apgurt
apgurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apgurstu | apgurstam | apguru | apgurām | apguršu | apgursim |
| 2. pers. | apgursti | apgurstat | apguri | apgurāt | apgursi | apgursiet, apgursit |
| 3. pers. | apgurst | apgura | apgurs | |||
Pavēles izteiksme: apgursti (vsk. 2. pers.), apgurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgurstot (tag.), apguršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgurtu
Vajadzības izteiksme: jāapgurst
1.Sajust pagurumu, spēka trūkumu.
1.1.Pazaudēt sparu, enerģiju.
1.2.pārnestā nozīmē Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Rādās tādas apgurušas, – sacīja Speķanaba un pakutināja Čībiņas pazodi:
- Apguruši skolas ekskursanti nokārtām galvām žāvājās un vienaldzīgi raudzījās riņķī.
- Joprojām leknajā, bet tveicē drusku apgurušajā zaļumā tālienē peldēja vēl daži jumti.
- Aizrautībai apdziestot, viņš apgurst, kļūst vaidulīgs.”
- Lāgiem kā apguris kūtri malās uz vietas, vilinādams gūstītājus ar ķircinošu mazkustību.