poliomielīts
poliomielīts [poliomi-elīts] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poliomielīts | poliomielīti |
| Ģen. | poliomielīta | poliomielītu |
| Dat. | poliomielītam | poliomielītiem |
| Akuz. | poliomielītu | poliomielītus |
| Lok. | poliomielītā | poliomielītos |
Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tai ir būtiskā nozīme no poliomielīta brīvas valsts statusa uzturēšanas apliecinājumam.
- Ar poliomielītu biežāk saslimst bērni un pusaudži vasaras beigās un rudenī.
- Līdzīgi ir ar poliomielītu jeb tautā saukto " bērnu trieku".
- Kā piemēru viņa nosauc poliomielītu, kas bija izplatīts pēckara gados.
- Sešu gadu vecumā pārcieta poliomielītu, tāpēc kliboja ar vienu kāju.