tirināt | Tēzaurs

tirināt¹

Lietojuma biežums :

tirināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).

2.apvidvārds Kaitināt, karināt; apbēdināt.

3.apvidvārds Tirdīt.

Avoti: LLVV, VkG, KV

Korpusa piemēri