piegriezties2
piegriezties [piegriezties] atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piegriežos | piegriežamies | piegriezos | piegriezāmies | piegriezīšos | piegriezīsimies |
| 2. pers. | piegriezies | piegriežaties | piegriezies | piegriezāties | piegriezīsies | piegriezīsieties, piegriezīsities |
| 3. pers. | piegriežas | piegriezās | piegriezīsies | |||
Pavēles izteiksme: piegriezies (vsk. 2. pers.), piegriezieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegriežoties (tag.), piegriezīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegrieztos
Vajadzības izteiksme: jāpiegriežas
1.Tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
2.Tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laikam kaut kas bija galīgi piegriezies, ja atļaujas šādi rīkoties.
- — Sākumā mēdz būt interesanti, bet pēc tam jau piegriežas.
- Uz laiku es atkal pametu gleznošanu un piegriezos vienīgi rakstniecībai.”
- Kad viss ir piegriezies, te var atbraukt izvēdināt galvu.
- Cilvēkiem vienkārši piegriezusies varas attieksme pret tautu," pauda Reskājs.