apguve
Lietojuma biežums :
apguve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Apgūšana1 , mācīšanās process.
PiemēriViņš ejot uz krogu pie īriem, un tur esot vislabākā praktisko zinību apguves vieta.
1.1.Kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties.
PiemēriMūzikas instrumenta apguve prasa ilgus gadus grūta darba, pašdisciplīnu un lielu koncentrēšanos, kamēr tiek sasniegts atzīstams meistarības līmenis.
1.2.Plaša materiāla izpētīšana un pārzināšana.
PiemēriDienas tika veltītas gleznošanai Sēnas krastos, modeļu skicēšanai, muzeju un izstāžu apguvei.
2.Kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; apgūšana2.
PiemēriMilzīgais darbs iekaroto zemju apguvē vainagojās ar to, ka Tauridā (ar šo seno vārdu viņš aizstāja tatāru nosaukumu Kirim) notika viņa draudzenes un Austrijas imperatora Jozefa pieņemšana.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit