sagribēt
sagribēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagribu | sagribam | sagribēju | sagribējām | sagribēšu | sagribēsim |
| 2. pers. | sagribi | sagribat | sagribēji | sagribējāt | sagribēsi | sagribēsiet, sagribēsit |
| 3. pers. | sagrib | sagribēja | sagribēs | |||
Pavēles izteiksme: sagribi (vsk. 2. pers.), sagribiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagribot (tag.), sagribēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagribētu
Vajadzības izteiksme: jāsagrib
Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laikam ir reizes, ka jāļauj otram sagribēt kaut ko pašam.
- Sagribi sev mazu māsu vai brāli – ņem flomīti un zīmē.
- Tur dzīvojām pirmo savas savienības laiku, bet ātri vien sagribējām neatkarību.
- Es gribu sagribēt bērniņus tik ļoti, vot tik ļoti!
- Kādam, kurš pēc 20 gadiem sagribēs iepazīties ar Kurtu.