ieņirbēties
ieņirbēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieņirbos | ieņirbamies | ieņirbējos | ieņirbējāmies | ieņirbēšos | ieņirbēsimies |
| 2. pers. | ieņirbies | ieņirbaties | ieņirbējies | ieņirbējāties | ieņirbēsies | ieņirbēsieties, ieņirbēsities |
| 3. pers. | ieņirbas | ieņirbējās | ieņirbēsies | |||
Pavēles izteiksme: ieņirbies (vsk. 2. pers.), ieņirbieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieņirboties (tag.), ieņirbēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieņirbētos
Vajadzības izteiksme: jāieņirbas
Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un piepeši ūdens visapkārt ieņirbas, iedzirkstas, sāk spīdēt un laistīties vara vizuļos.
- Vēdera būrītī katrreiz neganti ieņirbējās tauriņu pulks.
- Pazušanas priekšnojautas sarkanā dūmaka sašūpojās, ieņirbējās, koncentrējās asiņainā dūres lieluma pikā un nozuda rietošās saules atspīdumā.
- Pēkšņi viņas seja atdzīvojās un ieņirbējās gluži kā sastāvējies dīķa ūdens, kad sāk gāzties vasaras vidus lietus.
- Te kreisajā malā, te labajā, te atkal nekas, te aiz muguras kaut kas noskrapst – bet ne raitajā briedīšu ritmā – , te acs kaktiņā kaut kas ieņirbas.