aizšķeterēt
aizšķeterēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizšķeterēju | aizšķeterējam | aizšķeterēju | aizšķeterējām | aizšķeterēšu | aizšķeterēsim |
2. pers. | aizšķeterē | aizšķeterējat | aizšķeterēji | aizšķeterējāt | aizšķeterēsi | aizšķeterēsiet, aizšķeterēsit |
3. pers. | aizšķeterē | aizšķeterēja | aizšķeterēs |
Pavēles izteiksme: aizšķeterē (vsk. 2. pers.), aizšķeterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšķeterējot (tag.), aizšķeterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšķeterētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšķeterē
Ātri aizbēgt.
Avoti: KnG