stīvi, neveikli atnākt (par mazu bērnu)
stibiķis Stīvs, vecs zirgs; bērns, kurš cenšas staigāt
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
iešļopnīt strauji iebērt
iegāzties strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu
gāzt strauji mest, arī bērt, kraut
šaut strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt)
nogāzt strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu)
aizšauties strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām)
piešaut strauji piebērt, pieliet (ko)
sagāzt strauji samest, arī sabērt, sakraut
lecināt strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem
uzšaut strauji uzliet, uzbērt u. tml.; uzgāzt (2)
iegāzt strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz)
izgāzt strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt
lekteris Strēbējs
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava
patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību
matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību
stembuks stūrgalvīgs, ietiepīgs bērns
skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus
brīvais sēra dioksīds sulfītvārskābes sēra dioksīda daļa, kas šķīdumā saistīta sērpaskābē (H~2~SO~3~)
kombinētā skābbarība sulīgā barība, ko iegūst, skābējot kopā 3–5 barības līdzekļus, lai samazinātu skābēšanas zudumus, uzlabotu skābbarības kvalitāti un bioloģisko vērtību
sabalis suns (bērnu runā)
cūce Suns (bērnu runā)
cocis Suns (bērnu valodā)
cūcis Suns (bērnu valodā)
cucis Suns (parasti bērnu valodā)
kāsa Suņu kāsa - kāda novājinoša bērnu slimība
griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi
rūgtoties Sūroties, bēdāties
surogācija Sveša augļa iznēsāšana dzemdē ar mērķi atteikties no bērna, saņemot par to samaksu
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
atšķirības svētki, atšķirot bērnu no mātes krūts
pļempaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām)
pļentaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām)
dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres)
dzert (kāzu, kristību, bēru) godu svinēt kāzas, kristības vai bēres
luņģības Svinības drīz pēc bērna piedzimšanas (pirms kristībām)
slota šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī; pirtsslota
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus paludicola"), attīstās un barojas uz pundurbērziem
neļķe šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis
roze šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi
Agromyza alnibetulae šīs ģints suga, kas alo bērzu un alkšņu lapas
Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem
Rhymosia simulatrix šīs ģints suga, kuras kāpuri mīt bērzlapēs
šķibēt šķebēt
šebēties šķebēties, kļūt nelabi
Obelia gelatinosa šķeltzobainā obēlija
centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā
amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents
kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-"
Schkilbany Šķilbēni
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā
dagunavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunava" iedzīvotāji
dagunovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunova" iedzīvotāji
Jāņuciems Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" nosaukuma variants
Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants
loginieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" iedzīvotāji
Mikolajevka Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajevka" nosaukuma variants
Rekava Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekova" nosaukuma variants
Roguļova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Roguļeva" nosaukuma variants
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski
Šķilbēni Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbani" nosaukuma variants
šķilbēnieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbēni" iedzīvotāji
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
vilkovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski
Zaļčups Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļčupe" nosaukuma variants
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums
Zogodi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukuma variants
Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski
pese Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius")
pesis Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius"); pese 1
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti
šluberēt Šļupstēt, neskaidri runāt (par mazu bērnu)
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām
alanīnaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, indikatorenzīms, kas pārnes aminoskābju aminogrupas uz ketoskābēm
čūčiņš Šunelis (bērnu valodā)
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot)
acēt Šūpot (bērnu)
pūbot Šūpot (bērnu)
tillināt Šūpot (bērnu) uz augšu un leju sakot "tilli! tilli!"
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu)
žeickāt Šūpot, auklēt (bērnu)
lullināt Šūpot, auklēt (bērnu), sakot "lul-lu!"
aces Šūpulis (bērnu valodā)
ējas Šūpulis (bērnu valodā)
nūnas Šūpulis (bērnu valodā)
pūpas Šūpulis (bērnu valodā)
bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
spaļu vācieši tā agrāk sauca latviešus, kas labprātīgi gribēja pārvācoties
trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā)
bez pēdām tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.)
abidnai tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina
kunkuliņš Tabuizēts apzīmējums, arī mīļvārds mazam bērnam
stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu
pedocentrisms Tāda mācīšanas pieeja, kurā par izejpunktu uzskata bērnu individuālās spējas un intereses un tāpēc viņu rosina veikt savus pētījumus un ļaut vaļu savai zinātkārei
pirmdzimts tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais
brīvs kā kumeļš tāds (parasti bērns, jaunietis), kam nav īpašu pienākumu
daudzfotonu tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni
līdzcietīgs tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību; līdzjūtīgs
līdzjutīgs tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
līdzjūtīgs tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
drēbīgs tāds, kam daudz drēbju; ar drēbēm bagāts
nelaimīgs tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts
astainis tāds, kam ir aste (velns, ironiski, sarunā ar bērnu)
bēdīgs tāds, kam ir bēdas (1); noskumis, skumjš
bērnains tāds, kam ir bērni
bērnaiņš tāds, kam ir bērni
daudzbērnīgs tāds, kam ir daudz bērnu
daudzbērnu tāds, kam ir daudz bērnu
divbērnu tāds, kam ir divi bērni
kurlmēms tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums
bērnišķīgs tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats
pabēdīgs tāds, kam ir nelielas bēdas; samērā, arī mazliet noskumis, skumjš
nelaimīgs tāds, kam ir notikusi nelaime; tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas
gliemežveida tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu
vairākbērnu tāds, kam ir vairāki bērni
vatainis tāds, kam ir vatējums (piemēram, par segām, virsdrēbēm)
vienbērna tāds, kam ir viens bērns
vienbērnains tāds, kam ir viens bērns
vienbērnaiņš tāds, kam ir viens bērns
bezbēdīgs tāds, kam nav bēdu un rūpju; bezrūpīgs, jautrs
