apguvums
apguvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apguvums | apguvumi |
| Ģen. | apguvuma | apguvumu |
| Dat. | apguvumam | apguvumiem |
| Akuz. | apguvumu | apguvumus |
| Lok. | apguvumā | apguvumos |
Tas, ko kāds ir apguvis, iemācījies, apgūtais.
PiemēriNostājas jaunēklis stalti un sāk savu apguvumu skaitīt.
- Nostājas jaunēklis stalti un sāk savu apguvumu skaitīt.
- Un tieši kora dziesmas žanrā jaunā paaudze arī visvairāk devusi savu jauno — jaunas harmoniju krāsas, jaunus tonālo attiecību ienesumus, īpatnus seno skaņkārtu apguvumus.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit