brēciens
brēciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brēciens | brēcieni |
| Ģen. | brēciena | brēcienu |
| Dat. | brēcienam | brēcieniem |
| Akuz. | brēcienu | brēcienus |
| Lok. | brēcienā | brēcienos |
1.Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
1.1.Skaļas (parasti bērnu) raudas.
1.2.Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kasetes lēni sāka griezties, un istabu piepildīja sirdi plosoši brēcieni.
- Es nekustīgi sēžu un dzirdu kaimiņu dzīvoklī brēcienus pakaļa, pakaļa.
- Šekspīra lugās vienuviet parādās gan kaķu buramvārdi, gan pūču brēcieni.
- Pretī attaurēja pūķis, bet viņa prieka brēciens beidzās ugunīgi.
- TE PĒKŠŅI atskanēja ASINIS STINDZINOŠS brēciens: — VIŅA KOŽ!