tirināt1
tirināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tirinu | tirinām | tirināju | tirinājām | tirināšu | tirināsim |
| 2. pers. | tirini | tirināt | tirināji | tirinājāt | tirināsi | tirināsiet, tirināsit |
| 3. pers. | tirina | tirināja | tirinās | |||
Pavēles izteiksme: tirini (vsk. 2. pers.), tiriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tirinot (tag.), tirināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tirinātu
Vajadzības izteiksme: jātirina
1.Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
Avoti: LLVV, VkG, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Procenti aug, informācijas virpuļi mutuļo, kājas un rokas tirinās.
- Atpogājuši bikšupriekšu, viņi tirināja savus krāniņus un centās uzmīzt mums virsū.
- Es domāju to rozā lietu, kas tirinās mutē! “
- Līdz ar to tagad, kad žurnālisti tirina, vai esat bijuši komjaunatnē,
- Balodis dūdoja, tirināja spārnus un glaudās pie saimnieces kakla.