Paplašinātā meklēšana
Meklējam īr.
Atrasts vārdos (501):
- īr:1
- īre:1
- īri:1
- tīr:1
- īrēt:1
- īris:1
- īrte:1
- klīr:1
- bīre:1
- čīru:1
- fīre:1
- Kīra:1
- ķīre:1
- Līra:1
- Līrs:1
- Mīra:1
- īrājs:1
- īrāms:1
- īrējs:1
- īriss:3
- īriss:2
- īriss:1
- asīr.:1
- Asīra:1
- cīrāt:1
- cīrēt:1
- dīrāt:1
- dīrēt:1
- dzīre:1
- emīrs:1
- epīra:1
- Epīra:1
- fīrēt:1
- khīrs:1
- Klīra:1
- klīre:1
- klīrs:1
- kvīrs:1
- ķīris:1
- Mīrlo:1
- īraugs:1
- īriens:1
- īrisks:1
- īrītis:1
- Adžīra:1
- Ahfīra:1
- allīrs:1
- Alžīra:1
- ampīrs:1
- armīra:1
- Bīrene:1
- Bīriņi:1
- cīraps:1
- Cīrava:1
- cīrīgs:1
- Cīrihe:1
- cīrole:1
- Cīruļi:1
- cīrups:1
- čefīrs:1
- Češīra:1
- Dipīra:1
- Dīrene:1
- Dīriķi:1
- dīrīns:1
- Dīrīte:1
- dzīras:1
- dzīres:1
- dzīrēt:1
- dzīrot:1
- faķīrs:1
- fīrers:1
- gipīrs:1
- Gīrupe:1
- hegīra:1
- izīrēt:1
- jīrējs:1
- Kabīrs:1
- Kebīra:1
- kefīrs:1
- Kīrica:1
- Kīršpe:1
- klīrēt:1
- klīrēt:3
- klīrēt:4
- klīrēt:5
- klīrēt:2
- kupīra:2
- kupīra:1
- ķefīrs:1
- ķīrlis:1
- Masīra:1
- Mīrics:1
- Mīrova:1
- mušīrs:1
- nadīrs:1
- Nakīrs:1
- Namīra:1
- nāzīri:1
- īrētājs:1
- īrēties:1
- īrnieks:1
- Adždīra:1
- Agādīra:1
- agīrija:1
- ahīrija:1
- airšīri:1
- Amelīra:1
- Amīrīje:1
- apdīrāt:1
- aptīrīt:1
- Asīrija:1
- atdīrāt:1
- attīrīt:1
- bakaīri:1
- baškīri:1
- Bīranti:1
- bordīra:1
- Brīrupa:1
- ceļvīrs:1
- cīrlīgs:1
- cīrulis:1
- dadīrāt:1
- dīriķis:2
- dīriķis:1
- divvīri:1
- divvīru:1
- dižvīrs:1
- dvīriči:1
- empīrēm:1
- fīreris:1
- fīreris:2
- Fīrsene:1
- Fīrzene:1
- gravīra:1
- iedīrāt:1
- iedzīre:1
- iefīrēt:1
- iepīrēt:1
- ietīrīt:1
- Ilīrija:1
- Inišīra:1
- izcīrēt:1
- izdīrāt:1
- izfīrēt:1
- izpīrēt:1
- iztīrīt:1
- Kastīre:1
- klavīrs:1
- klīrība:1
- klīrīgs:1
- klīrīgs:2
- Kvasīrs:1
- kvīriņš:1
- ķīrītis:1
- lektīra:1
- lempīra:1
- līraste:1
- menhīrs:1
- mortīra:1
- mušmīre:1
- īrenieks:1
- īrinieks:1
- īriseļļa:1
- īrisenes:1
- aizdīrāt:1
- aizfīrēt:1
- aiztīrīt:1
- Alžīrija:1
- amatvīrs:1
- angloīrs:1
- apakšīre:1
- arcīrija:1
- argīrija:1
- asīrieši:1
- atdzīres:1
- atvīršas:1
- autožīrs:1
- Beligīri:1
- Bērkšīra:1
- berkšīrs:1
- brašvīrs:1
- ceļavīrs:1
- ciemvīrs:1
- cīrulēns:1
- cīruleņš:1
- Cīruline:1
- cīruliņš:1
- Cīrulīši:1
- Cīruļupe:1
- delīrijs:1
- diapīras:1
- dīrātājs:1
- Dīrborna:1
- Dīrdorfa:1
- Dīrpārka:1
- dzīrulis:1
- eliksīrs:1
- elzevīrs:1
- empīrija:1
- gazetīrs:1
- gīrēšana:1
- godavīrs:1
- Hempšīra:1
- hempšīri:1
- Herīrūda:1
- iedzīras:1
- iedzīres:1
- Illīrija:1
- izspīrēt:1
- izspīrīt:1
- izsvīrēt:1
- jāņasīrs:1
- jaunvīrs:1
- jīrējiņš:1
- Jorkšīra:1
- jorkšīri:1
- kalavīri:1
- karavīrs:1
- klīrenss:1
- klīrings:1
- klistīrs:1
- knapsīrs:1
- lielvīrs:1
- lipīriņš:1
- līrlūris:1
- lopuvīrs:1
- Mahāvīra:1
- manikīra:1
- manikīre:1
- manikīrs:1
- melozīra:1
- Melrhīrs:1
- mežavīrs:1
- mīriarhs:1
- Adžabšīra:1
- aizdzīres:1
- aizsvīrēt:1
- alohīrija:1
- alžīrieši:1
- atrīrināt:1
- Baškīrija:1
- Bīrgandža:1
- bīrinieši:1
- cīrmagone:1
- cīrulieši:1
- cīrulītis:1
- cīruļegle:1
- cīruļkoki:1
- cīruļzāle:1
- civilvīrs:1
- darbavīrs:1
- Dārbišīra:1
- deviņvīrs:1
- deviņvīru:1
- Dīrendāls:1
- dishīrija:1
- divvīrība:1
- dzīrēties:1
- dzīrīties:1
- dzīrnieki:1
- dzīrotājs:1
- ehovīrusi:1
- elzevīras:1
- empīriķis:1
- empīrisks:1
- empīrisms:1
- empīrists:1
- eremopīre:1
- Fīrnheima:1
- Fortpīrsa:1
- gīrometrs:1
- Havīržova:1
- ieīrēties:1
- ievīrināt:1
- illīrieši:1
- illīrisms:1
- išogīrija:1
- izīrēšana:1
- izīrētājs:1
- izrīrināt:1
- izšķīrējs:1
- izšķīrīgs:1
- iztīrināt:1
- Jaunīrija:1
- jūrasvīrs:1
- kalpavīrs:1
- kīrēnaiki:1
- klētsvīrs:1
- klīrēties:1
- Klīrfīlda:1
- klīrīgums:1
- Klīrleika:1
- kopīraits:1
- koppapīrs:1
- kuvertīra:1
- ķisenbīrs:1
- ķisinbīre:1
- Lankašīra:1
- latīrisms:1
- līmpapīrs:1
- māsasvīrs:1
- mīriorāma:1
- Monastīra:1
- mušpapīrs:1
- naktsvīrs:1
- nazīrieši:1
- īridācejas:1
- aciklovīrs:1
- Alpīrsbaha:1
- anempīrija:1
- antivīruss:1
- apsitīrija:1
- aptīrīšana:1
- aptīrīties:1
- apvīroties:1
- arbovīrusi:1
- atspīrināt:1
- attīrīšana:1
- attīrīties:1
- avīžpapīrs:1
- Bīriņmuiža:1
- blakusvīrs:1
- cīravnieki:1
- Cīrenberga:1
- cīrmagones:1
- cīruļgalva:1
- Cīruļkalns:1
- Cīruļmuiža:1
- cīruļnieki:1
- cīruļputni:1
- cīruļsakne:1
- Cīruļupīte:1
- cīruļzāles:1
- dzēšpapīrs:1
- dzīrenieks:1
- dzīrinieks:1
- dzīrnūklis:1
- Fīresvatns:1
- fotonadīrs:1
- fotopapīrs:1
- Ibenbīrene:1
- ietīrīties:1
- ietīrīties:2
- ievīroties:1
- izspīrināt:1
- izšķīriens:1
- iztīrīties:1
- jaudasvīrs:1
- Jauntīreļi:1
- keratofīri:1
- Klīrvotera:1
- kreppapīrs:1
- krītpapīrs:1
- ķisinbīris:1
- lamprofīri:1
- Lesteršīra:1
- lielvezīrs:1
- mačturnīrs:1
- Maztīrelis:1
- mazvīrcele:1
- meitasvīrs:1
- mulčpapīrs:1
- īrubienieši:1
- Aberdīnšīra:1
- adenovīruss:1
- altogravīra:1
- asinsdzīras:1
- asinsdzīres:1
- attīrīšanās:1
- autogravīra:1
- Azadkašmīra:1
- Bādpīrmonta:1
- Bedfordšīra:1
- beršīrietes:1
- cekulzīriņš:1
- cīruļpriede:1
- cukursīraps:1
- cukursīrups:1
- daktilogīri:1
- datorvīruss:1
- daudzvīrība:1
- ebolavīrusi:1
- empīricists:1
- empīriskums:1
- enchīridijs:1
- fagopīrisms:1
- filtrpapīrs:1
- flavivīrusi:1
- fotogravīra:1
- frīraidings:1
- Glosteršīra:1
- Hārfordšīra:1
- Hvērgelmīrs:1
- iespīrāties:1
- iespīrēties:1
- izatīrīties:1
- izdzīrāties:1
- izdzīrēties:1
- izdzīroties:1
- izspīrēties:1
- izspīrīties:1
- klērobskīrs:1
- kraftpapīrs:1
- kristāltīrs:1
- krūmcīrulis:1
- kvartīrjeri:1
- līnijpapīrs:1
- Linkolnšīra:1
- linogravīra:1
- līrastputns:1
- lupatpapīrs:1
- makrogīrija:1
- makrohīrija:1
- mikrogīrija:1
- mikrohīrija:1
- mikrotīrija:1
- miksovīrusi:1
- monogravīra:1
- apakšīrnieks:1
- azbestpapīrs:1
- Bakingemšīra:1
- bezpapīrains:1
- bezpapīraiņš:1
- brokātpapīrs:1
- cekulcīrulis:1
- cīruļdziesma:1
- cīruļlaulība:1
- cīruļputenis:1
- deviņvīrpuķe:1
- empīristisks:1
- enchīridions:1
- enterovīrusi:1
- finālturnīrs:1
- garastzīriņš:1
- heliogravīra:1
- hepatovīrusi:1
- Herefordšīra:1
- herpesvīrusi:1
- izpīrināties:1
- iztīrināties:1
- izvīrināties:1
- Jaunsibīrija:1
- kalicivīrusi:1
- kapeikvīriņš:1
- karpeļtīrums:1
- kartonpapīrs:1
- Kembridžšīra:1
- klīringhauzs:1
- koronavīrusi:1
- ksilogravīra:1
- kvarcporfīrs:1
- lakmuspapīrs:1
- marmorpapīrs:1
- metempīrisks:1
- īrisdiafragma:1
- acefalohīrija:1
- aizsargpapīrs:1
- aktinogravīra:1
- atspīrināties:1
- atstīrināties:1
- cefalogīrisks:1
- deviņvīrspēks:1
- deviņvīrzieds:1
- granītporfīrs:1
- hidrargīrisms:1
- iespīrināties:1
- ihtioftīriuss:1
- izspīrināties:1
- klīringcentrs:1
- komandturnīrs:1
- konceptpapīrs:1
- konfekšpapīrs:1
- kvindecemvīru:1
- kvīriņgājiens:1
- īrisiespiedums:1
- deveņvīraspēks:1
- deviņvīraspēks:1
- deviņvīruspēks:1
- elektrogravīra:1
- empīreumatisks:1
- jauntīreļnieki:1
- kapillārsīrups:1
- kartupeļtīrums:1
- Krokodilrifīra:1
- liparītporfīrs:1
- milimetrpapīrs:1
- Austrumsibīrija:1
- cīruļvējputenis:1
- deveņvīraspēcis:1
- Dienvidsibīrija:1
- ģenerāltīrīšana:1
- hematoporfīrija:1
- kvartīrmeistars:1
- mastadenovīrusi:1
- mīriomorfoskops:1
- citomegalovīrusi:1
- nadīrinstruments:1
- Fīrvaldšteterezers:1
- korespondencturnīrs:1
- ģenerālkvartīrmeistars:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (8828):
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā.
- in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
- in folio (papīra) pusloksnes formātā.
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
- unsauts Adata pīpes tīrīšanai.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- Agrocybe praecox agrā tīrumene.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā.
- airnieks Airētājs, īrējs.
- īrājs Airētājs; īrējs.
- īrētājs Airētājs; īrējs.
- trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
- čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi.
- aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem.
- aizkrept Aizlipt ar netīrumiem.
- aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem.
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
- gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
- jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
- pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties.
- palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties.
- piedurt roku aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti).
- pielikt roku (kādam) aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti).
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
- akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā.
- rēve akmeņains tīrums.
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
- āžerēties Ākstīties, klīrēties.
- ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- frenīts Akūts delīrijs.
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
- ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- Linaria alpina alpīnā vīrcele.
- tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
- zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
- DZ Alžīrija, valsts divburtu kods.
- DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods.
- alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā.
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- amītis Amerikānis; amerikāņu karavīrs.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- tomijs Angļu karavīrs.
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- sublokācija Apakšīre.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- Phyteuma orbiculare apaļā septiņvīre.
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- hidrolizors Aparāts cietes sīrupa ražošanai.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
- ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
- dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- tītavas Aparāts ruļļu papīra uztīšanai.
- irrigātors Aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai.
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā.
- Bredforda apdzīvota vieta ("Bradford") ASV, Ņūhempšīras štatā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
- Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā.
- Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Grabste apdzīvota vieta (skrajciems) Cīravas pagastā.
- Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
- Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos.
- Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā.
- Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā.
- Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos.
- Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos.
- Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā.
- Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos.
- Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā.
- Amsela apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amsel_), Tamanrāsetas vilājā.
- Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī.
- Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā.
- Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
- Edžele Apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas.
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
- Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā.
- Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī.
- Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha.
- Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā.
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
- Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā.
- Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes.
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē.
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā.
- Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā.
- Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā.
- Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā.
- Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
- Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos.
- Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā.
- Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos.
- Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā.
- Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā.
- Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā.
- Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā.
- Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā.
- Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
- Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
- Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos.
- Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā.
- Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā.
- Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā.
- Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā.
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā.
- Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā.
- Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
- Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
- Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
- Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
- Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
- Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē.
- Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos.
- Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos.
- Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā.
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
- Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru.
- Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča.
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
- Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas.
- Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē.
- Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē.
- Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
- Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
- Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas.
- Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas.
- Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to.
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē.
- Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā.
- Ārmā apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
- Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
- Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā.
- Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā.
- Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā.
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā.
- Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā.
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos.
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera.
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē.
- apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties.
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
- apskrabt Apkalst ar netīrumiem.
- aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
- aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
- aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
- applekšēt Aplipt ar netīrumiem u. c.
- appļakšēt Aplipt ar netīrumiem visapkārt vai vietumis.
- noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem).
- salešķēt Aplipt ar netīrumiem, savandīt.
- nešķēt Aplipt ar netīrumiem.
- pieklesēt Aplipt ar netīrumiem.
- salēkšēt Aplipt ar netīrumiem.
- saļekšķēt Aplipt ar netīrumiem.
- noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem.
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
- piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs.
- aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās.
- apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram.
- rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
- aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
- apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas.
- bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli).
- sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
- nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
- nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem.
- šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
- nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
- apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram.
- apsatirities Aptīrīties.
- stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā.
- virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš.
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt.
- apkrampēt Apzagt, aptīrīt.
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
- ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas k.
- bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
- takšķīt Ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt.
- ķutuzis Ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa.
- elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
- fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
- nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- izknotēties Ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu).
- izknosīties Ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu).
- knūbāties Ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem.
- knūbāt Ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt.
- knozāties Ar knābi tīrīt apspalvojumu.
- knierēties Ar knābi tīrīt spalvas.
- kosīties Ar knābi tīrīt spalvas.
- pluzināties Ar knābi tīrīt spalvas.
- knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
- knuzināt Ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem.
- knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
- knusināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem).
- kakalznis Ar kukuržņiem noklāts tīrums.
- atšķūrēties Ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā.
- izskruķēt Ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt.
- LAV Ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus").
- lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- sūdains Ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs.
- mēslaiņš Ar mēsliem notriepts, piemēslots, netīrs.
- metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs.
- balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru.
- salāčot Ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu).
- piečāpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpot Ar netīrām kājām piemīdīt.
- savīžot Ar netīrām kajām piepēdot (grīdu).
- ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
- nokrept Ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram.
- pimbuļais ar netīrumiem vai mēsliem aplipis.
- empīrisks Ar novērojumiem un eksperimentiem iegūts, piem., empīrisks konstatējums.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
- ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
- antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
- sīrapots ar sīrupu saldināts.
- blačāt Ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu.
- ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
- notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- palte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- špalte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
- krūtenis Ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure.
- virilokāls Ar vīra mājām saistīts.
- fallisks Ar vīrieša dzimumlocekli saistīts.
- maskulīns Ar vīrietību saistīts, vīrietību simbolizējošs.
- surogātpasts ar vīrusu inficēts e-pasts.
- vīšķēt Ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot).
- pade Ar zāli apaugusi vieta starp tīrumiem vai mežiem.
- maigot Ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā).
- knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
- ASAP Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija (Sīrijā).
- Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dib. 1947, Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (kopš 1963), Irākā (1968.-2003. g.).
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- arcyriaceae Arcīrijas - gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta.
- lachnobolus Arcīriju dzimtas ģints.
- Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā.
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
- Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains.
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
- telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls.
- lakstīgs Ārišķīgs, koķets, klīrīgs.
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
- noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku); apart.
- pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.).
- vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
- vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
- kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu.
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- gnīde Asa, nodrāzta vai netīra āda.
- Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā.
- Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē.
- paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
- aisori Asīriešu pašnosaukums.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- asīr. Asīriešu.
- Fritillaria asyriaca Asīrijas fritilārija.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
- baby-bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi.
- dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
- grīnbeki ASV papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti.
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
- Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- detoksikācija Atbrīvošana, attīrīšana no indīgām vielām.
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem.
- sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem.
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
- ruļļot Atdarināt cīruļa balsi.
- uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni.
- zelta vedējs ateju tīrītājs; asenizators.
- ļūļa Ateju tīrītājs.
- sibis Ateju tīrītājs.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- rullu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- ruļļu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas.
- pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti.
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1).
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas.
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks.
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
- Balja Oha Luena Atlona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Luain_).
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
- drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu.
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas.
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
- atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
- bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess.
- izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi).
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
- berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
- Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m.
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
- Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
- skrajš ātrs, izveicīgs, dūšīgs, tīrīgs.
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
- medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā.
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
- uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
- spalvot atspalvot, attīrīt no spalvām.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- primārās dzimumpazīmes atšķirības vīrišķo un sievišķo indivīdu dzimumorgānu uzbūvē.
- izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
- dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- atsārņošana Attīrīšana no atkritumvielām, sārņiem.
- klarifikācija attīrīšana no duļķēm, dzidrināšana.
- demerkurizācija attīrīšana no dzīvsudraba tvaikiem.
- vakuumrektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem vakuumā.
- rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot.
- pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu).
- boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm.
- izspaļot Attīrīt linus no spaļiem.
- izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus.
- izšķīnot Attīrīt no krūmiem.
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
- atputekļot Attīrīt no putekļiem.
- atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
- sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus.
- nosūnot Attīrīt no sūnām.
- saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē.
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- atpost Attīrīt.
- filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
- sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
- iztīrīties Attīrīties (2).
- atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
- nomēsloties Attīrīties.
- kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos.
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- vindele Attīrīts medus.
- vindelis Attīrīts medus.
- ģerbumi Attīrīts meža gabals.
- PPD Attīrīts proteīna atvasinājums (angļu "purified protein derivative").
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- proles Atvase; bērns, pēcnācējs; jaunie karavīri.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā.
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
- vienmājas augi augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz viena indivīda; vienmājnieki.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem.
- laukaugi Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
- tenors Augsta vīriešu balss.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs.
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā.
- kontrtenors Augstākā vīriešu balss.
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m.
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
- Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos.
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- karavadonis Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs; vatmaņpapīrs.
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu.
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss.
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna.
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- ziedu svītrainība augu slimība, ko ierosina vīrusi.
- homotallisms Augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas.
- glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē.
- Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Eremophila alpestris ausainais cīrulis.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme ("Oberoesterreich"), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju.
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- laidas Austrumsibīrijā - nelieli ezeri tundras zonā.
- kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
- falafels austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu bumbiņas vai šādi gatavots pīrāgs.
- pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai.
- posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu.
- dvorņiks Automašīnas logu tīrītāji.
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
- sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
- Foksbora regulators automātisks vakuuma regulētājs papīrmašīnas sūckastēs.
- tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- auzaita Auzu tīrums pēc to novākšanas.
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
- zītaravotiņš Avotiņš ar ļoti tīru, dzidru ūdeni.
- tīravots Avots ar tīru, dzidru ūdeni.
- Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- zeltnesis Bagāts vīrs.
- pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- pjenterafobija Bailes no sievasmātes (vīramātes).
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- izbakstīt Bakstot iztīrīt.
- izkrepināt Bakstot tīrīt.
- krepināt Bakstot tīrīt.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
- Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri.
- izolācija Baktēriju tīrkultūras izaudzēšana no infekcioza materiāla.
- fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs.
- Calandrella cinerea bālais sīkcīrulis.
- Balja Bridžina Balbrigana, pilsēta Īrijā ("Baile Brigin"), tās nosaukums īru valodā.
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- oleonafta Balta smēreļļa, ko iegūst no vistīrākās naftas.
- tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- WM Baltais vīrietis (angļu "white male").
- balši Balti, tīri.
- rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi.
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
- Chlidonias leucopterus baltspārnu zīriņš.
- Chlidonias hybridus baltvaigu zīriņš.
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
- Bankranaha Bankrana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
- anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
- bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
- bašķiri Baškīri.
- bašk. Baškīru-.
- pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
- pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu).
- ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
- Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls.
- Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
- beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
- Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā.
- Bjantrī Bentri - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
- ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- šņergulis Bērns ar netīru muti.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- izrīvēt Berzējot iztīrīt.
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
- svīnīt Berzt, berzēt (tīrot).
- šrubēt Berzt, tīrīt.
- šrubīt Berzt, tīrīt.
- pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā.
- kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- Thecla betulae bērzu zefīrs.
- atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
- izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt.
- izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
- nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
- pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
- pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu.
- hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
- rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
- nahals Bezkauņa (vīrietis).
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus.
- ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
- žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
- mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings.
- čāgāns Bezspēcīgs vīrietis.
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Holoferns Bībelē, Judītes grāmatā, - asīriešu karavadonis, ko nonāvēja Judīte.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
- šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums.
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta.
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
- bambis Biezi ģērbies vīrietis; arī nekārtīgi ģērbies vīrietis.
- kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml).
- plagāns Biezpiena pīrāgs.
- pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
- bitumētā papīra pamatne biezs, nelīmēts papīrs no makulatūras ar normētu petrolejas un ksilola uzsūkšanos.
- krepele Biezs, sakaltis netīrums.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram.
- apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
- akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
- aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
- ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
- vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs".
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot.
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
- insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
- aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā.
- Koltzen Bīriņi.
- Bīriņmuižas ezers Bīriņu ezers.
- Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Bīriņmuiža Bīriņu muiža.
- skrube Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
- skrubele Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
- skrubene Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
- birzaine Birzēs sadalīts tīrums.
- fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
- efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
- arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- redukcija biržas vērtspapīru kursa vai cenu krišanās.
- stīgāt Biržot tīrumu.
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
- savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka.
- Corydalis halleri blīvā cīrulīša "Corydalis solida" nosaukuma sinonīms.
- lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
- lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
- Corydalis solida blīvais cīrulītis.
- bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu.
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- velinpapīrs Blīvs, spīdīgs papīrs, kas atgādina pergamentu.
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
- Verbascum densiflorum blīvziedu deviņvīruspēks.
- bļaustuve Bļāvēju dzīres.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- noļēpāties Bradājot kļūt netīram.
- sabradāties Bradājot mitrumā kļūt netīram.
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
- nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
- salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
- bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
- žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
- pluncāt Bradāt pa netīrumiem.
- bāleleņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis.
- bāleneņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis.
- bāleniņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis.
- švagers brāļa māsas vīrs.
- ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
- vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā).
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem.
- nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
- slampāties brist (pa dubļiem, netīrumiem).
- kaļļāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- pļurgāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- pļurzāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums.
- dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
- galantuomo Bruņinieks, goda vīrs.
- džostra Bruņinieku divcīņa turnīrā.
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
- mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms.
- mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
- Iris bucharica Buhāras īriss.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
- Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis.
- rūtiņu burtnīca burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- apšņurkt Būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam.
- noplekšķēt Būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs.
- noplekšēt Būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
- nošekšēt Būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
- notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
- piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
- apknidis Būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības).
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
- saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis.
- mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs.
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
- karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
- rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
- parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
- koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae").
- cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
- Sterna sandvicensis cekulzīriņš.
- biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma).
- celīnu tīrīt celīnu notīrīt.
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- ceļvīrs Ceļotājs, ceļa vīrs.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus.
- kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos.
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
- čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu.
- Cepļupe Cepļa upe Cīravas pagastā.
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu.
- cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
- mielastība Cienasts, mielasts, dzīres.
- baigais vecis Cienījams vīrietis.
- uzskrausts Cieta māla paugurs tīrumā.
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
- atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1).
- tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
- spiediena cilindrs cilindrs papīra piespiešanai pie iespiedformas vai pie ofseta gumijas.
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
- ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
- sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
- encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- enterovīrusi Cilvēka un dzīvnieku zarnu vīrusi.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
- rāka cilvēks ar netīru seju.
- perpelis Cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu).
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs.
- kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs.
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- breģis Cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus.
- rantjē Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
- īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
- šavka Cilvēks, kas izpilda netīru darbu.
- kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
- dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
- dirātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dīrāšanu.
- šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
- angloīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
- skotoīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
- namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
- homme Cilvēks, vīrs.
- mens Cilvēks; vīrietis.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- cīravnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" iedzīvotāji.
- Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
- Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
- kārļenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
- marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji.
- valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Cīrihe Cīrihes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1729 kvadrātkilometri, 1332900 iedzīvotāju (2009.).
- vivulītis Cīrulis (epitets).
- cilvulis Cīrulis.
- cirkulis Cīrulis.
- cīruļzāles Cīrulīši (2).
- corydalis Cīrulīši.
- Parnassius mnemosyne cīrulīšu dižtauriņš.
- šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia").
- dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama.
- paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia").
- divlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis diphyla").
- vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea").
- dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca").
- blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri").
- ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ceirulītis Cīrulītis.
- cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
- vīrulis Cīruļa iesauka.
- lullula Cīruļi (viena no 4 cīruļu ģintīm).
- alauda Cīruļi.
- cīruļvējputenis Cīruļputenis.
- alaudidae Cīruļu dzimta.
- skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon").
- tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes").
- krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra").
- alaemon Cīruļu dzimtas ģints.
- cekulcīrulis Cīruļu dzimtas ģints.
- chersophilus Cīruļu dzimtas ģints.
- eremophila Cīruļu dzimtas ģints.
- galerida Cīruļu dzimtas ģints.
- mirafra Cīruļu dzimtas ģints.
- mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula").
- Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti").
- dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata").
- stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
- melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis").
- Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica").
- baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica").
- cīrulēns Cīruļu mazulis.
- lielais skrējējcīrulis cīruļu suga ("Alaemon alaudipes").
- lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
- smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus").
- pauguraiņu tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes deserti").
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
- cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte.
- vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- jāklis Civilvīrs.
- pusvīrs Civilvīrs.
- saduns Civilvīrs.
- vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai.
- krina Cūka, netīrelis.
- truša Cūka, netīrelis.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
- ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi.
- cukursīraps Cukursīrups.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
- čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt.
- orderčeks Čeks, kas izdots kā orderpapīrs.
- barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
- taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši.
- abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā.
- tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
- platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli.
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
- papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas.
- tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
- caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- dactylogyrus Daktilogīri.
- Dactylogyrus extensus daktilogīru suga.
- Dactylogyrus vastator daktilogīru suga.
- acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
- piepost Daļēji sakārtot un satīrīt.
- pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
- Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Iris danfordiae Danfordas īriss.
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
- Dūnomra Danmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
- nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
- spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs.
- sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs.
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
- aptīrīšana Darbība --> aptīrīt (2).
- attīrīšana Darbība, process --> attīrīt.
- izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās.
- statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma.
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
- ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu.
- smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
- smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
- balinēt Darīt baltu, maigu, tīru; spodrināt, tīrīt.
- murdināt Darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni).
- peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt.
- cūkāt Darīt netīru, notraipīt.
- vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
- leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- šmullēt Darīt netīru; traipīt.
- balināties Darīt sevi baltu, tīru.
- smērēties Darīt sevi netīru.
- mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
- dīrātājs Darītājs --> dīrāt.
- sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma.
- sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- aurāns Daudzgadīga, vīrceļu dzimtas zāle; aug purvainās vietās, indīga.
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
- hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai.
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
- divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes.
- izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem).
- izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli).
- izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
- izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
- izklapēt Dauzot iztīrīt.
- nopekstēt dauzot tīrīt.
- dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās.
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
- ķuze Dažādi sīki atkritumi; drupačas; netīrumi.
- gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
- Iris versicolor dažādkrāsu īriss.
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana.
- palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā.
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā.
- svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons.
- kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
- atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices.
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
- astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā.
- Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
- čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
- čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
- izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
- čaibīgs Deformēts, izkropļots (par seju); klīrīgs, dīvains (uzvedībā).
- albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā.
- Deirezora Deir ez Zora - pilsēta Sīrijā.
- lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem.
- aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs.
- runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs.
- cīruleņš Dem. --> cīrulis.
- cīruliņš Dem. --> cīrulis.
- cīrulītis Dem. --> cīrulis.
- jīrējiņš Dem. --> jīrējs.
- ķīrītis Dem. --> ķīris.
- papīrgroziņš Dem. --> papīrgrozs.
- pīrādziņš Dem. --> pīrāgs.
- tīrelītis Dem. --> tīrelis.
- vīrietītis Dem. --> vīrietis.
- vīriņš Dem. --> vīrs.
- atvaļināt Demobilizēt (karavīru).
- atvaļināties Demobilizēties (par karavīru).
- demobilizētais Demobilizēts karavīrs.
- Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
- kompots Deserta ēdiens no augļiem, ogām cukursīrupā.
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
- flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu.
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas.
- Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru.
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
- deviņvīru Deviņu vīru.
- plaušu zāle deviņvīru spēks.
- verbascum Deviņvīruspēki.
- lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs.
- deviņvīru spēks deviņvīruspēks.
- saulesrieži Deviņvīruspēks.
- saulessveces Deviņvīruspēks.
- saulesvieži Deviņvīruspēks.
- tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
- Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
- blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
- miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
- Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra.
- frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- akmeņnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Akmene" iedzīvotāji.
- Jurģumuiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" daļa.
- dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" iedzīvotāji.
- dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji.
- Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
- dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji.
- Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
- makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
- dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis.
- dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm.
- parakodīns Dihidrokodeīns, lietoja gk. pret klepu pulvera, tablešu, iešļircinājuma vai sīrupa veidā.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- izdīrāt Dīrājot (ādu), izgriezt (daļu no tās).
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- dīrēt Dīrāt (1).
- krijāt Dīrāt, mocīt.
- ādīt Dīrāt; vilkt nost ādu.
- lambazāt dīrāt.
- dirāt Dīrāt.
- dirināt Dīrāt.
- ļūļāt Dīrāt.
- lambārts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lambāts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lamburts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lamposts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lambaza Dīrātājs, bende.
- ļūļa Dīrātājs, bende.
- ļūlis Dīrātājs, bende.
- toriņš Dīrātājs; arī atkritumu savācējs, mēslu izvedējs.
- Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
- aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- tīrīts Divd. --> tīrīt.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
- ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
- pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
- kopzemji Divi lauksaimnieki, kas kopā īrē zemi; pušelnieki.
- līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- Corydalis diphyla divlapu cīrulītis.
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
- pārklājošā kopēšana, kombinējošā kopēšana divu attēlu kopēšana uz vienas tīrās filmas.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- biandrija Divvīrība; laulības forma, kurā sievai ir divi vīri.
- ķenksis Divzaru dakšas, mēslu izmešanai no ratiem uz tīruma.
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos.
- senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
- dižciltis Dižciltnieks, lielmanis, dižvīrs.
- Iris magnifica diženais īriss.
- uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
- dižciltnieks Dižvīrs, lielmanis.
- varinieks Dižvīrs, stiprinieks.
- dižozols Dižvīrs.
- lielmaņa Dižvīrs.
- Corydalis bulbosa dobā cīrulīša "Corydalis cava" nosaukuma sinonīms.
- Corydalis cava dobais cīrulītis.
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- ieberzēt Dobspiedumā (grebumā, gravīrā) pirmā plāksnes resp. gravēta litogrāfijas akmens iekrāsošana.
- trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
- rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
- plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
- bumāgi Dokumenti; papīri.
- emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā.
- jauktavnīca Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jauktuve Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jaukteve Draiskule, nerātne; pēc vīriešiem kāra sieviete.
- brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
- čoms Draugs, pazīstams vīrietis.
- džiburs Draugs, puisis, vīrietis.
- rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- štakāns Drukns, labi kopts vīrietis.
- stakans Drukns, spēcīgs vīrs.
- stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs.
- Baljaoklia Dublina - grāfiste Īrijas rietumos, kas ietver Dublinas pilsētu no sauszemes puses, tās nosaukums īru valodā (_Baile Atha Cliath_).
- Baljaoklia Dublina - Īrijas galvaspilsēta, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Cliath_).
- bračka Dubļaina, netīra vieta.
- ķozains Dubļains, netīrs.
- ķese Dubļi, netīrumi mēsli.
- ķesa Dubļi, netīrumi, mēsli.
- ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas.
- druzas Dubļi, netīrumi.
- ķepesti Dubļi, netīrumi.
- cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals.
- jauktā dubultspēle dubultspēle, kurā katrā pusē piedalās vīrietis un sieviete.
- sokla Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
- sokle Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
- soklis Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
- lomens Dūksts, zema vieta tīrumā.
- žļārga Duļķains sārms, netīrs mazgāšanas ūdens.
- drunka Duļķains šķidrums, netīrs ūdens.
- dronkans Duļķains, netīrs.
- drunkains Duļķains, netīrs.
- dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem.
- īsmatīši Dumpinieki; nosaukums radies 1798. gadā Veksdorfas dumpja laikā, kad īru katoliskie lauku iedzīvotāji nocirpuši matus īsus.
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
- dūšainis Dūšīgs vīrs.
- akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos.
- ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
- flavivīrusi Dzeltenā drudža izraisītāji vīrusi.
- Corydalis lutea dzeltenais cīrulītis.
- Corydalis orcholeuca dzeltenbaltais cīrulītis.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
- deferizācija Dzelzs atdalīšana - ūdens attīrīšana no tā dzelzs sāļiem.
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- štukass Dzeršanai attīrīts tehniskais (aviācijas) spirts.
- sūcpapīrs Dzēšpapīrs.
- sūkļpapīrs Dzēšpapīrs.
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
- tīrūdens Dzidrs, tīrs ūdens.
- viruļot Dziedāt (par cīruli).
- vīturot Dziedāt kā cīrulim.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- adenotrops Dziedzeru elektīvs ietekmētājs (inde, vīruss, hormons).
- Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru.
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri.
- paiderastija Dzimuma dziņas apmierināšana, ievadot dzimuma locekli otra vīrieša tūplī.
- biseksuālisms dzimuma tieksme pret diviem dzimumiem, pret vīrieti un sievieti
- coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam.
- ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā.
- potence Dzimumspēja (vīrietim).
- gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam.
- dzīrinieks Dzīrenieks.
- dzīras Dzīres - plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- atbungas Dzīres ar dejām, kādu lielāku lauku darbu beidzot.
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī.
- mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma.
- ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!".
- sadzīrēties Dzīrēs piedzerties.
- jūga Dzīres, iedzeršana.
- viešņa Dzīres, kopāpulcēšanās.
- Baltazara dzīres dzīres, orģijas pirms kādas nelaimes vai posta.
- Valpurģu nakts dzīres, uzdzīve.
- uzdziras Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres; atkārtota sadzeršana pēc kādām dzīrēm.
- uzdzīriņš Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
- uzdzīrs Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
- amata kāzas dzīres.
- convivium Dzīres.
- dzēri Dzīres.
- papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus; papīra dzirnavas.
- papīra dzirnavas dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus.
- burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums.
- nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pabeigt dzīrot.
- viķot Dzīrot, plītēt, uzdzīvot.
- gūļuot dzīrot.
- ūļavuot dzīrot.
- plīckāt Dzīrot.
- aizdzīres Dzīru atsvēte.
- dzīrenieks Dzīru dalībnieks, viesis.
- dzīrotājs Dzīru dalībnieks, viesis.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- dzīrnieki Dzīru viesi.
- bezšūnaiņi Dzīvās dabas iedalījuma taksons ("Acellularia"), kas ietver vīrusus un riketsijas.
- acellularia Dzīvās dabas iedalījuma taksons, kas ietver vīrusus un riketsijas.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
- asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā.
- cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
- tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
- īre Dzīvoklis, kas tiek īrēts.
- servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi.
- komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- sēdenis dzīvošanā nometināts (krievu) karavīrs.
- dzīvot (arī būt, palikt) puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
- Kikula Džemila - senpilsēta Alžīrijā, tās romiešu nosaukums.
- Džidželli Džīdžila - pilsēta Alžīrijā.
- eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
- Moništirnafēla Ebifīla - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
- noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku).
- kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā.
- naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
- mudirs Ēģiptē provinces (mudīrijas) gubernators.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
- Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa.
- duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
- Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstroža Sibīrijas pasuga
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
- Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
- ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā.
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
- horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai.
- atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem.
- salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
- sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
- toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
- mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas.
- kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
- lapa elektroniska dokumenta fragments, kas vizuāli atgādina papīra plātni
- eleksirs Eliksīrs.
- elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
- belašs Eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu; beļašs.
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
- spraugu filtrs eļļas filtrs, kura filtrējošais elements izveidots ar spraugām, caur kurām plūstot, eļļa attīrās.
- gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
- Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās.
- konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
- gadījuma izpēte empīrisks pētījums sociālajās zinātnēs, kas detalizēti un vispusīgi analizē kādu parādību tās dabiskajā vidē.
- empīriķis Empīrisma (1) piekritējs.
- empīricists Empīrisma piekritējs.
- fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos.
- Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
- Boharbuī Enfīlda - apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos, tās nosaukums īru valodā.
- Iniša Enisa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Iniškorhiga Eniskorti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem.
- Tešenas slimība enzootiskais encefalomielīts, cūku infekcijas slimība, ko izraisa vīruss; visbiežāk saslimst sivēni pēc atšķiršanas.
- eremopyrum Eremopīres.
- kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum").
- airšīri Ērširi, Ēršīras govis - sarkanraibu piena govju šķirne.
- Arzeva Erzīva, pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- Balja Oha Etaja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha_).
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- Balja Ooha Anrī Etinraja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha an Ri"), tās nosaukums īru valodā.
- olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
- Cirītis Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers.
- Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers.
- Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs.
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes.
- Derga ezers ezers Īrijā, Donegolas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas.
- Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
- Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
- Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
- Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs.
- Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe.
- Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe.
- Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers.
- Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
- Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
- Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
- Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers.
- Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
- Tirukšezers Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers.
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers.
- Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
- Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
- Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina.
- brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
- dhauti Ezoterismā - attīrīšanās.
- sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
- vjāna Ezoterismā speciāls avots, kas piegādā enerģiju visam ķermenim, vīriešiem tas esot saistīts ar prostatas centru.
- nijana Ezoterismā tādu tikumu pieņemšana kā fiziskā un garīgā tīrība.
- gurubhai Ezoterismā vīriešu kārtas skolnieki, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- jogins Ezoterismā vīrietis, kas praktizē jogu.
- terža Eža (tīrumā).
- dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem.
- druvmala Eža, tīruma mala.
- paeža Ežas zemākā vieta; pļavas nogāze tīruma malā.
- papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
- fistula Falsets - augsts vīriešu balss reģistrs.
- galēniskie preparāti farmaceitiski preparāti (tinktūras, ekstrakti, sīrupi u. c.), kurus iegūst no augiem un dzīvniekiem.
- electuaria Farmacijā pulveru maisījums ar sīrupiem, medu vai augļu savārījumu.
- fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs.
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
- spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
- ogļpapīrs Filtra papīrs, kas satur ogli, lietojams šķidrumu atkrāsošanai.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- dotācija no izlīdzināšanas fonda finansu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda.
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
- piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- purifikācija Fiziska un garīga attīrīšanās, nereti ceremoniāla.
- šķīstīšanās Fiziska un garīga attīrīšanās.
- spēka vīrs fiziski spēcīgs vīrietis; spēkavīrs.
- spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
- pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības.
- dabiskā grupa fonoloģijā - fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- izplecis Formas tērpa uzplecis (karavīra apģērbam).
- ietērps Formas tērps (parasti karavīram).
- kollodija papīri fotogrāfijā lietoti papīri attēlu kopēšanai no negatīviem.
- luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra.
- fotogravūra Fotogravīra.
- pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
- infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu.
- bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu.
- matēts papīrs fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- tribūnāts Francijā no 1799.-1807. g. 100 vīru kolēģija, kura apsprieda un kritizēja likumu projektus.
- Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
- spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem.
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
- OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
- francis franču manikīrs.
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai.
- free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem).
- loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.).
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- tētuks Gados vecāks vīrietis; arī tēvs (2).
- tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- opis Gados vecāks vīrietis.
- vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
- Deivisa kauss gadskārtējas sacensības tenisā - vīriešu komandu čempionāts (kopš 1900. g.).
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
- aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
- ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
- kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam.
- magazīnas kārba gaismas izolēta kārba ar divām spolēm (tīrajai filmai un eksponētajam filmas materiālam), ko pievieno kamerai.
- fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai.
- ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros.
- ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi.
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
- Gelma Gālma, pilsēta Alžīrijā.
- encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija.
- šķiedrviela galvenā papīrrūpniecības izejviela, šķiedru materiāls; celuloze.
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
- amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka.
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- paizums gara auguma vīrietis
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
- gargroda Garens tīrums.
- torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
- dvašot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
- elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
- Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra".
- svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas).
- galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
- ulsters Garš, plats vīriešu mētelis (bieži ar jostu).
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- cukurot Gatavot cukurā, cukura sīrupā, stipri saldināt ar cukuru.
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
- filtrējošā gāzmaska gāzmaska, kas ieelpojamo gaisu attīra filtrā, kurš ievietots gāzmaskas kārbā.
- gejisks Gejam raksturīgs; saistīts ar vīriešu homoseksualitāti.
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
- ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
- ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- linarīns Glikozīds, ko sastop vīrcelē.
- tīrulīte Glīta, tīrīga meitene.
- velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam.
- tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
- glužs Gluds, tīrs.
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis.
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis.
- hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis.
- pļēmi Gļotaini netīrumi.
- arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints.
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
- akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
- varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
- gods Godības, dzīres.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
- Guera Gori - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- rīrināt Govis rietināt ar izsaucienu: rīru, rīro!
- atvedīgas govis govis, kas ātri notīrās pēc atnešanās.
- dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām.
- velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
- nogrābstīt Grābstot notīrīt.
- vara grebums grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids; gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
- lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
- pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- Monahana grāfiste Īrijā, daļēji Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidu robežas ielokā.
- Kevana grāfiste Īrijā, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidrietumu robežas.
- Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju).
- Lauta grāfiste Īrijas austrumos, Īrijas jūras piekrastē, ziemeļos robežojas ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju); Lū.
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
- Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
- Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
- oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa.
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu).
- ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
- baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums.
- drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
- malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu.
- špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām.
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā.
- caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā.
- oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka.
- grenadine Granātābolu sīrups.
- granītporfīrs Granīts ar porfīrveida struktūru.
- žvika Grantains tīrums.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens.
- trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- sculpsit Gravēja, uzraksts gravīrā pirms vai pēc gravētāja vārda.
- oriģinālgravīra Gravīra, kuras iespiedumformu metālā, kokā vai linolejā darinājis zīmējuma autors.
- gravūra Gravīra.
- ķemmgredzens Gredzenveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
- bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
- papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu.
- lochs Grieķu karaspēka nodaļa (atbilst romiešu centūrijai); atēniešiem 80-100 karavīru, spartiešiem 200, maķedoniešim 16.
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
- Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs.
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
- Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns.
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā.
- Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
- Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls.
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs.
- Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs.
- Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm.
- vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
- drikājs Griķu tīrums.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe.
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m.
- tarte Groziņpīrāgs, vaļējais pīrāgs.
- imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
- mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- lāsa Gruzis, salms, atkritumi, netīrumi.
- ķeza Gruži, atkritumi, netīrumi.
- našis Gruži, netīrumi, drazas.
- niši Gruži, netīrumi, drazas.
- raida gruži, netīrumi.
- rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē.
- ruida gruži, saslaukas, netīrumi.
- roida Gruži, saslaukas, netīrumi.
- roiska Gruži, saslaukas, netīrumi.
- roidot Gružot, atstāt netīrumus.
- roidoties Gružot, atstāt netīrumus.
- pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
- Goleja Gulīja, oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā.
- vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
- nosagulēties Guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvnieku).
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu).
- brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
- gvards Gvardes (l) karavīrs.
- Klainfeltera slimība ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
- menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
- patriarhālā ģimene ģimene, kurā starp laulātajiem nepastāv ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
- Alepa Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā.
- Alepo Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā.
- ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados.
- Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks.
- fotogravīra Heliogravīra - fotomehāniskā ceļā izgatavots dobiespiedums.
- hēliogravūra Heliogravīra.
- hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām.
- hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos.
- Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
- ginandroīds Hermafrodīts ar vīrieša dzimumpazīmju pārsvaru.
- uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā.
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
- ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to.
- mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
- homogāmija Hibrīda vīrišķo un sievišķo gametu līdzība pēc atsevišķiem gēniem vai to kombinācijām.
- Homsa Himsa - pilsēta Sīrijā.
- Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- vetālas Hindu mitoloģijā - ļaunie gari, vampīri, kas mīt kokos un kapos un spēj iemājot mirušā ķermenī.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to.
- elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
- sulas ar augļu mīkstumu homogēni saberzta augļu masa, kas atšķaidīta ar cukura sīrupu.
- androfilija Homoseksuāla un heteroseksuāla dzimumtieksme uz pieaugušiem vīriešiem.
- melnās neļķes homoseksuāli vīrieši.
- urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis).
- pederasts homoseksuāls vīrietis.
- gejs Homoseksuāls vīrietis.
- pufters Homoseksuāls vīrietis.
- makimono horizontāli zīda vai papīra tīstokļi, ko Japānā izmantoja gleznošanai.
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY).
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm.
- Iris hoogiana Hūga īriss.
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
- Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
- Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas.
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
- eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām".
- hilētisks Huserla filozofijā - pilnīgi bezveidīgi tīrie, pirmie dati kā maņu, tā jūtu sfērā.
- transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu.
- Ēdandera Īdenderi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- izdzīrāties Idzīroties.
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
- ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli).
- iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos.
- dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- grunts ieēnots laukums, fons gravīrās un zīmējumos.
- uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- ielāma Iegrimums pļavā vai tīrumā.
- ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku).
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
- mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss.
- pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
- pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
- multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs.
- grandeklis Iekārta linu tīrīšanai.
- reperforators Iekārta papīra lentes perforēšanai atbilstoši elektriskajiem signāliem, kas pienāk no telegrāfa raidītāja; to izmanto telegrāfa tranzītcentrālēs.
- šķērsgrieze Iekārta papīra, vai cita materiāla sagriešanai.
- dekulators Iekārta papīrmasas deaerācijai papīra ražošanas procesā.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
- ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.).
- brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
- uzslampāt Iemīt netīras pēdas, piepēdot.
- procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- vējinieks Ierīce (dažām lauksaimniecības mašīnām), kas rada gaisa plūsmu (kā) attīrīšanai.
- slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
- ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
- gaisa filtrs ierīce gaisa attīrīšanai no putekļiem.
- garkulu suseklis ierīce garkulu tīrīšanai.
- brīvkustības mērītājs ierīce kustīgu savienojumu brīvkustības mērīšanai; spēkratos to izmanto šarnīru un gultņu radiālā, vārpstu aksiālā u. tml. pārvietojuma mērīšanai.
- rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas.
- bioloģiskais filtrs ierīce notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai.
- giljotīna Ierīce papīra griešanai un smalcināšanai.
- garengrieznis Ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs.
- erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
- hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
- filtrs Ierīce vielu attīrīšanai no piemaisījumiem.
- tīrītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai.
- šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
- telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
- elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
- fotorakstlicis Ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu.
- piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
- pelnu uztvērēji ierīces dūmgāzu attīrīšanai no pelniem.
- garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
- inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
- kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
- izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- ietinamais papīrs iesaiņojamais papīrs.
- iebirzīt Iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā.
- aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
- perfektors Iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm.
- rotācijas mašīna iespiedmašīna, kurā iespiedpapīrs virzās starp diviem rotējošiem cilindriem.
- tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas; arī attiecīgā iespiedmašīna.
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu.
- spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes.
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
- dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes.
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- iesakosties Iesūkties ādā (par netīrumiem).
- iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem.
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
- aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem.
- ieterene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere, ietrene.
- ietrene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere.
- ietere Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- lepoties Ietiepīgi pastāvēt (uz ko), klīrēties.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- apvākt Ievākt tīrumu augļus.
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
- zaurcevaķ Ievārīt čefīru.
- ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- ietīrīties Ievingrināties tīrīt.
- iebirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
- iebiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
- uzbirzēt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
- uzbirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
- uzbiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
- Ichthyophthirius multifiliis ihtioftīriuss.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- nogulēties Ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram.
- sadzīrēt Ilgāku laiku dzīrot.
- sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt).
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- atuļavāt Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem.
- investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
- stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
- Ranunculus illyricus Ilīrijas gundega.
- illiri Illīrieši.
- liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
- imantieši Imantas pulka karavīri (1918.-1919. g. Vladivostokā saformēta latviešu nacionālā karaspēka daļa).
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- perforīni Imūnsistēmas izstrādātie enzīmi, kas izveidojas uz neatpazīta vīrusa inficētas šūnas virsmas.
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
- Sipaju dumpis indiešu sacelšanās Britu Indijā 1857-59, kas sākās vietējo karavīru (sipaju) vidū.
- jogi Indiešu svētvīri, kas ir sasnieguši apskaidrību caur jogas praksi.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- samosa Indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda; samosā.
- nepieskaramie Indijas kastu sistēmā pie viszemākajam kastām piederošie iedzīvotāji - sociālekonomiski atpalikušo cilšu pārstāvji, kopienu vergi, "netīro" amatu pārstāvji.
- Calandrella raytal Indijas sīkcīrulis.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze.
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
- androgīns Indivīds ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm; divdzimumu.
- hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
- ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda.
- pārvede Indosaments - žiro prasījuma tālāknodošanas forma vērtspapīru tiesībās.
- iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_).
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss.
- sprauslis Injekcija, klistīrs.
- klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- auriskalps Instruments auss tīrīšanai.
- oleometrs Instruments eļļas tīrības pārbaudei.
- vantušs Instruments kanalizācijas tīrīšanai.
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā.
- sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
- skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai.
- tīrītava īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts tīrīšanai, kurā veic tīrīšanu
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
- explicit Ir galā (papīra tīstoklis), ir attīts, beigu formula vecos rokrakstos un spiedumos.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu.
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri.
- Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls.
- Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
- Linaria genistifolia irbuleņlapu vīrcele.
- izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt.
- kūrteļs īrēts dzīvoklis.
- Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā _Dublin_, īru valodā _Baile Atha Cliath_), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- īrisenes īrisa^2^ konfektes.
- Buhāras īriss īrisu suga ("Iris bucharica").
- Danfordas īriss īrisu suga ("Iris danfordiae").
- vēlīnlapu īriss īrisu suga ("Iris histrioides").
- Hūga īriss īrisu suga ("Iris hoogiana").
- Kempfera īriss īrisu suga ("Iris kaempferi").
- diženais īriss īrisu suga ("Iris magnifica").
- zemais īriss īrisu suga ("Iris pumila").
- sarkanais īriss īrisu suga ("Iris setosa").
- dažādkrāsu īriss īrisu suga ("Iris versicolor").
- cildotais īriss īrisu suga ("Iris x germanica").
- Iris laevigata īrisu suga.
- rentniece īrniece.
- rentniece īrnieka sieva.
- piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
- piemītnieks Īrnieks, apakšīrnieks.
- gultinieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu.
- gultnieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu.
- paddijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- padijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- padis Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- pedijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
- Patrika diena īru nacionālie svētki, ko atzīmē 17. martā.
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
- izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
- amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā.
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
- Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma.
- Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
- Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
- skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- pempis Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
- pempurs Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
- pemperis Īss un strupjš vīriņš, puisis.
- puskažuciņš Īss vīriešu kažoks.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- mēbelēta istaba istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm.
- guļasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks; gultas vieta.
- gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
- lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
- kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano.
- capitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs.
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins.
- sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums.
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
- spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti.
- vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
- vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- izšrubīt Izberzt; iztīrīt.
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados.
- reljefspiedums Izcilspiedums - attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
- medoreja Izdalījumi no vīrieša urīnizvadkanāla.
- izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt.
- dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums.
- noprecināt Izdot pie vīra.
- izlirināties Izdziedāties, iztrallināties (par cīruli).
- izdzīrēties Izdzīroties.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas).
- izmītēt Izīrēt.
- lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans.
- izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi).
- izgrandīt Izkasīt, izskrubināt tīru.
- tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava.
- izveidāt Izķidāt, iztīrīt.
- jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- izdrumslināt Izlasīt, iztīrīt (atkritumus).
- izdrumstināt Izlasīt, iztīrīt (atritumus).
- izšķipelēt Izlīdzināt, iztīrīt (ar lāpstu).
- kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis.
- izvelēties Izmazgājot kļūt baltam, tīram.
- 5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus).
- palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram.
- žļura izmirkusi, netīra masa
- lokators Iznomātājs, izīrētājs.
- izlaupīt Izņemt (konfekti no papīra).
- izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
- izkāmerēt Izņemt, izkravāt, iztīrīt.
- šmarlāties Izpildīt kādu netīru darbu.
- izplīkst Izplāt ļoti plānu, piemēram, mīklu pīrāgu cepšanai.
- Džons Izplatīts vīrieša vārds angļu valodas vidē.
- izspīrināt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
- izspīrīt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
- izpuģot Izpost, iztīrīt.
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- Jūda Makabejs Izraēlas vadonis karā pret sīriešiem, 165. g. p. m. ē. iekaroja Jeruzalemi.
- vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- pie baltajiem lāčiem izsūtījumā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem vai Tālajiem Ziemeļiem.
- izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
- atlaulāties Izšķirties (ar vīru, sievu).
- klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
- izšustīt Iztīrīt (piemēram, grīdu).
- izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
- izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu).
- izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
- izbirstēt Iztīrīt ar suku.
- izvētīt Iztīrīt labību ar vēju.
- pārsatīrīties Iztīrīt lielāku daļu no kādas platības.
- izņemt traipu iztīrīt traipu.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt.
- izpost Iztīrīt, izdaiļot.
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses.
- izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus.
- izlancīt Iztīrīt, izņemt, arī izēst, izlakt.
- izčingāt Iztīrīt, izslaucīt.
- izgraudot Iztīrīt, notīrīt.
- apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
- izroīdāt Iztīrīt, sakārtot (māju, saimniecību).
- izspodrināt Iztīrīt; arī uzkopt.
- izpucēt Iztīrīt; nospodrināt.
- izatīrīties Iztīrīt.
- izkaņģerēt Iztīrīt.
- izķēst Iztīrīt.
- izķīķēt Iztīrīt.
- izķīkot Iztīrīt.
- iztīkāt Iztīrīt.
- iztīrināt Iztīrīt.
- kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums.
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- izķīckāties Iztīrīties.
- iztīrināties Iztīrīties.
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
- izpurgāt Iztīrt (tīklu no zivīm).
- dūša Izturība, vīrišķība.
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
- zīmēšanas papīrs izturīgs, stipri līmēts papīrs ar gludu vai rievainu virsmu; lieto zīmēšanai ar zīmuli, tušu vai akvareļkrāsām.
- printeris izvadierīce, kas no datora saņem kodētus datus, tos pārveido lasīšanai piemērotā formā un uz papīra vai citā vidē izveido atbilstošu tekstu vai grafiku.
- dūzis Izveicīgs, spējīgs vīrs.
- ietīrīties Izveidot attīrītu vietu mežā vai pļavā.
- paraicīt Izveidot birzes tīrumā.
- ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
- izlēzēt Izveidot velkos šķīrumu (liekot velkus uz velku kokiem).
- Apvienotā Arābu Republika izveidota 1958. g. 1. februārī apvienojoties Ēģiptei un Sīrijai, no 1961. g. septembra, kad Sīrija atdalījās, šo nosaukumu līdz 1971. g. septembrim paturēja Ēģipte.
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- Melrhīrs izžūstošs sālsezers Alžīrijas ziemeļaustrumos.
- Japāņu Japāņu jūra - pusslēgtā jūra starp Koreju, Japānas salām un Sibīriju, platība - 978000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3670 m.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
- origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra.
- Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas.
- Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas.
- kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri.
- jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta.
- muļakas Jaukt kopā, iemaisīt netīrumus ēdienā.
- kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku).
- bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās.
- žakāt Jaukties pa netīrumiem, apsmulēties.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs armijā.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- iedzīre Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
- iedzīres Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
- godmaršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās.
- maršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās.
- jaunavis Jauneklis; jauns, neprecējies vīrietis.
- spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās.
- šķirnieki jauni vīrieši, kas primāri pakļauti iesaukšanai karadienestā.
- meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
- bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- bāliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- bālis Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- Jaunmēklenburga Jaunīrija, sala Melanēzijā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- jaunvīrs Jaunlaulātais, jaunais vīrs.
- jauneklis Jauns (parasti neprecējies) vīrietis.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem.
- jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- tautudēls Jauns vīrietis tautiskā tērpā.
- vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs.
- kineds Jauns vīrietis, profesionāls prostitūta vai/un savedējs Senajā Grieķijā.
- meska Jauns vīrietis; mesks.
- čellis Jauns vīrietis.
- mesks Jauns vīrietis.
- šmulis Jauns, nepiedzīvojis vīrietis.
- jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
- knape Jauns, neprecējies vīrietis.
- pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
- Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m.
- nelietots nekustamais īpašums jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas.
- dzimumu jautājumi jautājumi par vīriešu un sieviešu attiecībām.
- mēka Jebkāda veida šmuces, netīrumi.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
- superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā.
- tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā.
- Druviņas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" daļa.
- Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
- šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
- Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
- Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
- jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale.
- picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā.
- vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- Johela Jola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
- Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts.
- paķiškas Jostas bikšu sasiešanai, kas agrāk vīrietim aizvietoja bikšturus.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru.
- Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- animus Junga teorijas arhetips. kas reprezentē vīrišķo pusi sievietē.
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas.
- Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos.
- Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m.
- Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m.
- Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām.
- Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins.
- vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi.
- Sterna paradisea jūras zīriņš.
- zīriņš Jūras zīriņš.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā.
- orderkonosaments Kā orderpapīrs izdots konosaments.
- ķērpis kāda nezāle, kas aug linu tīrumos.
- čīkstene Kāda tīruma nezāle.
- sviedrene kāda zināma nezāle linu tīrumā.
- verdzenājs Kāda zināma nezāle mitrā tīrumā.
- sala Kādas koku sugas tīraudze mežā.
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- pirkstenītis Kāds tīruma augs.
- meldziras Kāds tīrumu augs ar maziem, sarkanīgiem ziediem un mazām tumšām lapām.
- plēģis Kāds vaļējā, netīrā apģērbā.
- piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena.
- šļurba Kāds, kam ir neadekvāta uzvedība; netīrīgs; dzērājs.
- melnmutis Kāds, kam ir netīra mute, seja; netīrelis.
- muris Kāds, kam ir netīra seja.
- čūčals Kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs.
- lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
- daņģis Kāds, kas iekāpj dubļos, netīrumos un tos ar kājām stmpā, mīca.
- murāns Kāds, kas ir netīrs kā skursteņslauķis.
- kvēpala Kāds, kas strādājot kļuvis netīrs, raibs.
- šuslenieks Kāds, kas tirgo ar sīrupu saldinātus dzērienus.
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
- sibirnieks Kāds, kurš pārcēlies dzīvot uz Sibīriju.
- lorģis Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
- ļorums Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
- izporgāties Kādu laiku (pietiekoši) veikt kādu netīrīgu darbu.
- pabluķēt Kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni.
- paplītēt Kādu laiku dzīrot, plītēt.
- noposties Kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam.
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
- šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris.
- pliksprākle Kails vīrietis.
- Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis.
- strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
- kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
- diagrammu papīrs kalandrēts, līmēts papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju; lieto reģistrējošos aparātos un elektronisko skaitļošanas mašīnu izvadīšanas iekārtās.
- vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai.
- vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- skaistciedrs Kalifornijas vīrakciedrs ("Calocedrus decurrens").
- Calocedrus decurrens Kalifornijas vīrakciedrs.
- Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m.
- Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku).
- Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m.
- Amadrors kalniene Alžīrijā (_Amadror_), Tamanrāsetas vilājas austrumos.
- Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā.
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
- Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km.
- Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
- Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs).
- Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
- Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
- Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra.
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards).
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
- Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā.
- Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m.
- Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
- Ansarijas grēda kalnu grēda Sīrijas rietumos ("Ansariya"), garums - 120 km, augstums - līdz 1562 m, platoveida virsa.
- Akradāgs kalnu grēda uz Sīrijas un Turcijas robežas (_ʻAqrah Dāgh_).
- Tīringenes Mežs kalnu grēda Vācijā, Tīringenē, garums — \~100 km, platums — 15-20 km, augstums — līdz 982 m (Bērbergs).
- Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
- dabans kalnu grēda, kalnu pāreja Centrālāzijā un Sibīrijā; davans.
- Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu.
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
- alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos.
- Sahāras Atlass kalnu grēdu un masīvu sistēma Atlasa dienvidos, Alžīrijā.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina.
- Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m.
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
- Austrumsajāni Kalnu sistēma Dienvidsibīrijā, Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m virs jūras līmeņa, mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
- Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m.
- Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
- kalpavīrs Kalpa vīrs, kalps.
- trijdiennieks Kalpi, kas ar triju dienu darbu nedēļā atkalpoja zemes īri.
- atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē.
- komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- polioma Kāmju un peļu audzējs, ko ierosina vīruss.
- palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot.
- muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
- muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
- Rojalkanāls kanāls Īrijā, savieno Īrijas jūru ar Aperērna ezeru Ziemeļīrijā.
- kloāka Kanāls netīrumu novadīšanai; atkritumu savāktuve.
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis.
- Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
- zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu.
- baltacis Kaņepju vīrišķais augs.
- paskanējs Kaņepju vīrišķais augs.
- paskanis Kaņepju vīrišķais augs.
- paskanāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
- paskaņas Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
- paskaņepi Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
- paskanes Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
- paskenāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
- paskaņi Kaņepju vīrišķie augi.
- perskas Kaņepju vīrišķie augi.
- atmaksāšanās laiks kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā.
- atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt.
- ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas.
- kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits.
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m.
- karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- zolbuhs Karavīra apliecība.
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
- kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā; kara gaitas.
- kara gaitas karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
- amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai.
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
- stratioti karavīri Bizantijas impērijā (7.-12. gs.).
- sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
- kara draudze karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā; karadraudze.
- akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem.
- vadošais Karavīrs (mašīna vai apakšvienība), kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā.
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
- leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
- gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
- iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
- ordonanses virsnieks karavīrs ziņu un pavēļu nešanai.
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
- frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1).
- majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
- torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
- ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
- sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1).
- jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
- kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
- zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
- tankists karavīrs, kas dienē tanku karaspēkā.
- lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas.
- konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- izlūks Karavīrs, kas izlūko (2).
- kara gūsteknis karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā; karagūsteknis.
- novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
- šķēpnieks Karavīrs, kas specializējies cīņā ar šķēpu.
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks.
- granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējs (2).
- ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
- mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
- stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
- bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis.
- karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1).
- karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
- šķēpmetis Karavīrs, šķēpu metējs.
- kanaks Karavīrs; cīnītājs; vīrietis.
- kareivis Karavīrs.
- militārpersona Karavīrs.
- vajaks Karavīrs.
- zoļķis Karavīrs.
- zollis Karavīrs.
- zoļļuks Karavīrs.
- aizsargapbruņojums Karavīru aizsargāšanās līdzekļi kaujā.
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
- apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt.
- apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci.
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
- rangs karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
- brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki.
- ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
- kareivis Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi).
- matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži.
- praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
- vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
- vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
- spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- lielgabalgaļa Karavīru masas, ko nesaudzīgi un bezjēdzīgi sūta karā.
- lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- tamburmažors Karavīru orķestra diriģents, kā arī zizlis, ar ko viņš diriģē.
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
- karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
- zaldāts Kareivis, karavīrs.
- zoldats Kareivis, karavīrs.
- cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
- Kjaharloka Kārlova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_).
- Kjaharlaka Kārlova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_).
- Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās.
- papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
- bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
- pastēte Kārtainais pīrāgs ar šādas masas pildījumu.
- ieslānis Kārtaini cepumi vai pīrāgi; pildījuma kārta.
- izšķibēt Kārtīgi uzrakt, iztīrīt.
- apkopīgs Kārtīgs, sakārtots, tīrs.
- pelorija Kārtns zieds; tas dažkārt attīstās ziedkopā, kas sastāv no nekārtniem ziediem (piem., vīrceles, uzpirkstītes, lauvmutītes ziedkopā).
- nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- aploce Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām.
- lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu.
- post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
- indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
- guļbaine Kartupeļu tīrums.
- buļbašnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu; buļbešnīks.
- buļbešnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu.
- šļoka Kas nobradājies - netīrs.
- izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses.
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- auns kastrēts aitu sugas vīrišķais dzīvnieks.
- vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis).
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
- incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss.
- incenss Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm.
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
- šīstaša Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
- zistaks Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
- sīstaža Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies.
- vardukļi Kaut kas netīrs, gļotains.
- varduklis Kaut kas netīrs, gļotains.
- vardukšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
- vardūkšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
- ķauzis Kaut kas netīrs, nekopts.
- krepeles Kaut kas netīrs, notašķīts.
- lečka Kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna.
- šļerpis Kaut kas netīrs.
- ļepsna Kaut kas saplēsts un netīrs.
- glemzde Kaut kas vecs, nolietots, netīrs.
- noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
- vakargaiļi Kāzu dalībnieki vīrieši no līgavas puses.
- atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem.
- ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu.
- Saccharomymyces kefyr kefīra saharomicēte.
- airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
- ķefīrs Kefīrs.
- Keina Keina baseins - Neirsa šaurums starp Grendlandi un Elsmīras salu.
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.).
- Iris kaempferi Kempfera īriss.
- Kahera Kēra - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- Kilārna Kilārni - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilkvī Kilkī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilrīša Kilraša - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kjontoela Kinseila - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus.
- rūtiņu klade klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- lezene Klaidonis, slaists; netīrelis, smulis.
- Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
- skriet pakaļ klaji, uzbāzīgi tiekties pēc pretējā dzimuma pārstāvja (biežāk sievietei pēc vīrieša).
- Klorhjaka Klāra - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
- klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu.
- Kleperu Kleperu upe - Cepļa upe Cīravas pagastā.
- Klora Klēra - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Klīras rags Klīras salas dienvirietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā.
- prekoties Klīrēties.
- žmaudzīties Klīrēties.
- cimperlība Klīrība.
- klīre Klīrīga meitene.
- cīrlīgs Klīrīgs; izvēlīgs; kaprīzs.
- clearing Klīrings.
- sprausliņš Klistīrs.
- Klihnakvilča Klonakilti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
- apmelnot Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
- aizduļķoties Kļūt duļķainam, neskaidram, arī netīram (par šķidrumu).
- klesēt Kļūt lipīgam un netīram.
- nosušķēt Kļūt ļoti netīram; nosušķēties.
- nosušķēties Kļūt ļoti netīram.
- salezēt Kļūt ļoti netīram.
- piemelēt Kļūt melnam, netīram.
- piemellēt Kļūt melnam, netīram.
- piemelnēt Kļūt melnam, netīram.
- rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
- nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- aprūsēt Kļūt nespodram, netīram (par logu rūtīm).
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- plekšēt Kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- aprepēt Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
- skrast Kļūt netīram, apkalsta ar netīrumiem.
- nosūpēt Kļūt netīram, apsūbēt.
- nodrekšķēt Kļūt netīram, apsvīnīt.
- nosvīlēties Kļūt netīram, aptraipīties.
- notorēt Kļūt netīram, noķept.
- novīkšēties Kļūt netīram, noskrandušam.
- novīkšķēties Kļūt netīram, noskrandušam.
- sasmekstēt Kļūt netīram, notašķīties.
- sableķoties Kļūt netīram, notraipītam.
- sasaziesties Kļūt netīram, notraipītam.
- norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
- sasasmērēties Kļūt netīram, notraipīties.
- sasmurgāties Kļūt netīram, notraipīties.
- sasmurkāties Kļūt netīram, notraipīties.
- piesērt Kļūt netīram, piegružotam.
- pieplekšēt Kļūt netīram, pieķepēt.
- piepļakšēt Kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept.
- piezešķēt Kļūt netīram, piesūkties ar netīrumiem.
- piezešķēties Kļūt netīram, piesūkties ar netīrumiem.
- zekšķēt Kļūt netīram, sākt bojāties.
- sazešķēt Kļūt netīram, savārtīties.
- sazešķēties Kļūt netīram, savārtīties.
- loskāties Kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi).
- smērēties Kļūt netīram, traipīties.
- sušķēties Kļūt netīram, traipīties.
- nokūsāt Kļūt netīram, vāroties aplipt.
- apzešķēt Kļūt netīram; apziesties.
- pieroidāties Kļūt netīram; piegružoties.
- aplekšēt Kļūt netīram.
- aplezēt Kļūt netīram.
- appekstēt Kļūt netīram.
- apšekšēt Kļūt netīram.
- apšekstēt Kļūt netīram.
- apšekstēties Kļūt netīram.
- apsvīnīties Kļūt netīram.
- noķepēt Kļūt netīram.
- noķepēties Kļūt netīram.
- noķepināties Kļūt netīram.
- noļēpt Kļūt netīram.
- nosekšēt Kļūt netīram.
- nosekšēties Kļūt netīram.
- nosekšķēt Kļūt netīram.
- nosekšt Kļūt netīram.
- nosekstēt Kļūt netīram.
- nošekstēt Kļūt netīram.
- nosešķēt Kļūt netīram.
- piesataisīties Kļūt netīram.
- piesmult Kļūt netīram.
- piestemēt Kļūt netīram.
- sašmucēties Kļūt netīram.
- sašmurgāties Kļūt netīram.
- sašmurgulēties Kļūt netīram.
- sekšēt Kļūt netīram.
- šmucēties Kļūt netīram.
- svīnēt Kļūt netīram.
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- ievīroties Kļūt par vīru.
- piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu).
- uzzelt Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- sūpēt Kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties.
- saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
- sakoskāties Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.).
- sakoskāt Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt.
- saskrabt Kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1).
- saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
- saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- pintiķis Knauķis, mazs vīrelis.
- ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
- fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku.
- dobšanas ķēde kokapstrādes griezējinstruments ar atsevišķiem šarnīrveidā (ar asīm) savienotiem posmiem (locekļiem).
- defibrators kokapstrādes iekārta, kurā sašķiedro nomizotu papīrmalku.
- papīrmalka kokmateriāli (gk. tievkoksne), ko izmanto papīra ražošanai.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā).
- slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
- Galerida theklae koku cekulcīrulis.
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
- komandturnīrs Komandu turnīrs individuālā sporta veidā.
- arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu.
- capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās.
- sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids.
- akvizitors Kompānija, kas ieguvusi tiesības kontrolēt citas kompānijas tīros aktīvus, iepērkot tās akcijas tirgū.
- sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs.
- cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- faņčiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs.
- faņķiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs.
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa.
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- kompots Konservi - cukursīrupā sterilizēti augļi, ogas.
- centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- lakrica Kopā ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris.
- kopdzimuma Kopdzimuma organisms - organisms, kurā ir kā sievišķie, tā vīrišķie dzimumdziedzeri.
- pie sievas (arī vīra) sāniem kopdzīvē ar sievu (vīru).
- pie vīra (arī sievas) sāniem kopdzīvē ar vīru (sievu).
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- Seonē Korejiešu mitoloģijā simbolizē mēnesi, bet viņas vīrs Jenorans - sauli.
- jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
- kroņa vīruss koronavīruss _SARS-CoV-2_, ko pazīst arī kā _Covid-19_.
- Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- hloracetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto krēmos, šampūnos, dūņu pakās, tīrīšanas losjonos, var izraisīt ādas kairinājumus.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
- doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
- daņčiks Košļājamās gumijas papīrītis.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
- aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu.
- serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
- burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
- saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram.
- miltošanās Krāsu novājināšanās sekas, kad krāsas ķermeņi pietiekami nesaistās ar uzsūcīgiem papīriem, jo tie uzsūc saistekli.
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
- iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni.
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
- atgāžamā kabīne kravas automobiļa kabīne, kas ar šarnīrmehānismu ir pagriežama, lai ērtāk piekļūtu zem tās esošajam motoram.
- refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
- mērķaizdevums Kredīts, ko banka ir piešķīrusi noteiktam mērķim.
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
- Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
- Hantu-Mansu autonomais apvidus - Jugra Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs - Hantimansijska, platība - 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.).
- Tjumeņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 1435200 kvadrātkilometru, 3399000 iedzīvotāju (2009.).
- Tomskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 316900 kvadrātkilometru, 1039000 iedzīvotāju (2009.).
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
- Kurgānas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā, platība — 71000 kvadrātkilometru, 952700 iedzīvotāju (2009.).
- Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks.
- Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
- kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā.
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
- dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
- Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu.
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets.
- krīta papīrs krītpapīrs.
- litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
- kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
- anorhija Kroplības veids, kad vīriešiem trūkst abu sēklinieku.
- skručs kruķis krāsns tīrīšanai; kačergs.
- kačergs kruķis krāsns tīrīšanai.
- lielareāla krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa javanica").
- zvirbuļveida krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa passerina").
- bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa.
- rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra.
- raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
- cimulis Kukurznis uz tīruma.
- cinkuļains Kukuržņains (par tīrumu).
- kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi).
- iekulkstīt Kulstot (linus) iekļūt (par spaļiem starp tīrajiem liniem).
- mašīnballe Kulšanas darbu nobeiguma dzīres, kad sētā stāvēja kuļmašīna un dampis.
- sakultivēt Kultivējot uzlabot (augsni, tīrumu).
- bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
- stacionāra linu kuļmašīna kuļmašīna linu jucekņa kulšanai un linsēklu tīrīšanai.
- pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava.
- senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_).
- eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu).
- monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā.
- kundzešs Kungs, uzrunas forma (uzrunājot vīrieti).
- ramaņka Kuplās ramaņkas - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- Kurdistāna kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. _Kurdistan_), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irākas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā.
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
- mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši.
- peldošais eļļas uztvērējs kustīgs eļļas uztvērējs, kas eļļu ņem no eļļas virsējā slāņa, kur tā ir tīrāka.
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
- pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju.
- kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā.
- rūte Kvadrātveida ligzda tīruma sadalījumā.
- Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs.
- liparītporfīrs Kvarcporfīrs.
- Eremopyrum triticeum kviešu eremopīre.
- Euxoa tritici kviešu tīrumpūcīte.
- kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
- Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu.
- Ogma Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes īru karotājs, Dagdas un daniešu sievietes dēls.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
- Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs.
- samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
- Danu Ķeltu zemes un pārpilnības dieviete, visu īru dievu māte.
- sārņi ķermeņa izdalītie sviedri un netīrumi.
- ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas.
- veidāt Ķidāt, tīrīt.
- ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
- kauša Ķildīga sieviete, arī vīrietis.
- himčistka Ķīmiskā tīrītava.
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos.
- ferrīts Ķīmiski tīra dzelzs.
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
- idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
- sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi).
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- daba ķīniešu papīra auduma veids.
- ķīre Ķīris - kaiju apakšdzimtas ģints.
- kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints.
- vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija.
- titullapu papīrs labas kvalitātes papīrs grāmatu un dažādu papīrizstrādājumu titullapām.
- alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss.
- prostatas adenoma labdabīgs prostatas dziedzeraudu audzējs, ar ko slimo ap 50% vīriešu pēc 50 gadu vecuma.
- felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
- kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana.
- šmugumi Labības nobirumi uz tīruma.
- vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām.
- tīreklis Labības tīramais siets.
- kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs.
- lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
- Latākija Lādikīja, pilsēta Sīrijas rietumos ("Latakia").
- sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1).
- ģeneratīvais vecums laika periods, kurā sievietes un vīrieši var radīt pēcnācējus.
- bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- skaidiena Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa.
- atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus.
- nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
- mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
- nolaizīt Laizot notīrīt.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
- mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
- nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- līmēšanas laka laka vizlas plāksnīšu salīmēšanai vai to pielīmēšanai pie papīra vai auduma.
- bušuruncis Lamu vārds (vīrietim).
- plektiņš Lamu vārds pavieglam vīrietim.
- repis Lamu vārds tam, kas ar netīrumiem aprepis.
- slemberis lamuvārds vīrietim.
- subraks lamuvārds vīrietim.
- tillkājis Lamuvārds vīrietim.
- žēckus Lamuvārds vīrietim.
- landesvērists Landesvēra karavīrs.
- falcēšana Lapu un papīra lokšņu locīšana grāmatu sietuvēs ar lokāmo kauliņu vai lokšņu lokāmo mašīnu.
- zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
- Calandrella rufescens lāsumotais sīkcīrulis.
- baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
- provīruss Latenta vīrusa forma.
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- ziemelis Latviešu mitoloģijā - ziemeļvēja, arī ziemas stihiju iemiesojošs gars vīriešu kārtas gars.
- Jumja māte latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis.
- tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
- Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- tīrumnieks Laucinieks, tīrumu apdzīvotājs.
- kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ramuleņi Lauka ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- romuļi Lauka romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
- laucenīca Laukstrādniece, kas tīrumā strādā.
- Alauda arvensis lauku cīrulis.
- patrilokāla dzīvesvietas izvēle laulāto apmešanās pie vīra tēva vai tā tuvumā.
- vecais Laulāts vīrs.
- vecelis Laulāts vīrs.
- vīrnieks Laulāts vīrs.
- morganātiska laulība laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
- patriarhālā laulība laulība, kurā starp partneriem neeksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim.
- poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; daudzvīrība.
- daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; poliandrija.
- daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; arī poligāmija.
- poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām.
- viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti; arī monogāmija.
- pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām.
- levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
- aplaulības Laulību pusdienas noīrētā telpā netālu no baznīcas.
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
- Lū Lauta - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- iztupināt Lauzt īres līgumu un izlikt no dzīvokļa.
- zilais ledus ledus, kas veidojas sasalstot tīram ūdenim.
- concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti.
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs.
- Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets".
- lapačot Lempīgi (parasti netīrām kājām) iet.
- čāguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis; čēguris.
- čēguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis.
- HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- lentement Lēnas ievaddaļas apzīmējums franču uvertīrās.
- čūčalāties Lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt.
- čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- izvadlente Lente ātrspiedēs papīra tālākai vadīšanai.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni.
- homagium Lēņa vīra uzticības zvērests.
- hominium Lēņa vīra uzticības zvērests.
- koprokas lēņi lēņi, ko vairāki lēņa vīri valda ar koprokas tiesībām.
- Lukulla dzīres lepnas dzīres.
- kā lielkungs lepni, bagāti, ļoti labi (saka par vīrieti).
- Linaria loeseli Lēzela vīrcele.
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
- brokers Licenzēta fiziska persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus; brokeris.
- brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.
- lidojums autorotācijas režīmā lidojums nesošās gaisa skrūves darba režīmā, kad enerģija skrūves griešanai tiek ņemta no plūsmas (normāls darbība režīms autožīriem, bet helikopteriem rodas spēka iekārtas atteices gadījumā).
- nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm.
- hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
- prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli.
- ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli.
- pustīruma līdz tīruma vidum.
- rabicīds Līdzeklis, kas iznīcina trakumsērgas vīrusu.
- netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m.
- Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m.
- androīds Līdzīgs vīrietim izskatā un uzbūvē.
- locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
- noputināšana Liekās bronzas notīrīšana iespiedumam.
- grābšļa Liekšķere zirgu staļļa tīrīšanai.
- skapis Liela auguma vīrietis, platiem pleciem.
- ambals Liela auguma vīrietis.
- koronavīrusi Liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami.
- kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- sušķība Liela netīrība, arī nevīžība.
- Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju.
- hydroprogne caspia lielā zīriņa "Sterna caspia" nosaukuma sinonīms.
- žumpa Liela, netīra peļķe.
- ķirliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus").
- kurliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus").
- Larus ridibundus lielais ķīris.
- zirgskābeņu zeltainītis lielais skābeņu zeltainīrtis.
- Alaemon alaudipes lielais skrējējcīrulis.
- dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa.
- Sterna caspia lielais zīriņš.
- rakstāmpaklātnes Lielāka apmēra sausēkļa kārta, kur uzklāj aprakstāmo papīru.
- Koteļnija Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība - 11700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.).
- tumens Lielākā taktiskā vienība mongoļu tatāru karaspēkā 12.-14. gs., kas sastāvēja no 10000 karavīru un iedalījās tūkstošos, kas savukārt sastāvēja no simtiem un desmitiem.
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
- Mirafra javanica lielareāla krūmcīrulis.
- čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales").
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
- lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs.
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- rodomontade Lielība, pēc Alžīrijas karaļa Rodomonta, ko Ariosto attēlojis savā "Trakajā Rolandā".
- lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- šiška Liels priekšnieks; ietekmīga persona; ievērojams amatvīrs.
- koicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loizaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- ploicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- teļbrencis Liels, neveikls vīrietis; palama šādam cilvēkam.
- lomeika Liels, neveikls vīrietis.
- tēvīns Liels, plecīgs vīrietis.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- tēviņš Liels, spēcīgs vīrietis.
- bullis Liels, spēcīgs, robusts vīrietis.
- lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās.
- puskrūšu (centimetriskais) lieluma apzīmējums lielumkodējums ar krūšu pusapkārtmēra garuma izteiksmi centimetru pārskaitļos, piemēram, vīriešu žaketes 50. lielums der tiem, kuru krūšu pusapkārtmērs ir (50±1) cm robežās.
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- antrakss Liesas sērga jeb Sibīrijas mēris.
- klār Lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
- čīru Lieto savienojumā "čīru, čūru", lai aprakstītu skaņu, kas rodas ielejot alu.
- vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
- pē Lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru).
- nošmekšēt Lietojot kļūt netīram.
- nosmekstēt Lietojot kļūt netīram.
- nošmekstēt Lietojot kļūt netīram.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku); arī īrēt.
- čefiriķ Lietot čefīru.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
- dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
- kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes.
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
- vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošnu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam.
- oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
- Lēmonvradona Līkslipa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Leim an Bhradain_).
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- liekna līkums, dziļāka vieta, piemēram, tīrumā.
- naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū.
- bīrinieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Bīriņi" iedzīvotāji.
- Limnaha Limerika - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Luimneach_).
- pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai.
- ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā.
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
- etiķešu papīrs līmēts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai.
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās.
- verdolpapīrs līmēts, mašīngluds papīrs bez pildvielām, ar ierobežotu paliekošo deformāciju; lieto rakstainu audumu izgatavošanai.
- krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī.
- abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību.
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
- papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
- znātene Linā svārki; netīri, nonēsāti brunči.
- lineika lineāls, ar ko skolotājs sitis skolēniem pa pirkstiem par netīrām burtnīcām.
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
- nopaises Linu tīrīšanas atkritumi.
- lynaite Linu tīrums pēc to novākšanas.
- cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss.
- cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
- ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti.
- ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē.
- ķezēt Lipt; aplipt ar zemi, netīrumiem.
- Lire Līra, pilsēta Beļģijā.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt.
- post Līst, tīrīt līdumu, grāvi u. c.
- nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
- Listūhila Listouela - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Lios Tuathail_).
- antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
- arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam.
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
- uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
- Balja Loka Riaha Lohreja, pilsēta Īrijā ("Baile Locha Riach"), tās nosaukums īru valodā.
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
- morluks Lokomobiles detaļa katla tīrīšanai.
- salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu).
- piesūcējierīce Lokšņu pašpielicēja ierīce iespiežamā papīra piesūkšanai.
- lumps Lombs, vidēja labuma cukurs; smalkais cukurs no sīrupa.
- Longforta Longforda - pilsēta un grāfiste Īrijā (_An Longfort_), tās nosaukums īru valodā.
- pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām.
- juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai.
- Linaria repens ložņu vīrcele.
- Linaria monspessulana ložņu vīrceles "Linaria repens" nosaukuma sinonīms.
- lūku Lūku Jānis - neizveicīgs vīrietis.
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- seminoma Ļaundabīgs vīriešu dzimumdziedzera audzējs.
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
- cuksis Ļauns vīrietis, kurš uzvedas nekulturāli.
- čūsku vecis ļauns, viltīgs vīrietis.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- balts kā gulbis ļoti balts, tīrs.
- arama kārta ļoti bieza (parasti netīrumu, putekļu) kārta.
- miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi.
- burtēze Ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem.
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- pļeckains Ļoti dubļains, netīrs.
- kā dzintars ļoti dzidrs, skaidrs; morāli tīrs.
- cūku būšana ļoti liela netīrība, nekārtība
- cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
- putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- baigais tēviņš ļoti nesimpātisks vīrietis
- smitaklis ļoti netīra, sārņaina (it kā piesmitēta) drēbe.
- pelnu rušķis ļoti netīrīgs cilvēks.
- cūcīgs Ļoti netīrīgs, nevīžīgs.
- sušķis Ļoti netīrs dzīvnieks.
- šuška Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
- sušķīgs Ļoti netīrs, arī nevīžīgs.
- melns kā katla dibins ļoti netīrs, nemazgāts.
- kā lops ļoti netīrs, nevīžīgs; ļoti netīrīgi, nežēligi.
- kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs.
- nūsmiteits Ļoti netīrs, sen nemazgāts.
- kā spelstiķis ļoti netīrs, stipri notraipījies.
- melns kā poda dibins ļoti netīrs.
- kā dubļu mūrnieks ļoti notraipījies, netīrs.
- piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- zīdpapīrs Ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs.
- tritanomālija Ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu.
- cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
- aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
- dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
- dikars Ļoti spēcīgs vīrietis.
- krama vīrs ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis.
- kramjaunieks Ļoti spēcīgs, stiprs vīrs.
- baigais dūzis ļoti spējīgs, izveicīgs vīrs.
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- narcilēns Ļoti tīrs acetilēns, ko lieto ķirurģijā narkozēm.
- kristāltīrs Ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu).
- kristāltīrs Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs; kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1).
- kā nomazgāts ļoti tīrs, spodrs.
- tīrin tīrs ļoti tīrs.
- tīrs kā baznīca ļoti tīrs.
- sterils Ļoti tīrs.
- mells kā poda dibens ļoti tumšs; ļoti netīrs.
- Maja Mafa, apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- ferogrāfija Magnetogrāfija - paņēmiens, ar ko iegūst grafisku zīmju nospiedumus uz papīra.
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
- piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru.
- tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati.
- īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
- kapaunēšana Mājputnu kastrēšana, vīriešu kārtas mājputniem sēklas dziedzeru izgriešana.
- vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
- anderraiters Mākleris operācijām ar vērtspapīriem.
- Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_).
- finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
- linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas.
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli.
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem.
- blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m.
- Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m.
- Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu.
- Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
- Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā.
- pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm).
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- manikīre Manikīra speciāliste.
- manikīrs Manikīra speciālists.
- manikīra Manikīrs.
- manukura Manikīrs.
- kaļka Manuskripts (piem., grāmatai) uz pauspapīra.
- portfolio Mape dažādu papīru, zīmējumu, skiču glabāšanai un pārnēsāšanai; darbu kopa.
- neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība.
- tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
- tīrainieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Tīraine" iedzīvotāji.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā.
- māsasvīrs Māsas vīrs.
- švāgars Māsasvīrs; sievasbrālis; svainis.
- kuskūta Mašīna āboliņa sēklu tīrīšanai.
- stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
- vētījamā mašīna mašīna sēklu tīrīšanai un šķirošanai.
- kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
- linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām.
- šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
- papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
- matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā.
- matceliņš Matu šķīrums, kas redzams kā celiņš.
- Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_an Creagan_).
- Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā.
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- ķūsis Maza auguma korpulents vīrietis.
- ķīsis Maza auguma vīrietis.
- ūģerītis Maza auguma vīrietis.
- ūģērītis Maza auguma vīrietis.
- puksis Maza auguma vīrs.
- stanaks Maza auguma vīrs.
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
- miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
- lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
- Chaenorhinum minus mazā mazvīrcele.
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
- kukņa Maza, netīra dzīves vieta.
- smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe.
- ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava.
- pidaraska maza, taisnstūraina soma vīriešiem.
- mazais kurliks mazais ķīris ("Larus minutus").
- Larus minutus mazais ķīris.
- Alauda gulgula mazais lauku cīrulis.
- Sterna albiformis mazais zīriņš.
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- flageolete Mazās flautas senākais veids, piemēram, īru skārda stabule.
- Mazērmaņu Mazērmaņu dīķis - atrodas Cīravas pagastā, platība - 2,3 ha.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
- piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
- pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni).
- piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
- piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
- izaberzties Mazgājoties, beržoties kļūt tīram.
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
- tīras vilnas iznākums mazgātas tīras vilnas attiecība pret nemazgātu vilnu.
- šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli.
- paplicināt Mazliet noplicināt (tīrumu).
- aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
- papost Mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost.
- knipis Mazs vīrelis.
- čāčītis Mazs vīriņš.
- rēčka mazs, netīrs un dubļains dīķis; peļķe; ar ūdeni pildīta bedre.
- pempuris Mazs, neveikls vīrietis; pempulis.
- pempulis Mazs, neveikls vīrietis.
- bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals.
- Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā.
- konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
- chaenorhinum Mazvīrceles.
- mazā mazvīrcele mazvīrceļu suga ("Chaenorhinum minus").
- andriatrija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vīrietim īpatnējām slimībām, sevišķi ar vīrieša dzimumorgānu slimībām.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- viagra Medikamentozs līdzeklis vīriešu erektīvās disfunkcijas novēršanai.
- Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- ēvelēšana Mehāniska nezāļu iznīcināšana laukā ar tīruma ēveli.
- šarnīrmehānisms Mehānisms, kura locekļi veido griezes kinemātiskos pārus - šarnīrus.
- šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai.
- izdeve Meitas izdošana pie vīra.
- izdevības Meitas izdošana pie vīra.
- izdeviņas Meitas izdošana pie vīra.
- izdotenes Meitas izdošana pie vīra.
- meitasvīrs Meitas vīrs; znots.
- znots Meitas vīrs.
- introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem.
- meitu junkurs meitu mednieks - vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Meklēt vīrieti, lai iepazītos, veidotu attiecības.
- Verbascum nigrum melnais deviņvīruspēks.
- Chlidonias niger melnais zīriņš.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
- bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
- must Melns, netīrs.
- Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_).
- melosira Melozīras.
- Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi.
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
- sašļavas Mēsli, netīrumi.
- šaize Mēsli; netīrumi, dubļi.
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
- plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai.
- grebls Metāla suka mājdzīvnieku apmatojuma tīrīšanai.
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
- vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
- volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā.
- vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki.
- akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju.
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu.
- fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra.
- gofrēšana Metode, ar kuru uz auduma vai papīra uzspiež reljefu rakstu.
- tell Mezopotāmijā paugurs ar drupām, Alžīrijā kalnājs.
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
- aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus).
- samēzt Mēžot atbrīvot no netīrumiem (kādu vietu, telpu).
- izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
- izmēzt Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus).
- nomēzt Mēžot notīrīt.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā.
- mīcīt pīrāgus mīcīt mīklu pīrāgu cepšanai.
- salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt.
- pļepināties Mīdīties (pa dubļiem, netīrumiem).
- nomiekšēt Miekšējot panākt, ka atdalās (parasti netīrumi).
- miera mika miermīlīgs vīrietis.
- mīzāite Miežu tīrums pēc to novākšanas.
- sakaši Mīklas paliekas pēc abras iztīrīšanas.
- aerotanks Mikrobioloģiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kurā procesa norisei notiek intensīva aerācija.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- mikrosporoģenēze Mikrosporas, arī vīrišķā gametofīta attīstība.
- microthyriaceae Mikrotīriju dzimta.
- microthyrium Mikrotīriju dzimtas ģints.
- microthyriales Mikrotīriju rinda.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības.
- gleņa Mīksti, gļotaini netīrumi.
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
- kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru.
- stratokratija Militāra jeb karavīru valdība, arī karaspēka patvaļīga un varmācīga rīcība.
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- virskapelāns Militārpersonas amats, kas paredzēts karavīru reliģiskās un garīgās aprūpes nodrošināšanai.
- kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos.
- Verbascum lychnitis miltainais deviņvīruspēks.
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda.
- autolīze Minerāla pašattīrīšanās no piemaisījumiem pārkristalizācijas procesos.
- barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
- epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
- pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu.
- tiks Minimālais lielums vērtspapīra cenas izmaiņai tirgū.
- atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem.
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli.
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā.
- mirstības intensitāte miršanas gadījumu skaita biežums konkrētā vecuma vīriešiem un sievietēm.
- atradi Mirušā vīra vai sievas radi.
- koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas.
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants.
- Vī Mīta - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram.
- žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties.
- fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem.
- kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai.
- mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.).
- tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
- ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
- imažisms Modernisma strāva amerikāņu un angļu dzejā 1910.-20. g., centās radīt "tīru" vārdisku tēlu.
- neoplasticisms Modernisma virziens plastiskajās mākslās, kura pamatā ir vispārinātu ģeometrizētu formu ("tīro formu") kombinācijas.
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- nikolajs Monēta ar Krievijas cara Nikolaja gravīru.
- monoklīnisks Monoklīniski ziedi - ziedi, kuros sievišķie un vīrišķie orgāni atrodas vienā ziedā.
- šmucīgs Morāli netīrs, nelietīgs.
- nevainīgs Morāli tīrs, skaidrs.
- izogametas Morfoloģiski vienādas vīrišķās un sievišķās gametas.
- mortirs Mortīra.
- Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara").
- Kebīra Mubārak el Kebīra - pilsēta Kuveitā, 83400 iedzīvotāju (2000. g.).
- zatari Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
- zatarsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
- zatersvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
- zatori Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
- zatorsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
- zatursvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
- Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
- Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
- muišļi Muižļi - mēsli, netīrumi.
- mušļi Muižļi - mēsli, netīrumi.
- habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām.
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
- biezputrjānis Muļķīgs, neattapīgs vīrietis.
- Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts.
- Mostaganema Mustegānima, pilsēta Alžīrijā.
- emirāts Musulmaņu Austrumu zemēs - feodāls valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu).
- talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas; operas vai baleta uvertīras paveids.
- čabjānis Nabadzīgi ģērbies, neizskatīgs vīrietis; ar čabām apāvies vīrietis.
- spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2.
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta.
- amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā.
- NAF Nacionālās atbrīvošanās fronte (Alžīrijā).
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- Ohaneta Naftas ieguves centrs Alžīrijas austrumos.
- Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos.
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
- Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis.
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām".
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu.
- kupīra Naudas biļete, akcija, obligācija vai cits vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību uz tā; skaidra nauda.
- finansētājs naudas līdzekļu, finansējuma devējs, piešķīrējs
- asignācija Naudas piešķīruma apsolījums.
- revalorizācija Naudas reformas veids - papīrnaudas maiņa pret zeltu pēc tās nomināla atjaunošanas.
- diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru.
- maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas.
- beznaudība Naudas trūkums, monētu un papīra naudas nelietošana.
- emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā.
- dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- naudas papīrs Naudaszīmju papīrs.
- ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi.
- Ūiva Navana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Uaimh_).
- šķērsgriezējnazis Nazis papīra griešanai diagonālā virzienā.
- neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
- nebalts Ne visai tīrs.
- nepiedurt ne pirkstu neaizskart (vīrietim sievieti), pat nemēģināt pieskarties; netuvoties.
- pērnējlauks neapstrādāts tīrums.
- atsēle Neapstrādāts tīrums.
- pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā).
- noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
- šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
- kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
- čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
- pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt.
- patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt.
- pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
- pusviela Negatavā papīra masa.
- Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne").
- Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
- paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
- Nosa Neisa - pilsēta Īrijā (_An Nas_), tās nosaukums īru valodā.
- Lohnejs Neja ezers Ziemeļīrijā (_Lough Neagh_), Lielbritānijā.
- apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
- mese Nekārtība; netīrība.
- lanzes Nekārtības, dzīres.
- kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem.
- elles vecene nekārtīga, netīrīga sieviete.
- midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
- glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
- nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
- čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
- leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
- čampa Nekārtīgs, netīrīgs, tāds, kas bez vajadzības iet pa netīrumiem un piemēslo visur.
- kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
- slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu).
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- spermāciji Nekustīgās vīrišķās sārtaļģu dzimumšūnas.
- bemberains Nelīdzens tīrums, pļava.
- kudzulms Nelīdzenums; izcilnis (pļavā, tīrumā); cinis.
- pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
- vīriķis Neliela auguma vīrietis.
- čilksts Neliela auguma, kalsns vīrietis.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- līmlapiņa Neliela izmēra līmpapīrs, kura viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas.
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- lapiņa Neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija.
- kontroltalons Neliela papīra lapiņa ar ļoti īsu grāmatas aprakstu, šifru, inventāra numuru un dažām citām atzīmēm, ko izraksta katram grāmatas eksemplāram bibliotēkas fondu pārbaudei.
- planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
- rinka Neliela pļava starp tīrumiem.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
- saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
- pautēris Neliels (netīrs) sainis.
- kule Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- smulāns neliels augumā; netīrīgs.
- čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
- uzkrūslis Neliels mālu pakalns tīrumā.
- kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
- kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
- hartula Neliels papīra gabaliņš vienas pulvera devas iesaiņošanai.
- turziņa Neliels papīra maisiņš iesaiņošanai.
- lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- kosmētiskais remonts neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
- skapsmata Neliels tīruma gabals.
- spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
- bundžiņš Neliels, apaļš vīriņš.
- ķoncele Neliels, arī vecs, netīrs trauks.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums.
- lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- padīrāt Nelielu gabalu nodīrāt.
- laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai.
- dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām.
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību.
- peckelēties nemākulīgi krāsojot kļūt netīram.
- cibuks nenopietns vīrietis.
- čibuks nenopietns vīrietis.
- cybuks nenopietns vīrietis.
- murķis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- murķītis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- ataksofobija Nepamatotas, patoloģiskas bailes no slimības un netīrības.
- papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā.
- plūksnāšana Nepatīkama parādība iespiešanas laikā, kad iespiežamā krāsa turas stingrāk pie iespiežamās formas nekā papīra.
- smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
- braģags Nepatīkams, neuzticams vīrietis.
- vītra Nepatstāvīgs vīrietis (arī šāda sieviete).
- brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
- puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
- puišcilvēks Neprecējies vīrietis; puisis.
- puiša cilvēks neprecējies vīrietis.
- puišvīrs Neprecējies vīrietis.
- baltais pants neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs).
- riba nervīra.
- ložmetējžurnālistika Nesaudzīgi kritisks intervēšanas veids, piem., varasvīru "apberot" ar atmaskojošiem jautājumiem.
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
- ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
- maucinieks Netikls vīrietis, maukotājs.
- maukturis Netikls vīrietis, maukotājs.
- maukars Netikls vīrietis.
- maukuris Netikls vīrietis.
- maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis).
- čurksnis Netīra istaba vai mājoklis.
- ļepens Netīra kāja.
- lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums.
- leska Netīra skranda, driska; lupata.
- ķutūzis Netīra telpa ar visa veida atkritumiem.
- žakāties Netīrā ūdenī, dubļos plunčāties.
- blundžga Netīra ūdens bedre.
- salope Netīra un izlaidīga sieviete.
- elle Netīra vieta.
- sabari netīra vilna.
- steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- barifonija Netīra, nebrīva, smaga balss skaņa.
- utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu).
- čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis.
- čūslējs Netīra, piedrazāta vieta.
- šķītūzis Netīra, piegružota vieta.
- piegraulāt Netīram kļūt (par govi).
- sakrepēt Netīram kļūt.
- sakrēpēt Netīram kļūt.
- salekšēt Netīram kļūt.
- čablas Netīras kājas.
- čambas Netīras kājas.
- putākšņi Netīras putas.
- sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
- sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
- ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
- svēpurs netīrelis, smulis.
- ķezākls Netīrelis, smulis.
- ķēzeklis Netīrelis, smulis.
- kvēpelis Netīrelis, smulis.
- plekšis Netīrelis, smulis.
- svempis Netīrelis, smulis.
- svēpulis Netīrelis, smulis.
- ķepelis Netīrelis, šmulis.
- netīrumnieks Netīrelis.
- sivēnbrālis Netīrelis.
- šmucpinka Netīrelis.
- susārs Netīrelis.
- svintuss Netīrelis.
- tešķis Netīrelis.
- noskrepis Netīrens.
- muselis Netīri apģērbies cilvēks.
- ņeckas Netīri atkritumi (piemēram, zivju ķidas).
- pļūka Netīri dzeltens.
- makaronu fabrika netīri mati.
- duņains Netīri pelēkbrūns.
- dujans Netīri sirmi brūns; dujs.
- dujs Netīri sirmi brūns.
- žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
- netīrai Netīri.
- gānība Netīrība, apgānījums.
- lēkša Netīrība, nekārtība.
- lēkše Netīrība, nekārtība.
- lēkšņa Netīrība, nekārtība.
- kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā.
- cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds.
- vepris Netīrīga persona.
- slemete netīrīga sieviete.
- graule Netīrīga sieviete.
- ļapatka Netīrīga sieviete.
- lēkšķe Netīrīga sieviete.
- ļēpata Netīrīga sieviete.
- melluška Netīrīga sieviete.
- močka Netīrīga sieviete.
- šļecka Netīrīga sieviete.
- šņorka Netīrīga sieviete.
- snuotine Netīrīga sieviete.
- čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
- šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene.
- bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
- loska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
- ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
- slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
- služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
- sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
- lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete.
- plūds Netīrīgi ģērbies cilvēks.
- meļļi Netīrīgi, neglīti.
- rušķīgs Netīrīgs (par cilvēku).
- mīzalaste Netīrīgs bērns.
- surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību.
- dreņķis Netīrīgs cilvēks, pļēgurs.
- smurga Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- smurka Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- snurgulis Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- šmurga Netīrīgs cilvēks, šmurgulis.
- tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa.
- šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2).
- smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis.
- rūška netīrīgs cilvēks.
- blekte Netīrīgs cilvēks.
- čuļļa Netīrīgs cilvēks.
- graula Netīrīgs cilvēks.
- ķepaslis Netīrīgs cilvēks.
- kvēpoņa Netīrīgs cilvēks.
- leksis Netīrīgs cilvēks.
- murdulis Netīrīgs cilvēks.
- murza Netīrīgs cilvēks.
- pleska Netīrīgs cilvēks.
- ruška Netīrīgs cilvēks.
- rušķe Netīrīgs cilvēks.
- skredna Netīrīgs cilvēks.
- skretūzis Netīrīgs cilvēks.
- slauna Netīrīgs cilvēks.
- šmarla Netīrīgs cilvēks.
- smirdeklis Netīrīgs cilvēks.
- šmuceklis Netīrīgs cilvēks.
- svāķis Netīrīgs cilvēks.
- tarsla Netīrīgs cilvēks.
- uša Netīrīgs cilvēks.
- uška Netīrīgs cilvēks.
- darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu.
- mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
- slauksnis netīrīgs un nekārtīgs cilvēks.
- smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks.
- netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
- knorba Netīrīgs, mazs puika.
- čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- limza Netīrīgs, neizveicīgs radījums.
- šļecuks Netīrīgs, nekārtīgs bērns.
- blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
- časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- šļerpa Netīrīgs, nekārtīgs radījums.
- ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks.
- smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts.
- smerdūksnis netīrīgs, slikts radījums.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- smulīgs Netīrīgs.
- jēldroga Netīrīta droga, kurā atrodamas visas aktīvās sastāvdaļas.
- pitriņš Netīrītā sērskābe.
- nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē.
- žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
- šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
- ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns).
- stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis.
- steme Netīrs cilvēks vai priekšmets.
- čmo Netīrs cilvēks, kas ložņā pa izgāztuvēm.
- svāpulis Netīrs cilvēks, smulis.
- čarpa Netīrs cilvēks.
- naipulis Netīrs deguns.
- stemmene Netīrs drēbes gabals.
- aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
- melnkrekliņš Netīrs krekls; kāds, kas valkā netīru kreklu.
- kuļķis Netīrs māla trauks.
- ķuļķis Netīrs māla trauks.
- netīrums Netīrs plankums.
- snerglis Netīrs pusaudzis.
- repša Netīrs sivēns.
- bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
- žulga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
- žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
- porģis Netīrs šķidrums.
- porķis Netīrs šķidrums.
- žļuga Netīrs šķidrums.
- ķecele Netīrs trauks.
- ķenna Netīrs trauks.
- ķezele Netīrs trauks.
- pamedlinis netīrs ūdens pēc veļas mazgāšanas.
- žampa Netīrs ūdens.
- žolga Netīrs ūdens.
- žolka Netīrs ūdens.
- zompa Netīrs ūdens.
- žompa Netīrs ūdens.
- noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem; apskretis.
- apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
- svēps Netīrs, apkvēpis cilvēks.
- piķains netīrs, aplipis ar netīrumiem.
- torpulīgs Netīrs, ar kādu šķidrumu nosmērēts.
- sārnojs Netīrs, ar sārņiem pārklāts.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- žorga Netīrs, dubļains ūdens.
- melns Netīrs, duļķains (par ūdeni).
- žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens.
- jukna Netīrs, gļotains ūdens; lāmiņa.
- ķauzains Netīrs, kraupains.
- lēkšķains Netīrs, lēkšķēm aplipis.
- dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
- nespodrs Netīrs, neglīts.
- namēsnieks Netīrs, nejēdzīgs cilvēks.
- tošķis Netīrs, nekārtīgs cilvēks.
- čampīgs Netīrs, nekārtīgs.
- cūcisks Netīrs, nekārtīgs.
- čammains Netīrs, nekopts.
- lopīgs Netīrs, nelabs, slikts.
- kļumīgs Netīrs, nepieklājīgs.
- čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks.
- plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
- lesks Netīrs, nobružātām drēbēm.
- ļorstaks Netīrs, noplīsis cilvēks.
- blīma Netīrs, nosmērējies cilvēks.
- puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
- apsmulis Netīrs, nosmulējies.
- ruize netīrs, notašķījies bērns.
- čoka Netīrs, notašķīts caurums.
- ķezains Netīrs, notašķīts.
- lasks Netīrs, notašķīts.
- netīrens Netīrs, notašķīts.
- noturlīts Netīrs, notašķīts.
- plekšīgs Netīrs, notašķīts.
- tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks.
- smečkis Netīrs, notraipījies; smečka.
- smekšis Netīrs, notraipījies; smečka.
- smeškis Netīrs, notraipījies; smečka.
- smečka Netīrs, notraipījies.
- žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu).
- melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
- ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
- šņagains Netīrs, pilns ar nezālēm.
- slaumains Netīrs, pilns atkritumu.
- obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs.
- jēmains Netīrs, salipis, saķepējis (ar dubļiem).
- pļorza Netīrs, sastāvējies ūdens.
- zocka Netīrs, sastāvējies ūdens.
- mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
- pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
- pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
- pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
- biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
- nomurlītis Netīrs, smērējošs.
- nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe.
- šmucīgs Netīrs; netīrīgs.
- sušķains Netīrs; notraipījies.
- lezns Netīrs.
- sasekšķējis Netīrs.
- savalkāts Netīrs.
- smulains Netīrs.
- svīns Netīrs.
- plēvekļi Netīrumi (plēves, zirnekļu tīkli u. tml.).
- burzuls Netīrumi (puņķi) pie deguna.
- apķepe Netīrumi burta attēlā, kas iespiedumā iznāk kā traipi.
- šērva netīrumi uz ādas.
- sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem.
- ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
- krecumi Netīrumi, atkritumi; metāla kausējuma atbiras.
- ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā).
- gāņa Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gāneklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gānēklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gāniklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- mēķis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne.
- ķēka Netīrumi, dubļi.
- šekste Netīrumi, dubļi.
- ēkas Netīrumi, izkārnījumi (bērnu valodā).
- šerve Netīrumi, kreve, kraupe.
- šarve Netīrumi, kreve.
- šārve Netīrumi, kreve.
- šarva Netīrumi, netīrumu kārta.
- leze Netīrumi; ievainojuma krevele.
- šmuce Netīrumi; netīrība.
- riparija Netīrumi; zemisks gars un noskaņojums.
- naši netīrumi.
- kļuka Netīrumi.
- krešķi Netīrumi.
- mellums Netīrumi.
- melnums Netīrumi.
- mēsli Netīrumi.
- mušekli Netīrumi.
- netīrums Netīrumi.
- smurga Netīrumi.
- draugzna Netīrums (blaugzna) zirga krēpēs.
- nelabums Netīrums.
- rieboņa Netīrums.
- mazgāšana netīrumu atdalīšana un aizskalošana mazgājot, tīrot
- lātrīna Netīrumu bedre; netīrumu noteka.
- ripofāgija Netīrumu ēšana.
- leskus Netīrumu gabals.
- drauza Netīrumu kārta (uz miesas).
- šērve netīrumu kārta uz ādas.
- narr Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- narra Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- narva Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- plugata Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- kontaminācija netīrumu, mikrobu iekļūšana tīrkultūrā; brūces infekcija; piesārņojums.
- porgāt Netīrumus taisīt.
- porgāties Netīrumus taisīt.
- iedaris Neuzarts tīrums.
- iedars Neuzarts tīrums.
- nerakls Neuzirdināts (par tīrumu, zemi).
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- takāls Neuzticīgs vīrs.
- moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- čuža neveikla, netīrīga sieviete.
- uņēga Neveikls vīrietis.
- klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs.
- nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- žļampāt Nevērīgi staigāt (ar netīriem apaviem).
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- švikstains Nevienmērīgi apsēts tīrums ar brīviem laukumiem.
- bābiskums Nevīrišķīgums, gļēvums.
- pelnrušķe Nevīža, netīrele.
- lūžņa Nevīža, netīrelis.
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
- šabraks Nevīžīgs, nekārtīgi ģērbies vīrietis.
- šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- apofīts Nezāle, kas tīrumos vai dārzos ieviešas no apkārtējās dabas.
- atspenderis Nicīga palama vīrietim.
- čečerītis Nicīgs apzīmējums vīrietim.
- ķurza Nicīgs vīra apzīmējums.
- mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām.
- calamus Niedras spalva, ar ko senatnē rakstīja uz papīrusa un pergamenta.
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
- Tēnoka Nīna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An tAonach_).
- nierembergia Nīrembergijas.
- zirgu nīrembergija nīrembergiju suga ("Nierembergia hippomanica").
- ādaine No ādas darināta vīriešu ziemas cepure.
- kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
- melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
- lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- krepētais saiņošanas papīrs no cēlinātas celulozes izgatavots plāns krepēts papīrs, ko lieto dažādu izstrādājumu starplikām un iesaiņošanai.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- grenadine No granātābolu sīrupa gatavots augļūdens.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
- azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
- tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
- saķecēt No netīrumiem kļūt lipīgam.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- roža No papīra darināts zieds.
- virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
- vārkšļi No salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- grūdeņi No sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi.
- atšķirtnis No sievas atšķīries vīrs.
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
- kraftpapīrs No sulfātcelulozes ražots brūns ietinamais papīrs.
- kolotbnijs No terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu.
- pidžama no vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Irānā).
- sindetikons No želatīna un etiķskābes izgatavota bieza līme papīra un kartona līmēšanai ražošanas procesā.
- pabeigtuvas Nobeigums, darbu pabeigšanas dzīres.
- bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks.
- nosušķējis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
- nosušķis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- nomaukt Nodīrāt (ādu).
- novilkt Nodīrāt (ādu).
- aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai).
- apdīrāt Nodīrāt (virkni objektu).
- applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt.
- apdīrāt Nodīrāt, nobrāzt (novilkt ādu, nomizot, nolobīt mizu) visapkārt.
- nodīrēt Nodīrāt.
- noģērēt Nodīrāt.
- ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
- attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas.
- izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt (parasti istabu).
- krēps Nodriskāts, netīrs, pinkains.
- nočuknīt Nodzīvot netīrīgi, nevīžīgi.
- kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem).
- ieīrēties Noīrēt dzīvesvietu; kļūt par (dzīvokļa, mājas) īrnieku.
- nolīgt Noīrēt uz laiku (dzīvojamo platību).
- nomītēt Noīrēt.
- noņemt Noīrēt.
- projektūra Nokārums, pārsvīrums.
- izšāberēt Nokasīt, notīrīt.
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
- sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds.
- netīrīts Nolieguma divdabis --> tīrīt.
- vecene nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts.
- cinte Noma, īre.
- omāt Nomāt, īrēt.
- fiakrs Nomāta ekipāža; izīrējams pajūgs.
- atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
- nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru.
- nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt.
- nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu.
- saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām.
- nosmirkt Nonīkt (netīrībā, bez kopšanas).
- saņemt Nonomāt, noīrēt.
- koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- noģickāt Noplēst, nodīrāt.
- nopekstēt Noplukt, kļūt netīram.
- noplekstēt Noplukt, nonīkt, netīram kļūt.
- kā kvēps noputējis, nosmērējies; netīrs.
- marona Nora, tīrelis.
- andr- Norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu.