bezbērnis tāds, kam nav bērnu
bezbērnu tāds, kam nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu
apaļš tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu.; tāds, kam nav tuvu piederīgo
bērulains tāds, kam piebērtas mazvērtīgākas piedevas
bēdzīgs tāds, kam piemīt tieksme, kāre bēgt
pamazs tāds, kam vēl ir samērā maz gadu (par bērniem)
muļķa tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem)
muļķis tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem)
melns tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts
tītava tāds, kas ar daudz drēbēm tinas un silti ģērbjas
karpopedāls tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā pēdu, piem., laringospazmas radīti krampji bērniem
bērnamējs tāds, kas attiecas uz bērnu; tāds, kas paredzēts, piemērots bērnam; bērna
agrs tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā
prenatāls tāds, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas
bēdelis tāds, kas bēdājas, bēdu nomākts; bēdulis
lucilugāls tāds, kas bēg vai vairās no gaismas
traipelis tāds, kas bieži nosmulējas (par bērnu)
raudulīgs tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu)
brēkulīgs tāds, kas bieži raud (parasti par bērniem)
bļauks tāds, kas bieži un stipri raud (par bērnu)
tinaža tāds, kas daudzās drēbēs tinas, silti ģērbjas
kravalda tāds, kas dauzās apkārt, klaiņo (par mazu bērnu)
amriļa tāds, kas ēd ātri, steidzīgi (ar pilnu muti) (sacīts par bērniem)
noplucis tāds, kas ģērbies nekārtīgās, apvalkātās, apdilušās drēbēs
vasarīgs tāds, kas ģērbies vasaras drēbēs
tautosilabisks tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē
tautosillabisks tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē
abējs tāds, kas ietver abas iespējas; abējāds
perlingvāls tāds, kas ievadāms cauri mēlei, piem., medikaments, ko resorbē mēles gļotāda
heterosillabisks tāds, kas ir citā zilbē (parasti par skaņu)
pamparīgs tāds, kas ir ģērbies vecās, noskrandušās drēbēs; arī satuntuļojies
bērzinis tāds, kas ir iegūts, darināts no bērza koksnes
puicīgs tāds, kas ir līdzīgs zēnam; arī bērnišķīgs
pakreņķīgs tāds, kas ir mazliet noraizējies, nobēdājies, arī neapmierināts, īgns
iekstins tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu)
mirstams tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm
stempīgs tāds, kas ir paresns, maza auguma (par bērnu vai zirgu)
neiznests tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu)
bērnišķīgs tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos)
bērnišķs tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos)
tēvišķs tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs
tēvišķīgs tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs
ļauns tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu
nožēlojams tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (4)
pabēdīgs tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs
pašskābēts tāds, kas ir skābēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
skābs tāds, kas ir skābēts, raudzēts
palaidnīgs tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns
diabetogēns tāds, kas izraisa diabētu
bogls tāds, kas izskatās bēdīgs, noskumis
niķīgs tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
čāpainis tāds, kas lēnām iet, rāpo; bērns, kas mācās staigāt, čāvainis
tiks tāds, kas maz raud; mierīgs (par mazu bērnu)
vēkšķīgs tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs
neartikulēts tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos)
mazgadīgs tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu)
bezbēdīgs tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību; drošs, arī pārgalvīgs
nebēdulis tāds, kas nebēdājas, neskumst
rātns tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu
gnēda tāds, kas neēd visu (piem., bērns vai sivēns), bet izmeklē labāko
nepaklausīgs tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu)
bezprieka tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs
nejūtīgs tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām)
nerātns tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo
sērs tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs
sērīgs tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs
pirmsskolas tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā
asarains tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas; arī sentimentāls
sadrucis tāds, kas pazaudējis možumu, kļuvis bēdīgs, grūtsirdīgs
hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
zvanars tāds, kas rada troksni; zēns, kas trokšņo; nerātns, trakojošs bērns
filioparentāls tāds, kas raksturīgs attiecībām starp bērniem un viņu vecākiem
bērnešķīgs tāds, kas raksturīgs bērnam; tāds, kas (pēc rakstura, psihiskām īpatnībām, izturēšanās) līdzinās bērnam
bezbēdīgs tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju
rāpucis tāds, kas rāpo; mazs bērns
amfotērisks tāds, kas reaģē gan ar skābēm, gan bāzēm; amfotērs
amfotērs tāds, kas reaģē kā ar skābēm, tā ar bāzēm (par vielām); amfotērisks
peptidolītisks tāds, kas sagremo vai sašķeļ peptīdus aminoskābēs
bēdīgs tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams
alfabētisks tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu
sēras tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm
kankaris tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs, kankaros
drāzga tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs; dīkdienis, slaists
cietmetams tāds, kas tiek aizbērts
caurrūdzis tāds, kas viscaur izrūdzis, sarūdzis, ieskābējies
gaudulīgs tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains
katalektisks tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu)
bēdīgs tāds, kurā izpaužas bēdas
sērs tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību
sagrauzt tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju)
nelaimīgs tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas
drastisks tāds, kurā izpaužas nebēdība, pārgalvība
sērīgs tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību
jaundzimis tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu)
bezbērnains tāds, kuram nav bērnu
bezbērnaiņš tāds, kuram nav bērnu
počaks tāds, kurš ir novalkātās drēbēs vai nevīžīgi ģērbies
bēgļot Taisīties bēgt, izbēgt
Šaratanga Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - mēnesss, zemes, ražas, bērnu dzimstības dieviete
darkšēt Tarkšķēt, grabēt
darkšķēt Tarkšķēt, grabēt
visgribis tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
bēdzējs tas, kas bēg
drabans tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns
šekšelis tas, kas ir nosmulējies; nosmulējies bērns; sekšelis
ļauns tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu
vienaudzis tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē)
sēras tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi
pieberas tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu
tupulis tas, kas tupstas; mazs bērns, kas bieži tup
pedelis tas, kurš izrādās pēdējais (kādā bērnu) spēlē
kvempis Tauks, apaļīgs sivēns vai tāds bērns
skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis
lipacidēmija Taukskābes asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
lipofāgija Tauku iznīcināšana vai absorbēšana
liblaba Tauriņš (bērnu val.)
