sadrebēt
sadrebēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadrebu | sadrebam | sadrebēju | sadrebējām | sadrebēšu | sadrebēsim |
| 2. pers. | sadrebi | sadrebat | sadrebēji | sadrebējāt | sadrebēsi | sadrebēsiet, sadrebēsit |
| 3. pers. | sadreb | sadrebēja | sadrebēs | |||
Pavēles izteiksme: sadrebi (vsk. 2. pers.), sadrebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadrebot (tag.), sadrebēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadrebētu
Vajadzības izteiksme: jāsadreb
Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bumbas sprādzienā sadreb zeme un sols, un pār pilsētu uzliesmo ugunis.
- Bet brīžiem kā noslēpumā satiekas skati pāri kūpošai kafijas tasei, kas mazliet sadreb.
- – Labi, es pagaidīšu, – sieviete piekrītoši pamāja, sadrebēdama jaunās raudās.
- Andrievs sadrebēja un nešus iznesās no kroga.
- Tikpat alkatīgi, kā dzērājam trīc rokas pēc grādīgās dziras, Andrievs sadreb pēc dzīvības.