- andro- Norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
- hipergāmija norma, saskaņā ar kuru tēvam jāizprecina sava meita vīrietim ar augstāku statusu (zemāka sociālā slāņa sievietes laulība ar vīrieti no augstāka sociālā slāņa).
- hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti.
- atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu.
- Ziemeļjorkšīra Nortjorkšīra.
- hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
- Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs).
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks.
- novīkšīt Noslaucīt, notīrīt.
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
- kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks.
- appļekāt Nosmērēt (uzminot ar netīrām kājām).
- apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru.
- noķepēt Nosmērēties, aplipt ar netīrumiem.
- apšmulīties Nosmērēties, kļūt netīram.
- noplekšķināties Nosmērēties, kļūt netīram.
- plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram.
- čarpāties Nosmērēties, rakņāties pa netīrumiem.
- smaulis Nosmulējies, netīrs.
- ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
- nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
- saķerēt nosmulēties, kļūt ļoti netīram.
- magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri.
- nokārnīt Nospodrināt, notīrīt.
- aizpeķēt Nosprostoties, piepildīties ar netīrumiem, atkritumiem; aizķepēt.
- nosūtīt pa etapu nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
- nodzīrot Nosvinēt (dzīres).
- nošpapīrs Nošu papīrs.
- suļļāt Notaisīt netīru.
- struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot.
- kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
- kotēt Noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
- izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē.
- darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma.
- vīrusa signatūra noteikta vīrusa mašīnas koda binārais šablons. Lai pārbaudītu, vai programmas un datnes nav inficētas, pretvīrusu programma tās salīdzina ar zināmo vīrusu signatūru datu bāzi.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai.
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- šmucūdens Notekūdeņi; netīrais ūdens.
- elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas.
- apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas put).
- nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt.
- nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
- nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
- nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku.
- nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas.
- aplizgāt Notīrīt (zivi).
- noskruķēt Notīrīt ar greideri.
- nokruķēt Notīrīt ar kādu rīku (kruķi).
- noskruķēt Notīrīt ar kādu rīku.
- nobirstēt Notīrīt ar suku.
- nočotkavāt Notīrīt ar suku.
- nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu).
- atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala).
- satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2).
- nosatirīties Notīrīt sevi.
- nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku.
- izknosīties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem).
- izknotēties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem).
- apšķūrēt Notīrīt visapkārt, aptīrīt.
- nozvīņāt Notīrīt zivij zvīņas.
- brauķīt Notīrīt zvīņas.
- atlaucēt Notīrīt, nogludināt.
- nopost Notīrīt, nokopt, uzpost.
- nokoļļāt Notīrīt, nomazgāt.
- nosilt Notīrīt, nospodrināt.
- apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
- piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- nospodrināt Notīrīt.
- nošulināt Notīrīt.
- noposties Notīrīties, uzposties.
- notrausties Notīrīties.
- noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
- apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
- noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
- nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
- apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
- apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
- piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
- nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
- nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
- noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
- noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
- noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
- nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
- nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
- nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
- nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
- nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
- nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
- nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
- noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
- nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
- noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
- nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
- nogānīties Notraipīties ar netīrumiem.
- smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt.
- smekstēt Notraipīties netīrs.
- nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt.
- noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
- nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties).
- noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
- noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.).
- nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
- nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
- nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties.
- nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties.
- nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties.
- nočammāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nočollāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram.
- noķellāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noķollāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noļammāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noleskāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nomālēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
- lambazi Novalkātas un netīras drēbes, arī šādi apavi.
- stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram.
- nošļeperēties Novazāties, kļūt netīram.
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī.
- novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu.
- nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas.
- Nožāna pie Marnas Nožānsīrmarna, pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne").
- apbriedis Nožuvis un žūstot piebriedis (piem., ceļš, tīrums).
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
- apprecēt Ņemt (kādu) par sievu, par vīru.
- Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā.
- Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
- Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls.
- Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
- Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
- Pešita Oficiālais Bībeles tulkojums sīriešu valodā (5. gs.).
- Malus baccata ogābele jeb Sibīrijas ogābele.
- tetrahloroglekis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- oksfordširdouni Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- oksfordšires Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- oksfordšīri Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- oksfordšīrieši Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
- jauntīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jauntīreļi" iedzīvotāji.
- Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums.
- vectīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" iedzīvotāji.
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
- Verbascum olympicum Olimpa deviņvīruspēks.
- ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai.
- Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
- onkovīrusi Onkogēni vīrusi.
- onkolrēķins Onkolkonts - konts, kuru atver pret preču, vērtspapīru u. c. vērtību ķīlu.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- dīlings Operācijas ar valūtu vai vērtspapīriem (parasti starp bankām vai finanšu kompānijām).
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai.
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
- detoksikācija Organisma attīrīšanas kurss alkoholisma vai narkomānijas ārstēšanā.
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm).
- transformācija Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem.
- mezosaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām mēreni piesārņotos ūdeņos un piedalās ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
- saprobionti organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos; tiem ir liela nozīme ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
- katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī.
- alternatīvie hermafrodīti organismi, kuriem vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni attīstās dažādās dzīves cikla fāzēs.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
- kredītbirojs Organizācija, kas sniedz informāciju par klientu, kura nepieciešama viņa kredītspējas analīzei, un kas darbojas kā kredītu dokumentu klīringcentrs.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
- laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
- autogravīra Oriģinālgravīra, kuru mākslinieks veido pēc paša kompozīcijas.
- ose Osa - sievas (vīra) māte.
- oši Osis; vīra un sievas vecāku savstarpējs apzīmējums.
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
- nomakņāt Pabeigt apstrādāt purvainu tīrumu.
- dadīrāt Pabeigt dīrāt (kā) daļu.
- apkulstīt Pabeigt kulstīt, tīrīt linus.
- plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām.
- balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- aizduļķēt Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
- aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
- izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
- pliķēt Padarīt kailu, noplicināt (tīrumu).
- apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
- salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
- piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
- piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
- piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
- piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- pieķērnāt Padarīt ļoti netīru; pieķēpāt.
- pieķempāt Padarīt ļoti netīru.
- pieķēpāt Padarīt ļoti netīru.
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
- samelnot padarīt melnu, netīru.
- samelnināt Padarīt melnu, netīru.
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- piešmurgāt Padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku).
- pešmullāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt.
- piesmuļļāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru).
- pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
- aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
- sastrucināt Padarīt netīru un mitru (ar strutām).
- pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
- pietraipīt Padarīt netīru, aptraipīt.
- novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
- sašļurgāt Padarīt netīru, nosmērēt.
- lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
- sakārnīt Padarīt netīru, nosmulēt.
- smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
- saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
- sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
- sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
- sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
- sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
- sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
- sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
- piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
- šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
- noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
- nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
- parzāt Padarīt netīru, traipīt.
- savīšķēt Padarīt netīru; arī saburzīt.
- sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
- sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
- piecūkāt Padarīt netīru; piegružot, piemēslot.
- piejoksīt Padarīt netīru; piegružot.
- pieroidāt Padarīt netīru; piegružot.
- smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
- smulēt Padarīt netīru; traipīt.
- smurgāt Padarīt netīru; traipīt.
- pieķezināt Padarīt netīru.
- pieķockāt Padarīt netīru.
- pieļurbāt Padarīt netīru.
- piesmulēt Padarīt netīru.
- piešmurguļot Padarīt netīru.
- sašmurgāt Padarīt netīru.
- sašmurgulēt Padarīt netīru.
- sekšēt Padarīt netīru.
- šekšēt Padarīt netīru.
- šļurgāt Padarīt netīru.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- bāloties Padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt.
- smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
- smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
- sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
- aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli).
- notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
- notraipīt Padarīt traipainu, netīru.
- maskulinizēt Padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu.
- sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
- sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
- iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā.
- nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka.
- bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka.
- pagastnieks Pagasta amatvīrs.
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja.
- esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula.
- kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
- pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- smult pakāpeniski kļūt netīram.
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
- sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
- noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus.
- grieztavnieks Palaidņa vīrietis.
- beika Palama vīrietim.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
- vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
- Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu.
- izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
- kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
- nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
- nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat").
- šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta.
- mazgāšana panākšana (ar ūdeni un citiem līdzekļiem), lai ir tīrs
- tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas.
- saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
- nopeldināt Panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt.
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā).
- mellans Panetīrs.
- bēgt Panikā atkāpties (par karavīriem).
- kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
- pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla.
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
- valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas.
- pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
- Corydalis cheilantifolia paparžlapu cīrulītis.
- apvilkums Papes vāku apdare ar ādu, audeklu, papīru vai citu materiālu.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai.
- mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
- iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
- laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot.
- aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
- Betula papyrifera papīra bērzs.
- papes blīvums papīra blīvums lielāks par 400 g/m2.
- Broussonetia papyrifera papīra brūsoneja, jeb īstais papīrkoks.
- caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē.
- papīrdvielis Papīra dvielis.
- skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai.
- slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas.
- virslīmējums Papīra fabrikācijā līmētā virsējā kārta.
- gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās.
- salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība.
- šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
- šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
- B0 Papīra formāts 1000 x 1414 mm.
- C6 Papīra formāts 114 x 162 mm.
- A5 Papīra formāts 148 x 210 mm.
- C5 Papīra formāts 162 x 229 mm.
- B5 Papīra formāts 176 x 250 mm.
- A4 Papīra formāts 210 x 297 mm.
- C4 Papīra formāts 229 x 324 mm.
- B4 Papīra formāts 250 x 353 mm.
- A3 Papīra formāts 297 x 420 mm.
- C3 Papīra formāts 324 x 458 mm.
- B3 Papīra formāts 353 x 500 mm.
- A2 Papīra formāts 420 x 594 mm.
- A1 Papīra formāts 594 x 841 mm.
- A0 Papīra formāts 841 x 1189 mm.
- C0 Papīra formāts 917 x 1297 mm.
- divkāršloksne Papīra formāts A1 ar izmēriem 594x841 mm.
- papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu.
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
- gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^.
- dzeltēšana Papīra krāsas maiņa no balta uz dzeltenīgu gaismas un gaisa ietekmē.
- papīrs A4 papīra lapa 210 x 297 mm lielumā.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
- milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
- līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
- lapočka Papīra lapiņa.
- bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem.
- kantora līme papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
- līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- boga Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
- bogana Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
- bogans Papīra loksne.
- bogens Papīra loksne.
- bogins Papīra loksne.
- astotdaļloksne Papīra loksnes astotā daļa.
- dinformāts Papīra loksnes formāts ar malu garumu attiecību 1:1,4, kas aprēķināts no 1 m^2^ loksnes ir 841x1189 mm, ko salokot četrreiz iegūst A4 formātu 210x297 mm.
- grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes.
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
- risformāts Papīra lokšņu standarta formāti A0-A10, kur A0 = 841 x 1189 mm un katru nākošo iegūst lielāko malu dalot ar 2.
- normālformāti Papīra lokšņu standartizēti izmēri, piem A4.
- kartona blīvums papīra masa uz laukuma vienību robežās 150-400 g/m2.
- papīra naudas kurss papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
- papīra rublis papīra naudas zīme - viens rublis.
- asignācija Papīra naudas zīme.
- naudas papīrs Papīra naudas zīme.
- traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa.
- rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
- cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu.
- papīrrūpniecība Papīra rūpniecība.
- bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai).
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- C formāti papīra standarti aploksnēm, kur A formāti ir saskaņoti ar C formātiem – A4 loksne ietilpst C4 aploksnē.
- esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām.
- divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
- divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
- zoka Papīra turza, maiss.
- tītne Papīra tūta.
- marmorēšana Papīra un grāmatu iesējuma marmorveida malu iekrāsošana.
- adatgrāmatiņa Papīra vāciņi, ietvars ar adatu komplektu.
- starpināmais materiāls papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
- dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka.
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- papīrbalts displejs papīrbalts monitors.
- P/F Papīrfabrika (kopā ar nosaukumu, piem., P/F ražotne "Jugla").
- mizkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne; miskaste.
- gružkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- misene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- miskaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musarņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musars Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- muserņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musers Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musorene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musorņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- papīru grozs (arī kurvis) papīrgrozs.
- gruzčiks Papīrgrozs.
- papīrkurvis Papīrgrozs.
- mašīngluds Papīri ar papīra mašīnas gludinājumu, bez satinējuma.
- ievīstījums Papīri saldumu, cepumu u. c. preču iesaiņošanai.
- šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās.
- papīrmalkas sautēšana papīrmalkas iepriekšējā apstrāde ar tvaiku brūnās kokmasas iegūšanai.
- mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
- Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā.
- papīrmasas frakcionēšana papīrmasas sadalīšana frakcijās pēc šķiedru garuma.
- eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
- papīrmašīnas sieta galds papīrmašīnas daļa, uz kuras notiek papīrmasas atūdeņošana un papīrlentes veidošanās; sastāv no krūšuveltņa, reģistra daļas, sūckastēm, gaučveltņa un sieta.
- gaučveltnis Papīrmašīnas mitruma atsūkšanas iekārtas sastāvdaļa.
- reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
- sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%.
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets.
- asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
- bumažka Papīrnauda.
- bona Papīrnaudas aizstājējs (izlaiž valsts kase, vietējās varas institūcijas, firmas).
- papīrnieks Papīrnaudas gabals.
- valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana.
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- banknote papīrnaudas zīme, ko izlaiž valsts banka.
- papīra nazis papīrnazis.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja.
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- estampu papīrs papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju mitrā stāvoklī; lieto māksliniecisko gravīru izgatavošanai.
- līmētais papīrs papīrs ar ierobežotu ūdens vai ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
- nošu papīrs papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
- dekoratīvais papīrs papīrs ar krāsotu, gludu, krepētu virsmu vai zamšu, ādu, marmoru vai audumu imitējošu virsmu.
- apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē.
- elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu.
- tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā.
- tekstūru papīrs papīrs ar reljefu virsmu.
- siltumjutīgais papīrs papīrs ar siltumjutīgu pārklājumu; lieto reģistrējošiem aparātiem ar termopierakstiem.
- krepētais papīrs papīrs ar smalkām krokām un palielinātu stiepšanos (raujot).
- elektrostrāvas vadošā papīra pamatne papīrs ar sodrēju vai grafīta pildvielu un vienmērīgu elektrisko pretestību; lieto elektrotermiskā papīra izgatavošanai.
- marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem.
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
- veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm).
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
- Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
- izolācijas papīrs papīrs siltuma, skaņas, gaismas un elektroenerģijas izolācijai.
- spiedumturis Papīrs, audums, metāls u. c. materiāls uz kā iespiež.
- papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums.
- koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
- kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu.
- aizsargpapīrs Papīrs, kas paredzēts aizsardzībai.
- papīra pamatne papīrs, kas paredzēts tālākai apdarei, veidojot jaunu šķirni noteiktiem mērķiem.
- vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
- pašlīmējošais papīrs papīrs, kas pārklāts ar speciālu līmi no vienas puses.
- paškopējošais papīrs papīrs, kas sakomplektēts noteiktā lokšņu secībā, kopē attēlu no loksnes uz loksni bez kopējamā papīra palīdzības.
- daudzslāņu papīrs papīrs, kas sastāv no vairākiem slāņiem ar vienādu vai dažādu šķiedrvielu kompozīciju papīriem, kuri ražošanas procesā saistīti slapjā stāvoklī bez līmvielām.
- baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības.
- fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju: vaska papīrs.
- vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
- mulčpapīrs Papīrs, ko izmanto mulčēšanai.
- pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai.
- ruļļu papīrs papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
- lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
- kokvilnas papīrs papīrs, kura sastāvā ir vismaz 25% kokvilnas šķiedru.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu.
- papiers Papīrs.
- holenders Papīru fabrikās lupatu plucināmā mašīna.
- plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni.
- plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums.
- androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības.
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
- dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- carte blanche parakstīta tīra veidlapa, kurā tekstu var ierakstīt cita persona; neaprobežota pilnvara.
- kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
- alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
- Dendrobaena caliginosa parastā tīrumslieka.
- čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- Linaria vulgaris parastā vīrcele.
- Galerida cristata parastais cekulcīrulis jeb cekulainais cīrulis.
- deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- Verbascum thapsus parastais deviņvīruspēks.
- Desmodus rotundus parastais vampīrs.
- brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
- bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem.
- pakāpe Parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- papīra virsmas izturība parauga svara zudums gramos, ja tā virsmu ar spiedienu berž ar noteiktas markas smilšpapīru.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- avunkulokāla dzīvesvieta paraža matrilineārās sabiedrībās, saskaņā ar kuru laulātie apmetas pie vīra mātes brāļa.
- patrilineāra radniecība paraža noteikt bērna izcelšanos pēc vīriešu līnijas.
- patrilokālā laulība paraža, kur sieva pārgāja dzīvot pie vīra; radās laikā, kad notika pāreja no matriarhāta uz patriarhātu.
- sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu.
- kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības.
- ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā.
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris.
- urālu rase pārejas forma eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases senā kontaktjoslā, izplatīta starp Rietumsibīrijas tautām.
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē.
- maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu".
- nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
- apkļepēt Pārklāt ar dubļiem, netīrumiem.
- nolēkšķēt Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
- nolekšot Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
- nolezēt Pārklāties ar lielu netīrumu kārtu.
- ierēpēt Pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā.
- krept Pārklāties ar netīrumiem, kļūt netīram.
- aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
- aizmelnot Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
- aprebt Pārklāties ar netīrumiem.
- kļepēt Pārklāties ar netīrumiem.
- nosmekšēt Pārklāties ar netīrumiem.
- nosmekšēties Pārklāties ar netīrumiem.
- nosmekšķēt Pārklāties ar netīrumiem.
- nosmekšķēties Pārklāties ar netīrumiem.
- stēmēt Pārklāties ar netīrumiem.
- zeģēt Pārklāties ar netīrumu kārtu.
- apšervēt Pārklāties ar netīrumu slāni.
- aizsūbēt Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
- noplēkt Pārklāties ar putekļiem, netīrumiem vai zirnekļu tīkliem.
- apskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
- noskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
- apzelt Pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
- nostīgot Pārklāties ar zirnekļa tīkliem (par tīrumu).
- piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
- nokrebulēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- nokrepēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- debessbrūgans Pārlieku reliģiozs vīrietis.
- debessbrūtgans Pārlieku reliģiozs vīrietis.
- holandrisks Pārmantots tikai no vīriešu dzimuma; pārraidīts ar gēniem Y hromosomās.
- dzīres mēra laikā pārmērīga dzīrošana; dzīrošana, kad visapkārt ir posts, draud bojāeja.
- ginaikomastija Pārmērīga krūšu dziedzeru attīstība vīriešiem.
- ginekomastija Pārmērīga piena dziedzeru palielināšanās vīriešiem.
- pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
- fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
- pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt.
- deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana.
- flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
- kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
- radiācijas sterilizācija pārtikas produktu, iesaiņojuma materiālu, medikamentu un medicīnisko piederumu mikrobioloģiskās tīrības nodrošināšana, izmantojot jonizējošā starojuma baktericīdo iedarbību.
- E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- pārpucēt Pārtīrīt.
- destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
- destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt.
- uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai.
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
- artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla.
- aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- pēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus, parasti netīrumus uz grīdas.
- kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru.
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu.
- zobupasta Pasta zobu tīrīšanai.
- marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Ainažu jūrniecības veicināšanas biedrība pastāvēja 1899.-1940. g. ar mērķi veicināt visu jūrniecības nozaru attīstību, tā izdeva un izplatīja periodiskos izdevumus, piešķīra stipendijas biedrības biedriem, 1902. g. par tās savāktajiem līdzekļiem uzcelta Ainažu jūrskolas ēka.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā.
- sociālais mājoklis pastāvīga dzīvesvieta ar zemu īres maksu cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi.
- pašattīre Pašattīrīšanās.
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
- cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju.
- traktors paštaisīta ierīce čefīra vārīšanai.
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
- sociālā māja pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja, kurā dzīvokļus izīrē sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām vai ģimenēm (bāreņiem, invalīdiem, pensionāriem u. c.).
- sociālā dzīvojamā māja pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē sociāli maznodrošinātām personām un ģimenēm.
- sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
- verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana; empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
- pasatīrīties Patīrīt (1).
- pabirstēt Patīrīt ar suku.
- mizofobija Patoloģiskas bailes no netīrumiem vai notraipīšanās.
- androfobija Patoloģiskas bailes no vīriešiem; vīriešu nīšana.
- jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi.
- mizandrija Patoloģisks riebums pret vīriešiem.
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes.
- Ammomanes deserti pauguraiņu tuksnešcīrulis.
- kaļka Pauspapīrs.
- pauzpapīrs Pauspapīrs.
- nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus.
- eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- tētiņš Pavecāks puisis, vīrietis.
- lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā.
- grebums Paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra.
- gravējums Paveikta darbība, rezultāts --> gravēt; gravīra (1).
- ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
- svempele Pavirši saģērbusies, netīrīga sieviete.
- ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā.
- kodāt Pavirši, netīrīgi veikt darbu.
- kā saule pavisam skaidrs, neapšaubāms; morāli tīrs.
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa īrniekam), ka (tam) jāatstāj noīrētais dzīvoklis.
- uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa izīrētājam), ka atstāj noīrēto dzīvokli.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu.
- neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5).
- neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās.
- Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu.
- Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu.
- atkopties Pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.).
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku.
- empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
- Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
- klājjosla Pēdējā (augšējā) apšuves josla, t. s. šīrgaņģis.
- apjumības Pēdējā tīruma pļaušana.
- finālturnīrs Pēdējais, izšķirošais turnīrs (sporta sarīkojumā).
- novēle Pēdējās gribas rīkojums, ar ko mantojuma atstājējs kādai personai tieši vai netieši piešķīris kādu mantisku labumu no savas mantas, tā pamazinot mantojumu.
- pedikīre Pedikīra speciāliste.
- deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē.
- duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties.
- zilais karogs peldvietas kvalitātes sertifikāts, kas apliecina tās tīrības un servisa atbilstību visaugstākajiem standartiem.
- rapakivi Pelēks vai sārts granītporfīrs ar laukšpata kristālu ieslēgumiem; populārs būvmateriāls.
- šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme.
- ružģis pelnurušķis, netīrs, noniecināts zēns .
- čura Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- emisijas peļņa peļņa no vērtspapīru izlaides operācijām.
- dividende Peļņas tīrā daļa (pēc nodokļu atrēķināšanas), ko saņem uzņēmējsabiedrības dalībnieks vai akcionārs.
- pergaments Pergamentpapīrs.
- sviestpapīris Pergamentpapīrs.
- sviestpapīrs Pergamentpapīrs.
- aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars.
- aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- sarbāzs Persijā karavīrs kājniekos.
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
- salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri.
- fideikomisārs Persona, kam domāts piešķīrums no mantojuma pēc fideikomisa.
- deportieris Persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus.
- kvartīrmeistars Persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.).
- beneficiārs Persona, kas saņem ienākumus no sava īpašuma, ja tas nodots citas personas pārvaldīšanā saskaņā ar pilnvarojumu (izīrējot u. tml.).
- apziņotājs Persona, ko izmanto karavīru un civiliedzīvotāju apziņošanai stihisku nelaimju vai masu iznīcināšanas ieroču lietošanas draudu gadījumos.
- komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata.
- maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- Pasoišta Pesidžvesta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Pasaiste Thiar_).
- Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
- garaimi Pie kulšanas pirmie salmi, kurus noņem no klājiena bez smalkumiem - tīrus.
- bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
- viraginitāte Pie sievietēm novērojamas vīriešu īpašības.
- dzjadzja Pieaudzis vīrietis (ja par to runā vai to uzrunā bērns).
- pielampačot Piebradāt (ar netīriem apaviem).
- kvindecemvīru Piecpadsmit vīru.
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- birzums Piecus soļus plata tīruma sleja, ko apsēja vienā gājienā.
- pentandrija Piecvīrība, augi ar pieciem putekšņu trauciņiem, Linnēja sistēmas piektā šķira.
- dzīrot Piedalīties dzīrēs, uzdzīvot.
- lopužos iet piedalīties līgavas pūra lopu aizdzīšanā uz vīra mājām.
- piedāvāties Piedāvāt sevi vīrietim (par sievieti).
- babulnieks Piedzīvotājs, īrnieks (laukos).
- afidevits Piegādēs, vērtspapīru operācijās - rakstveida apliecinājums dokumenta īstumam.
- pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
- buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada.
- piekārnīt Piejaukt ar netīrumiem.
- čabāt Piejaukt netīrumus pie graudiem.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
- misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
- senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kavaljero Pieklājības forma, uzrunājot spāņu vīrieti.
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- žagargailis Piekrāpts vīrs, ragnesis.
- piekrecēt Pieķepēt ar netīrumiem.
- maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- piesust Pielipt ar netīrumiem.
- traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
- pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
- pietopelēt Piemīdīt ar netīrām kājām vai apaviem.
- saļēkāt Piemīdīt ar netīrām kājām.
- uzdīžļāt Piemīdīt ar slapjiem, netīriem apaviem.
- Sudrabkalniņš Piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas aizstāvēja Rīgu pret bermontiešu uzbrukumu 1919. g., atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu.
- androgalaktozēmija Piena atdalīšanās no vīrieša krūts dziedzera.
- burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem.
- ķerēt Pieņemt netīrumus, kļūt netīram.
- aizmaurāt Piepildīt ar netīrumiem (saslaukām).
- aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu.
- saķecēt Piepildīt ar netīrumiem.
- aizgult Piepildīties ar netīrību, aizsērēt.
- aizķēpēt Piepildīties ar netīrumiem, aizķept.
- aizķēpēties Piepildīties ar netīrumiem, aizķept.
- aizplekšēt Piepildīties ar netīrumiem, aizlipt.
- pieglezēt Piepildīties ar netīrumiem, aplipt ar netīrumiem.
- aizretināt Piepildīties ar netīrumiem.
- piesērēt Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
- šļamsti Piesārņojums, netīrumi.
- piebrūzēt Piesārņot (tīru ūdeni).
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
- pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu.
- piesmērējis Piesūcies ar mitrumu, netīrumiem.
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam.
- iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam.
- piesmadzēt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
- piesmagt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
- mirelis Piesviluma un dūmu pilns gaiss, kas rodas, tīrumā dedzinot nezāles.
- piešķira Piešķīrums.
- izknierēties Pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas.
- izpļūtināt Pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas.
- lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu.
- pundurtauta Pigmeji, tautu grupas gk. Āfrikas tropos ar pieaugušu vīriešu augumu līdz 150 cm.
- hepatovīrusi Pikornavīrusu ģints, ietver A hepatīta vīrusu.
- ķēpēt Pildīties ar netīrumiem, ķept.
- ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties.
- spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
- apkulstas Pilnīga linu iztīrīšana ar kulstekļa palīdzību.
- spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
- ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt.
- Ain Dehaba pilsēta Alžīrā (_Aïn Deheb_), Tijāratas vilājā.
- Abādla pilsēta Alžīrijā (_Abadla_), Bešāras (Bečāras) vilājā, 13600 iedzīvotāju (2008. g.).
- Abālesa pilsēta Alžīrijā (_Abalessa_), Tamanrāsetas reģionā, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Adrāra pilsēta Alžīrijā (_Adrar_), vilājas administratīvais centrs.
- Ain el Baida pilsēta Alžīrijā (_Aïn Beïda_), Ain Fakrūnas vilājā.
- Ain Būsīfa pilsēta Alžīrijā (_Aïn Boucif_), Midījas vilājā.
- Ain ed Defla pilsēta Alžīrijā (_Aïn Defla_), vilājas administratīvais centrs.
- Ain el Ibla pilsēta Alžīrijā (_Ain El Beli_), Džilfas vilājā.
- Ain el Berda pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Berd_), Sīdī Bil Abāsas vilājas ziemeļos.
- Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā.
- Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē.
- Ain Mlīla pilsēta Alžīrijā (_Aïn M'Lila_), Fakrūnas vilājas ziemeļu daļā.
- Ain Ūlmāna pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oulmene_), Satīfas vilājā.
- Ain Visāra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oussera_), Džilfas vilājas ziemeļu daļā.
- Ain Safra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Sefra_), Naāmas vilājas dienvidu daļā.
- Ain Tīmūšenta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Témouchent_), vilājas administratīvais centrs.
- Ain Tūta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Touta_), Bātnas vilājā.
- Ain Abida pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Abid_), Konstantinas štata dienvidaustrumos.
- Ain Bisāma pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Bessem_), Būīras vilājā.
- Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā.
- Ain Fakrūna pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Fakroun_), vilājas administratīvais centrs.
- Akbū pilsēta Alžīrijā (_Akbou_), Bidžājas vilājā.
- Annāba pilsēta Alžīrijā (_Annaba_), osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Arīsa pilsēta Alžīrijā (_Arris_), Bātnas vilājā.
- Afrūna pilsēta Alžīrijā (_El Affroun_), Blīdas vilājā.
- Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā.
- Ahdarīja pilsēta Alžīrijā (_Lakhdaria_), Būīras vilājā.
- Arbā pilsēta Alžīrijā (_Larba_), Blīdas vilājā.
- Bidžāja Pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī.
- Širšāla Pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
- Konstantina Pilsēta Alžīrijā ("Constantine"), valsts ziemeļaustrumu daļā, 544700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Gardāja Pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Vargla Pilsēta Alžīrijā ("Ouargla"), vilājas administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Agvāta Pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Timsāna Pilsēta Alžīrijā, 141600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Midija Pilsēta Alžīrijā, 145600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Blīda Pilsēta Alžīrijā, Alžīras piepilsēta tās dienvidrietumos, 180400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Zarzaitina Pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā).
- Džīdžila Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras krastā, 106300 iedzīvotāju 1998. g.
- Skīkda Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kenadza Pilsēta Alžīrijas rietumos ("Kenadsa"), Bešāras vilājā, 13500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bešāra Pilsēta Alžīrijas rietumu daļā ("Beschar"), vilājas administratīvais centrs, 165000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma.
- Vinza Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Ouenza"), pie Tunisijas robežas, Tibisas vilājas ziemeļos, 52700 iedzīvotāju (2008. g.).
- Tugūrta Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Bātna Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā ("Batna"), vilājas administratīvais centrs, 285800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Biskra Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, 201500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Satīfa Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, 249700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tibisa Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, pie Tunisijas robežas, 180600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
- Harraša Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Harrach"), Alžīras piepilsēta, 238000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tīzī Vuzū pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("Tizi Ouzou"), vilājas administratīvais centrs, 143900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Medeja Pilsēta Alžīrijas ziemeļos, vilājas administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (1998. g.).
- Erzīva Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Arzew"), naftas izvedosta Vidusjūras krastā, 91400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Muaskara Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Relīzāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Relizane"), vilājas administratīvais centrs, 123300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Tlemsena Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Tlemcen"), vilājas administratīvais centrs, 672500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Orāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, 837700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mustegānima Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā.
- Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Tijārata Pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Tiaret"), vilājas administratīvais centrs, 638000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Šelīfa Pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā, 157800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Džilfa Pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā, 181800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Djūsberi Pilsēta Anglijā ("Dewsbury"), Vestjorkšīras grāfistā, 62900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deri pilsēta ASV (_Derry_), Ņūhempšīras štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klērmonta Pilsēta ASV ("Claremont"), Ņūhempšīras štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Ņūhempšīras štata administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera Pilsēta ASV ("Dover"), Ņūhempšīras štatā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darema Pilsēta ASV ("Durham"), Ņūhempšīras štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eksetera Pilsēta ASV ("Exeter"), Ņūhempšīras štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemptona Pilsēta ASV ("Hampton"), Ņūhempšīras štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanovera Pilsēta ASV ("Hanover"), Ņūhempšīras štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Ņūhempšīras štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kīna Pilsēta ASV ("Keene"), Ņūhempšīras štatā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Ņūhempšīras štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra Pilsēta ASV ("Manchester"), Ņūhempšīras štatā, 110500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merimeka Pilsēta ASV ("Merrimack"), Ņūhempšīras štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milforda Pilsēta ASV ("Milford"), Ņūhempšīras štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Našua Pilsēta ASV ("Nashua"), Ņūhempšīras štatā, 87200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pelema Pilsēta ASV ("Pelham"), Ņūhempšīras štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Ņūhempšīras štatā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reimonda Pilsēta ASV ("Raymond"), Ņūhempšīras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Ņūhempšīras štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Ņūhempšīras štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Auszē Pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radkersburga Pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērnbaha Pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruka Pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doičlandsberga Pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenerca Pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Fehringe Pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feldbaha Pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju.
- Frīdberga Pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fronleitene Pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenfelde Pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gleisdorfa Pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāca Pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hartberga Pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jūdenburga Pilsēta Austrijā ("Judenburg"), Štīrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kindberga Pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Knitelfelde Pilsēta Austrijā ("Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēflaha Pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leibnica Pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leobene Pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līcene Pilsēta Austrijā ("Liezen"), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mariacelle Pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mircušlāga Pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Murava Pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mūreka Pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervelca Pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenmanna Pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlādminga Pilsēta Austrijā ("Schladming"), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Spīlberga Pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribene Pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trofaiaha Pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Foitsberga Pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veica Pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celtvēga Pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinē Pilsēta Beļģijā ("Ciney"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuvena Pilsēta Beļģijā ("Couvin"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dināna Pilsēta Beļģijā ("Dinant"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipvilla Pilsēta Beļģijā ("Philippeville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rošfora Pilsēta Beļģijā ("Rochefort"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valkūra Pilsēta Beļģijā ("Walcourt"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borena Pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žamblū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andene Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abū el Mātamīra pilsēta Ēģiptē (_Abū al Māțamīr_), Buheirātas muhāfazā.
- Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā.
- Akhnūra pilsēta Indijā (_Akhnūr_), Džammu un Kašmīras štatā.
- Šrīnagara Pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štatā, 894900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Džammu Pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Jammu"), Džammu un Kašmīras štata administratīvais centrs, 791000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Amīrīje pilsēta Irānā (_Amīrīyeh_), Semnānas ostānā.
- Adžabšīra pilsēta Irānā (_ʻAjab Shīra_), Austrumazerbaidžānas ostānā.
- Šīrāza Pilsēta Irānas dienvidos (persiešu val. "Shīrāz"), Farsas ostāna administratīvais centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Atlona pilsēta Īrijā (_Athlone_), Vestmītas grāfistes rietumos, 20200 iedzīvotāju (2011. g.); īru Balja Oha Luena (_Baile Átha Luain_).
- Leterkeni pilsēta Īrijā (_Letterkenny_, īru: _Leitir Ceanainn_), Donegolas grāfistē, 15400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meinūta Pilsēta Īrijā (angļu val. "Maynooth", īru val. "Maigh Nuad"), Lensteras provincē, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roskreja pilsēta Īrijā (angļu_Roscrea_; īru _Ros Cre_), Ofali grāfistē, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dūnliera Pilsēta Īrijas austrumos (īru val. "Dun Laoghaire"), Dublinas pasažieru osta Īrijas jūras krastā, 38800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Korka pilsēta Īrijas dienvidos (angļu val. _Cork_, īru val. _Corcaigh_), grāfistes administratīvais centrs, 119200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krasnojarska Pilsēta Krievijā, Austrumsibīrijā, osta Jeņisejas krastos, novada administratīvais centrs, 927200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Peveka Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omska Pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magadana Pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Novosibirska Pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska.
- Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada.
- Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
- Sūra Pilsēta Libānā (arābu: صور, Ṣūr, feniķiešu: צור, Ṣur), senāk Tīra (ivritā: צוֹר, Tzor, grieķu: Τύρος, Týros; latīņu: Tyrus), Dienvidlibānas muhāfazā, 117100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Gadāmisa Pilsēta Lībijā ("Ghadāmis"), oāze un pilsēta Lībijas ziemeļrietumos pie Alžīrijas un Tunisijas robežas, \~10000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā.
- Belfāsta pilsēta Lielbritānijā (_Belfast_), Ziemeļīrijas administratīvais centrs, kā arī Belfāstas apgabala administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija.
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eilsburija Pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Armā Pilsēta Lielbritānijā ("Armagh"), Ziemeļīrijā, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bārnsli Pilsēta Lielbritānijā ("Barnsley"), Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bedforda Pilsēta Lielbritānijā ("Bedford"), Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Kembridža Pilsēta Lielbritānijā ("Cambridge"), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.).
- Čestera Pilsēta Lielbritānijā ("Chester"), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Derri Pilsēta Lielbritānijā ("Derry"), Ziemeļīrijā, 107900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glostera Pilsēta Lielbritānijā ("Gloucester"), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Hereforda Pilsēta Lielbritānijā ("Hereford"), Anglijs rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hārforda Pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lestera Pilsēta Lielbritānijā ("Leicester"), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Linkolna Pilsēta Lielbritānijā ("Lincoln"), Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs, 93500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metloka Pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Lielbritānijā ("Newcastle"), Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē, 7400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ņūrī Pilsēta Lielbritānijā ("Newry"), Ziemeļīrijā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nortelertona Pilsēta Lielbritānijā ("Northallerton"), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prestona Pilsēta Lielbritānijā ("Preston"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Redinga Pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skārboro Pilsēta Lielbritānijā ("Scarborough"), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.).
- Šrūsberi Pilsēta Lielbritānijā ("Shrewsbury"), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Steforda Pilsēta Lielbritānijā ("Stafford"), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Troubridža Pilsēta Lielbritānijā ("Trowbridge"), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veikfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā.
- Vinčestera Pilsēta Lielbritānijā ("Winchester"), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Vustera Pilsēta Lielbritānijā ("Worcester"), Anglijā, Vusteršīras grāfistes administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Notingema Pilsēta Lielbritānijā (angļu val. "Nottingham"), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vorika Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā ("Warwick"), Vorikšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boltona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Dienvidaustrumu Lankašīras konurbācijā, \~200000 iedzīvotāju.
- Northemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ārmā pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Belimīna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Dangenona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Entrima pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Karikfērgusa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Kreigevona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Lārna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Limavadi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Ņūtaunebi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Oma pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs.
- Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs.
- Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs.
- Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs.
- Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
- Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
- Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs.
- Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs.
- Benbridža pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidu daļā, Bennas krastos, apgabala administratīvais centrs.
- Kušendola pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala austrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Strabāna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Īrijas pierobežā, apgabala administratīvais centrs.
- Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs.
- Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas.
- Zuerata Pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Fderika Pilsēta Mauritānijas rietumu daļā ("Fdérick"), Tīris Zemmūra vilājā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muzafarābāda Pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāmalla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Rāmallas un Bīras muhāfazas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā.
- Hamīs Mušaita pilsēta Saūda Arābijā, Asīras mintakā, 372700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Irkutska Pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas.
- Afrīna pilsēta Sīrijā (_‘Afrīn_), Halebas muhāfazas ziemeļrietumos.
- Abū ed Duhūra pilsēta Sīrijā (_Abū aḑ Ḑuhūr_, أبو الضهور), pilsēta Sīrijā, Idlibas muhāfazā.
- Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas.
- Ahterīna pilsēta Sīrijā (_Ahtarīn_), Halebas muhāfazā.
- Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē.
- Arīha pilsēta Sīrijā (_Arīḩā_), Idlibas muhāfazā.
- Ain el Arāba pilsēta Sīrijā (_ʻAyn al ʻArāb_), Halebas muhāfazas ziemeļaustrumos.
- Lādikīja Pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija.
- Kusaira Pilsēta Sīrijā ("Al Qusayr"), Homsas muhāfazā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raka Pilsēta Sīrijā ("Ar Raqqah"), muhāfazas administratīvais centrs, 168200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Deir ez Zora pilsēta Sīrijā ("Deir ez Zor", ديرالزور), Eifratas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 223200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Hama Pilsēta Sīrijā ("Hamāh"), muhāfazas administratīvais centrs, 427400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Dūma Pilsēta Sīrijā, Damaskas piepilsēta, 106100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Bāba Pilsēta Sīrijā, Halebas muhāfazā, 118000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Himsa Pilsēta Sīrijā, Homsas muhāfazas administratīvais centrs, 729700 iedzīvotāju (2003. g.); Homsa.
- Idliba Pilsēta Sīrijā, Idlibas muhāfazas administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ain el Fīdža pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā.
- Ain et Tīna pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā.
- Ain Mnīna pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā.
- Kāmišlī Pilsēta Sīrijas ziemeļaustrumos ("Al Qāmishlī"), Hasekas muhāfazā, 184200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Haleba Pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa.
- Aazāza pilsēta Sīrijas ziemeļu daļā (_A'zāz_, أعزاز ), Halebas muhāfazā, 31600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Vadmedenī Pilsēta Sudānā ("Wad Madanī"), Džazīras vilājas administratīvais centrs, 299900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Menākila Pilsēta Sudānā, Džazīras vilājā, 145400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Adlisvīle Pilsēta Šveicē ("Adliswil"), Cīrihes kantonā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Afolterne pie Albidas pilsēta Šveicē ("Affoltern am Albis"), Cīrihes kantonā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīlaha Pilsēta Šveicē ("Buelach"), Cīrihes kantonā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dītikona Pilsēta Šveicē ("Dietikon"), Cīrihes kantonā, 25300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dībendorfa Pilsēta Šveicē ("Duebendorf"), Cīrihes kantonā, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ebikone Pilsēta Šveicē ("Ebikon"), Cīrihes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eglizava Pilsēta Šveicē ("Eglisau"), Cīrihes kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Einzīdelne Pilsēta Šveicē ("Einsiedeln"), Cīrihes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elge Pilsēta Šveicē ("Elgg"), Cīrihes kantonā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greifenzē Pilsēta Šveicē ("Greifensee"), Cīrihes kantonā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grīningene Pilsēta Šveicē ("Grueningen"), Cīrihes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horgene Pilsēta Šveicē ("Horgen"), Cīrihes kantonā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilnava-Efretikona Pilsēta Šveicē ("Illnau-Effretikon"), Cīrihes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klotene Pilsēta Šveicē ("Kloten"), Cīrihes kantonā, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kisnahte Pilsēta Šveicē ("Kuesnacht"), Cīrihes kantonā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meilene Pilsēta Šveicē ("Meilen"), Cīrihes kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Opfikone Pilsēta Šveicē ("Opfikon"), Cīrihes kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Regensberga Pilsēta Šveicē ("Regensberg"), Cīrihes kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Regensdorfa Pilsēta Šveicē ("Regensdorf"), Cīrihes kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinava Pilsēta Šveicē ("Rheinau"), Cīrihes kantonā, 1320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rihtersvīle Pilsēta Šveicē ("Richterswil"), Cīrihes kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīti Pilsēta Šveicē ("Rueti"), Cīrihes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlīrene Pilsēta Šveicē ("Schlieren"), Cīrihes kantonā, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāfa Pilsēta Šveicē ("Staefa"), Cīrihes kantonā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tālvīle Pilsēta Šveicē ("Thalwil"), Cīrihes kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustere Pilsēta Šveicē ("Uster"), Cīrihes kantonā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Folgetsvīle Pilsēta Šveicē ("Volketswil"), Cīrihes kantonā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vādensvīle Pilsēta Šveicē ("Waedenswil"), Cīrihes kantonā, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valizelene Pilsēta Šveicē ("Wallisellen"), Cīrihes kantonā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vetcikona Pilsēta Šveicē ("Wetzikon"), Cīrihes kantonā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Collikona Pilsēta Šveicē ("Zollikon"), Cīrihes kantonā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vintertūra Pilsēta Šveicē (fr. "Winterthour", vācu, it. "Winterthur"), Cīrihes kantonā, 105500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīrihe Pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. "Zurich", vācu "Zürich", it. "Zurigo", retoromāņu "Turitg"), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monastīra Pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bādža Pilsēta Tunisijas ziemeļos, pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
- Akčakale Pilsēta Turcijā (_Akçakale_), Šanliurfas ilā pie Sīrijas robežas, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vāda pilsēta un oāze Alžīrijas austrumos (_El Oued_), vilājas administratīvais centrs, 134700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
- Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
- Arnštate Pilsēta Vācijā ("Arnstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
- Arterne Pilsēta Vācijā ("Artern"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auma-Veidatāle Pilsēta Vācijā ("Auma-Weidatal"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberka Pilsēta Vācijā ("Bad Berka"), Tīringenes federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādblankenburga Pilsēta Vācijā ("Bad Blankenburg"), Tīringenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkolberga-Heldburga Pilsēta Vācijā ("Bad Colberg-Heldburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfrankenhauzene Pilsēta Vācijā ("Bad Frankenhausen/Kyffhäuser"), Tīringenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkēstrica Pilsēta Vācijā ("Bad Köstritz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlangenzalca Pilsēta Vācijā ("Bad Langensalza"), Tīringenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībenšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlobenšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Lobenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzalcungene Pilsēta Vācijā ("Bad Salzungen"), Tīringenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzulca Pilsēta Vācijā ("Bad Sulza"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādtenštete Pilsēta Vācijā ("Bad Tennstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 2480 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berga Pilsēta Vācijā ("Berga/Elster"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berka Pilsēta Vācijā ("Berka/Werra"), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blakenhaine Pilsēta Vācijā ("Blakenhain"), Tīringenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bleiherode Pilsēta Vācijā ("Bleicherode"), Tīringenes federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Broterode-Trūzetāle Pilsēta Vācijā ("Brotterode-Trusetal"), Tīringenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Birgele Pilsēta Vācijā ("Bürgel"), Tīringenes federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Butelštete Pilsēta Vācijā ("Buttelstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 1320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Butštate Pilsēta Vācijā ("Buttstädt"), Tīringenes federālajā zemē, 2470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klingene Pilsēta Vācijā ("Clingen"), Tīringenes federālajā zemē, 1050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koburga Pilsēta Vācijā ("Coburg"), Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Tīringenes Meža, 41000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreisburga Pilsēta Vācijā ("Creuzburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dingelštate Pilsēta Vācijā ("Dingelstaedt"), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dornburga-Kamburga Pilsēta Vācijā ("Dornburg-Camburg"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ebelebene Pilsēta Vācijā ("Ebeleben"), Tīringenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenaha Pilsēta Vācijā ("Eisenach"), Tīringenes federālajā zemē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenberga Pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizfelde Pilsēta Vācijā ("Eisfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellriha Pilsēta Vācijā ("Ellrich"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erfurte Pilsēta Vācijā ("Erfurt"), Tīringenes federālajā zemē, 204900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihroda Pilsēta Vācijā ("Friederichroda"), Tīringenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gebezē Pilsēta Vācijā ("Gebese"), Tīringenes federālajā zemē, 2130 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēfele Pilsēta Vācijā ("Gefell"), Tīringenes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gērene Pilsēta Vācijā ("Gehren"), Tīringenes federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geiza Pilsēta Vācijā ("Geisa"), Tīringenes federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēra Pilsēta Vācijā ("Gera"), Tīringenes federālajā zemē, 95000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gesnica Pilsēta Vācijā ("Goessnitz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gota Pilsēta Vācijā ("Gotha"), Tīringenes federālajā zemē, 44300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāfentāle Pilsēta Vācijā ("Graefenthal"), Tīringenes federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greica Pilsēta Vācijā ("Greiz"), Tīringenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greisene Pilsēta Vācijā ("Greussen"), Tīringenes federālajā zemē, 3650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosbreitenbaha Pilsēta Vācijā ("Grossbreitenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Groseneriha Pilsēta Vācijā ("Grossenehrich"), Tīringenes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heilbāde-Heiligenštate Pilsēta Vācijā ("Heilbad Heiligenstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heldrungene Pilsēta Vācijā ("Heldrungen"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heringene Pilsēta Vācijā ("Heringen"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hermsdorfa Pilsēta Vācijā ("Hermsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hildburghauzene Pilsēta Vācijā ("Hildburghausen"), Tīringenes federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hiršberga Pilsēta Vācijā ("Hirschberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohenleibene Pilsēta Vācijā ("Hohenleuben"), Tīringenes federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilmenava Pilsēta Vācijā ("Ilmenau"), Tīringenes federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kāla Pilsēta Vācijā ("Kahla"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaltennordheima Pilsēta Vācijā ("Kaltennordheim"), Tīringenes federālajā zemē, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kindelbrika Pilsēta Vācijā ("Kindelbrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kelleda Pilsēta Vācijā ("Koelleda"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigzē-Rotenbaha Pilsēta Vācijā ("Koenigsee-Rottenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kranihfelde Pilsēta Vācijā ("Kranichfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langevīzene Pilsēta Vācijā ("Langewiesen"), Tīringenes federālajā zemē, 3440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauša Pilsēta Vācijā ("Lauscha"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lehestēne Pilsēta Vācijā ("Lehesten"), Tīringenes federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leinefelde Pilsēta Vācijā ("Leinefelde"), Tīringenes federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leitenberga Pilsēta Vācijā ("Leutenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Luka Pilsēta Vācijā ("Lucka"), Tīringenes federālajā zemē, 3940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Magdala Pilsēta Vācijā ("Magdala"), Tīringenes federālajā zemē, 1960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meiningene Pilsēta Vācijā ("Meiningen"), Tīringenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meizelvica Pilsēta Vācijā ("Meuselwitz"), Tīringenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Milhauzene Pilsēta Vācijā ("Muehlhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minhenbernsdorfa Pilsēta Vācijā ("Muenchenbernsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neihauza Pilsēta Vācijā ("Neuhaus am Rennweg"), Tīringenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neimarka Pilsēta Vācijā ("Neumark"), Tīringenes federālajā zemē, 460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Orla"), Tīringenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nordhauzene Pilsēta Vācijā ("Nordhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberhofa Pilsēta Vācijā ("Oberhof"), Tīringenes federālajā zemē, 1630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberveizbaha Pilsēta Vācijā ("Oberweissbach"), Tīringenes federālajā zemē, 1760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ordrūfe Pilsēta Vācijā ("Ohrdruf"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orlaminde Pilsēta Vācijā ("Orlamuende"), Tīringenes federālajā zemē, 1130 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plaue Pilsēta Vācijā ("Plaue"), Tīringenes federālajā zemē, 1830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pesneka Pilsēta Vācijā ("Poessneck"), Tīringenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ranisa Pilsēta Vācijā ("Ranis"), Tīringenes federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rastenberga Pilsēta Vācijā ("Rastenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remda-Teihele Pilsēta Vācijā ("Remda-Teichel"), Tīringenes federālajā zemē, 2960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remhilde Pilsēta Vācijā ("Roemhild"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronneburga Pilsēta Vācijā ("Ronneburg"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Roslēbene Pilsēta Vācijā ("Rossleben"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūdolštate Pilsēta Vācijā ("Rudolstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūla Pilsēta Vācijā ("Ruhla"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālburga-Eberdorfa Pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālfelde Pilsēta Vācijā ("Saalfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalkava Pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Škēlene Pilsēta Vācijā ("Schkoelen"), Tīringenes federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šleica Pilsēta Vācijā ("Schleiz"), Tīringenes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlezingene Pilsēta Vācijā ("Schleusingen"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlotheima Pilsēta Vācijā ("Schlotheim"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmalkaldene Pilsēta Vācijā ("Schmalkalden"), Tīringenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmēlne Pilsēta Vācijā ("Schmoelln"), Tīringenes federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zemmerda Pilsēta Vācijā ("Soemmerda"), Tīringenes federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zondershauzene Pilsēta Vācijā ("Sondershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zonneberga Pilsēta Vācijā ("Sonneberg"), Tīringenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štadtilme Pilsēta Vācijā ("Stadtilm"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatlengsfelde Pilsēta Vācijā ("Stadtlengsfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatroda Pilsēta Vācijā ("Stadtroda"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinaha Pilsēta Vācijā ("Steinach"), Tīringenes federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteibaha-Hallenberga Pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zūla Pilsēta Vācijā ("Suhl"), Tīringenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tambaha-Dītarca Pilsēta Vācijā ("Tambach-Dietharz"), Tīringenes federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tanna Pilsēta Vācijā ("Tanna"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēmara Pilsēta Vācijā ("Themar"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trefurte Pilsēta Vācijā ("Treffurt"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Triptisa Pilsēta Vācijā ("Triptis"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ummerštate Pilsēta Vācijā ("Ummerstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Faha Pilsēta Vācijā ("Vacha"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valtershauzene Pilsēta Vācijā ("Waltershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vazungene Pilsēta Vācijā ("Wasungen"), Tīringenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veida Pilsēta Vācijā ("Weida"), Tīringenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veimāra Pilsēta Vācijā ("Weimar"), Tīringenes federālajā zemē, 63300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīhe Pilsēta Vācijā ("Wiehe"), Tīringenes federālajā zemē, 1930 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenzē Pilsēta Vācijā ("Wissensee"), Tīringenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vurcbaha Pilsēta Vācijā ("Wurzbach"), Tīringenes federālajā zemē, 3220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cella-Melisa Pilsēta Vācijā ("Zella-Mehlis"), Tīringenes federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ceilenroda Pilsēta Vācijā ("Zeulenroda"), Tīringenes federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīgenrika Pilsēta Vācijā ("Ziegenrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jēna Pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.).
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve".
- kami Pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar jēra gaļas un garšvielu pildījumu.
- speķa pīrāgs pīrāgs ar speķa pildījumu.
- štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- pīrēgs Pīrāgs; speķa pīrādziņš.
- pīrags Pīrāgs.
- rausis Pīrāgs.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis.
- Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- štālhelmieši Pirmā pasaules kara vācu karavīru savienība, dibināta 1918. g., 1934. g. iekļāvās nacionālsociālistu organizācijās.
- pervaks pirmais uzlējums (gatavojot čefīru, stipru tēju u. tml.).
- Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
- bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā.
- petarde Pirotehnikā - ar pulveri pildīts papīra šāviņš, kas rada biežus sprādzienus.
- pīrss pīrsings.
- prabulis Pirtnieks, īrnieks, kas dzīvo pirtī.
- prabuls Pirtnieks, īrnieks, kas dzīvo pirtī.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- beīgelis Plācenis, pīrāgs.
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
- loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne.
- pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
- lapa plāna taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
- plastpapīrs Plāns ietinamais papīrs.
- krepēts medicīnas papīrs plāns krepēts papīrs ar lielu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto vairākās kārtās par pārsiešanas un saiņošanas materiālu medicīnā.
- vienkārtas filtrmateriālu papīra pamatne plāns papīrs ar normētu mitruma iesūkšanos; lieto cigarešu filtru materiālu izgatavošanai.
- alignīns Plāns papīrs ar rievotu virsmu un lielu mitruma uzsūkšanas spēju.
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
- lignīns plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu; lieto pārsiešanā.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- pergamīns Plāns, caurspīdīgs, izturīgs papīrs.
- rīspapīrs Plāns, ēdams papīrs, kas pagatavots no rīsa stiebriem, to izmanto kulinārijā.
- caurspīdīgais rasēšanas papīrs plāns, līmēts, caurspīdīgs papīrs rasējumiem ar zīmuli un tušu, kurus paredzēts pavairot (kopēt) ar retrogrāfijas paņēmienu.
- listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos.
- novelkamās folijas papīra pamatne plāns, stiprs, ļoti gluds, līmēts papīrs bez pildvielām; lieto folijas ražošanai.
- organoplastiķi Plastmasas, kas armētas ar sintētiskajām šķiedrām, sintētisko šķiedru papīru vai audumu; lieto konstrukciju materiālos un elektrotehniskajos materiālos.
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- turnīra plati svārki, nēsājami ar turnīru (1).
- Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
- Fogtlande Plato Vācijā ("Vogtland"), Tīringenē un Saksijā, starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem.
- Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m.
- Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
- Salairas skrausts platoveida augstiene Sibīrijas dienvidrietumos, Krievijā, garums — \~300 km, lielākais augstums — 621 m, stāva ziemeļaustrumu nogāze.
- Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
- džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas.
- izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
- breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot).
- plaukšņu Plaukšņu zāle - deviņvīru spēks.
- augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
- plejbojs Pleibojs - bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās.
- trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
- dirkāties Plēst, dīrāt (drēbes, papīru u. tml.).
- plaisir Plezīrs, izprieca, patika.
- plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- rītēt Plītēt, dzīrot.
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- plombjērs Plombīrs - saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas).
- soļploteris Ploteris, kas, izmantojot cipardatus, soli pa solim veido grafiskus attēlus, pārvietojot diskrētos momentos spalvu vai papīru, vai arī abus vienlaicīgi.
- pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt.
- čabgrabiņš Pļāpa (vīrietis).
- klabeklis Pļāpīgs vīrietis.
- mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks.
- atmetums Pļavā pārvērties tīrums.
- tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava.
- sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- lanksargs Pļavu un tīrumu sargs (muižā).
- podofilotoksīns Podofilīna aktīvā sastāvdaļa; lieto par pretvīrusu līdzekli.
- papīra formāti poligrāfijas papīra izmēru standarti.
- B formāti poligrāfijas papīra standarti plakātiem un lielformāta darbiem; B0 pamatizmēri ir 1414x1000 mm.
- A formāti poligrāfijas papīrs ar standarta izmēriem; A0 pamatizmēri ir 1189x841 mm, salocīts vienreiz, kļūst par A1 (841x594 mm), tas savukārt, salocīts vienreiz, kļūst par A2 (594x420 mm) utt.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros.
- gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs.
- pontonieris Pontonu daļas karavīrs, pontontiltu būves speciālists.
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika.
- Redīss Populārs varonis ķīniešu budisma mitoloģijā, Budas māceklis, kurš kļuva par svētvīru un ar Budas palīdzību atbrīvoja savu māti no elles.
- dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
- suspapīrs Porains papīrs (kā) susināšanai; arī dzēšpapīrs.
- dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
- pujāties Posties, tīrīties.
- bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti.
- projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas.
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- antrakotipija Pozitīvu kopiju izgatavošana pēc zīmējuma uz pārvedamā papīra.
- pozīcija Prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu.
- soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri.
- gudravecis Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs.
- ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- sievvīrs Precējies vīrietis.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- vīrgājums Precēti vīrieši.
- vest sievu mājā (arī mājās) precēties (par vīrieti).
- vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) precēties (par vīrieti).
- vīroties Precēties, iziet pie vīra.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs.
- sievinieks Precēts vīrietis.
- vīrenieks Precēts vīrietis.
- sievnieks Precēts vīrs.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
- reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
- tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība.
- realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
- O' Prefikss īru uzvārdos; nozīme - (kāda) mazdēls, pēcnācējs.
- spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis.
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma.
- Buclera prēmija prēmija Latvijas fotomākslas pamatlicēja M. Buclera piemiņai, ko Latvijas Fotomākslas biedrība 1987.-1997. g. piešķīra vienreiz gadā.
- brokātpapīrs Presēts papīrs ar metālisku virsmu, dažādu papes darbu aplīmēšanai.
- pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis.
- remantadīns Pretvīrusu līdzeklis, iedarbojas gk. uz gripas A tipa vīrusiem; lieto profilaksei, agrīnai ārstēšanai.
- amantadīns Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu genoma atbrīvošanos un tiek lietots pret gripas vīrusu.
- aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV.
- priekšdziedzera hipertrofija priekšdziedzera palielināšanās vecākiem vīriešiem; apgrūtina urinēšanu.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- Mac Prievārds skotu un īru uzvārdos ar nozīmi "dēls".
- priežu mētrājs priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
- spermatogonijs Primārā nediferencētā vīrišķā dīgļšūna.
- konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis.
- sitienprinteris printeris, kas ar drukāšanas mehānisma palīdzību, izdarot sitienus pa kopējamo lenti, drukā rakstzīmes uz papīra.
- lāzerprinteris Printeris, kas informāciju uz papīra atveido ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju.
- elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris.
- strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu.
- drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra.
- licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā).
- klīringa sistēma procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki klīringa centrā vai citā noteiktā vietā veic ar naudas vai finanšu instrumentu pārvedumiem saistītas informācijas vai dokumentu apmaiņu.
- dizažio Procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla.
- pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā.
- kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā.
- virusālā neitralizācija process, kurā antivielas vienas pašas vai kopā ar komplementu neitralizē vīrusu.
- afināža Process, kurā iegūst ļoti tīrus cēlmetālus.
- apsēklošana Process, kurā notiek sievišķo un vīrišķo gametu kontaktēšanās.
- neto masa produkta masa (tīrsvars) bez taras masas; neto.
- algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo par samaksu.
- pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina.
- pretvīrusu programma programma, ar kuru pārbauda datorā ievadāmās datnes, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas ar vīrusiem, kā arī atmiņas iekārtas, lai identificētu, izolētu un likvidētu tajās iekļuvušos vīrusos.
- vīrusu skeneris programma, kas aizsardzībai pret vīrusiem meklē binārus šablonus vai signatūras pazīstamiem vīrusiem, kuri sevi piesaistījuši izpildāmām programmām; šie šabloni pastāvīgi jāatjaunina.
- vakcīna Programma, kas nodrošina datora aizsardzību pret vīrusiem.
- vandalis programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību; atšķirībā no vīrusa, kurš sevi piesaista esošai izpildāmai programmai, vandalis pats ir izpildāma programma, ko var lejupielādēt no interneta.
- antivīruss Programmatūra, kas kontrolē datoru programmu darbību un novērš datorvīrusu izplatību.
- lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru.
- primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem.
- ļarva Prostitūta (arī par vīrieti).
- izsaukuma meitene prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumjus vīriešiem.
- anizogāmija Protozoju dzimumvairošanās, saplūstot divējādām dzimumšūnām - sievišķajām makrogametām un vīrišķajām mikrogametām.
- Prūši Prūšu ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- somatogēnās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies pēc dažādām somatiskām neinfekcijas slimībām un ir pamatslimības simptoms, piem., delīrijs, astēnija, hipohondrija u. c.
- evirācija Psihisks traucējums, kad vīrietim šķiet, ka viņš ir sieviete.
- fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
- pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus.
- katartisms Psihoterapijas paņēmiens; psihiskās attīrīšanās paņēmiens.
- ieguldījumu sabiedrība publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumu fondus, emitē ieguldījumu apliecības (vērtspapīrus, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību tiesības) un strādā ar tām.
- čalis Puisis, jauns vīrietis.
- zellis Puisis, jauns vīrietis.
- kļovais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
- kūlais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
- spicais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
- stilīgais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
- baigais ērglis puisis, vīrietis, kuram visi vēlas līdzināties
- džubaks Puisis, vīrietis.
- džubriks Puisis, vīrietis.
- jāņonkulis Puisis, vīrietis.
- kadrs Puisis, vīrietis.
- kentaurs Puisis, vīrietis.
- ķerlis Puisis, vīrietis.
- tipiņš Puisis, vīrietis.
- vērsis Puisis, vīrietis.
- džigits Puisis; vīrietis.
- puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši.
- puijāt Pujāt - tīrīties, posties.
- girlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija.
- ģirlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija.
- zobu pulveris pulveris zobu tīrīšanai.
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
- punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
- hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm).
- nānandrija Pundurvīriņi; maza auguma (līdz 130 cm) vīrieši.
- pupaite Pupājs; tīrums, kurā novāktas pupas.
- melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- plauskāt Purināt, dauzot tīrīt.
- izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
- papurināt Purinot patīrīt.
- Linaria purpurea purpursarkanā vīrcele.
- dos Pūrs romiešu tiesībās, laulību noslēdzot no sievas puses vīram nodotais īpašums ģimenes izdevumu segšanai.
- karbinieks Purva iztīrītājs.
- mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
- kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
- šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
- ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
- viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
- pīsāji Purvaina pļava, tīrums.
- pīsums Purvaina pļava, tīrums.
- purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu.
- bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- pusairu Pusairu īrējs - puskoka lēcējs.
- gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos.
- pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus.
- pusmīte Puse īres maksas.
- golfa zeķes pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem.
- pižuki Pusgari vīriešu svārki.
- Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis.
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums.
- Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā starp Grenlandi, Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu, platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km.
- fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra.
- svings Pušu savstarpējās kreditēšanas robeža mijieskaita (klīringa) norēķinos.
- bruzgas Putas; netīrumi; gruži.
- kājminas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- kājmiņas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- kājmines Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- androcejs Putekšņlapu (vīrišķo orgānu) kopa ziedā.
- svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu.
- apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta.
- pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs.
- elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
- vīkšināt Radīt skaņas kā plēšot apģērbu vai papīru.
- sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu.
- akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū.
- akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu.
- ambilineāra radniecība radniecības atzīšana, skaitot izcelmi gan pa sieviešu, gan pa vīriešu līniju.
- semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās.
- bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- afinācija Rafinēšanai paredzētā smalkā cukura iepriekšējā attīrīšana.
- lupis Ragainis, netikles vīrs.
- ruņģis Ragnesis, piekrāpts vīrs.
- slauna Raiba govs; netīra govs.
- ņockāties Rakņāties dubļos, mēslos, (mitros) netīrumos.
- ņorgāties Rakņāties netīrumos, dubļos.
- muļāties Rakņāties netīrumos.
- pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana.
- termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas.
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2).
- prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
- papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
- bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
- rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 1000 lapu.
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- rakstāmais papīrs rakstāmpapīrs.
- rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
- aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
- tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
- zilbju raksts raksts, kurā grafiskā zīme ir zilbes apzīmējums, piemēram, asīriešu, babiloniešu, hetu, persiešu valodā, rietumsemītu grupas valodās.
- skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
- kareivisks Raksturīgs karavīram.
- bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
- šķipelēt Rakt ar lāpstu; tīrīt ar lāpstu.
- raķetnieks Raķešu karaspēka karavīrs.
- forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu.
- noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
- raveklis Ravējamais tīrums.
- atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm.
- pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
- fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību.
- reduktāzes raudze reakcija piena labuma un tīrības noteikšanai.
- aptīrīties Refl. --> aptīrīt (1).
- attīrīties Refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam.
- attīrīties Refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam.
- iztīrīties Refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam.
- notīrīties Refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam.
- tīrīties Refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam.
- tīrīties Refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam.
- priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
- dienesta pakāpe reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem.
- rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
- drukājošie mēraparāti reģistrējošie mēraparāti, kas rezultātu izvada uz papīra ciparu veidā.
- Briežu ezers Reindīra ezers Kanādā, Lorensa augstienē.
- Briežezers Reindīra ezers Kanādā.
- Reinīrs Reinīra kalns.
- vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
- Igilizana Relīzāna - pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Ighil Izane").
- noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju.
- tepidārijs Remdenas temperatūras siltumnīca augiem (5-9 Reomīra grādi, t. i. \~6-11 Celsija grādi).
- aksiālā datortomogrāfija rentgentomogrāfijas veids, kad ar šauru rentgenstaru kūli iegūst izmeklējamā orgāna slāņu attēlu uz ekrāna, kurā ir jonizējošā starojuma detektori; ekrāns pievienots datoram, kas apstrādā rentgentomogrāfisko ēnu attēlu, iegūstot attēlu uz monitora ekrāna vai papīra.
- repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
- hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas.
- sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši.
- masīvā aknu nekroze reta vīrushepatīta komplikācija, kas var rasties pēc hepatotoksīnu iedarbības vai sakarā ar hipersensivitāti pret medikamentiem.
- eksudatīvā retinopātija retinopātija, parasti vienā aci jauniem vīriešiem; tai raksturīgi balti vai iedzelteni apduļķojumi, asinsvadu pārmaiņas, asinsizplūdumi, tīklenes atslāņošanās.
- Rēto Retota - pilsēta Īrijā (_Rath To_), tās nosaukums īru valodā.
- RJS Revolūcijas jaunatnes savienība (Sīrijā).
- pīrādzieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
- rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai.
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- reovīrusi Ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- apandrija Riebums pret vīriešiem.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Jarihbols Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, ko pielūdza Palmīrā, bija Palmīras svētavota aizgādnis.
- Malakbels Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, kuru pielūdza Palmīrā, līdzīgs grieķu Hēlijam.
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls.
- Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu.
- Vasjugaņje Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa Obas un Irtišas upstarpā, Krievijā, dienvidos tas pāriet Barabas stepē, lielākais augstums - 166 m vjl., 70% teritorijas aizņem purvi.
- Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst.
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas).
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
- Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai.
- faringokonjunktivīts Rīkles un konjunktīvas iekaisums, ko ierosina vīrusinfekcija.
- roidāties Rīkoties, darboties (ko) tīrot, kārtojot; veikt dažādus (parasti ar tīrīšanu, kārtošanu saistītus) saimniecības darbus.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
- unsvats Rīks pīpes tīrīšanai.
- grebtuvis Rīks zirga nagu tīrīšanai.
- birzāklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes.
- birzeklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes.
- morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
- Ceiruļs Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" (agrāk "Cīruļmuiža", arī "Ceiruļa muiža") nosaukums vietējā izloksnē.
- Cīruļmuiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums.
- Ceiruļa muiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums.
- Rozes Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" daļa.
- attīrīšanās Rituālas metodes, lai aizsargātos no mistiskas netīrības, grēka un citām nevēlamām parādībām.
- apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm.
- lūkas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkažas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūki Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkības Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkošanās Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
- aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
- robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs.
- piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas.
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
- lektisterniums Romiešu dzīres, kuru laikā dievu tēliem nesa pārtikas ziedojumus, ko novietoja uz atgultnēm tāpat kā viesiem.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
- genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- Pīks Romiešu mitoloģijā - meža dievība, Fauna tēvs un dievietes Pomonas vīrs.
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību.
- Tellumons Romiešu mitoloģijā - Tellūras vīrišķais pretpols.
- Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols.
- Tīrona zīmes romiešu stenogrāfija, ko izgudroja atsvabināts vergs Tīrons.
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
- kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai.
- manus Romiešu tiesībās ģimenes galvas neaprobežota vara; vīra vara, kādu likums tam dod.
- minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci.
- rotinieks Rota vīruss.
- lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes).
- Rota vīruss rotavīruss.
- grieži Rugāji - sakņu gali, kas pļaujot uz tīruma paliek.
- nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens.
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- kauks Rūķītis, mazs vīrelis.
- skrituļot Rullēt, veltnēt (tīrumu).
- polivinilhlorīda plēve ruļļmateriāls, ko izmanto telpu iekšējai apdarei, var būt ar papīra pamatni vai bez tās.
- šimbrālis Runā minētā vīrieša brālis; šā brālis.
- šimdēls Runā minētā vīrieša dēls; šā dēls.
- šimmāsa Runā minētā vīrieša māsa; šā māsa.
- šimmāte Runā minētā vīrieša māte; šā māte.
- šimpuika Runā minētā vīrieša puika; šā puika.
- šimskuķis Runā minētā vīrieša skuķis; šā skuķis.
- šimtēvs Runā minētā vīrieša tēvs; šā tēvs.
- šimveči Runā minētā vīrieša vecāki; šā vecāki.
- šaivīrs Runā minētās sievietes vīrs; šās vīrs.
- tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm.
- kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
- taukotnis Rupjmaizes pīrāgs.
- prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis.
- papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
- vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai.
- pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm.
- Kastire Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukuma variants.
- Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski.
- rūtiņburtnīca Rūtiņu burtnīca - burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- rūtiņklade Rūtiņu klade - klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
- saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus.
- slampāt sabradāt,savazāt slapju, piemīdīt netīru.
- pužeklis Saburzīts papīrs.
- bukolu sacelšanās sacelšanās pret Romu imperatora Marka Aurēlija laikā (m. ē. 2. gs. otrajā pusē), apspieda Sīrijas vietvaldis Avīdijs Kasijs.
- koskans Sacietējis, izžuvis, no sviedriem un netīrumiem kļuvis stīvs.
- sakrest Sacietēt netīrumos.
- sašekšķēt Sacietēt no netīrumiem.
- sašekstēt Sacietēt no netīrumiem.
- sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
- sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
- kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros.
- dupuris Sačokurējies vīriņš.
- dupurs Sačokurojies vīriņš.
- sabiržāt Sadalīt slejās (tīrumu).
- reitīt Sadalīt tīrumu birzēs.
- rūtēt Sadalīt tīrumu rūtēs.
- derenieks Saderināšanās dzīru viesis.
- derībnieks Saderināšanās dzīru viesis.
- derinieks Saderināšanās dzīru viesis.
- dernieks Saderināšanās dzīru viesis.
- atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
- uzpūdēt Sagatavot (tīrumu) sēšanai.
- iepost Sagatavot tīrumu sējai.
- desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās.
- Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.).
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
- dafnisms Saindēšanas ar zalktenēm: hemorāģisks gastroenterīts, delīrijs un kolapss.
- SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
- aizsargtituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
- vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
- defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- arbovirusāls Saistīts ar arbovīrusiem, tiem raksturīgs.
- empīrisks Saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs.
- empīristisks Saistīts ar empīrismu, tam raksturīgs.
- erektils Saistīts ar erekciju (vīrieša dzimumlocekļa piebriešanu dzimumuzbudinājuma laikā).
- herpētisks Saistīts ar herpesvīrusiem.
- poligāmisks Saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem.
- porfīrisks Saistīts ar porfīru, tam raksturīgs.
- satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- patrilokāls Saistīts ar tēva (vīra) cilti, dzīvesvietu.
- uroloģisks Saistīts ar urīnizvadorgāniem un vīriešu dzimumorgāniem, tiem raksturīgs.
- šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
- vīrišķs saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes
- vīrietisks Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs (1).
- virusāls Saistīts ar vīrusiem, tiem raksturīgs.
- sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus).
- saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus).
- virslūpa sāk plaukt sāk augt ūsas (vīrietim).
- kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts.
- vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
- kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
- kā cielava saka par jaunu , veiklu sievieti (reti - par vīrieti) ar vieglu, ašu gaitu.
- Adāma kostīmā saka par kailu vīrieti.
- Ādama uzvalkā saka par kailu vīrieti.
- kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu.
- rāceņus var sēt saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu).
- fui Saka par ko netīru; netīrs!
- spīdēt un laistīties saka par ko sakoptu, tīru spodru.
- (viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- (viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- kā brūtgāns saka par lepni ģērbušos vīrieti.
- kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti.
- kā kājauts saka par ļoti netīru drānu.
- ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu.
- kā magone saka par manāmi nosarkušu, piesarkušu sievieti (reti par vīrieti).
- kājas kā mālu mīcītājam saka par netīrām, ar zemi aplipušām kājām.
- cūku kūts saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
- kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu).
- kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
- kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu.
- tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
- (karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem.
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā ērglis Saka par staltu, drošu vīrieti.
- kā bajārs saka par staltu, iznesīgu vīrieti.
- kā briedis saka par staltu, spēcīgu vīrieti, par staltu gaitu.
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā ozols saka par stipru, spēcīgu, staltu vīrieti.
- velna puika saka par veiklu, enerģisku, pārgalvīgu vīrieti, viņa rīcību.
- iet meitās saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes.
- viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
- kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni.
- krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt.
- smags gaiss Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.
- varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis).
- kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti.
- kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs.
- kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
- kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns.
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- likt ragus saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- likt ragus saka, ja sieva krāpj, pieviļ vīru, pārkāpjot laulību.
- smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
- smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
- kā grāfs saka, ja vīrietis dzīvo labi, lepni, bez darba, ir grezni apģērbies.
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
- sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis.
- kāda rokas ir tīras saka, noraidot kāda līdzdalību nelikumīgā rīcībā; kāds ir ar tīrām rokām.
- kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to.
- apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas).
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- appucēt Sakopt; notīrīt.
- Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs.
- lēkšķēt Sākt aplipt ar netīrumiem, lēkšķēm.
- apkņudēt Sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības).
- aizkulstīt Sākt kulstīt (tīrīt) (linus).
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju, parasti apmetņa aizdarei.
- beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai.
- savējoties sakustēties (par papīriem gaisa kustības rezultātā u. tml.).
- Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības.
- Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
- Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km.
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m.
- Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija.
- Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos.
- Vaita Sala Lamanšā ("Wight"), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
- Ratlina sala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabalā, Ziemeļu šaurumā, 140 iedzīvotāju (2020 g.).
- Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija.
- Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā.
- Antūfīša sala Sarkanajā jūrā (_Antūfīsh, Jazīrat_), Jemenas teritorija.
- Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m.
- Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā.
- collocalia Salangsvīres.
- salanganas Salangsvīres.
- parfē Saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē; parfait.
- marmorkrēms Saldēdiens no olu dzeltenumiem, sīrupa, putukrējuma u. c.
- čurčhela Saldēdiens no riekstiem un vīnogu sīrupa.
- akmeņdzirnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (arī "Akmeņdzīras") iedzīvotāji.
- cīruļnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
- ielīkt Salīgt īrnieku.
- lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- staipekļi Salmi u. tml., kas izkaisās pa tīrumu nesot.
- fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai.
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas.
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums.
- Ļahova salas salu grupa Jaunsibīrijas salu arhipelāgā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, augstums - līdz 270 m.
- pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt.
- faršs Samalta zivju, medījumu vai mājlopu, mājputnu gaļa, ko izmantoja pildījumam pīrādziņos, pastētēs u. c.
- draņķes Samazgas, netīrs šķidrums.
- zolkams Samazgas, netīrs ūdens.