liblabe Tauriņš (bērnu val.)
liblabiņš Tauriņš (bērnu val.)
sīkkode tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti
galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
haptiskās reakcijas taustes reakcijas, kas vērojamas galvenokārt agrā bērnībā
madurieši tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
sundi tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
makasari tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi
bakvi tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
grebo tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
krani tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
duni tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults
džuani tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti
basi tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
sikoni tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
mendi tauta Sjerraleonē, dzīvo arī Libērijā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši
balkāri tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi
bečuāni tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani
bangali tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi
vaji tauta, dzīvo gk. Libērijas rietumos un Sjerraleones ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, bija izveidota zilbju rakstība (līdz XIX gs.), reliģija - gk. islāms (sunnisms)
nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
balubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi
mano tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
geri tauta, dzīvo Kotdivuāras rietumu daļā un Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
lisi tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie
lahi tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
basuto tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
kpelli tauta, dzīvo Libērijas vidienē un Gvinejas Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
lomi tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi
kareni tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
kačini tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti
havajieši tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms)
samoāņi tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms)
taitieši tauta, Taiti u. c. Biedrības salu (Klusajā okeānā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā - polinēzieši, reliģija - gk. kristiānisms (kalvinisms, arī katolicisms)
sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā
pamaša tautas nosaukums bērnu slimībai, ko raksturo piepeša pamošanās no miega ar lielām bailēm; mēnessērdzība
Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars
haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis
krū Tautu grupa Libērijā, valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši
malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
carpent tun poma nepotes tavus augļus plūks bērnubērni
čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties
adsorbers Tehnoloģiska ierīce adsorbēšanai
adaptācija teksta (piemēram, daiļdarba) pielāgošana (atvieglošana) bērniem, kā arī tiem, kas sāk mācīties svešvalodu
labējā sabīde teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa beidzas vienā un tajā pašā pozīcijā, bet rindiņas var sākties dažādās pozīcijās; labējā taisnošana
ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā
zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu
korpuss Tekstu un transkribētas runas krājums mašīnlasāmā formā
sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls
primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana
mansards telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpes
istabasaugša telpa starp dzīvojamo telpu griestiem un jumtu; bēniņi
augšene telpa zem jumta, bēniņi
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; arī bēniņi
pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums
teļška Teļš vai bērns, kas mīl daudz dzert
koka veseris tērauda trošu spleisēšanā lietots cieta koka (ozola, bērza) āmurs
bēta Termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām
neofašisms Terminu lieto arī attiecībā uz labēji ekstrēmistiskām partijām, piem., Nacionālo fronti Francijā
ģērbt Tērpt (kādu drēbēs)
paugāt Tērpt vecās, saplīsušās drēbēs
thēta Tēta - grieķu alfabēta 8. burts
tēva vecums tēva gadu skaits bērnam piedzimstot
paternitāte Tēva juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu
pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi)
tāte Tēvs (bērnu valodā)
vientuļais tēvs tēvs, kurš viens pats audzina bērnu vai bērnus
radinieks tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais
lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai
laulības bērni tie bērni, kas dzimuši laulībā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi vai šķiršanu
norātni Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni)
norātņi Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni)
rāsnis tiepīgi raudulīgs bērns
arkla tiesa tiesa Rīgas arhibīskapijā 15.-17. gs., kas gādāja par aizbēgušu zemnieku (arkla vīru) izdošanu viņu agrākajiem kungiem
vecumdiskriminācija Tiesību ignorēšana vai atņemšana bērniem un veciem cilvēkiem, izmantojot viņu vājumu un nespēju aizstāvēt sevi
bērna tiesības tiesību normu kopums, kas nodrošina iespējas bērna sociālajai attīstībai
bērnu sociālās tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka bērna sociālās funkcionēšanas pamatus
ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
jaikstiņa Tieva kārts, gareniski uz pusēm pārgriezta rīkste, ar ko pārsien bērza slotas
līkste Tieva, gara bērza vai alkšņa kārtiņa, ar ko jumjot piestiprina salmus
ķaupis Tikko no zemes izlīdusi bērzlape
diabētiskā retinopātija tīklenes pārmaiņas diabēta gadījumā - sīki punktveida asinsizplūdumi, mikroaneirismas, asi norobežoti punktveida eksudāti un atslāņošanās
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt
absorbēties tikt absorbētam
apbrukt tikt apbērtam nejaušības pēc
nosieties tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti
atdzimt tikt atjaunotam, uzlabotam, lai varētu no jauna izmantot (par drēbēm, mantām, priekšmetiem)
izkrist tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo
iesabērties tikt iebērtam, parasti neviļus, negribēti
iecirsties tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli
iesacirstiēs tikt iecirstam, parasti neviļus, negribēti
iesadoties tikt iedotam, parasti neviļus, negribēti
iesagrābties tikt iegrābtam, parasti neviļus, negribēti
ierakstīties tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti)
iesarakstities tikt ierakstītam, parasti neviļus, negribēti
iesarausties tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti
iesasmelties tikt iesmeltam kopā ar kādu šķidrumu, parasti neviļus, negribēti
iesmelties tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti)
iesagraudāties tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu)
ievīties tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti
izdzerties tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti)
izēsties tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti)
izarausties tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti
izaraustīties tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti
izarauties tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti
izasviesties tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti
izvērpties tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti)
izavērties tikt izvērtam, parasti neviļus, negribēti
izdoties tikt labi izaudzinātam (par bērnu)
piesmērēties tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti
aizsviesties tikt neviļus, negribēti aizsviestam
izslīdēt pār lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam
pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam
nobirt tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
nolīt tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam)
nopilēt tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
notecēt tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
nogriezties tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti
nogriezties tikt nogrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti
nokosties tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti
nolieties tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti
