ņirbināties
ņirbināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņirbinos | ņirbināmies | ņirbinājos | ņirbinājāmies | ņirbināšos | ņirbināsimies |
| 2. pers. | ņirbinies | ņirbināties | ņirbinājies | ņirbinājāties | ņirbināsies | ņirbināsieties, ņirbināsities |
| 3. pers. | ņirbinās | ņirbinājās | ņirbināsies | |||
Pavēles izteiksme: ņirbinies (vsk. 2. pers.), ņirbinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņirbinoties (tag.), ņirbināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņirbinātos
Vajadzības izteiksme: jāņirbinās
1.Ņirbēt1.
2.Ņirbēt2.
3.Ņirbēt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baltactiņa visu laiku kustas un ņirbinās kā maza dzīvsudraba lodīte, ik pa brīdim iesaucoties:
- Sāk ņirbināties Ļeņingradas sniegputenis gar loga rūtīm.
- Garais apcerīgi paskatās uz netāla koka lapotni, kas ņirbinās vējā, un ekspromtā klāj vaļā:
- Attālāk ņirbinājās tālrādis.
- Vispār lietuvji pēc dabas bijuši melanholiski un reizēm, uz pilskalniem stāvēdami, redzēja kaut kādas ēnas ņirbināmies gan šur, gan tur.