apģērbt
apģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apģērbju | apģērbjam | apģērbu | apģērbām | apģērbšu | apģērbsim |
| 2. pers. | apģērb | apģērbjat | apģērbi | apģērbāt | apģērbsi | apģērbsiet, apģērbsit |
| 3. pers. | apģērbj | apģērba | apģērbs | |||
Pavēles izteiksme: apģērb (vsk. 2. pers.), apģērbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apģērbjot (tag.), apģērbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apģērbtu
Vajadzības izteiksme: jāapģērbj
1.Ietērpt (kādu) drēbēs; panākt, ka ietērpjas drēbēs.
1.1.Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
1.2.pārnestā nozīmē Apgādāt ar drēbēm.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats Gunārs paturējis vien pāris apģērba gabalus un savas elektroniskās klavieres.
- Pievērsiet uzmanību savas darbavietas, apģērba, auto un apavu stāvoklim.
- Tev nav nepieciešams speciāls ietērps, bet piedomā pie sava apģērba.
- Saimnieki turklāt viņu apģērbj drēbītēs, un skats sanāk nudien aizkustinošs...
- Māsiņa palūdza man Tavas drēbītes, jo viņa vēlējās Tevi apģērbt.