tīringi
tīrings vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tīrings | tīringi |
Ģen. | tīringa | tīringu |
Dat. | tīringam | tīringiem |
Akuz. | tīringu | tīringus |
Lok. | tīringā | tīringos |
tīringiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tīringiete | tīringietes |
Ģen. | tīringietes | tīringiešu |
Dat. | tīringietei | tīringietēm |
Akuz. | tīringieti | tīringietes |
Lok. | tīringietē | tīringietēs |
Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
Avoti: EV