nolieties tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti
nolikties tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti
pagriezties tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti
paķerties tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti
paņemties tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti)
pārlieties tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti
paiet tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu)
sabērnoties tikt pie bērna
piesabārstīties tikt piebērtam
piesabērties tikt piebērtam
piegrābties tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti
piegriezties tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti
piegriezties tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti
piegružoties tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti
pielikties tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti
piesamesties tikt piemestam, piebērtam
piemīcīties tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti
piesieties tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti
dasasieties tikt piesietam nejauši, negribēti
piesisties tikt piesistam (5), parasti neviļus, negribēti
piesvērties tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti
piesasviesties tikt piesviestam, piebērtam
aiziet tikt prom; izbēgt
sasabērties tikt sabērtam
sadzeldēties tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzeldīties tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzelstīties tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzelties tikt sadzeltam (2), parasti neviļus, negribēti
sasieties tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti
saspiesties tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti
stāvēt kaktā tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu)
iecirsties tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit)
piešauties tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti
uzsisties tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti
estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē
baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm
ponckāt Tīstīt, vīstīt, ietīt (vecās drēbēs)
jostīt Tīt bērnu jostiņās (šauros autiņos)
titānīdi Titānu bērni
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts
taktometrs Toniskais metrs, kurā intervāls starp metriski uzsvērtajām zilbēm svārstās no vienas līdz trim zilbēm
Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka
Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā
bēdluga Traģēdija, smags dramatisks darbs; bēdu luga
paugains Trakulīgs, nebēdnīgs
paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks
aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt
teilerioze Transmisīva atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina ganībērču pārnēsāti vienšūņi
trapens Trapans, lūzīgs, izburbējis, birzīgs
ķerties riteņiem spieķos traucēt, kavēt, gribēt ko apturēt
stāties ceļā (kādam, kaut kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto
kristāmtrauks Trauks bērnu kristīšanai, parasti no akmens, metāla, koka vai stikla
skābumķērne Trauks, kurā skābēja skābputru
palpitācija Trīcēšana, drebēšana
spīrinēt trīcēt, drebēt
dirbelēt Trīcēt, drebēt
drebeņāt Trīcēt, drebēt
drebenēt Trīcēt, drebēt
lecinēt Trīcēt, drebēt
lekecinēt Trīcēt, drebēt
lidēt Trīcēt, drebēt
pirināt Trīcēt, drebēt
šūkt Trīcēt, drebēt
virpēt Trīcēt, drebēt
žirbēt Trīcēt, drebēt
purēt Trīcēt, drebēt, purināties
virināties Trīcēt, drebēt; drebināties
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē
trīnīši trīs bērni, kas piedzimuši mātei vienās dzemdībās
driass Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods"
amfimakrs Trīszilbīga pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes vidū
koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri
grabums Troksnis, kas rodas no grabēšanas
smurkšēt Troksnis, ko rada bērnu rotaļlieta smurkšis
kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus
smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa
smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis
grežoties Trokšņot (par bērniem)
brāzdēt Trokšņot, šņākt, krākt, žvīkstēt, brīkšķēt, rībēt
rust trunēt, burbēt
depšelis Tukls bērns
mešuks Tukls bērns, lempīgs cilvēks
āzjomele Tukša telpa ēkas bēniņos pašā pažobelē
atvarša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug
kavitācija tukšumu jeb dobumu veidošanās šķidrumā, kad, plūsmas ātrumam pieaugot, samazinās spiediens plūsmā un, dobumiem saplokot, rodas neskaitāmi hidrauliskie triecieni, kas sagrauj metālu (piemēram, centrbēdzes sūkņos un turbīnās)
dulls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns)
dūls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
dumala Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
dumalains Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
dumjš Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem
taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm
počkāties Tuntuļoties vecās drēbēs
virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce)
iztupināt Turēt (bērnu)
izturināt Turēt (bērnu)
uzturināt Turēt (bērnu) virs (kā)
dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu
turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
animators Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators
turcēns Turku izcelsmes bērns
klefti Turku kundzības laikā Grieķijā - grieķi, kas bija aizbēguši kalnos un ar ieročiem cīnījās pret iekarotājiem; aktīvi piedalījās cīņā par Grieķijas atbrīvošanu no turku jūga 19. gs. 20. gados
izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ
bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti
čūbals Tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai; čubule
čubulis Tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai; čubule
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām
Ūbēres ezers Ūbēris, ezers Liezēres pagastā
Uberu Uberu ezers - Ūbēris Liezēres pagastā
studināt Ucināt (bērnu)
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu
Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā
vienkausa ekskavators universāls cikliskas darbības ekskavators ar maināmiem darborgāniem (tiešo kausu, apgriezto kausu, blietplāksni, ēveli, aizbērēju u. c.)
motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm
erskas Untumainas dusmas (par bērnu)
iztiepiņa Untumains, ietiepīgs bērns
nišķis Untumains, kaprīzs, neapmierināts cilvēks (parasti bērns)
grasēnieši Untumi (maziem bērniem)
graži Untumi, kaprīzes; stūrgalvja ietiepība, bērna dusmas
Šebele upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle
Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
Abaine upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa
Doru upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā
Dvero upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā
Nigēra upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
Džūkste upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste
Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
selkupu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu grupas valoda, rakstība no 1932. g. latīņu valodā, kopš 1937. g. - uz krievu alfabēta pamata
ņencu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
kuģu tārps urbējgliemene
teredinidae Urbējgliemenes
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
teredo Urbējgliemeņu ģints
cossidae Urbēju dzimta
cossus Urbēju dzimtas ģints
zeuzera Urbēju dzimtas ģints
vītolu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Cossus cossus")
apšu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Lamellocossus terebra")
niedru urbējs urbēju dzimtas sugas ("Phragmataecia castaneae")
ābeļu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Zeuzera pyrina")
(ie)urbt sulas urbjot (ie)veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai
ieurbt sulas urbjot ieveidot kokā (_parasti_ bērzā) caurumu sulu tecināšanai
urbt sulas urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai
kurcenis Urbums bērzā sulu tecināšanai pavasarī
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu)
mīžāt Urinēt (bērnu valodā)
pižāt Urinēt (bērnu valodā)
nočurēt Urinēt (par bērniem)
čūrāt Urinēt (par bērnu)
čurēt Urinēt (par bērnu)
piža urīns (bērnu runā)
tulīte Urīns (bērnu val.)
