apbēdināt
apbēdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbēdinu | apbēdinām | apbēdināju | apbēdinājām | apbēdināšu | apbēdināsim |
| 2. pers. | apbēdini | apbēdināt | apbēdināji | apbēdinājāt | apbēdināsi | apbēdināsiet, apbēdināsit |
| 3. pers. | apbēdina | apbēdināja | apbēdinās | |||
Pavēles izteiksme: apbēdini (vsk. 2. pers.), apbēdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbēdinot (tag.), apbēdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbēdinātu
Vajadzības izteiksme: jāapbēdina
Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi abi jūtas ļoti apbēdināti, ka pienācis šāds grūts posms.
- Ļaujam sevi sāpināt, pievilt, nomākt, sadusmot, apbēdināt…
- Karaliskās ģimenes pārstāvji jūtoties „ šokēti un apbēdināti” par šķiršanos.
- Man ļoti žēl apbēdināt tos, kuriem pusaudžu gadi jau vēsturē.
- A. M. Negribu nevienu apbēdināt, bet nav tādu latviešu zīmju.