apgurums
Lietojuma biežums :
apgurums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apgurums | apgurumi |
Ģen. | apguruma | apgurumu |
Dat. | apgurumam | apgurumiem |
Akuz. | apgurumu | apgurumus |
Lok. | apgurumā | apgurumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmajai izrādei varbūt nedaudz pietrūka tempa, kam par cēloni, jādomā, bija ceļa apgurums pēc ciemošanās Zviedrijā.
- Pagalam apgurums.
- Draņķīgais, kā no griestiem uzkritušais apgurums prasīja no viņa arvien lielākas nodevas, kaut vai negribētu nopūtu, žāvu un neveiklu pārjautājumu izpausmēs.
- Viņas sapņo par atgriešanos Maskavā, kur, pretstatā miegainajai provinces pilsētiņai, laika un apguruma neskarta, joprojām rit " īstā" dzīve, un alkaini pieķeras visam, kas liek asinīm kaut nedaudz sakustēties un rada ilūziju par jēgu, – iztēlotai mīlestībai, darbam, sapņiem par skaistāku nākotni.
- Taču tie nav tumši laiki, no kuriem cēlies Francis un pārējie romāna personāži, – tas ir dzīvesspara, mūžvecu zināšanu, auglības, mistikas un dzīvu, civilizācijas normu un apguruma neskartu jūtu laiks, ko Inga Ābele uzbur ne tikai ar apbrīnojami piesātinātiem un līdz sīkumam izstrādātiem tēliem un aprakstiem, bet arī valodu, kas piešķir tekstam gandrīz taustāmu faktūru.