čuri Urīns (bērnu valodā)
čura Urīns, urinēšana (sarunā ar bērnu)
buža Uts (bērnu valodā)
buzulis Uts (bērnu valodā)
dorožka uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija
kikirigūs uz muguras (nest bērnu)
ķikuragā uz muguras (nest bērnu)
kukuragā uz muguras (nest bērnu)
pičāpaunā uz muguras, pleciem (nest bērnu tā, ka tas ar rokām aptver nesēja kaklu, bet ar kājām vidukli)
uzšmaukt Uzbēgt
uzčamdīt Uzbērt
villāt Uzbērt
villēt Uzbērt
uzšķipelēt Uzbērt ar lāpstu
uzvillēt Uzbērt, izveidot uzbērumu
uzgraudēt Uzbērt, uzmest
uzgraudot Uzbērt, uzmest
kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu)
pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem
paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele
brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
izbērums Uzbērums; no zemes izveidots valnis ūdens aizsprostam
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos)
ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko
grābt aiz rīkles uzbrukt, varmācīgi panākt gribēto
uztupēt Uzdirst (bērnu valodā)
sajukināt Uzjautrināt, sasmīdināt (bērnu)
Maura pēdējā nopūta uzkalna apzīmējums, no kura, kā vēstī leģenda, bēgošais mauru karalis Boabdils 1492. g. pēdējo reizi skatīja Granadas pilsētu
žaudzīties Uzmākties, apkampt, skūpstīt (galvenokārt par mazu bērnu)
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu)
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu)
uzgrandīt Uzmest, uzbērt
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt
skābētava Uzņēmums, cehs, arī telpa, kur ko skābē
apbedīšanas firma uzņēmums, ka spiedāvā dažādus bēru organizēšanas pakalpojumus
Lobelia inflata uzpūstā lobēlija
ņirva Uzraudzēta bērzu sula
ņirvs Uzraudzēta bērzu sula
vāķīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu)
adsorbāts Uzsūktā, adsorbētā viela
akūtēt Uzsvērt intonāciju, akcentu zilbē
dirbuļot Uztraukumā drebēt
vebžoties Uzvesties kā nerātnam bērnam
uzzibinēt Uzzibēt
macrochelidae Vaboļbērnu dzimta
geholapsis Vaboļbērnu dzimtas ģints
holostaspella Vaboļbērnu dzimtas ģints
macrocheles Vaboļbērnu dzimtas ģints
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas
nosaukas Vaimanas, bēdas, skāde, posts
izbērties vairākkārt bērt
tvarstīt vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu
lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās)
pārbēguļot vairākkārt pārbēgt
rībināt vairākkārt rībēt (1)
rībināt vairākkārt rībēt (2)
rībināt vairākkārt rībēt (3)
rībināt vairākkārt rībēt (4)
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas
jukināt vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai
dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm)
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm)
patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties
VBIS Vājdzirdīgo bērnu internātskola
gallinasi Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
kono Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
terebendiuli Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
vu Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
ķingals Vājš bērns
kverklis Vājš un netīrīgs bērns
skrapants Vājš, mazs bērns
smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu
Lobelia tupa vālīšu lobēlija
apvalnis Valnis, uzbērums
zilbes intonācija (arī akcents) valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda
rakstu valoda valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu
pedolingvistika Valodniecības apakšnozare, kas pētī bērnu valodu
pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem
VBTAC Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs
patvērums valsts garantēta aizsardzība bēgļiem pret viņu izcelsmes zemes likumu darbību un nodrošinabēgļu neizraidīšanu un viņu tiesību ievērošanu
valsts zīdaiņu nams valsts iestāde, kurā tiek uzņemti un uzturēti zīdaiņu vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 2 gadu vecumam
alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas
bērnu labklājība valsts politikas joma, kuras pamatmērķis ir īstenot bērnu tiesības dzīvot drošā un labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko, intelektuālo, psihoemocionālo un sociālo attīstību atbilstoši bērna labākajām interesēm
bērnu tiesību aizsardzība valsts sociālās aizsardzības sastāvdaļa, kuras mērķis ir organizēt un kontrolēt bērnu tiesību īstenošanu visā valsts teritorijā
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm
haploloģija Vārda saīsināšana, kur no divām līdzās esošām vienādām zilbēm saglabā tikai vienu (piemēram, mineraloģija < mineraloloģija)
paaudžu vardarbības cikls vardarbība, kas tiek pārnesta no vecvecākiem un vecākiem uz bērniem; piemēram, ja māte savā bērnībā ir piedzīvojusi vardarbību, tad ir lielāks risks, ka viņa būs vardarbīga pret savu bērnu
varmākas–upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses
slabriķis Vārds mazam bērnam, kas mīl pa ūdeni spēlēties
upuča Vārds, ar kuru bērns prasa to šūpot uz rokām vai kājām
hiperonīms vārds, kas nosauc vispārīgāku jēdzienu salīdzinājumā ar konkrētāku jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir hiperonīms attieksmē pret vārdu "bērzs"
kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā
kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds
Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata
uzvīžot Varēt, gribēt
ieķītis Vārgs bērns
ģieblis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks
ģiebulis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks
ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam
džirgt Vārguļot, sirgt, nīkuļot, bēdīgi dzīvot
lakači vārīti, neskābēti kāposti
bērnu ciemati vasaras nometnes, kurās sapulcējas bērni no dažādām pasaules valstīm, tiek organizētas UNESCO darbības ietvaros, lai veicinātu internacionālu sapratni
vectante veca sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku
kongosarkanā Vecākā substantīvā azokrāsviela, kas tieši krāso augu šķiedrvielas, maz izturīga pret gaismu, mazgāšanu un skābēm
dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu
piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste
adoptivvecāki Vecāki, kas adoptējuši bērnu
autoritārie vecāki vecāki, kuriem trūkst empātijas un kuri organizē bērnu dzīvi, neņemot vērā viņu intereses un spējas
unkulis Vecāks vīrietis (no bērnu viedokļa)
veconkols Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2)
veconkulis Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2)
iepudāt Vecās drēbēs, lupatās ievīstīt
pompaļa Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete
pompaža Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete
irbēnieki Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" iedzīvotāji
Vecā Bērze Vecbērze, Lielupes pieteka
Vecā Gaurata Vecgaurata, tagad kanāls Vecbērzes polderī
bāča Vecmāte (bērnu saņēmēja)
bāka Vecmāte (bērnu saņēmēja)
bākša Vecmāte (bērnu saņēmēja)
bākšene Vecmāte (bērnu saņēmēja)
bāmodere Vecmāte (bērnu saņēmēja)
basmāte Vecmāte (bērnu saņēmēja)
māgužiņa Vecmāte (bērnu saņēmēja)
vecene Vecmāte (bērnu saņēmēja)
ķērājīša Vecmāte, bērnu ķērāja
akušerka Vecmāte, bērnu saņēmēja
fertilais vecums vecums, kurā sieviete bioloģiski spēj dzemdēt bērnus, parasti 15-49 gadi
adiareja Vēdera aizdambēšanās
bumbuls Vēders (bērnu valodā)
puncis Vēders (parasti bērnam)
punculis Vēders (parasti bērnam)
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm)
džagati Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 12 zilbēm katrā rindā
anuštubhs Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 8 zilbēm katrā rindā
dānavas Vēdisma un hindu mitoloģijā - dēmonu - asaru grupa, Danu un Kāšjapas bērni
gubāties veidot kaudzi; gubēties
skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām); ņirbēt
sprukšus Veikli, bēgot
ulis Veikls cilvēks (sevišķi bērns), kas visur spēj pielīst
rotaļāties veikt kādas rotaļai raksturīgas darbības (parasti par bērniem)
spēlēties veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotaļāties (1)
ūdensbakas Vēja bakas - viegla bērnu infekcijas slimība
plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos
vēja bakas vējbakas - viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas
kūlas bērni vēlā rudenī dzimuši bērni
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk
Vella Vella grāvis - ietek Gulbēra ezerā Madonas novada Liezēres pagastā
velnelēns Velnēns (parasti par bērnu, dzīvnieku)
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
trēbējnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Trēbējciems" iedzīvotāji
verbena Verbēnas
verbenaceae Verbēnu dzimta
klerodendrs Verbēnu dzimtas ģints ("Clerodendrum"), dekoratīvi dārza augi ar smaržīgiem ziediem
lantāna Verbēnu dzimtas ģints ("Lantana"), dekoratīvi dārza augi
lipijas Verbēnu dzimtas ģints ("Lippia"), krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, gk. tropos Amerikā, >200 sugu
tectona Verbēnu dzimtas ģints, 3 sugas Indonēzijā un Malajas arhipelāgā
Verbena aubletia verbēnu suga
Verbena hastata verbēnu suga
Buenosairesas verbēna verbēnu suga ("Verbena bonariensis")
ārstniecības verbēna verbēnu suga ("Verbena officinalis")
skarbā verbēna verbēnu suga ("Verbena rigida")
hibrīdā verbēna verbēnu suga ("Verbena x hybrida")
drumstaliņa Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem
vērsītis Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem
cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs)
revelis veselīgs bērns; tukls cilvēks
zuņģis Veselīgs un apaļīgs mazs bērns
čagāns Veselīgs, dūšīgs bērns
mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī
atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi)
sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu
summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī
Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
ubliētes Vidus laikos pilīs dziļas akas, kur iemeta tos, no kuriem, gribēja atsvabināties
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus
Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena
dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām)
šmuila Viegli saraudināms bērns
šmuilis Viegli saraudināms bērns
trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi
šarmlēns Viegls lokans ķemmdziju audums kēpera vai atlasa sējumā, ko lieto dāmu tērpiem, bērnu uzvalkiem u. tml.
aizvainojums Viegls, negribēts apvainojums
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos
krāsa viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus
enhīma viela, kas rodas no absorbētajām barības vielām, jaunveidojamo audu materiāls
depolarizators viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes
radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu
bufervielas vielas, kas lopbarības skābēšanā darbojas kā kavētāji (buferi)
pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
diabēts vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; cukurslimība; cukura diabēts
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts
liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai
mucīši Vienā gabalā šūti bērnu svārki
lizīns viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm
valīns viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm
fluorohroms viena no fluorescējošām vielām, kuras absorbē daži audi, kas paši nefluorescē
manipuri viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi
bambari viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
diuli viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
glikonskābe viena no organiskām skābēm, ko satur tējas sēnes dzēriens
montānskābe viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos
personcentrēta plānošana viena no plānošanas pieejām, kas sākotnēji izstrādāta darbam ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet vēlāk arī ar citām mērķa grupām (piemēram, bērniem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem); strukturētu metožu kopums, kas atbalsta sniedzējiem palīdz plānot to, kā nodrošināt atbalstāmās personas vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti
tetrationskābe viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus
ciāns viena no primārajām subtraktīvajām krāsām, kas absorbē sarkano gaismu, bet atstaro zaļo un zilo.
heksuronskābe viena no skābēm, kas rodas no heksozēm, oksidējot primāro spirta grupu: tādas ir glukuronskābe un galakturonskābe
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes
bērncentrēta pieeja viena no sociālā darba pieejām mikrolīmeņa praksē, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir bērns un viņa vajadzības; piejai raksturīgas specifiskas izvērtēšanas metodes, kurās uzmanība tiek veltīta bērna fiziskās, psiholoģiskās, sociālās attīstības un attiecību ar ģimenes locekļiem izvērtēšanai
autortabula viena no speciālām tabulām grāmatu novietošanai bibliotēku plauktos alfabētiskā secībā
glikoholskābe viena no žultsskābēm, kuru hidrolīzē rodas glikokols un holskābe
sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta)
mieti Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem
mietus Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem
uterīni Vienas mātes, bet dažādu tēvu bērni
paaudze vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem
heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms
karboksils Vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm; karboksilgrupa
zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās
vienulis Vienīgais bērns ģimenē
sakumīties vienlaicīgi būt par kūmām (kristot bērnu), kļūt par sānkūmām
atomlaiks vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt
Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē
bērna piedzimšanas pabalsts vienreiz izmaksājams valsts pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā
bēdziens vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1)
pabalsts daudzbērnu mātēm vienreizējas un regulāras naudas izmaksas mātēm, kuras audzina vairākus bērnus
ģimenes pabalsti vienreizējas vai ikmēneša naudas izmaksas ģimenēm ar bērniem, kuras veic valsts vai pašvaldības
pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem)
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām
sānkūma viens no kristāmā bērna kūmām, kas pieaicināti no abu vecāku radiniekiem
Dhammapada viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības
piecenītis viens no pieciem bērniem, kas reizē piedzimuši vienai mātei
teraspēle viens no spēļu terapijas veidiem, kas attīsta bērnā drošu piesaisti vecākiem (vai citiem nozīmīgajiem pieaugušajiem)
spēļu terapija viens no terapijas veidiem, kuras laikā sertificēts spēļu terapeits mērķtiecīgi izmanto spēles atveseļojošo potenciālu, lai palīdzētu novērst vai mazināt psihosociālās grūtības un veicinātu optimālu izaugsmi un attīstību, īpaši darbā ar bērniem
bērna pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem pret bērnu, kad bērnam netiek nodrošināta viņa attīstībai atbilstoša aprūpe un šādai attieksmei nav gadījuma raksturs
vientuļais vecāks viens no vecākiem, kurš viens pats audzina bērnu(-us)
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem
māsa Vienu vecāku meita attiecībā pret citiem viņu bērniem
ciembērns Viesis, bērns, kas atnācis ciemos
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs
siermalis vieta pie mājas dienvidu sienas, kur parasti bērni spēlējas
azote vieta uz krūtīm zem drēbēm
bērzapuža vieta zem bērza (bērziem)
azīls vieta, kur izbēdzis noziedznieks baudīja neaizskaramību (altāri, tempļi u. c.)
Balkanu kalnu parks Vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts, dabas parks, izveidots 2002.gadā, atrodas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
šļugurēt Vīkšķīties, darboties gar bērnu
mungo Vilnas šķiedra vai audums, kas izgatavots no vecām drēbēm un lupatām
barisavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisava" iedzīvotāji
barisovieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisova" iedzīvotāji
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji
degunavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Degunava" iedzīvotāji
kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji
kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji
rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji
vilkavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
kamzolis vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm
bešmets vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā
zēns vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis
dēls vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem)
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku
onkols Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2)
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2)
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2)
čūla Vīrietis, arī bērns, kurš allaž raud
tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni
tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1)
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
vientuļais tēvs vīrietis, kas nesastāv laulībā un audzina vienu vai vairākus bērnus bez mātes līdzdalības
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2)
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2)
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums
virsvelkamās virsdrēbes virsdrēbes, ko parasti valkā virs pavelkamajām virsdrēbēm, piem., žakete, kostīmjaka
hidrofobās piedevas virsmaktīvas vielas (piem., silikoni), kas, adsorbējoties uz materiālu virsmas, izveido ūdenī nešķīstošus ķīmiskos savienojumus un novērš ūdens uzsūkšanu
Monkajo virsotne Ibērijas kalnos, Spānijā, augstums - 2313 m
Nimba Virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas uz Gvinejas un Libērijas robežas, augstums - 1752 m
virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības
centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās
pieķeršanās mātei visagrīnākā bērna saite ar māti (vai viņu aizvietojošo personu), kas nodrošina visas bērna spējas un vajadzības
kvadratūriskais paisums un bēgums vismazākais paisums un bēgums Mēness 1. un 3. ceturkšņa beigās, kad virzieni Zeme-Mēness un Zeme-Saule veido taisnu leņķi
bērnu pabalsts vispārējais bērnu pabalsts Latvijā: valsts pabalsts visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam
speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām
tionskābes Vispārējs apzīmējums piecām skābēm ar dažādu skaitu sēra atomu molekulā, no H2S2O6 līdz H2S6O6, t. i. ditionskābe, tritionskābe, kvadritionskābe, pentationskābe, heksationskābe
atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem)
abējādība vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
abējādums vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
analfabētiskums vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1)
bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2)
bezbēdīgums vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
bezbēdība vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība
nebēdība vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
nebēdnīgums vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1)
nebēdnība vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
neizbēgamība vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
neizbēgamība vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību
guga Vista (bērnu runā un kā mīļvārdiņš)
tuta Vista (bērnu runā)
cube Vista (bērnu valodā)
puliņa Vista (bērnu valodā)
tituks Vista, vistiņa (bērnu runā)
stūķis Vīstoklis; satīts bērns, biezi saģērbies cilvēks
Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti
Cossus cossus vītolu urbējs
knapāts Vīzdegunīgs puisis, mazāks bērns
diskants vokālā partija, ko izpilda augstas bērnu vai sieviešu balsis
kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi
zaglēns Zaglīgs (1) bērns; arī sīks zaglis
oleāts Zāļu līdzekļa šķīdums oleīnskābē, piem., cinka, hinīna u. c.
koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem)
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
Russula sardonia zeltasaru bērzlape
Lobelia erinus zemā lobēlija
alts Zema sieviešu vai bērnu balss
skrofulodermija Zemādas audu tuberkuloze, ar to slimo visbiežāk bērni, bet dažreiz arī pieauguši
Betula humilis zemais bērzs
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
Drikšņu pīsa zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas purvu masīvā, Aiviekstes kreisajā krastā, platība — 1560 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,7 m, apaudzis ar priedēm un bērziem
vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā
vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi
greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs
graiders Zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu plānošanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs
hodromehanizācija Zemes darbu paņēmiens, kurā grunti izstrādā, transportē un iestrādā zemes būvē vai novieto atbērtnē ar ūdens plūsmu
atbērtne Zemes kaudze vai uzbērums, kurā novieto no ierakuma izrakto lieko grunti
gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks
krūšsega Zemes uzbērums no kājnieku ierakuma uz pretinieka pusi, kas kopā ar ierakuma grāvja priekšējo nogāzi aizsarga strēlnieku no pretinieka lodēm
paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem
kapča Zemes uzbērums; kurmja rakumi
kapčis Zemes uzbērums; kurmja rakumi
kupača Zemes uzbērums; kurmja rakumi
kupenice Zemes uzbērums; kurmja rakumi
kupica Zemes uzbērums; kurmja rakumi
kupice Zemes uzbērums; kurmja rakumi
aizsērsums Zemes, akmeņu uzbērums
Gatas rags zemesrags Ibērijas pussalas dienvidaustrumos, Spānijā, Andalūzijā
zemniekbērns Zemnieku bērns
zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt
zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās
birztalu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula luzuloides syn. Luzula nemorosa"), kas ir dārzbēglis
zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs
pusaudzis Zēns pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju
stikšēt Zibēt
zibelēt Zibēt
žibēt Zibēt
zibt Zibēt
žvikstēt Zibēt
zvilēt Zibēt
zibināt Zibēt (par acīm)
izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt
dzalkstīt Zibēt, laistīties
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt
tvins Zīda vai vilnas audums virsdrēbēm
klējpa bērns zīdainis; mazbērns
galaktoterapija Zīdaiņa ārstēšana, zāles dodot mātei vai zīdītājai, lai bērns tās saņemtu ar pienu
žebiekše zīdeklis maza bērna mutē
žebieksne zīdeklis mutē maziem bērniem
kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā
maundi Ziemeļamerikā senlaikos - indiāņu cilšu veidotie uzbērumi vai akmens krāvumi, sevišķi austrumu apgabalos; kapu kalniņi
odžibvi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo dažādos rezervātos ASV ziemeļu daļā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes (rakstība latīņu alfabētā)
Lobelia siphilitica zilā lobēlija
devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā
sillabifikācija Zilbju robežu noteikšana; dalīšana zilbēs
feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju
ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
gaidīt Zināt, paredzēt, ka piedzims (bērns)
defektoloģija zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski
bērdārks Zirga spalvas krāsas nosaukums – raibas spalvas bērs zirgs
apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla
tprūta Zirgs (bērnu runā)
tprūte Zirgs (bērnu runā)
tprūtiņa Zirgs (bērnu runā)
bērs Zirgs ar brūnu apmatojumu, melnām krēpēm un asti; bēris
koša Zirgs, zirdziņš (bērnu valodā)
ninnis Zirnis (bērnu val.)
čīča Zirņi, pupas (bērnu valodā)
ciršana Zivju duršana ar žebērkli
lāktāšana Zivju duršana ar žebērkli nakts laikā
diengrāds Zivju oliņu (ikru) inkubēšanas ilguma mērvienība
žeperklis Zivju žebērklis
žeperkste Zivju žebērklis
odontopleroze Zoba plombēšana
pastāvīgie zobi zobi, kas bērnam izšķiļas 5–7 gadu vecumā un pakāpeniski nomaina piena zobus
zobu virpošana zobu apstrāde ar speciālu zobratveida instrumentu - zobtēsi, imitējot divu cilindrisku skrūvratu sazobi; griešanas kustība realizējas novelšanas procesā, divu cilindrisku skrūvratu sazobē esošām zobu virsmām slīdot vienai pa otru
nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts
Ahuna Vairja zoroastriešu galvenā svētā lūgšana, kas atbilst kristiešu "Mūsu Tēvs ..."; tā ir pirmā lūgšana, ko māca visiem zoroastriešu bērniem
kane Zoss (bērnu valodā)
kāne Zoss (bērnu valodā)
bačiņa Zupa no (skābētām) bietēm vai runkuļiem
skulbināt Zvanīt; skulbēt
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo)
pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu
vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt
fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai
klukači Žagas (par mazu bērnu)
rotācijas žāvēšana žāvēšana gāzu un tvaika vidē ar papildu centrbēdzes efekta izmantošanu
dukuris Žebērklis
žabērklis Žebērklis
zebēks Žebērklis
žube Žebērklis
žubeds Žebērklis
žubekls Žebērklis
žuberklis Žebērklis - zivju duramais rīks
žebēklis Žebērklis (1)
žeberklis Žebērklis (1)
žeberkls Žebērklis (1)
žebērkls Žebērklis (1)
žeberkste Žebērklis (1)
daiga Žebērklis ar 2 žuburiem
daigles Žebērklis ar 2 žuburiem
daigs Žebērklis ar 2 žuburiem (daigles)
daigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt
naigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt
grebēklis Žebērklis zivju duršanai
žabārklis Žebērklis zvejošanai
žabārkls Žebērklis zvejošanai
žabeklis Žebērklis zvejošanai
dūķeris Žebērklis, zivju duramais
žubeklis Žebērklis, zvejas rīks
vēkšt Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu)
dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot
Lobelia x gerardii Žerarda lobēlija
izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku)
žužināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu)
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu)
žvakšķēt žvadzēt, klabēt, klaudzēt
zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt

bē citās vārdnīcās:

MLVV

bē

LLVV

bē

MEV

bẽ̦