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- pamells Samērā netīrs.
- pabalts Samērā tīrs (parasti par apģērbu).
- patīrs Samērā tīrs.
- pusbalts Samērā tīrs.
- pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
- panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
- satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
- samosā Samosa - indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda.
- knaši Sanesas, netīrumi, kas palikuši pēc plūdiem.
- santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām.
- saūbēt Sapelēt, pārklāties ar netīrumiem.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- dekoratīvais saplāksnis saplāksnis, kas laminēts ar plēvju pārklājumu kombinācijā ar dekoratīvo papīru vai bez tā.
- sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
- saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
- applosīt Saplosīt, sadīrāt, saplēst.
- sakumpot saprecināt, izdot (pie vīra), savest kopā.
- brikets Sapresēts ķieģeļveida kurināmais no akmeņogļu smalknēm, kūdras, zāģu skaidām, avīžpapīra; brikete.
- garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem.
- stundenieks Sargs, sardzes karavīrs.
- stundinieks Sargs, sardzes karavīrs.
- virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu.
- eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
- Iris setosa sarkanais īriss.
- sarkanarmietis Sarkanās Armijas karavīrs (PSRS no 1918. gada līdz 1946. gadam).
- sarkangvards Sarkanās gvardes karavīrs (no 1917. gada līdz 1918. gadam).
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
- bārņi Sārņi, netīrumi.
- sārni Sārņi, netīrumi.
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
- sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt.
- samentēt Saslaucīt, satīrīt.
- kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa.
- norušķis Sasmērējies netīrs.
- samužināt Sasmērēt, padarīt netīru.
- salekšēt Sasmērēties, kļūt netīram, lipīgam un sacietēt.
- saķepēt sasmērēties, kļūt netīram.
- salekšķēt Sasmērēties, kļūt netīram.
- samužināties Sasmērēties, kļūt netīram.
- sapuņķēties Sasmērēties, kļūt netīram.
- sapuņķoties Sasmērēties, kļūt netīram.
- nošērvēt Sasmērēties; kļūt netīram; pārklāties ar netīrumiem.
- saspurdzenēties Saspīrenēties.
- saspīrenēties Saspīrināties.
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- apskrēdāt Sasprēgāt, kļūt saplaisājušam netīrības vai asa vēja iedarbības dēļ.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- Setifa Satīfa - pilsēta Alžīrijā.
- zatīra Satīra.
- kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu.
- vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
- sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- zatīrisks Satīrisks.
- apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt.
- vīrināties Saukt vīru.
- duļķainuma faktors Saules radiācijas vājināšanās raksturotājs atmosfērā – reālās atmosfēras un ideālas atmosfēras (tīra, sausa gaisa) dzidruma koeficientu logaritmiska attiecība.
- Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā.
- Hors Saules un debesu dievs seno ēģiptiešu mitoloģijā, Ozīrisa un Izīdas dēls; faraonu aizbildnis.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- Neubad Saulkrastu (Neibādes) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Amdeds sausgulne (vādī) Alžīrijā (_Amded, Oued_), Tamanrāsetas vilājā.
- Arifdžī sausgultne Alžīrijā (_Arefdji, Oued_), Tīndūfas vilājas ziemeļaustrumos.
- babiņa Sausi sīki koki, ko mežu tīrot izmanto žagaru malkā.
- babeņa Sausi sīki koki, ko, mežu tīrot, izmanto žagaru malkā.
- vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības.
- mazgāšanās sava ķermeņa, tā daļas tīrīšana laizot (vai citādi darbojoties) – par dzīvniekiem
- kapene Savākto akmeņu kaudze uz tīruma.
- makero Savedējs, suteners Francijā, vīrietis, kas parazitē uz prostitūtu rēķina.
- novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem).
- zaldātiņš Savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- morganātisks Savienojumā "morganātiska laulība": laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
- neogalēnisks Savienojumā "neogalēnisks preparāts": attīrīts izvilkums no augiem.
- papatači Savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- ģēda Savienojumā "riekstu ģēda" - riekstrozis, ķīris, sīlis.
- vīrup Savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties.
- kapteinis Savienojumā ar "pirmā ranga", "otrā ranga" vai "trešā ranga": dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- pļērkt Savienojumā ar "pļīrkt" izmanto lai raksturotu pļerkstošu skaņu.
- A Savienojumā ar skaitli apzīmē papīra formātu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
- rīru Savienojumos ar "rīro, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
- riru Savienojumos ar "rīru, rīro" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
- rīro Savienojumos ar "rīru, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
- kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
- Saviņji pie Oržas Saviņīsīrorža, pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge").
- Suveira Savīra - pilsēta Marokā.
- Mogadora Savīra, pilsēta Marokā.
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
- temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- kukurži sažuvušas māla pikas tīrumā.
- kukuži sažuvušas māla pikas tīrumā.
- agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts uz papīra vai magnētiskā lentē.
- litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē.
- sēte Sējas tīrums; apsēts lauks.
- savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā.
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
- putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi.
- testikuli Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri.
- testikuļi Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri.
- testikuls Sēklinieks, vīrieša dzimumdziedzeris.
- vibrosiets Sēklu tīrāmo un šķirojamo mašīnu siets, kas šķiro sēklas pēc platuma un biezuma un tiek darbināts vibrāciju režīmā.
- kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot.
- metatropisms Seksuālās attiecības, kur sievietei aktīva, vīrietim pasīva loma.
- pimpis Seksuāli ļoti aktīvs vīrietis.
- jebiķis Seksuāli parāk aktīvs vīrietis, kas bieži maina partneres.
- jāklis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis.
- hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
- virilizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem; androgenizācija; maskulinizācija.
- androgenizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem.
- Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_).
- mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C.
- salīties selīties, izplatīries.
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās.
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā.
- bloks Sena papīra daudzuma mērvienība: 1 b. = 25 papīra loksnes, 20 bloki = 1 rīse.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
- sacramentum Senā Romā zvērests, sevišķi karavīru.
- dublons Sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums).
- filistieši Sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija.
- sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
- tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga.
- koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus.
- simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē.
- duumvirāts Senajā Romā - valsts pārvaldības kolēģija, kas sastāvēja no diviem vīriem (duumviriem).
- velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri.
- duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās.
- centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu.
- albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus.
- stuprator Senajā Romā laulības pārkāpējs (vīrietis).
- coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- prīmāni Senajiem romiešiem vecākie, izveicīgākie karavīri.
- mamons Senajiem sīriešiem - bagātības un iedzīvošanās dievs.
- vanga Senāk Kursā tīrums triju lauku sistēmā.
- tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū.
- lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba.
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete.
- asīrieši Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
- Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai.
- reti Senas ķeltu-illīriešu ciltis, kas dzīvoja Alpos; 15 g. p. m. ē. pakļāva romieši.
- Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju.
- Kvindecemvīru priesteru kolēģija senās Romas institūcija (piecpadsmit vīru kolēģija), kuras galvenais uzdevums bija valstij kritiskos brīžos skaidrot dievu zīmes un senos tekstos atrast norādes uz problēmu risinājumiem.
- semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- Sangiļens Sengiļens, kalniene Dienvidsibīrijā.
- lohags sengrieķu armijas taktiskās vienības loha (~150 vīru) komandieris.
- jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai.
- Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks".
- megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu.
- dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem.
- Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem.
- hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma.
- asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie.
- erans Seniem grieķiem, dzīres, kurām katrs dalībnieks dod ēdienus; vēlāk - biedrība savstarpējiem pabalstiem vai kopējām izpriecām.
- linga Senindiešu mitoloģijā - dievišķā radīšanas spēka simbols, vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums, falliskā kulta izpausme.
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
- Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem.
- Tišja senindiešu mitoloģijā - zvaigznes Sīriusa nosaukums un kāds personāžs, acīmredzot dievišķais strēlnieks.
- Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti).
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- sobari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai; sabari.
- sabari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai.
- Maa Heru seno ēģiptiešu reliģijā cilvēks, kas spēj attaisnoties Ozīrisa viņsaules tiesā.
- lohs seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai.
- jan Seno ķīniešu mitoloģijā - gaišā, vīrišķā sākotne, parasti savienojumā "iņ un jan", kur iņ - tumšā, sievišķā sākotne.
- kontubernijs Seno romiešu armijas apakšvienība, 8 karavīri, kas dzīvoja vienā teltī.
- opcions Seno romiešu armijas karavīrs, kas prata lasīt un rakstīt, vismaz viens katrā centūrijā.
- triāriji Seno romiešu karaspēkā \~4.-2. gs. p. m. ē. vecākie karavīri, kas piedzīvojuši jau vairākus karus; kaujā viņi stāvēja trešā rindā.
- sagums Seno romiešu karavīru apģērba sastāvdaļa, apmetnis, kas līdzinājās ļoti īsai tunikai un bija ērts pārgājienos.
- fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti.
- invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata.
- illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla).
- Timgada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Timgad"), ko dibinājis Trajāns 100. g. p. m. ē., no VII gs. - drupas.
- Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.).
- Džemila Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, ko romieši dibināja 96. g. (Kikula), tagad drupas.
- Abīda Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajām pilsētām un reliģiskais centrs (Ozīrisa kults) Augšēģiptē, vairāku senu (XIV-XII gs. p. m. ē.) tempļu u. c. celtņu drupas.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta.
- Ašūra Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), Tigras labajā krastā ("Assur"), radusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.).
- Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi.
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha).
- jahonts sens rubīna un safīra nosaukums.
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus.
- koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes.
- pneimatiskā separācija separācija gāzu attīrīšanai no putekļiem.
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- septemvirats Septiņu vīru valdība.
- septiņvīrspēks Septiņvīre ("Phyteuma").
- phyteuma Septiņvīres.
- apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama.
- vārpainā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma spicatum").
- Hofmeistershof Serbigal - Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
- rokauts Servjete - drānas vai papīra autiņš lūpu noslaucīšanai vai drēbju aizsargāšanai ēdot.
- lēņa tiesības sevišķas tiesības lēņa kunga un viņa vīru attiecību kārtošanai, kas izcēlās franku laikos un R Eiropā bij spēkā apm. 1000 gadus.
- buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu.
- spodrpapīrs sevišķi gluds papīrs ar spodru virsmu; glancēšanas iekārtā apstrādāts spodrs papīrs.
- supertīrs Sevišķi tīrs.
- reindžers Sevišķu uzdevumu apakšvienības karavīrs (gk. ASV).
- Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- latentā shizofrēnija shizofrēnija, kam raksturīgi tīri shizofrēnijas simptomi, bet nav psihotisku shizofrēnisku epizožu vēstures; ietver stāvokli, ko ambulatoriski sauc par robežu, pirmspsihotisku, pseidoneirotisku un pseidopsihotisku shizofrēniju, kurā nav akūtu psihotisku epizožu.
- transcendentālais Sholastiskajā filozofijā - esamības aspekti, kas atrodas aiz garīgās, empīriskas pasaules robežām.
- Atragene sibirica Sibīrijas atragēne.
- Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai.
- Atriplex sibirica Sibīrijas balodene.
- abies sibirica Sibīrijas baltegle.
- Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis.
- Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu.
- Pinus sibirica Sibīrijas ciedrupriede.
- Elymus sibiricus Sibīrijas ciņuvārpata.
- Anthus gustavi Sibīrijas čipste.
- Draba sibirica Sibīrijas drojene.
- Picea obovata Sibīrijas egle.
- Geranium sibiricum Sibīrijas gandrene.
- sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
- sibernieks Sibīrijas iedzīvotājs.
- Nepeta sibirica Sibīrijas kaķumētra.
- Larix sibirica Sibīrijas lapegle.
- bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latvaņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- Heracleum sibiricum Sibīrijas latvānis.
- Zoothera sibirica Sibīrijas māņplušķis.
- Ligularia sibirica Sibīrijas mēlziede.
- Mertensia sibirica Sibīrijas mertensija.
- Ficedula mugimaki Sibīrijas mušķērājs.
- Prunella montanella Sibīrijas peļkājīte.
- Ziemeļāzijas rase Sibīrijas rase.
- Lactuca sibirica Sibīrijas salāts.
- šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- Iris sibirica Sibīrijas skalbe.
- Carpodacus roseus Sibīrijas svilpis.
- Trisetum sibiricum Sibīrijas zeltauzīte.
- Bombycilla japonica Sibīrijas zīdaste.
- Ziemeļsibīrija Sibīrijas ziemeļu daļa.
- sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- Scilla sibirica Sibīrijas zilsniedzīte.
- Dienvidsibīrija Sibīrjas dienvidu daļu.
- Sidībelabesa Sidī Bil Abāsa, pilsēta Alžīrijā.
- pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
- dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
- šelkogrāfija Sietspiedums - iespiedtehnikas veids, kurā krāsu caur dabiskā zīda iespiedformu izspiež uz papīra vai cita materiāla.
- otra puse sieva vai vīrs.
- ūdenspoliceja Sieva, kas seko dzērājam vīram.
- ietara Sievas brāļa sieva vai vīra brāļa sieva; brāļa sieva, svaine; ietaļa.
- kalavaris Sievas māsas vīrs.
- ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
- ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
- ķelavainis Sievas māsasvīrs, svainis.
- ķeliņš Sievas māsasvīrs, svainis.
- sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
- mātīce Sievas māte vai vīra māte.
- uztupis Sievas trešais vīrs.
- uztups Sievas trešais vīrs.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- svainiene Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- mātīca Sievas vai vīra māte.
- mātice Sievas vai vīra māte.
- mātīciņa Sievas vai vīra māte.
- mātiga Sievas vai vīra māte.
- osis Sievastēvs vai vīratēvs.
- špencelis Sieviešu blūze vai jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas, pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), liek, veido (to) divās vai vairākās kārtās
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā.
- maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā).
- COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances").
- dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība.
- dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās.
- prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu.
- krīža Sieviete netīrā apģērbā.
- seksponāts Sieviete vai vīrietis, kurš tiek uzlūkots kā iekāres objekts.
- sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam.
- puišinīca Sieviete, kam ļoti simpatizē vīrieši.
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos, manierēm un tualetēm cenšas patikt vīriešiem, pievērst sev viņu uzmanību.
- konkubīna Sieviete, kas dzīvoja ar vīrieti konkubinātā; mīļākā; draugaļa.
- žausteve Sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem.
- žaustītava Sieviete, kas ieleižas ar daudziem vīriešiem.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; ļaudava.
- vampirella Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
- vamps Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
- jauktava Sieviete, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākiem vīriešiem.
- markitante Sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus.
- sievišķs sievietei piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu “vīrišķais-sievišķais” pāra
- efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- ginandri Sievietes ar sekundārām vīriešu dzimuma pazīmēm (šauriem gurniem, ūsām, bārdu utt.).
- androidāls iegurnis sievietes iegurnis ar dziļāku un vairāk koniskas formas dobumu, ar ko tuvinās normālam vīrieša iegurnim.
- koķetēšana Sievietes klīrīga uzvešanās, lai patiktu vīrietim.
- andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda.
- mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
- pseidoarenija Sievietes pseidohermafrodītisms ar šķietamām vīrišķajām dzimumpazīmēm.
- ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets".
- pseidoginīms Sievietes vārds, ko kā pseidonīmu izmanto vīrietis.
- auglība sievietes, vīrieša, pāra vai iedzīvotāju kopuma fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- singāmija Sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana un kvalitatīvi jaunas šūnas (zigotas) izveidošanās apaugļošanās procesā.
- feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos.
- feminizācija Sievišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstīšanās vīrišķiem indivīdiem.
- jonitatva Sievišķo un vīrišķo dzimumorgānu izdalījumi, ko iegūst rituālajā dzimumaktā - maithunā.
- efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
- Dactylogyrus nanus sīkais daktilogīrs.
- santīms Sīkaudas vienība Alžīrijā, vienāda ar 0,01 Alžīrijas dināru.
- calandrella Sīkcīruļi.
- granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba".
- kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai.
- pikornavīruss Sīks (20-32 nm), pret ēteri izturīgs ribonukleīnskābes vīruss; pie to grupas pieder enterovīrusi un rinovīrusi.
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
- špricēšana Sīku, smalku punktu uzšļircināšana dažādos biezumos un nogulumos uz papīra vai iespiežamā laukuma ar otu un tušu.
- vīliņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- villiņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- Lullula arborea sila cīrulis.
- galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā.
- sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai.
- azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- Derketo Sīriešu mitoloģijā - dieviete, Semiramīdas māte, kas savu meitu bija atstājusi kalnos.
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
- atargatīda Sīriešu vārds, kas apzīmē dievieti māti, kas tika identificēta ar Veneru.
- SY Sīrija, valsts divburtu kods.
- SYR Sīrija, valsts trīsburtu kods.
- Asclepias syriaca Sīrijas asklēpija.
- Damaska Sīrijas galvaspilsēta, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), pirmās ziņas par šo pilsētu saglabājušās no 16. gs. p. m. ē., mūsu ēras 635 g. to ieņēma arābi, 1516.-1918. g. ietilpa Turcijā.
- Hibiscus syriacus Sīrijas hibisks.
- SANA Sīrijas informācijas aģentūra (angļu "Syria Arab News Agency").
- SYP Sīrijas mārciņa; Sīrijas Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
- Alhabors Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm; retāk lietots tās nosaukums, kas cēlies no arābu valodas.
- Kanikula Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm.
- Seirijs Sīriuss.
- Sīrijs Sīriuss.
- tēvuliņš Sirmgalvis, vecs vīrs.
- tēvulītis Sirmgalvis, vecs vīrs.
- vitenis Sirpjveida (cepts) pīrāgs.
- kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai.
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos.
- sīrupots Sīrupains.
- laižiņa Sīrups (bērnu valodā).
- cīraps Sīrups.
- cīrups Sīrups.
- seirups Sīrups.
- sīraps Sīrups.
- sīreps Sīrups.
- zīraps Sīrups.
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli; ihtiolsulfoskābes amonija sāls.
- sīrupveidīgs Sīrupveida.
- dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas.
- unilineāra izcelsme sistēma, kur radniecību atzīst tikai pa sieviešu vai tikai pa vīriešu līniju.
- pētniecība sociālajā darbā sistemātiska kādas parādības vai problēmas izpēte sociālajā darbā, lai sekmētu tās empīrisku un pierādījumos balstītu izpratni.
- vietvārdnīca sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; gazetīrs.
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.
- bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna.
- kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā.
- kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8).
- limpido Skaidri, gaiši, tīri.
- dzidroties Skaidroties, kļūt gaišākam, tīrākam.
- balts Skaidrs, morāli tīrs.
- ukrs Skaists, tīrs, vīrišķīgs.
- grafikators Skaitļotāja izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu.
- iespiedierīce Skaitļotāju izvadierīce datu iespiešanai uz papīra.
- zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme.
- šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa.
- šķelpone Skalbe; zilais īriss.
- iris Skalbes, arī īrisi.
- hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem.
- tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata").
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
- noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izskalot Skalojot padarīt tīru.
- pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna: skalojot notīrīt, attīrīt.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi.
- disijas Skandināvu mitoloģijā - zemākā dievību kārta, ko veido nomas un valkīras.
- Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs.
- Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi.
- sudrabskaņa Skanīga, tīra skaņa.
- svaigs Skanīgs, dzidrs, tīrs (par skaņu).
- sudrabskanīgs Skanīgs, tīrs (par skaņu); sudrabains.
- lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam.
- rokas skeners skeners, kura skenēšanas galviņu, kas izveidota kā rokā turama ierīce, lietotājs pārvieto pa skenējamo virsmu, piemēram, papīra lapu.
- hailenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs.
- heilenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs.
- banši Skotu un īru folklorā sievišķs gars, kura gaudas ārā aiz mājas sienām vēsta, ka kādam mājiniekam jāmirst.
- drancka Skranda; sīks papīra vai auduma gabaliņš.
- čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- skrandlācis Skrandains, netīrs cilvēks.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
- gove Skrāpis (govju tīrīšanai).
- govs Skrāpis (govju tīrīšanai).
- skrāpa skrāpis zirga apspalvojuma tīrīšanai.
- izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt.
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
- izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt.
- slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs.
- nošļacīt Slakot nolaistīt, notīrīt.
- torbulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
- torpulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
- smula slapjš, netīrs darbs; draņķa laiks.
- velēklis Slapjums, nedaudz netīrs.
- mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
- birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku).
- viškāt Slaucīt, tīrīt.
- saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
- pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
- noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
- apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu; slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- dižbāliņš Slavens un plaši pazīstams radu (saimes) vīrietis.
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- fenieši Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu; feniji.
- feniji Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu.
- (uz)likt ragus slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- uzlikt ragus slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- androcentrisms Sliecība skaidrot lietas un parādības no vīriešu skatpunkta, neievērojot sieviešu skatījumu uz tām.
- noraksts Slikta rokraksta pārrakstīšana tīrā, lai atvieglotu burtlicim darbu.
- vellmāte Slikta, ļauna sieviete; sievasmāte; vīramāte.
- kaļļa slikti, netīri putraimi.
- sūduski Slikti, netīri.
- baigais tēviņš slikts vīrietis.
- bļugains Slikts, dubļains, slapjš, netīrs.
- švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis.
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis).
- akūts hemorāģiskais konjunktivīts slimība, ko izraisa enterovīrusi.
- vīrusslimība Slimība, ko izraisa vīruss.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
- vīrusu slimības slimības, ko izraisa vīrusi; vīrusslimības.
- koprofilija Slimīga interese par netīrumiem, sevišķi par izkārnījumiem.
- ripofobija Slimīgas bailes no netīrumiem.
- satiriāze Slimīgi sakāpināta dzimumdziņa vīriešiem.
- dzimumnespēks Slimīgs stāvoklis, kad vīrietis nespēj veikt dzimumaktu vai veic to nepilnīgi.
- hospitālis Slimnīca (parasti karavīriem).
- prone Slinka un klīrīga sieviete.
- slarpata slinka, netīrīga sieviete.
- bambis Slinks vīrietis.
- stīveris Slinks, kūtrs vīrs.
- sūdbānis Slinks, netīrīgs cilvēks.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- TBE Smadzeņu plēves iekaisums, ko izraisa vīruss, kuru pārnēsā ērces.
- prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
- aizkalšana Smagas zemes tīruma pārklāšanās ar cietu garozu.
- prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas.
- meliss Smalkā cukura šķirne, ko iegūst no cukura rafinēšanas blakusprodukta - baltā sīrupa; šīs šķirnes cukurs.
- floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai.
- velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs.
- lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
- atvētes Smalkumi, pabiras, ko atšķir, labību tīrījot; atvētas.
- ģilze Smēķējamais papīrs.
- virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai).
- mužināt Smērēt, padarīt netīru.
- pečkāt Smērēt, padarīt netīru.
- šervēt smērēties, netīram kļūt.
- glass-paper Smilšpapīrs.
- pucpapīrs Smilšpapīrs.
- rašpapīrs Smilšpapīrs.
- šmirģeļpapīrs Smilšpapīrs.
- silainis Smilšu tīrelis.
- Lielais Rietumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos (angļu val. "Great Western Erg"), Alžīrijā, platība - \~80000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas kāpas.
- Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas.
- Ammomanes cincturus smiltāju tuksnešcīrulis.
- berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai.
- smirgļa papīrs smirģeļpapīrs, smilšpapīrs.
- smaulēt Smulēt, notaisīt netīru.
- šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt.
- pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks.
- sniegtīris Sniega tīrītājs.
- sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
- sniegvecis Sniegavīrs.
- sniegvīrs Sniegavīrs.
- dreņķe Sniegs un lietus vienlaikus; netīrība.
- Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ.
- SDPL Sociāldemokrātiskā un darba partija - angļu "Social Democratic and Labour Party" - mēreno nacionālistu partija Ziemeļīrijā, dibināta 20. gs. 60. gados.
- bobjors Solīds vīrietis.
- Lemminkeinens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - varonis, kas dzīrēs ierodas neaicināts.
- pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Sorda Sordsa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sord_).
- burzīt Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).
- ofseta gumija speciāla gumija, kas pārnes attēla novilkumu no ofseta iespiedformas uz papīra.
- komandoss Speciālas desanta vienības karavīrs (ASV, Lielbritānijā un dažās citās valstīs).
- filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai.
- sausais šampūns speciāls pūderis, ko ierīvē matos, lai tos iztīrītu bez mazgāšanas.
- šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
- spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- spēka mitriķis spēcīgs vīrietis.
- aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām".
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
- tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
- švarcs Spēcīgs, muskuļots vīrietis.
- pampars Spēcīgs, plecīgs vīrietis.
- amfierotisms Spēja iejusties vīrieša vai sievietes lomā vai abās vienā laikā.
- Herkuless Spēka vīrs, atlēts.
- Samsons Spēkavīrs.
- šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus.
- aki čiki papiriki spēle "akmens, šķēres, papīrītis".
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- kalps spēļu kārts ar jauna vīrieša (parasti karavīra, vasaļa) attēlu
- kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
- sperma Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums.
- trafaretspiedums Spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar rakeli caur iespiedformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla.
- balts kā sniegs spilgti baltā krāsā; ļoti tīrs; pavisam sirms.
- serpentīna Spīrālveida caurule dēstilējamā kublā.
- spirogyra Spirogīras.
- vītaļģes Spirogīras.
- Spirogyra catenaeformis spirogīru suga, kas izplatīta dīķos un grāvjos.
- Spirogyra tenuissima spirogīru suga, kas izplatīta dīķos un grāvjos.
- Spirogyra varians spirogīru suga, kas izplatīta dīķos un grāvjos.
- Spirogyra dubia spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra lutetiana spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra mirabilis spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra stictica spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra grevilleana spirogīru suga, kas mīt dzelzi saturošos purvu ūdeņos.
- Spirogyra inflata spirogīru suga, kas mīt dzelzi saturošos purvu ūdeņos.
- Spirogyra lagerheimii spirogīru suga, kas mīt dzelzi saturošos purvu ūdeņos.
- Spirogyra condensata spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
- Spirogyra maxima spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
- Spirogyra neglecta spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
- Spirogyra setiformis spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
- Spirogyra fluviatilis spirogīru suga, kas sastopama straujākos ūdeņos pie substrāta piestiprināta.
- piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
- ģērbināt Spodrināt, tīrīt, pušķot.
- spožināt Spodrināt, tīrīt.
- svilt Spodrināt, tīrīt.
- pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- baltums Spodrums, tīrība.
- izpletņu (arī izpletņa) lēcējs sportists, arī karavīrs, kas specializējies lēkšanā ar izpletni no lidaparāta; izpletņlēcējs.
- Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā.
- atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
- linu kulstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna mīstītu linu attīrīšanai no spaļiem un linšķiedras izlīdzināšanai.
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu.
- priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
- saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām).
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
- pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
- pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem.
- lēkšķāt Staigāt ar netīrām kājām.
- topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem).
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga; šīs pasugas dzīvnieks.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- vīrs kā briedis stalts un spēcīgs vīrietis.
- briedis Stalts vīrietis.
- vīrs kā ozols stalts, spēcīgs vīrietis.
- ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli.
- Stanovojs Stanovoja grēda, kalnu sistēma Austrumsibīrijā.
- norēķinu palāta starpbanku organizācija, kas ieskaita banku savstarpējās prasības, t. i. starpbanku klīringu.
- emisijas disažio starpība starp emitēto vērtspapīru nominālvērtību un emisijas vai realizācijas vērtību.
- neto pozīcija starpība starp klīringa sistēmas dalībnieka noteiktā laikposmā saņemto un veikto pārvedumu kopapjomu; ja šī starpība ir pozitīva, veidojas neto kredīta pozīcija jeb neto prasības, bet, ja šī starpība ir negatīva, veidojas neto debeta pozīcija jeb neto saistības.
- disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos.
- Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā ("Hauts Plateaux"), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos.
- Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra.
- FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā.
- IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics").
- IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics").
- IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry").
- olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- čelendžers Starptautisks tenisa turnīrs ar samērā nelielu balvu fondu.
- parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
- neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms).
- atraitnības koeficients statistiskais rādītājs, kurš atspoguļo atraitnības izplatību vīriešu un sieviešu kopumos.
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu.
- cilinderis Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
- cilindrs Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
- dižciltība Stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- puiškārta Stāvoklis, kad vīrietis nav precējies.
- endosimbioze Stāvoklis, ko novēro starp vīrusu un tā inficēto šūnu; šūnas dalīšanās ir traucēta, bet šūna netiek iznīcināta.
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- atspoļu stelles stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar atspoli.
- stenogravura Stenogravīra.
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
- izlējums Stereotipijā iespieduma plātnes pagatavošana no papīra matricas, ko novieto lejamā aparātā un aplej ar verdošu metālu.
- matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai.
- vazektomija Sterilizācijas metode vīriešiem, pārgriežot sēklas izvadceļus; vasektomija.
- GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss.
- šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
- mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus.
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- stiklpapiris Stiklpapīrs.
- ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā.
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
- katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons.
- diazotipā papīra pamatne stipri līmēts papīrs ar normētu virsmas uzsūkšanas spēju, caurspīdīgumu un gludumu.
- dokumentu papīrs stipri līmēts papīrs dažādu dokumentu iespiešanai.
- spēļu kāršu papīrs stipri līmēts, gaismnecaurlaidīgs papīrs ar lielu apmales stiprību.
- piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai.
- rasēšanas papīrs stipri līmēts, virsmā izturīgs, mašīngluds papīrs, paredzēts visu veidu rasēšanas darbiem un gleznošanai ar akvareļkrāsām.
- ciātijs Stipri reducēta ziedkopa, kurā ietilpst viens sievišķais zieds un reducēti (pa vienai putekšņlapai) vīrišķie ziedi.
- jaudasvīrs Stiprinieks, spēkavīrs.
- ozolvīrs Stiprinieks, spēkavīrs.
- tekstūrpapīra pamatne stiprs papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; lieto zīmējumu krāsošanai, kas imitē vērtīgu koku sugu struktūru.
- dambis Stiprs vīrietis.
- burka stiprs, plecīgs jauneklis, vīrietis.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā.
- štīrborts Stīrborts - labais borts.
- brožāties Strādāt kādu zemes darbu, kuru darot kļūst netīrs.
- poļļāties Strādāt netīru darbu.
- rušķēt Strādāt netīru darbu.
- dubļus brist strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus.
- gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- opalescence strauja gaismas izkliedes pastiprināšanās tīrās vielās kritiskā stāvoklī vai arī šķidrumu un gāzu šķīdumos kritiskā punkta tuvumā.
- rallijs strauja vērtspapīru tirgus cenas paaugstināšanās pēc tās iepriekšējas pazemināšanās.
- rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā.
- džiga Strauja, dzīvespriecīga īru deja.
- smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
- vektors Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā.
- aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals.
- izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku); sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt.
- bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās.
- sūdvedamais Sūdvedamais laiks - laiks mēslu vešanai uz tīrumiem.
- citomegalovīrusi Sugai specifisku vīrusu grupa, piederīga herpesvīrusu grupai; ierosina cilvēka, pērtiķu vai grauzēju saslimšanu.
- bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
- bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem.
- izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
- nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
- pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
- pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- mačalks Sūklis, vīšķis (mazgāšanai, tīrīšanai).
- saldinātās sulas sulas, ko iegūst, dabiskajām sulām pievienojot cukuru vai cukura sīrupu.
- kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa; bruto ienākums.
- ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh").
- romuļi Suņa romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- samojedi Suņu šķirne, kuru tās dzimtenē Sibīrijā izmanto kā kamanu vilcējus un briežu ganus.
- souvenir Suvenīrs.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā.
- tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma; tīrmasa.
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
- švinka Svārstīšanās, svīrāšanās.
- kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei.
- Dzelzs vārti Svētavots Cēsīs pie pansionāta "Cīrulīši".
- godasts Svētki, dzīres.
- ablava Svētki; dzīres, mielasts.
- debesbrūganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūgans Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtgans Svētulīgs vīrietis.
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
- svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
- uļavāt Svinēt; dzīrot.
- pirmā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti sviras šarnīra pretējās pusēs.
- otrā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti vienā pusē no sviras šarnīra.
- svire Svīre ("Apus apus").
- sviriņš Svīre ("Apus apus").
- svīriņš Svīre ("Apus apus").
- svīris Svīre ("Apus apus").
- zvīre Svīre ("Apus apus").
- Apus apus svīre, šīs ģints suga.
- šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus").
- čurkstis Svīre.
- svīra Svīre.
- apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta.
- apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints.
- svārstīkla Svirmehānisma loceklis, kam ir sviras veids un kas šarnīrveidīgi ir savienots ar statni un citiem mehānisma locekļiem.
- cypseloidinae Svīru dzimtas apakšdzimta.
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā.
- apodiformes Svīrveidīgie - putnu klases kārta.
- Garvēderi Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" otrs nosaukums.
- skalot Šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem).
- mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
- velt sniegavīru šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru.
- sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
- korespondencturnīrs Šaha turnīrs, paziņojot izcīnāmo partiju gājienus pa pastu.
- Dediona tilts šarnīra dzenošais tilts, kurā riteņu rumbu savstarpējais stāvoklis nav atkarīgs no balstiekārtas elastīgo elementu deformācijas.
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- šarnīrveidīgs Šarnīrveida.
- labais mika Šaubīgs, neuzticams vīrs.
- Termopilas Šaura aiza, kurā grieķu varonis Leonīds ar saviem karavīriem cīnījās ar persiešiem.
- pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
- locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai.
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- ūkņa Šaura, netīra istaba.
- goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
- Corydalis angustifolia šaurlapu cīrulītis.
- šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags.
- lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms.
- šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs.
- tītānija Šekspīram nāru karaliene.
- Šonona Šenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sionainn_).
- Šonona Šenona - upe Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
- alavīti Šiītu sekta Sīrijā.
- Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- šīrītējs Šīrīta.
- ričijas Šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām.
- Heteropatella lacera šīs ģints suga, kas mīt uz nokaltušiem parastās vīrceles stublājiem.
- Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža.
- Leuconostoc cremoris šīs ģints suga, kuras tīrkultūru izmanto piena produktu raudzēšanā.
- kājnieks Šīs ieroču šķiras karavīrs.
- vezumnieks Šīs karaspēka daļas karavīrs.
- šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē.
- elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot.
- šļura Šķidri netīrumi.
- duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
- filtrācija šķidruma sūkšanās caur porainu vidi; šķidruma attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem.
- lodūdens Šķidrums lodējamo virsmu tīrīšanai.
- ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes.
- azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā.
- papīra caurskate šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē; nosaka caurplūstošā gaismā.
- licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā.
- papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
- skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam.
- lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm.
- jūdītājs Šķīrējs, šķīrējtiesnesis.
- arbitrāža Šķīrējtiesa.
- šķīrējtiesnesis Šķīrējtiesas loceklis.
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
- arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko ieceļ valsts likumā paredzētajā kārtībā.
- probiviri Šķīrēju un rūpniecības tiesas locekļu nosaukums Itālijā.
- atšķirknis Šķīries vīrietis.
- viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
- geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
- intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām.
- atšķirule Šķīrusies sieviete (ar nicīgu pieskaņu).
- minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
- nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
- izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
- kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
- pagobols šnore ciema tīrumā.
- piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
- izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu).
- izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
- piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
- sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
- šropšīri Šropšīras aitas.
- šropšires Šropšīri.
- šropšīrietes Šropšīri.
- Dienviddakota Štats ASV vidusdaļā ("South Dakota", no 1889. g.), administratīvais centrs - Pīra, platība - 199552 kvadrātkilometri, 853000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark").
- Anšars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem; asīrieši to identificē ar galveno dievu Ašūru, krš bija visu dievu valdnieks.
- lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis.
- apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē.
- aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma.
- švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks.
- prastais (arī zemais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis; mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- zemais (arī prastais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis; mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- augstais (arī smalkais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž turīgie ļaudis; turīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- smalkais (arī augstais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kut sēž turīgie ļaudis; turīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- mītā Tā, ka brālis apprec māsasvīra māsu un māsa apprec brāļasievas brāli.
- īsvilnas Tāda (aita), kurai īr īsa vilna.
- maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
- divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- roidīgs Tāds (cilvēks), kas nemitīgi rīkojas, darbojas (parasti ko tīrot, kārtojot); darbīgs.
- dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- palielināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu).
- pamazināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu).
- balandains Tāds (lauks, tīrums), kur daudz balandu.
- bedekļains Tāds (lauks, tīrums), kur ir kurmju rakumi.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- gods Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams.
- biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- biržaiņš Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- kļikurains Tāds (šķidrums), kam ir daudz piemaisījumu, netīrumu.
- grāvijs Tāds (tīrums, zemes gabals), kur ir daudz grāvju.
- īsts vīrs tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
- supergēns Tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei.
- antihlors Tāds līdzeklis, ko lieto hlora atlieku iznīcināšanai audos, papīrā u. c., kas balināti ar hloru vai hlorkaļķiem.
- trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas.
- liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
- svaigs Tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
- dzidrs Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
- melnkājis Tāds, kam ir netīras kājas.
- kankarains Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- spilgttoņu Tāds, kam ir spilgti, arī tīri krāsu toni.
- spirgts Tāds, kam ir spilgti, tīri toņi (par krāsu).
- šarnīrveida Tāds, kam ir šārnīram raksturīgā konstrukcija, uzbūve.
- šķīstsirdīgs tāds, kam ir tīra sirdsapziņa.
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- aizsmakt Tāds, kam nav skanīguma; tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
- patenttīrs Tāds, kam piemīt patenttīrība.
- maskulinizēts Tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes.
- vīrišķīgs tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas fiziskās pazīmes
- pluskains Tāds, kam savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem); kankarains (2).
- ideāltipisks Tāds, kas atbilst (konstruētam) "tīram" tipam.
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
- ekotropisks Tāds, kas attiecas uz vīrusiem, kuri inficē un vairojas tikai specifiska saimnieka šūnās.
- antiretrovirāls Tāds, kas darbojas pret retrovīrusiem.
- divvīru Tāds, kas domāts diviem vīriešiem.
- dēlišķs Tāds, kas domāts vīrietim; vīriešu.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- monotropisks Tāds, kas ietekmē tikai vienu noteiktu baktēriju, vīrusu vai audu veidu.
- papīrains Tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm).
- papīraiņš Tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm).
- papīrbalts tāds, kas ir balts kā papīrs.
- īrisks Tāds, kas ir īru valodā; saistīts ar īriem, raksturīgs tiem.
- pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
- nodubļots Tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem.
- spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
- šmekšis Tāds, kas ir netīrs, notraipījies.
- apšņurcis Tāds, kas ir nevīžīgs, netīrs, apbružāts.
- veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
- plešķains Tāds, kas ir nosmērējies netīrumos.
- loģis Tāds, kas ir nosmulējies, netīrs.
- smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
- spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- kvēpains Tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem; arī netīrs.
- nomināls tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- pluskains Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā; noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām); kankarains(1).
- dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam.
- spodrs Tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies.
- pusaudekla Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu).
- sakretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis.
- saskretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
- polioklastisks Tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem.
- pretvīrusu Tāds, kas iznīcina vīrusus, novērš to iedarbību.
- andromimētisks Tāds, kas izraisa vīrieša pazīmes.
- bābisks Tāds, kas izturas, rīkojas nevīrišķīgi, gļēvi, muļķīgi.
- sastaigāts Tāds, kas lietošanas rezultātā kļuvis netīrs.
- nukleopetāls Tāds, kas meklē kodolu; vīrišķā pirmkodola kustība sievišķā pirmkodola virzienā.
- bezpapīrains Tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti).
- bezpapīraiņš Tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti).
- svaigs Tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
- nerafinēts Tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem.
- nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
- puspelēks Tāds, kas nav tīri izmazgāts.
- viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
- analerģisks Tāds, kas nerada alerģiju, anafilaksi vai sensibilizāciju, piem., attīrīts imūnserums.
- netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību.
- ļemma Tāds, kas neveikli un netīrīgi ēd.
- kungs Tāds, kas paredzēts vīriešiem.
- sakleķēt Tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem.
- virustatisks Tāds, kas pārtrauc vīrusu vairošanos.
- tīrīgs Tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku).
- saldatskais Tāds, kas pieder karavīram, kareivim; tāds, kas ir raksturīgs karavīram, kareivim.
- šimējs Tāds, kas pieder runā minētajam vīrietim; tāds, kas ir saistīts ar runā minēto vīrieti; šā.
- vīramējs Tāds, kas pieder vīram; tāds, kas saistīts ar vīru; vīra.
- digametisks Tāds, kas producē divu tipu gametas - sievišķās (ovocītus) un vīrišķās (spermatozoīdus).
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- patrilineārs Tāds, kas saistīts ar radniecību pēc tēva vai vīriešu līnijas.
- ķezeklīgs Tāds, kas saistīts ar vielām, kas rada traipus (par darbu); netīrs.
- tīrzelta Tāds, kas sastāv, ir izstrādāts no tīra zelta.
- sīrupains Tāds, kas satur sīrupu; tāds, kam ir sīrupa piedeva.
- arenogēns Tāds, kas spēj radīt vienīgi vīriešu dzimuma pēcnācējus.
- amfihromatisks Tāds, kas spēj uzrādīt kā skābei, tā sārmam raksturīgu krāsas reakciju, piem., pārvērst sarkano lakmusa papīru zilā un zilo sarkanā; ar amfotēru reakciju.
- žaka Tāds, kas šļakstās netīrā ūdenī.
- heterogametisks Tāds, kas veido dažāda tipa gametas, kurām atšķirīgas dzimumhromosomas; vīriešu dzimums ir heterogametisks (XY).
- sīrupveida Tāds, kas, parasti pēc stīgrības, ir līdzīgs sīrupam, atgādina sīrupu.
- adenovirusāls Tāds, ko izraisa adenovīrusi.
- netīrs Tāds, ko klāj netīrumi; tāds, kurā nav uzturēta tīrība.
- lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi (piemēram, par pļavām, ganībām, tīrumiem).
- slaukšņains tāds, kur ir daudz atkritumu (netīrumu).
- roidīgs Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; gružains.
- roidains Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs.
- roidaiņš Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs.
- uruļains Tāds, kur ir nezāles - tīruma gauri.
- vienlīniju Tāds, kur ir tikai viena virziena (parasti horizontālas) līnijas (piemēram, par burtnīcu, papīra loksni).
- sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
- liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- netīrs Tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku).
- kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
- tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
- anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
- porfīrveida Tāds, kura struktūrai ir porfīra veids.
- spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
- derglis Tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis.
- līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
- tīrs Tāds, uz kura ķermeņa daļām, apģērba nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā).
- zaņķēt Taisīt netīrumu bedri.
- karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
- taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem.
- Taulakta Tala - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tamhlacht_).
- Talakvora Talamora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tullach Mhor_).
- hemorāģiskais nefrozonefrīts Tālo Austrumu hemorāģiskais drudzis - endēmiska, vīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgi hemorāģiskās diatēzes simptomi un nieru sindroms - oligūrija, proteinūrija, eritrocīti, leikocīti un hialīnie cilindri urīnā.
- cīruļnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
- cīruļnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
- joništana Tantriskās jogas slepenajās mācībās smalkais enerģētiskais centrs, kas atrodas vīrieša starpenē.
- vīra Tantrismā psiholoģiskais vīrieša tips, kas atbilst iesvētīšanas otrajai pakāpei.
- divja Tantrismā psiholoģisks vīrieša tips, kas atbilst pirmajai - augstākajai - iesvētīšanas pakāpei.
- Verbascum blattaria tarakānu deviņvīruspēks.
- tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
- taška Tarba, soma; papīra turza.
- paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
- izīrētājs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
- pretinieks Tas (piemēram, karavīrs, karaspēks), ar ko cīnās (karā, bruņotā sadursmē).
- liesa Tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele.
- pabiras Tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis.
- okupants Tas (piemēram, valsts, karavīru kopums), kas īsteno okupāciju vai piedalās okupācijas īstenošanā.
- investīciju instruments tas viss, kur tiek investēts kapitāls, piemēram, vērtspapīros, sertifikātos, apdrošināšanas polisēs, precēs un uzņēmumos.
- sekša Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sekše Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sekšis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sešķis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sekšelis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis.
- mēķis Tas, kas ir notraipījies, netīrs.
- pluncis Tas, kas nepiešķir lielu nozīmi tīram apģērbam.
- sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
- Tūra Tauera - pilsēta Īrijā, Korkas grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- krēpele Taukos vārīts pīrāgs.
- šaviji Tauta Alžīrijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas.
- teptjari Tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem.
- asīrieši Tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas.
- kurdi Tauta, etniski tuva irāņiem, Kurdistānas (aizņem daļu Turcijas, Irānas, Irākas, Sīrijas) pamatiedzīvotāji, runā kurdu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- marieši Tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- sīrieši Tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (gk. sunnīti).
- bezdeļi Tautas nosaukums tīrumu tīteņiem.
- TVK Tautas vīru koris.
- heti Tautas, kas 18.-12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā; runāja hetu valodā.
- hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- evenki Tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā, runā evenku valodā, ticīgie - pareizticīgie, daļa - lamaisti (Aizbaikālā).
- druzi Tautu grupa Sīrijā, Libānā un Izraēlā; runā arābu valodā; savdabīga reliģija ar islāma un kristietības elementiem un panteisma un skaitļu mistikas iezīmēm.
- salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- tavvecais Tavs vīrs; tevvecais.
- tevvecais Tavs vīrs.
- Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade.
- Jēkabvalks Tebras kreisā krasta pieteka Lažas pagastā, augštece Cīravas pagastā, garums - 8 km.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- koagulants tehniskais nosaukums vielām, ko lieto dzeramā ūdens attīrīšanai ar koagulācijas metodi.
- diazotipija tehniskās fotokopēšanas paņēmiens no pozitīva uz speciāla papīra, kas pārklāts gaismjutīgu slāni, kura pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi; izmanto tehniskās dokumentācijas pavairošanai.
- dekolāža Tehnisks paņēmiens jaunākajā avangarda mākslā, kas izpaužas kā uzlīmēta papīra atraušana, atplēšana, kā darbība, kas ir pretēja kolāžai.
- minilaboratorija Tehnoloģiskā aprīkojuma komplekss automatizētai fotomateriālu apstrādei un fotoattēlu kopēšanai; sastāv no diviem patstāvīgiem blokiem - fotofilmu apstrādes procesora un fotoattēla kopēšanas ierīces (printera) un fotopapīra apstrādes procesora.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā; teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
- iespiešana Teksta un attēlu pavairošana, kas notiek, iespiedformu ar krāsu piespiežot papīram.
- mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas.
- bruka Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
- rukata Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
- rukums Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
- karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- mimeogrāfija Tekstu pavairošanas paņēmiens; teksts jāuzraksta uz speciāla vaska papīra ar metāla smaili.
- Gora Tektoniska beznoteces ieplaka Rietumāzijā, Sīrijā un Jordānijā, Sarkanās jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - \~400 km, platums - līdz 25 km, stāvas, līdz 1400 m augstas nogāzes.
- Turgajas garenieplaka tektoniska ieliece Turgajas plato vidienē, Kazahstānā, savieno Rietumsibīrijas līdzenumu ar Turānas zemieni, garums — 800 km, platums — 20-75 km, stepe, pustuksnesis.
- Beka Tektoniska ieplaka Rietumāzijā, starp Libāna grēdu un Antilibāna kalnu masīvu, Libānā un Sīrijā, Nāves jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - 150 km, platums - 10-15 km, augstums - 700-1000 m.
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- kenākuls Telpa romiešu mājas 2. stāvā, kur ēda pusdienas; vēlāk 2. stāva izīrējamais dzīvoklis.
- reomīrs Temperatūras mērvienība pēc Reomīra skalas.
- Tjamplmora Templmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Teampall Mor_).
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- Tenīss Tenis - vīrieša vārda variācija.
- buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
- Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju.
- Urāli Teritorija starp Austrumeiropas un Rietumsibīrijas līdzenumu, kalnu sistēma, kas ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas >2000 km, platums - 40-150 km, augstākā virsotne - 1895 m.
- auglīgais pusloks teritorijas Tuvajos Austrumos (mūsdienu Turcija, Izraēla, Irāka, Irāna, Sīrija, Ēģiptes ziemeļdaļa), kuras bija izvietotas it kā puslokā; tajās ap 6000. g. p. m. ē. sākās pāreja uz ražotājsaimniecību.
- Durlasa Tērlesa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Durlas_).
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
- Magreba Termins, ko lieto, lai apzīmētu Āfrikas ziemeļrietumu daļu - Maroku, Alžīriju un Tunisija.
- termiņlapa Termiņu kontrollapa - neliela, parasti 75 x 105 mm papīra lapa, kas ielīmēta grāmatas vāka iekšpusē, ar atzīmi, kad grāmata jāatdod.
- parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.).
- kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
- termohigrograma Termohigrografa papīra lenta, uz kuras atzīmēta gaisa temperatūras un relatīvā mitruma gaita.
- polivinilacetāts Termoplastisks, amorfs polimērs [-CH2-CH(OCOCH3)-]n ar labu adhēziju pret koksni, papīru, stiklu u. c.
- androstāns Tetraciklisks ogļūdeņradis, vīrieša dzimumhormonu pamatviela.
- amfimikse Tēva un mātes pazīmju sajaukšanās, savienojoties vīrieša un sievietes gonādu kodoliem apaugļošanās procesā.
- tēvacis Tēvs, arī vīra tēvs.
- tanka Tibetas svētā glezniecība uz zīda vai papīra.
- La Tibetiešu mitoloģijā - cilvēka dzīvības spēks, kurš mēneša sākumā un beigās atrodas vīriešu kreisajā papēdī un sieviešu labajā papēdī.
- laulības bērni tie bērni, kas dzimuši laulībā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi vai šķiršanu.
- balsināties Tiek lietots attiecībā uz karavīru ieroču tīrīšanu.
- sasaslaucīties Tiekot izmantotam slaucīšanai, kļūt netīram.
- arkla tiesa tiesa Rīgas arhibīskapijā 15.-17. gs., kas gādāja par aizbēgušu zemnieku (arkla vīru) izdošanu viņu agrākajiem kungiem.
- kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1).
- Calandrella acutirostris tievknābja sīkcīrulis.
- lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai.
- tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- Iris recticulata tīkliņīriss.
- apslīkt Tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem).
- notīrīties Tikt notīrītam (2).
- kotēties Tikt vērtētam (par ārzemju valūtu, vērtspapīriem, precēm).
- nosēdbaseins Tilpne šķidrumu attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld.
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg.
- peiperi tinamie papīriņi.
- sausēklis Tintes susināmais papīrs.
- Tibrodona Tiperēri - pilsēta Īrijā ("Tiobraid Arann"), tās nosaukums īru valodā.
- korns tīra cēlmetāla masa, ko satur monēta.
- tīrā Tīrā lasīt - lasīt bez boksterēšanas.
- linums Tīra linu šķiedra bez pakulām.
- graudums Tīra metāla saturs (piemēram, monētā).
- melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- neaizņemtā papuve tīrā papuve.
- TPP Tīrā primārā produktivitāte (bioloģijā).
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- Scleropodium purum tīrā zaļkāte, arī īstā zaļkāte.
- celoidīns Tīra, no kolodija gatavota nitroceluloze, ko lieto fotopapīra gatavošanai.
- plauki Tīrākas, labākas pakulas; sīkas linu šķiedras.
- plaukas Tīrākās, labākās pakulas.
- albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073.
- kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits.
- tīrauzas Tīras auzas; auzas bez piemaisījumiem.
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
- kapitalizācija Tīrās peļņas vai rezervju pārvēršana kapitālā, lai varētu paplašināt komercdarbību; īpašuma pārvēršana naudas kapitālā.
- pur-sang Tīrasiņu (zirgs).
- zartīgs Tīrasiņu-, sugas-.
- tīrasinīgs Tīrasiņu.
- tīršķirnīgs Tīrasiņu.
- tīrsugas Tīrasiņu.
- tīravotis Tīravots.
- papeterija Tirdzniecība ar papīru un tā izstrādājumiem.
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
- tīrēklis Tīreklis.
- tīrīklis Tīreklis.
- tīrulis Tīrelis.
- tīrelītis Tīreļa apdzīvotājs.
- tīreļmala Tīreļa mala; tīreļa tuvākā apkārtne.
- Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- cīnēt Tīrēt.
- ekotirgus Tirgus, kurā pārdod vienīgi ekoloģiski tīru produkciju.
- metapolitika Tīri filozofiska politisko teoriju mācība, kas cenšas noskaidrot valsts pirmcēloņus un mērķus, neraugoties uz īstenībā sastopamām valsts formām.
- noturēt Tīri intonēt (3).
- apmastīt Tīri un rūpīgi salāpīt (zeķes vai cimdus).
- tīrai Tīri, bez netīrumiem, arī kārtīgi.
- netto Tīri, gludi; nevainojami.
- cišķi Tīri, šķīsti, glīti.
- čista Tīri; tikai.
- balti Tīri.
- glītība Tīrība, kārtīgums.
- teirība Tīrība.
- tīrums Tīrība.
- prausīgs Tīrību un skaistumu mīlošs.
- tīrpeļņa Tīrienesa.
- spodrīte Tīrīga, labi kopta meitene.
- tīrai Tīrīgi.
- uzkopīgs Tīrīgs, kārtīgs.
- Lavatera thuringiaca Tīringas lavatera.
- Tīringene Tīringenes brīvvalsts - Vācijas federālā zeme ("Thueringen"), platība - 16172 kvadrātkilometri, 2355000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Erfurte.
- mazgāšana tīrīšana laizot – par dzīvniekiem
- katarse Tīrīšana, caureja.
- katarze Tīrīšana, caureja.
- bagerētājs Tīrīšanas kuģis; bagars.
- tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
- paštīrīšanās Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
- izkaut Tīrīt (katlu, kubulu).
- skruķēt Tīrīt (ko) nost ar kādu rīku.
- pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna.
- mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
- nočumalāt Tīrīt (ogu vai pupu) čaumalas vai pākstis.
- šustīt Tīrīt (parasti ļoti netīru telpu).
- mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
- patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.).
- kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
- kārst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielu piejaukumiem, laižot tam plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
- ķinīt Tīrīt (vispārīgi).
- ķīckāt Tīrīt (zarnas).
- šlīmēt Tīrīt (zarnas).
- šļīmēt Tīrīt (zarnas).
- iztārpināt Tīrīt (zirgam muti).
- kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
- ozonizēt Tīrīt ar ozonu (gaisu, ūdeni).
- čotkavāt Tīrīt ar suku.
- post Tīrīt iekšas (piemēram, par zivīm).
- plānīt Tīrīt kādu vietu aizaugušā ūdenstilpē.
- rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
- tārpināt Tīrīt pīpi.
- tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- knoderēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
- knoterēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
- knotēties Tīrīt vienam otra apspalvojumu (par zirgiem).
- ģērbināt Tīrīt zirga muti.
- tārpināt Tīrīt zirgiem muti un nāsis no kāpuriem.
- zvīņāt Tīrīt zivīm zvīņas.
- nošķērpēt Tīrīt, asināt.
- garbāt Tīrīt, attīrīt, notīrīt.
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- glītot Tīrīt, izdaiļot.
- apstrādāt Tīrīt, izlabot.
- roidāt Tīrīt, kārtot.
- birstēt Tīrīt, līdzināt, glaust ar birsti, suku.
- baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm.
- balsināt Tīrīt, mazgāt.
- appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību.
- ietīrīt Tīrīt, notīrīt.
- posīt tīrīt, post, spodrināt.
- rīvēt Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2).
- trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2).
- berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- šaravāt Tīrīt, spodrināt, arī mazgāt ar spēcīgu piespiedienu (priekšmetu).
- balsināties Tīrīt, spodrināt, mazgāt (savu māju, drēbes u. tml.).
- pucēt Tīrīt, spodrināt.
- vētīt Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju.
- kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
- afinēt Tīrīt.
- čistīt Tīrīt.
- glemzt Tīrīt.
- karnīt Tīrīt.
- kārnīt Tīrīt.
- ķēst Tīrīt.
- šāberēt Tīrīt.
- tērpināt Tīrīt.
- tīnēt Tīrīt.
- rektifikāts Tīrītais etilspirts.
- rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
- Mel depuratum tīrītais medus.
- siba Tīrītājs.
- palmīns Tīrīti ēdami augu tauki no kokosa riekstu eļļas.
- apposties Tīrīties, notīrīties.
- pujāt Tīrīties, posties.
- Tīrogrāvis Tīro grāvis, Pededzes labā krasta pieteka.
- Ausiliešu klāns Tīro grāvis, Pededzes pieteka.
- Tīrumgrāvis Tīro grāvis, Pededzes pieteka.
- aizmazgāt Tīrot aizskalot.
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
- attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt.
- satīrīt Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
- attīrīt Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- satīrīt Tīrot savākt, aizvākt, parasti pilnīgi (piemēram, atkritumus, netīrumus).
- uzgrandīt Tīrot, beržot un kasot aizkļūt līdz virsmai.
- uzšķibēt Tīrot, cērtot ļaut uzkrist (kam).
- uzšķibīt Tīrot, cērtot ļaut uzkrist (kam).
- pašradis Tīrradnis.
- tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
- šķīsts Tīrs (parasti par apģērbu, ķermeni).
- balts Tīrs (parasti par apģērbu).
- zileļļa Tīrs anilīns.
- vindulis Tīrs medus.
- vingulis Tīrs medus.
- boukha Tīrs spirts, ražots no vīģēm.
- ūdinis Tīrs ūdens, ar kuru nomaina netīru ūdeni, ko mazgājot, skalojot.
- skaidrs Tīrs, bez putekļiem, dūmiem (piemēram, par gaisu, vidi, arī telpu).
- skaidrūdens Tīrs, caurspīdīgs ūdens.
- jaunavīgs Tīrs, dzidrs (piemēram, par krāsām).
- klīrs Tīrs, glīts.
- šķīksts tīrs, sksidrs.
- cīsts Tīrs, spodrs, šķīsts.
- ķītrs Tīrs, tīrīgs.
- šķeists Tīrs.
- Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte.
- tīrummala Tīruma 1 tuvākā apkārtne; tīruma 1 malējā daļa.
- kaķa pauti tīruma āboliņš ("Trifolium arvense").
- sūcene tīruma aitene (lauku aitene).
- Lycopsis arvensis tīruma aitene.
- anchusa arvensis tīruma aitene.
- lauku aitene tīruma aitene.
- Agaricus arvensis tīruma atmatene.
- segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- birga Tīruma birze.
- Ononis arvensis tīruma blaktene.
- Lepidium campestre tīruma cietķērsa.
- Crepis tectorum tīruma cietpiene.
- kaušu zāles Tīruma cietsēkle ("Lithospermum arvense").
- Lithospermum arvense tīruma cietsēkle.
- augsnes ēvele tīruma ēvele.
- aizars Tīruma gals, ko grāvja vai cita šķēršļa dēļ near gareniski, bet šķērsām.
- laukgals Tīruma gals, mala.
- urulis Tīruma gauris ("Spergula arvensis"), nezāle; curulis.
- cūkmidzis Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
- gauris Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
- gaurs Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
- pāglis Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
- uruļi Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
- Spergula arvensis tīruma gauris.
- curulis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- egļi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- eglis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- eglītes Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- gaurene Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- gauriņi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- grīstene Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- kauzuļi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- kauzulis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- ķezis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- paegle Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- pulveri Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- stekļi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- vornoga Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
- Gypsophila muralis tīruma ģipsene.
- baltā pīpine tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ābulpuķes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- cūkkumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- cūkkumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- cūkkumeltiņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīžas Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīze Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīzene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīzīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govpursnas Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- grietiņa Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kramenes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- krampuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- krampuķes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumeles Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumeliņš Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- laukkumelene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- laukumeles Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- laukumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- margrietiņa Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- mēslpuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- pīpene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- pīpenīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- puskumelītes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ramoliņš Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ramuļi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- romaška Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- sūdpuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirdziņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumelene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumeliņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- Anthemis arvensis tīruma ilzīte.
- apsēja Tīruma josla, kas nejauši palikusi neapsēta.
- birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā).
- birzs Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā.
- birzis Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā rokas vēzienā.
- Agrolimax agrestis tīruma kailgliemezis.
- kartupeļu skujiņa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- tīruma ašķis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- tīruma skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- tīrumu kosa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- tīrumu kosas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- tīrumu skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- tīrumu skostas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- cūku retējumi tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- pursis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- ašķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- eglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- eglītes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- ģaģele Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- gagēlis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- gigele Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- griss Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- griuži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- grūši Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- gruži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- grūzis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- korsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- koša Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- kose Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- kosiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- kosīši Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- kosta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- laukeglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- ošķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- pauži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skorsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skosas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- škoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skostes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skosts Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skujiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- škūrška Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- škūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- škūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- škūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- škūrsts Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- škūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skuška Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skūsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skūste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- skūstīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- tīrumašķis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- zalkškosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
- Equisetum arvense tīruma kosa.
- Bromus arvensis tīruma lāčauza.
- Thesium arvense tīruma linlape.
- lokavi Tīruma loki ("Allium vineale").
- loki Tīruma loki ("Allium vineale").
- loks Tīruma loki ("Allium vineale").
- Mentha arvensis tīruma mētra.
- lauku mētra tīruma mētra.
- lauku mīkstpiene tīruma mīkstpiene.
- Sonchus arvensis tīruma mīkstpiene.
- pēniši Tīruma naudulis ("Thlaspi arvense").
- pēnītis Tīruma naudulis ("Thlaspi arvense").
- pēršķine Tīruma naudulis ("Thlaspi arvense").
- plaktienis Tīruma naudulis ("Thlaspi arvense").
- kapeika tīruma naudulis.
- Thlaspi arvense tīruma naudulis.
- Myosotis arvensis tīruma neaizmirstule.
- pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem.
- pavirži Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
- pavirzis Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
- sirdszālīte Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
- virzenes Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
- Anagallis arvensis tīruma pavirza.
- rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- laukarutks Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkaņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkonejas Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkonene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkoņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkonis Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkons Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkūne Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkuni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkuņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkūni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkuņpuķe Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- svēra Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- svēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- svieres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- zeltene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- zvēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pieterītis Tīruma pēterene ("knautia arvensis").
- bezgale Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- dadzīši Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- dzelzene Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- knaucija Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- miķelītis Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- miroņpoga Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- miroņpogas Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- miruzāle Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pēterīši Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pēterpoga Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pēterpogas Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pēterpuķe Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pēterpuķes Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pētersaknīte Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pēterzāle Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- podziņš Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- poga Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pogaiņi Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- pumpiņš Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- rozītes Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- skabioza Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- skabiozas Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- snauška Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- vectēvgalviņa Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- vilkmēles Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- zilpodzene Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- zilpodzenes Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
- Knautia arvensis tīruma pēterene.
- laukpulkstenīte Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- pulkstenītes Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- zvaniņš Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- rāceņu pulkstenīte tīruma pulkstenīte.
- Campanula rapunculoides tīruma pulkstenīte.
- lauka pūtele tīruma pūtele.
- Filago arvensis tīruma pūtele.
- gaura Tīruma radzene ("Cerastium arvense").
- simtstarītes Tīruma radzene ("Cerastium arvense").
- sirsneņas Tīruma radzene ("Cerastium arvense").
- zeltstarītes Tīruma radzene ("Cerastium arvense").
- Cerastium arvense tīruma radzene.
- ramuleņi Tīruma ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ramuleņš Tīruma ramuleņš - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- Rosa arvensis tīruma roze.
- Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte.
- Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms.
- zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski.
- svēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); zvērene.
- pakulaines Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- pakūlaines Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- pakūlainis Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- pērkaunes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- pērkoņi Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- pērkons Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- rūgtene Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- rūgtiņi Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinape Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinapes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinapiņa Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinapīte Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- siņepe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinepes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- siņepes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinepiņa Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinepiņas Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sineps Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinupe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- siņupe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinupes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinupīte Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- sinupītes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- zvēres Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
- pērkone tīruma sinepe (“Sinapis arvensis”).
- Sinapis arvensis tīruma sinepe.
- miru-zāle Tīruma skabioza ("Scabiosa arvensis").
- Cicindela campestris tīruma smilšvabole.
- Sherardia arvensis tīruma šerardija.
- tauriņi tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- apiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- apinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- dienvidītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- ēpas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- gaiļgriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- gaiļugriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- griķes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- ingas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazapens Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazapinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazinājs Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazuapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazuvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- kazviji Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- laukapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- laukrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- laukteciņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- mālrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- osote Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- pūsliņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- roža Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- rožeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- rozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- rūtene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- rūžeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- rūžeņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- sētlodis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- staipekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- staipekņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- taureņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- taurenīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- taurenītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tekampuķe Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tinekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tīrumrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tīrumtītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tītaviņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tītene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tītiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tītiņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- trekterīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- vārnaks Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- vija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- vijiņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- vijokļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- vijoļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tītenis tīruma tītenis (“Convolvulus arvensis”).
- Convolvulus arvensis tīruma tītenis.
- kazapīnis Tīruma tītenis.
- osne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- plūkšdzelksnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- tīrumdzelksnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- usdava Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- usines Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- ušņa Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- ušnava Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- usne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- ūsne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- ušnes Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- usnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
- guslis Tīruma usne ("Cirsium arvense").
- gušņa Tīruma usne ("Cirsium arvense").
- gusne Tīruma usne ("Cirsium arvense").
- gušņi Tīruma usne ("Cirsium arvense").
- gusnis Tīruma usne ("Cirsium arvense").
- juksis Tīruma usne ("Cirsium arvense").
- Cirsium arvense tīruma usne.
- Lotus arvensis tīruma vanagnadziņš.
- laņķērti tīruma veltņa ietvars vai rāmis, kurā tas pārvietojas.
- tīrumvidus Tīruma vidus.
- Cuscuta campestris tīruma vija.
- Viola arvensis tīruma vijolīte.
- gaiļpieši Tīruma zilausis ("Consolida regalis", senāk "Delphinium consolida").
- bruņiniekpieši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- caurdure Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- gailīši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- gaiļpiesis Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- gaiļupiesis Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kakucīši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kāsīši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- ķeirinītes Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- korķeni Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kurpīte Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kurpītes Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- pabrīns Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- piešaiņi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- pļaukšenīcas Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- raganiņa Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- raganiņas Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- reginas Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- stārķdeguni Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vanadzeņi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārdegunis Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārdeguns Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārndeguni Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārndeguņi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārndeguns Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vistiņa Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- zilašķi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- zvaniņš Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- Consolida regalis tīruma zilausis.
- Delphinium consolida tīruma zilauša "Consolida regalis" nosaukuma sinonīms.
- pelucis tīruma zirņu šķirne, ko izmatoja lopbarībai.
- agrocybe Tīrumenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints.
- koksnes tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe firma").
- cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta").
- agrā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe praecox").
- tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia").
- conringia Tīrumkāpostiņi - krustziežu dzimtas ģints.
- konringija Tīrumkāpostiņš - krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora").
- tumšā tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa nigricans"), tauriņu spārnu plētums - 32-36 mm.
- kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
- euxoa Tīrumpūcītes.
- sviļāre Tīrums ("ārs") meža izdegā.
- skrumslis Tīrums uz pakalna.
- aizgravis Tīrums vai pļava, kas atrodas aiz gravas.
- dirva Tīrums, druva, plēsums.
- dirvenis Tīrums, druva, plēsums.
- laukas Tīrums, kas neatrodas mājas tiešā tuvumā.
- mistraine Tīrums, kurā audzis mistrs vai kāds citas augu sajaukums.
- lata Tīrums, lauks.
- lota Tīrums, lauks.
- līdzums Tīrums, līdums.
- dirvans Tīrums.
- nīva Tīrums.
- teirums Tīrums.
- gulu āboliņš tīrumu āboliņš ("Trifolium campestre").
- Trifolium campestre tīrumu āboliņš.
- Trifolium procumbens tīrumu āboliņš.
- rullēšana Tīrumu apstrādes paņēmiens (bluķēšana).
- Agriolimax agrestis tīrumu kailgliemezis.
- ņarbuli Tīrumu nārbulis ("Melampyrum arvense").
- tīrumnērbulis Tīrumu nārbulis ("Melampyrum arvense").
- graniponpuķe Tīrumu tītenis ("Convolvulus arvensis").
- Spizella pusilla tīrumu zvirbuļstērste.
- Veronica arvensis tīruna veronika.
- buklē Tīrvilnas vai pusvilnas audums ar maziem mezgliem virspusē.
- vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- šķērēties Tīties uz velku kokiem (par dzijām); veidoties velkos (par šķīrumu).
- tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā un Itālijā (lieto vārda priekšā).
- begs Tituls, ko piešķīra dižciltīgiem, cilšu priekšniekiem, amata personām; bejs.
- Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.).
- Tiziuza Tīzī Vuzū - pilsēta Alžīrijas ziemeļos.
- Tjuema Tjūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tuaim_).
- tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
- aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu.
- kipa Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka.
- kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma.
- būnads Tradicionāls norvēģu tērps, ko īpašos gadījumos valkā kā sievietes, tā vīrieši.
- sietspiedums Trafaretspiedums - spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar rakeli caur iespiedumformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla.
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
- lāsumains Traipains, ar netīriem plankumiem.
- kleksēt Traipīt (parasti papīru) ar tinti.
- ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
- ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
- lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot).
- kleksis Traips (parasti tintes, kas uzkritusi uz papīra).
- lāsums Traips, netīrs plankums.
- traipeklis Traips; arī netīrumi.
- attraipošana Traipu tīrīšana, izmantojot dažādu vielu un apstrāžu kombinācijas.
- Trolī Tralī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- transfekcija Transformācijas veids; pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu vīrusa (bakteriofāga) nukleīnskābi.
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- šļūde Trauks vai bedre, kur salej netīro ūdeni.
- Hambers Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā ("Humber"), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m.
- trieciennieks Triecienarmijas karavīrs.
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
- trajeris Trijers - graudu tīrīšanas un šķirošanas mašina.
- ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais).
- Balja Ohatima Trima - pilsēta Īrijā ("Baile Átha Troim"), tās nosaukums īru valodā.
- trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do).
- dzeltenais drudzis tropiska infekcijas slimība Āfrikā un Amerikā, vīrusus pārnēsā odi.
- utlangars Trūcīgs cilvēks; arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- babulnīca Trūcīgs lauku iedzīvotājs; vaļinieks; arī piedzīvotājs, īrnieks (laukos).
- utnoēsts Trūcīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs.
- piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
- Afarags tuksnesis Alžīrijā (_Afarag, Erg I-n-_), atrodas valsts dienvidu daļā.
- Anagers tuksnesis Alžīrijā (_Anagueur, Erg el_), Bejedas vilājas dienvidaustrumu daļā.
- Admers tuksnesis Alžīrijas dienvidaustrumos (_Admer, Erg dʾ_).
- Abarkūhs tuksnesis Irānā (_Kavīr-e Abarkūh_), Jezdas ostāna rietumos.
- slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
- ammomanes Tuksnešcīruļi.
- medziņš Tukša josla starp diviem tīrumiem.
- Euxoa nigricans tumšā tīrumpūcīte.
- čukna Tumša, netīra vieta, telpa.
- timinīca Tumša, netīra vieta.
- duins Tumšs, neskaidrs, netīrs.
- Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m.
- lamuti Tungusu cilts Sibīrijas ziemeļaustrumu stūrī, Kolimas baseinā, sevišķi Ohotskas jūras piekrastē.
- samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā.
- Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
- tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs.
- zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos.
- astainā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium caudatum"), kas sastopama netīros ūdeņos.
- efendi Turcijā - kungs; pieklājīga vīriešu uzrunāšanas forma.
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
- Turksib Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļš.
- sadriazams Turku lielvezīrs.
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- zibensturnīrs Turnīrs ar saīsinātu sacensības laiku.
- pamatturnīrs turnīrs, kurā tiek noskaidrota dalībnieku savstarpējā kvalifikācija un noteikti tālāko kārtu dalībnieki.
- dieds Ubags; vecs vīrs, vecis.
- pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi.
- pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi.
- poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
- ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
- lāmis Ūdens izskalota vieta uz tīruma.
- notekūdeņu attīrīšana ūdens mehāniska, bioloģiska un ķīmiska attīrīšana, kas notiek vairākos posmos.
- žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni.
- ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
- higiēnisko salvešu papīra pamatne ūdensizturīgs krepēts papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; paredzēts pēc speciālas piesūcināšanas vienreizējas lietošanas higiēnisko salvešu izgatavošanai.
- kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē.
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
- Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe.
- Mazērmaņu dīķis ūdenstilpe Cīravas pagastā, platība — 2,3 ha.
- dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana.
- dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas.
- Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- filigrāns Ūdenszīme uz papīra; papīrs ar ūdenszīmi.
- herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis).
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
- honvedi Ungārijas revolūcijas laikā - 1848. un 1849. g. - revolucionārās ungāru armijas karavīri.
- mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem.
- rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
- Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
- Araba upe Alžīrijā (_El Arab, Oued_), ietek Merlhīra sālsezerā.
- Šelīfa Upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā.
- tīrupe Upe ar tīru, skaidru ūdeni.
- Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
- Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Adžaja upe Indijā (_Ajay_), Bhāgīrathi pieteka Rietumbengāles štatā.
- Foila upe Īrijā un Ziemeļīrijā (Lielbritānijā), vidustecē arī šo valstu robežupe, ietek Foilas līcī.
- Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, caurtek Otera, Aperērna un Louerērna ezeru, ietek Atlantijas okeāna Donegolas līcī.
- Jordāna Upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km.
- Sevērna Upe Kanādā ("Severn River"), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī.
- Belaja Upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. "Agizela"), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna.
- Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Jeņiseja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi.
- Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
- Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Oba Upe Krievijā, Rietumsibīrijā, veidojas satekot Bijai un Katuņai, garums - 3650 km (kopā ar Katuņu 4338 km, kopā ar Irtišu 5410 km), ietek Karas jūrā.
- Vasjugana Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1082 km.
- Čižapka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
- Ņuroļka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
- Čertala Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
- Jagiļjaha Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
- Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
- Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
- Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
- Marha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
- Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
- Kazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu.
- Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Turuhana Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem.
- Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
- Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
- Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
- Taza Upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci.
- Vaha Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina.
- Āsī Upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta.
- Benna upe Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, izteka Mornas kalnos, caurtek Neja ezeru, ietek Foilas līcī.
- Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Jana Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā.
- Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Jermūka Upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka.
- Limmate Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km.
- Afrīna upe Turcijā un Sīrijā (_‘Afrīn, Nahr_), Karasu kreisā krasta pieteka.
- Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Leine Upe Vācijā ("Leine"), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē.
- Vera Upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m.
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai).
- Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
- Sterna hirundo upes zīriņš.
- skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni.
- androloģija Uroloģijas nozare, kas pētī vīriešu urīnizvades orgānus un dzimumorgānus.
- itāliešu (arī itāļu) uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar ātru sākumu un beigu daļu.
- franču uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar lēnu sākumu un beigu daļu.
- ouverture Uvertīra.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- iezīdas Uz attīrītas linu šķiedras palikušie spaļi.
- autoceltnis Uz automobiļa bāzes izveidots pašgājējs celtnis ar šarnīrveida pastiprinātu izlici.
- veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- listings Uz papīra iespiesti datora programmas saturs un izvaddati.
- kopdzimte uz personu attiecināts nosaukums, kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds
- dekols Uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā.
- ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
- prīma Uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs.
- jaktene Uz vīriešiem kāra sieviete.
- valkātne Uz vīriešiem kāra sieviete.
- vīrule Uz vīriešiem kāra sieviete.
- virāls uz vīrusiem attiecīgs; vīrusu izraisīts.
- uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu).
- saarties Uzart savus tīrumus, laukus u. tml.
- uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu).
- uzartne Uzarts tīrums.
- brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
- atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
- kužņot Uzbudināties, kustēties (galvenokārt no erekcijas, par vīrišķo locekli).
- ballēšana Uzdzīve, dzīrošana.
- bakhanālija Uzdzīve, orģijas, trakulīgas dzīres.
- baļļot Uzdzīvot, dzīrot.
- padzīroties Uzdzīvot, mazliet dzīrot.
- bakhante Uzdzīvotāja, dzīrotāja.
- ecējums Uzecēts lauks, tīrums.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
- goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību.
- peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
- ķīmiskā tīrītava uzņēmums, kas ķīmiski tīra apģērbu
- banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu, nodarbojas ar vērtspapīriem un valūtām.
- viesnīca uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- Cīravas dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Cīravas pagastā, platība — 3 ha.
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
- estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai".
- kārmeklis uzslaucīti, mitri netīrumi.
- nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru.
- nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas).
- uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
- bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni.
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
- fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā vai Otrajā pasaules karā).
- Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm.
- mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu.
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
- Latviešu leģions vācu armijas 15. un 19. divīzija, ko 1943. g. nelikumīgi izveidoja vācu okupācijas iestādes no faktiski piespiedu kārtā mobilizētajiem latviešu vīriešiem.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- Veda Vāda, pilsēta Alžīrijā.
- aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija.
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- novagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns.
- bolus Vairāk vai mazāk tīri māli; atkarībā no dzelzs oksīda piemaisījuma krāsa dzeltena līdz brūnai.
- tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
- nokasinēt Vairākkārt kasot, notīrīt.
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
- nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
- sasalikšona vairāku dalībnieku organizētas dzīres.
- Androsace raddeana vairodzeņu suga, kas Latvijā ir adventīva, atrasta 1904. g. Dolē, tīrumā.
- panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
- dobspiedes papīrs vāji līmēts papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu iespiešanai dobspiedes tehnikā.
- afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai.
- kverklis Vājš un netīrīgs bērns.
- klavelizācija Vakcinācija ar aitu baku vīrusu; ovinācija.
- varicelācija Vakcinācija ar vējbaku vīrusu.
- burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
- grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
- forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas.
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- valkyrja Valkīra.
- Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā.
- Libānas Republika valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu.
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
- dzimumu līdztiesības politika valsts politika, kuras mērķis ir nostiprināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
- Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
- Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši.
- metalliques Valstspapīru zīmes, ko 1797. g. Francijā direktorija izdeva metāla naudas atvietošanai.
- valstsvizīte Valstsvīra oficiāla vizīte citā valstī.
- svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā.
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
- Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis.
- desmodontidae Vampīru dzimta.
- desmodus Vampīru dzimtas ģints.
- Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem.
- vampiroloģija Vampīru pētniecība, vampīru studijas.
- parastais vampīrs vampīru suga ("Desmodus rotundus").
- akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm.
- TPTB Varasvīri (angļu "the powers that be"; īsziņās).
- nevīrišķīgs Vārgs, tāds, kas nav vīrišķīgs.
- zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru.
- ķūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
- kūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
- Phyteuma spicatum vārpainā septiņvīre.
- šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs.
- nosavāļāties Vārtoties kļūt netīram (parasti par zirgu).
- emakulācija Vasaras raibumu vai citu plankumu notīrīšana no sejas.
- burnass Vatēts vīriešu vadmalas pusmētelis.
- vatmanis Vatmaņpapīrs.
- refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām.
- čūksnis Veca, pussagruvusi celtne; tumša, netīra vieta, telpa.
- dēls Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
- estrangelo Vecākā sīriešu raksta nosaukums.
- babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā.
- unkulis Vecāks vīrietis (no bērnu viedokļa).
- veconkols Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- veconkulis Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā.
- senelis Vecāks vīrs, sirmgalvis.
- deds Vecāks, parasti precēts, vīrs.
- ieroču istaba vecās baznīcās piebūvēta priekštelpa, kurā vīrieši pirms ieiešanas baznīcā atstāja ieročus.
- pešito Vecās Derības tulkojums sīriešu valodā.
- vecelis Vecis, vecs vīrietis.
- krunkainis Vecmodīgi vīriešu svārki ar viļņveidīgu krokojumu jostasvietā.
- čola Vecs vīrietis, omulīgs sarunu uzturētājs.
- čačis Vecs vīrietis, vecs zirgs.
- opītis Vecs vīrietis, večuks.
- pātars vecs vīrietis.
- vecais Vecs vīrietis.
- vecenis Vecs vīrietis.
- vecis Vecs vīrietis.
- vecītis Vecs vīrietis.
- večukiņš Vecs vīrietis.
- večuks Vecs vīrietis.
- virsgalvis Vecs vīrs ar pliku galvvidu.
- deds Vecs vīrs.
- dēds Vecs vīrs.
- šubris Vecs, netīrs apģērbs.
- veterāns vecs, piedzīvojis karavīrs, bijušā kara (vai karu) dalībnieks
- večis Vecs, precēts vīrs.
- gumijas reģenerācija vecu gumijas izstrādājumu attīrīšana no tekstilaudiem un tās plastiskuma atjaunošana.
- strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- savrupināt Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
- ekoveikals Veikals, kurā pārdod vienīgi ekoloģiski tīru produkciju.
- apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
- sist pa pāksti veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- drātēt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- drāzt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- jebīt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- papist Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- pisināt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- pist Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos.
- atvelēt Velējot atdalīt (netīrumus).
- savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
- manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
- Iris histrioides vēlīnlapu īriss.
- deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
- berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
- šķiemele Velku šķīruma vieta.
- šķiemena Velku šķīruma vieta.
- šķirums Velku šķīruma vieta.
- egutieris Velme ūdenszīmju iespiešanai papīrā, sevišķi vērtspapīriem.
- uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt.
- Manavidans Velsiešu mitoloģijā - varonis un burvis, Līra dēls, galvenais varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- ķemmveltnis Veltņveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
- ribu velve velve ar ribām (nervīrām).
- savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
- zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika.
- atgriezeņi Vērpšanas procesā radušās atlikās, ko maisījumā ar izejvielu izmanto tālākajā vērpšanā bez attīrīšanas.
- nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju.
- selektifaiers Vertikāla papīrmasas attīrīšanas iekārta.
- atlanti Vertikāli balsti vīriešu figūru veidā, kas balsta antablementu.
- atlants Vertikāls balsts atlētiskas vīrieša figūras veidā.
- kakemono Vertikāls japāņu gleznojums uz papīra vai zīda, kas iestatīts rullīšos; izmanto par sienu greznojumu.
- talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa.
- orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru.
- indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam.
- alpari Vērtspapīra tirgus cenas vienlīdzība ar tā nominālvērtību.
- depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei.
- pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā).
- procentpapīri Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla.
- ārpusbiržas tirgus vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana ārpus fondu biržas, pircējam un pārdevējam vienojoties.
- vekselis Vērtspapīrs - likuma noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība.
- kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra.
- kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
- akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
- privileģētā akcija vērtspapīrs, kas dod priekšrocības peļņas sadalē (salīdzinājumā ar parasto akciju).
- kredītzīme Vērtspapīrs, kas līdzīgs valsts aizņēmuma obligācijām.
- dematerializēts vērtspapīrs vērtspapīrs, kas nav drukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā.
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
- orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē.
- kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
- deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos.
- reinkarnācija Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku.
- listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts.
- defolts vērtspapīru procentu izmaksas pārtraukšana firmas likvidācijas periodā.
- rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās.
- VTK Vērtspapīru tirgus komisija.
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
- vērtspapīru darījums vērtspapīru vai ar tiem saistīto tiesību pirkšana vai pārdošanabiržā vai ārpusbiržas tirgū.
- arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru".
- grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
- Rietumjorkšīra Vestjorkšīra, grāfiste Anglijā.
- Kahērnamārta Vestporta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cathair na Mart_).
- dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
- pastpapīrs Vēstuļpapīrs.
- postpapīrs Vēstuļpapīrs.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus.
- Lenstera Vēsturiska province Īrijas austrumos (īru val. "Laighin", angļu val. "Leinster"), platība - 19700 kvadrātkilometru.
- Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā).
- sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu.
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
- Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza.
- pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Corydalis fabacea vidējā cīrulīša "Corydalis intermedia" nosaukuma sinonīms.
- Corydalis intermedia vidējais cīrulītis.
- summārais laulātības koeficients vidējais laulību skaits attiecīgās paaudzes vīriešiem un sievietēm viņu dzīves laikā.
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
- uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība.
- Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
- podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
- bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
- Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
- Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu.
- Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri.
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
- jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- gaisavietis Viegla tikuma vīrietis.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
- ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs.
- pulkste vieglas, smalkas pakulas, kas tīrīšanas laikā atdalās no liniem.
- šķēršļu skrējiens vieglatlētikas disciplīna vīriešiem - skriešana 3000 m garā distancē, kurā ir 35 šķēršļi, no tiem 7 šķēršļi ir ar ūdeni.
- rēdenis viegli vīriešu svārki, ko valkāja vasarā.
- ķelderi Viegli vīriešu svārki.
- tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
- kūlers Vieglo kokteiļu veids, kura sastāvā ir stiprs alkoholiskais dzēriens, citronu sula, grenadīna sīrups, ingveralus vai limonāde; pasniedz ar ledu.
- grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis.
- tīrītājs Viela (kā) tīrīšanai.
- virucīds Viela, kas neitralizē vai iznīcina vīrusus.
- mazgātspēja vielas īpašība veicināt attīrīšnu.
- detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai.
- flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās.
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
- papīra līmvielas vielas, ko pievieno šķiedru suspensijai papīra ražošanas procesā, lai papīrs iegūtu daļēju (ierobežotu) hidrofobitāti.
- rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem.
- fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
- Reomīra grāds viena astoņdesmitā daļa Reomīra skalas.
- inoktavo viena astotā daļa papīra loksnes; izdevumu formāts, ko iegūst ar trīs locījumiem.
- Fadejeva sala viena no Anžū salām, atrodas Ziemeļu Ledus okeānā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru.
- Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
- kapuleti Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- monteki Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- Gelede Viena no ietekmīgākām Ekvatoriālās Āfrikas jorubu slepenajām organizācijām, kuras biedri bija vīrieši, taču vadību parasti uzticēja sievietēm.
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
- puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- virioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, kas aptver visus ūdenī brīvi peldošos vīrusus, kuru mērķis ir inficēt citus organismus un vairoties to šūnās.
- holanders Viena no papīra ražošanas cikla iekārtām, kurā gatavo šķidro papīra masu, maļ to starp nažiem un samaisa.
- tranša Viena no vairākām savstarpēji saistītu vērtspapīru vienādos termiņos emitētām grupām.
- speltpapīrs Vienā pusē gluds ietinamais papīrs, gatavots no papīra atkritumiem ar džutas un celulozes atkritumu piejaukumu.
- glasē papīrs Vienā pusē spīdīgs, gluds papīrs.
- pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
- monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; vienlaulība; viensievība; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- pārošanās Vienas sugas vīrišķā un sievišķā īpatņa sadošanās dzimuma kopdzīvē uz īsāku vai visu laiku.
- dzimumdimorfisms Vienas sugas vīrišķo un sievišķo īpatņu pazīmju atšķirība.
- tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi.
- parastā pērkaunene viengadīga, ļoti parasta ceļmalās, tīrumos un dārzos.
- izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena.
- primačka Vienīgā meita vecākiem, kas precoties ieved vīru savās mājās.
- al pari vienlīdzīgi; valūtas, vērtspapīru, vekseļu utt. kursa vienlīdzība ar to nominālvērtību.
- graudojums Vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt.
- nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku).
- kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
- lēņa līgums vienošanās starp lēņa kungu un lēņa vīru par lēņa piešķiršanas noteikumiem.
- viroterapija Viens no bioterapijas veidiem, imūnaizsardzības mehānismu aktivēšanas metode, izmantojot onkotropus vīrusus.
- dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem; kārta.
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
- no Viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši.
- glosemātika Viens no lingvistiskā strukturālisma virzieniem, kas valodu pētī kā tīru attieksmju sistēmu.
- autogrāfija Viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru.
- ģēnijs Viens no māju dieviem senajā Romā, kas saistīts ar konkrētu personu (tikai vīrieti, sievietēm līdzīgā lomā bija Jūnona).
- otrā puse viens no partneriem attiecībās, piemēram, vīrs, arī sieva.
- kaujastērps Viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem.
- kaujtērps Viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
- stellaža Viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu.
- šāmbhavī Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka apziņas attīrīšana.
- Valonija Viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts dienvidu daļu, platība - 16844 kvadrātkilometri, 3414000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Namīra.
- adenovīruss Viens no vairāk nekā trīsdesmit dažādiem vīrusiem, kuru ierosinātajām slimībām raksturīgs iekaisums elpošanas ceļos, acīs, zarnās un limfmezglos.
- testosterons Viens no vīrišķajiem dzimumhormoniem (androgēniem); to gk. izdala sēklinieki un virsnieru garoza.
- androsterons Viens no vīrišķajiem dzimumhormoniem (androgēniem); to izdala sēklinieki un virsnieru garoza.
- apsardze Viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu); neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu).
- biotehnika Vienšūnas vai ģenētiski modificētu organismu izmantošana dažādos procesos (medicīnā, notekūdeņu attīrīšanā u. c.).
- ielaidens Vientulīgs, nošķīries, ievilcies sevī.
- cīrulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
- amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs.
- kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca.
- durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- palmats Vieta rudzu tīrmā, kura nav apsēta vai arī izpuvusi.
- apāra Vieta tīrumos un pļavās ar mīkstu augsni, kur aug gara zāle.
- ošiens Vieta, kur aug oši; ošu tīraudze.
- melnā birža vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi.
- pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
- investīciju tirgus vieta, kur pārdot vērtspapīrus u. c. investīciju instrumentus; tirdzniecības stāvoklis ar citiem instrumentiem.
- kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
- šķimbaks Vieta, kur satek netīri, smirdoši ūdeņi.
- slauksnis vieta, kur uzkrājušies atkritumi (netīrumi).
- kūtspakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz kūts (parasti netīra, nekārtīga).
- traipekļains Vietumis netīrs; tāds, kam ir traipi.
- agroonīms vietvārds, kas nosauc lauku, tīrumu, pļavu.
- āru vārds vietvārds, kas nosauc samērā nelielu ģeogrāfisku objektu lauku apvidū (tīrumu, mežu, pakalnu u. tml.).
- Kilvantona Viklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_).
- savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- vilaija Vilāja - administratīvi teritoriāla vienība Alžīrijā kopš 1976. g.
- Ain Tīmūšenta vilāja Alžīrijas ziemeļrietumu daļā (_Aïn Témouchent_), Vidusjūras piekratē.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība.
- Kilvantona Vilkova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_).
- izbirzīt Vilkt tīrumā birzes.
- karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda.
- pseidoimpotence Viltus seksuāli traucējumi vīrietim, kas parasti aprobežojas ar šķietamu pārliecību par savu nespēju, neatbilstību kaut kādiem standartiem, lai gan objektīvi patoloģisku noviržu nav.
- noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
- noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2).
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
- Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē.
- Venza Vinza - pilsēta Alžīrijā.
- ģerbonis Viņetes vēstuļu papīriem, aploksnēm, faktūrām, kartēm utt.
- Verbascum phoeniceum violetais deviņvīruspēks.
- ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
- dieveris Vīra (sievas) brālis; svainis.
- vīrabrālis Vīra brālis; svainis.
- dieverēns Vīra brāļa dēls.
- ietalēns Vīra brāļa dēls.
- dieverene Vīra brāļa meita.
- ietalene Vīra brāļa meita.
- jentere Vīra brāļa sieva.
- vīrība Vīra gadi.
- māsacīte Vīra māsa, svaine; māsaciņa.
- māsaciņa Vīra māsa, svaine.
- māsnica Vīra māsa, svaine.
- māsnīca Vīra māsa, svaine.
- vīramāsa Vīra māsa; svaine.
- ķeluvaine Vīra māsa.
- māsenīca Vīra māsa.
- māsitiņa Vīra māsa.
- mātnīca Vīra māte.
- vīramāte Vīra māte.
- vīrmāte Vīra māte.
- vira Vīra nauda - naudas sods par cilvēka nogalināšanu, ko vainīgais maksāja cietušā radiniekiem.
- svoķis Vīra tēvs.
- vīratēvs Vīra tēvs.
- vīrtēvs Vīra tēvs.
- osa Vīra vai sievas māsa.
- osiene Vīra vai sievas māte.
- svainieši Vīra vai sievas tuvākie radinieki.
- vīratne Vīra vecums, vīra gadi.
- Vīragnas strauts Vīragne, Jāšas pieteka.
- incensatio Vīraka kvēpināšana dievkalpojuma laikā.
- boswellia Vīrakkrūmi.
- vīrāks Vīraks.
- tēvainīte Vīramāte.
- vīrene Vīramāte.
- tēvucis Vīratēvs.
- lucka Vircas, netīrumu bedre.
- linārija Vīrcele ("Linaria").
- vīrceles Vīrcele ("Linaria").
- miroņzāle Vīrcele.
- linaria Vīrceles.
- kalceolārija Vīrceļu dzimtas ģints ("Calceolaria"), savvaļā sastopama Amerikā, Latvijā paretam audzē kā dekoratīvus augus siltumnīcās un istabā.
- mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- alpīnā vīrcele vīrceļu suga ("Linaria alpina").
- irbuleņlapu vīrcele vīrceļu suga ("Linaria genistifolia").
- Lēzela vīrcele vīrceļu suga ("Linaria loeselii"), Latvijā aizsargājama.
- purpursarkanā vīrcele vīrceļu suga ("Linaria purpurea").
- ložņu vīrcele vīrceļu suga ("Linaria repens syn. Linaria monspessulana").
- parastā vīrcele vīrceļu suga ("Linaria vulgaris").
- vīreklis Vīrelis.
- vīruks Vīrelis.
- vīrulis Vīrelis.
- vīrinieks Vīrenieks.
- zicele vīrieša dzimumloceklis
- bibis Vīrieša dzimumloceklis; lamuvārds, apsauka.
- dandālis vīrieša dzimumloceklis.
- dindālis vīrieša dzimumloceklis.
- stobrs vīrieša dzimumloceklis.
- bimbulē Vīrieša dzimumloceklis.
- horjoks Vīrieša dzimumloceklis.
- horjs Vīrieša dzimumloceklis.
- krāniņš Vīrieša dzimumloceklis.
- ķubele Vīrieša dzimumloceklis.
- luņķis Vīrieša dzimumloceklis.
- naiceklis Vīrieša dzimumloceklis.
- penis Vīrieša dzimumloceklis.
- pimpis Vīrieša dzimumloceklis.
- pincis Vīrieša dzimumloceklis.
- pincītis Vīrieša dzimumloceklis.
- pinčuks Vīrieša dzimumloceklis.
- pipele Vīrieša dzimumloceklis.
- pipis Vīrieša dzimumloceklis.
- pipiska Vīrieša dzimumloceklis.
- falla kults vīrieša dzimumlocekļa kā dzīvības un auglības simbola dievināšana; šā kulta pirmsākumi meklējami pirmsģints sabiedrībā.
- irumācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar lūpām, mēli un zobiem, minets, felācija.
- felācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar muti, lūpām, mēli.
- pribors Vīrieša dzimumorgāni.
- bībis Vīrieša dzimumorgāns.
- čoka Vīrieša dzimumorgāns.
- poliorhisms Vīrieša dzimumorgānu anomālija, kad ir vairāk nekā divi sēklinieki.
- devirilizācija Vīrieša dzimumpazīmju zaudēšana.
- emaskulācija Vīrieša kastrācija; sēklinieku vai sēklinieku un dzimumlocekļa izgriešana.
- membrum virile vīrieša loceklis.
- pezere Vīrieša loceklis.
- strūpene Vīrieša loceklis.
- vangala Vīrieša loceklis.
- vangale Vīrieša loceklis.
- vangalis Vīrieša loceklis.
- vibis Vīrieša loceklis.
- vibulis Vīrieša loceklis.
- zveņģele Vīrieša loceklis.
- priekšdziedzeris Vīrieša nepāra dzimumorgāns, kas aptver urīnizvadkanāla sākumdaļu; prostata.
- erekcijas traucējumi vīrieša nespēja uz ilgstošu erekciju vai arī impotences apzīmējums.
- dzimumnespēja Vīrieša nespēja veikt dzimumaktu; impotence.
- demaskulinizācija Vīrieša normālā rakstura zaudēšana.
- ficuks Vīrieša orgāns.
- menga Vīrieša orgāns.
- androgēns Vīrieša pazīmes izraisošs; kas rada vīrieša dzimuma pēcnācējus.
- vīrgalva Vīrieša prāts, gudrība (kādā darbā, rīcībā).
- guļuks vīrieša pusmētelis līdz ceļiem, vatēts vai bez vates.
- kuļka vīrieša pusmētelis līdz ceļiem, vatēts vai bez vates.
- jaicas Vīrieša sēklinieki.
- jaiči Vīrieša sēklinieki.
- kakale Vīrieša sēklinieki.
- kule Vīrieša sēklinieki.
- ola Vīrieša sēklinieks.
- testis Vīrieša sēklinieks.
- varikocēle Vīrieša sēklsaites vēnu paplašinājums.
- ginandromorfisms Vīrieša un sievietes dzimumpazīmju apvienojums šķirtdzimuma sugas indivīdā, pie tam atsevišķām ķermeņa daļām ir vai nu tikai vīrišķs, vai tikai sievišķs raksturs.
- konkubināts Vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- pauts Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāns (sēklinieks), kurā veidojas spermatozoīdi.
- muņņi Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa sēklinieki.
- pseidoandronīms Vīrieša vārds, ko kā pseidonīmu izmanto sieviete.
- Mārtiņš vīrieša vārds.
- Ancis Vīrieša vārds.
- Jēkabs Vīrieša vārds.
- Labrencis Vīrieša vārds.
- Miķelis Vīrieša vārds.
- Sīmanis Vīrieša vārds.
- Svens Vīrieša vārds.
- Tenis Vīrieša vārds.
- metams Vīrieša, arī dzīvnieka dzimumloceklis.
- hastleri Vīrieši prostitūtas, kas praktizē minetu un citus seksa deviāciju veidus.
- MSM Vīrieši, kam ir seksuālas attiecības ar vīriešiem (angļu "men who have sex with men").
- vārda brāļi vīrieši, kam ir vienāds vārds.
- stiprais dzimums vīrieši.
- vīriešgājums Vīrieši.
- urināls Vīriešiem domāta ietaise urinēšanai.
- salāmliks Vīriešiem paredzēta daļa dzīvojamās ēkās Ēģiptē, Sīrijā, Irākā un Turcijā; salamliks.
- vīriška Vīriešu (kārta).
- kamzolis Vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm.
- V vīriešu (tualete)
- erekcija Vīriešu (vai vīrišķo īpatņu) dzimumlocekļa muskulatūras un asinsvadu sprieguma stāvoklis, lai veiktu dzimumaktu.
- ausaine Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausaina cepure.
- pišķevicenes Vīriešu apakšbikses, kas sniedzas gandrīz līdz ceļgaliem.
- boļenes Vīriešu apakšbikses.
- maika Vīriešu apakškrekls bez piedurknēm.
- subincizija Vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā.
- krūtaža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- maniška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- priekšiņa Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- prieška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- garnašs Vīriešu apģērba virssvārki 14. gs. pirmajā pusē, ar pusgarām, iegrieztām, platām piedurknēm.
- bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
- falliskais kults vīriešu auglības orgānu dievināšana.
- varoņtenors Vīriešu balss - tenors ar baritonveidīgu pilnu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
- sarzenes Vīriešu bikses no linu vai pakulu auduma.
- virsbikses Vīriešu bikses, ko valkā (parasti) virs apakšbiksēm.
- omulis Vīriešu bikšu priekšas aizpogājamā daļa.
- ķūlis Vīriešu bikšu priekšas iegriezums.
- masculinum vīriešu dzimta.
- pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks.
- maskulīns Vīriešu dzimte.
- v. Vīriešu dzimte.
- m vīriešu dzimtes vārds (latīņu “masculinum”)
- zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
- dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudža gadi.
- intris Vīriešu dzimuma dzīvnieks ar sēklinieku.
- pārvīrietis Vīriešu dzimuma pārcilvēks.
- tēvis Vīriešu dzimuma putns.
- agnāti Vīriešu dzimuma senča abu dzimumu pēcnācēji pa vīriešu līniju.
- borsalino Vīriešu filca platmale ar platām malām.
- bārddzinis Vīriešu frizieris.
- šeitelis Vīriešu frizūra - celiņš malā, uz pieres apļveida matu vilnis.
- ezītis Vīriešu frizūra - īsi apgriezti mati.
- cilenderis Vīriešu galvassega - cilindrs.
- pleņķens Vīriešu josta.
- spenceris Vīriešu kamzolis.
- ķēvenīce Vīriešu kāra meita.
- mindža vīriešu kāra sieviete.
- il Vīriešu kārtas artikuls.
- gulbins Vīriešu kārtas gulbis.
- vīru koris vīriešu koris.
- apačs Vīriešu krekla piegriezums ar plašu vaļēju apkakli.
- tūtainis Vīriešu krekls ar gludām piedurknēm (bez uzšuvēm).
- čemberlens Vīriešu lietussarga paveids.
- peipulītis Vīriešu loceklis; peipulīte.
- kākara Vīriešu loceklis.
- peipulīte Vīriešu loceklis.
- kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
- česterfīlds Vīriešu mētelis ar samta apkakli.
- andropauze Vīriešu pārejas vecums, klimakss.
- Aleksandrs Vīriešu personvārds.
- šubraka Vīriešu puskažoks; pavirši glabāts apģērbs.
- kuliks vīriešu pusmētelis līdz ceļiem, vatēts vai arī bez vates.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- misters vīriešu skaistumkonkursa uzvarētājs (titula sastāvdaļa).
- gumba Vīriešu slimība, ko dēvē par "žagariņiem"; sacietējums zem ribām.
- iči Vīriešu sperma.
- jieķis Vīriešu sperma.
- krumpaiņi Vīriešu svārki ar ielocēm.
- zetersvārki Vīriešu svārki ar pagarinātu apakšējo malu.
- šķeltene vīriešu svārki ar šķēlumu aizmugurē.
- sako Vīriešu svārki, kas sniedzas mazliet pāri jostas vietai, līdzeni pieguļ augumam un ir ar 2 pogu rindām.
- kuļka Vīriešu svārki.
- praks Vīriešu svārki.
- muciņa Vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem.
- muciņš Vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem.
- smokings vīriešu svinību tērps - žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
- fraka vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu
- uzvalks Vīriešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi un garajām biksēm, arī vestes.
- kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
- dzimumu proporcijas vīriešu un sieviešu skaita attiecība apskatāmā populācijā.
- palto Vīriešu un sieviešu virsdrēbes, mētelis.
- kastrācijbaisma Vīriešu un zēnu bažas, ko rada briesmas viņu dzimumorgāniem - parasti iztēlotas.
- svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
- ketaveja vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm.
- koscjums Vīriešu uzvalks.
- milinis Vīriešu vadmalas bikses.
- Taņa vīriešu vārda Tanīss saīsinājums
- Balduins Vīriešu vārds.
- apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
- vizītsvārki Vīriešu vienrindas žakete ar pagarinātu, parasti ar ieloci veidotu, ieapaļu muguras daļu.
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- skerpatkys vīriešu zeķes.
- puspaļte Vīriešu ziemas pusmētelis ar vatētu vai kažokādas oderi.
- virssvārki Vīriešu žakete, ko nēsā virs krekla, džempera; vīriešu svārki.
- praka Vīriešu žakete.
- maskulinitāte Vīrietība, maskulīnisms.
- maskulīnisms Vīrietība, maskulinitāte.
- sapīties (kādas) brunčos vīrietim ielaisties mīlas dēkā.
- andromorfs Vīrietim līdzīgs.
- vīrišķs vīrietim piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu "vīrišķais-sievišķais" pāra
- kopulatīvie orgāni vīrietim spermas ievadīšanas, sievietei - spermas saņemšanas un saglabāšanas orgāni, dzimumorgāni.
- dēls Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- krekls Vīrietis (parasti kādai grupai piederīgs).
- vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
- bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
- zveņģis Vīrietis ar lielu vēderu vai šāds teļš.
- šlaumasts Vīrietis ar maz attīstītu muskulatūru.
- onkols Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- anafrodīts Vīrietis bez dzimumtieksmes.
- baķa Vīrietis gados - vienības priekšnieks, arī kriminālgrupas līderis.
- līgavainis Vīrietis savu kāzu dienā.
- puspārš vīrietis un sieviete (kā pāris), kas pieder dažādām reliģiskajām konfesijām.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2).
- krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība.
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- homofils Vīrietis vai sieviete, kas nododas homofilijai.
- jaunietis Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- uzpisējs vīrietis, ar kuru ir pastāvīgas seksuālas attiecības
- bojfrends vīrietis, ar kuru ir romantiskas vai intīmas attiecības
- čūla Vīrietis, arī bērns, kurš allaž raud.
- kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
- pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
- padraugs Vīrietis, jaunietis, ar kuru saista ne visai dziļa draudzība; paziņa.
- tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
- tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
- pederasts vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā.
- zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- prečtēvs Vīrietis, kas cenšas (kādus) saprecināt; precinātājs.
- pīpnieks Vīrietis, kas daudz smēķē.
- kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
- civilvīrs Vīrietis, kas dzīvo civillaulībā (2).
- konkubinārs Vīrietis, kas dzīvo konkubinātā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- alfonss Vīrietis, kas ir mīļākās apgādībā.
- homoseksuālis vīrietis, kas izjūt dzimumtieksmi pret vīrieti.
- sieviešu mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- džentlmenis Vīrietis, kas korekti izpilda un ievēro uzvedības un sadzīves normas.
- meitbāliņš Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitģēģeris Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitkuilis Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitu mednieks vīrietis, kas meklē piedzīvojumus ar sievietēm; donžuāns.
- vientuļais tēvs vīrietis, kas nesastāv laulībā un audzina vienu vai vairākus bērnus bez mātes līdzdalības.
- vīrs Vīrietis, kas nodarbojas ar ko.
- prostitūts Vīrietis, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- kratītājs vīrietis, kas nodarbojas ar publisku masturbāciju
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- tirliņš Vīrietis, kas pamazām kļūst līdzīgs sievietei, nēsā sieviešu rokassomiņas u. tml.
- mačo Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm (termins cēlies Latīņamerikā).
- krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
- kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- modes āksts vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- bābietis Vīrietis, kas saietas (vai cenšas saieties) ar vairākām sievietēm.
- idiogamists Vīrietis, kas seksuāli potents tikai pret vienu vai nedaudzām sievietēm, bet impotents pret visām pārējām.
- perminieks Vīrietis, kas strādā fermā.
- namatēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājastēvs.
- mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namatēvs.
- sētinieks Vīrietis, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā.
- vīrieša roka vīrietis, kas vada, rīko, arī praktiski darbojas; arī vīrietis.
- vīrieša (arī vīra) galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- vīra galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- vīrieša galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
- precētājs Vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
- tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- dzimtstēvs Vīrietis, kura pēcnācēji veido dzimtu.
- saimnieks vīrietis, kura rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
- babaņiks Vīrietis, kuram ir (bijis) daudz draudzeņu, un tās ātri mainās.
- mizogins Vīrietis, kuram nepatīk sievietes un kurš nespēj ar viņām kontaktēties.
- tartafons Vīrietis, kurš iekāro sievieti.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- siržu zaglis (biežāk lauzējs) vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- žigolo vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- favorīts Vīrietis, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona.
- atštaukas brūtgāns vīrietis, kuru citas sievietes atraidījušas.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- vecis Vīrietis, puisis, zēns.
- kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
- runcis Vīrietis; donžuāns; mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- džeks Vīrietis; puisis.
- vīrieša (arī vīra) cilvēks vīrietis.
- puisis vīrietis.
- bikšainis Vīrietis.
- kungs Vīrietis.
- mužiks Vīrietis.
- puisietis Vīrietis.
- puisiskis Vīrietis.
- puisisks Vīrietis.
- tēviņš Vīrietis.
- vecītis Vīrietis.
- vīriešcilvēks Vīrietis.
- vīrišķis Vīrietis.
- vīrietīgs Vīrietisks.
- izsaukuma zēns vīrišķā dzimuma prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumus vīriešiem un sievietēm.
- ielaspuisis Vīrišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas, gk. homoseksuāliem vīriešiem.
- spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (sūnaugiem, paparžaugiem, dažiem kailsēkļiem).
- mikrogameta Vīrišķā dzimumšūna.
- pauta Vīrišķā īpatņa sēklinieks.
- sausna Vīrišķā kaņepe - sausnis.
- sausnis Vīrišķā kaņepe.
- jirce Vīrišķā sēkla.
- hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
- gamofāgija Vīrišķā un sievišķā elementa izzušana vienšūnas organismu savienošanās aktā.
- stīva vimba vīrišķais dzimumloceklis.
- čurkstuls Vīrišķais dzimumloceklis.
- čuruls Vīrišķais dzimumloceklis.
- mimule Vīrišķais dzimumloceklis.
- mimulis Vīrišķais dzimumloceklis.
- pimpulis Vīrišķais dzimumloceklis.
- diņķis Vīrišķais dzimumorgāns.
- vaislinieks Vīrišķais dzimumorgāns.
- sausnējs Vīrišķais kaņepju augs.
- dzimumloceklis Vīrišķais kopulācijas orgāns.
- grēku dzīksla vīrišķais loceklis.
- bimba Vīrišķais loceklis.
- kakale Vīrišķais loceklis.
- mīzeklis Vīrišķais loceklis.
- pimpa Vīrišķais loceklis.
- pimpala Vīrišķais loceklis.
- pimpele Vīrišķais loceklis.
- pimpilis Vīrišķais loceklis.
- snaicis Vīrišķais loceklis.
- stebene Vīrišķais loceklis.
- stute Vīrišķais loceklis.
- vedere Vīrišķais loceklis.
- vempele Vīrišķais loceklis.
- vempelis Vīrišķais loceklis.
- mikrostrobils Vīrišķais strobils.
- sēklinieks Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi.
- mikrogametas Vīrišķās dzimumšūnas.
- šlīme Vīrišķās sēklas šķidrums.
- apaugļošanās Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana, tā rezultātā veidojas kvalitatīvi jauna šūna - zigota, no kuras attīstās jauns organisms.
- mikrogāmija Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas saplūšana.
- vīrešķība Vīrišķība.
- vīrestība Vīrišķība.
- virilitāte Vīrišķība.
- anandrija Vīrišķības trūkums, mazdūšība.
- abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
- čaukstes Vīrišķie (sausie) kaņepju augi.
- androgēni vīrišķie dzimumhormoni un tos saturoši zāļu līdzekļi.
- mīzeknis Vīrišķie dzimumorgāni (ērzeļiem, buļļiem, auniem).
- puskaņepes Vīrišķie kaņepju augi, sausnes.
- saušņa vīrišķie kaņepju augi.
- paskaiņi Vīrišķie kaņepju augi.
- sausne Vīrišķie kaņepju augi.
- saušņi Vīrišķie kaņepju augi.
- puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala.
- puišala Vīrišķīga izskata meitene.
- azbesta vecene vīrišķīga sieviete - fiziski spēcīga, māk un pati veic tradicionālos vīriešu darbus.
- kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
- virils Vīrišķīgs, vīrišķs.
- vīrestīgs Vīrišķīgs.
- kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos.
- virilescence Vīrišķo īpašību pazīmes vecākām sievietēm.
- homogāmija Vīrišķo un sievišķo orgānu vienlaicīga nobriešana uz viena un tā paša divmāju auga.
- inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
- rigvir Viroterapijas preparāts ar pretaudzēja aktivitāti, imūnmodulators (saīs. no "Rīgas vīruss").
- Dryopteris filix-mas vīrpaparde jeb melnā ozolpaparde.
- vīrišķis Vīrs (1).
- vecis Vīrs (dzīvesbiedrs).
- vīrenītis Vīrs (mīlināmais vārds).
- salmu atraitnis (arī atraitne) vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- maikats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu.
- mājkats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu.
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
- boznieks Vīrs ar bozi; naktssargs.
- zeltnesis Vīrs ar gaišiem matiem.
- virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas.
- laulātais pāris vīrs un sieva, kuri noslēguši laulību valsts institūcijās vai baznīcā (to reģistrējuši atbilstoši likuma normām).
- laulātie draugi vīrs un sieva; dzīvesbiedri.
- pāra Vīrs un sieva; līgava un līgavainis; arī vīrietis un sieviete.
- laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
- labākā puse vīrs vai sieva.
- otra pusīte vīrs vai sieva.
- labākā pusīte vīrs vai sieva.
- uzkrekls Virs vīriešu krekla valkājama atsevišķa krūšu daļa ar apkakli.
- ragnesis Vīrs, kuram ir neuzticīga sieva.
- cienīgs Vīrs, sieva.
- cienīts Vīrs, sieva.
- laulātais draugs vīrs; dzīvesbiedrs.
- cienītais Vīrs; sieva.
- mika Vīrs; vīrietis.
- mūža (arī dzīves) draugs vīrs.
- banders Vīrs.
- laulenis Vīrs.
- vecvells Vīrs.
- veirs Vīrs.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos).
- lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību.
- dekupāža Virsmas dekorēšana ar papīra izgriezumiem, kurus pēc tam pārklāj ar laku.
- mičmanis Virsnieka vietnieka dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m.
- Aīsa virsotne Alžīrijā (_Aïssa, Djebel_), Mišrījas vilājā, Sahāras Atlasa kalnu rietumu daļā, augstums 2236 m.
- Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
- sačuinīt virspusēji notīrīt (noberzt).
- ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.
- pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš.
- vīrdzeguzene Vīru dzegužpuķe ("Orchis mascula").
- Orchis mascula vīru dzegužpuķe.
- nukleokapsīds Vīrusa apvalks, kurā līdz ar olbaltumvielām ietilpst arī nukleīnskābes.
- plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā.
- virions Vīrusa daļiņa, vīrusa ārpusšūnas eksistences forma.
- viropekse Vīrusa fiksācija.
- virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības.
- Mareka slimība vīrusa izraisīta infekcijas slimība; neirolimfomatoze.
- kapsīds Vīrusa olbaltumvielu apvalks.
- kovids vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti.
- virēmija Vīrusi asinīs.
- miksovīrusi Vīrusi, kas ierosina cilvēka un dzīvnieku elpošanas ceļu slimības, trakumsērgu, masalas u. c.
- poksvīrusi Vīrusi, kas ierosina dermatotropiskas slimības (bakas).
- arbovīrusi Vīrusi, ko pārnēsā asinssūcēji posmkāji.
- retrovīrusi Vīrusi, kuriem ģenētiskais materiāls ir ribonukleīnskābe (RNS), nevis daudz parastākā dezoksiribonukleīnskābe (DNS).
- bioloģiskie mutagēni vīrusi, organisma novecošanās u. c.
- vira Vīrusi.
- VLP Vīrusiem līdzīgas daļiņas (angļu "Virus like particles") - vīrusu apvalki, kas nesatur ģenētisko materiālu.
- mikofāgs Vīruss, kas iznicina sēnes.
- aktinofāgs Vīruss, kas izšķīdina inficētas aktinomicētes.
- bakteriofāgs Vīruss, kurš vairojas baktērijas šūnā un sagrauj tās dzīvības procesus.
- virus Vīruss.
- respiratoriskās vīrusslimības vīrusslimību grupa, kurā apvienotas dažādas izcelsmes elpošanas ceļu vīrusu infekcijas, kurām kopīgs ir infekcijas pārnešanas mehānisms (pilieninfekcija), kā arī ierosinātāju spēja vairoties elpošanas ceļu gļotādā.
- orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces.
- kalicivīrusi Vīrusu ģints, kas ietver arī cilvēka kalicivīrusu grupas vīrusus un E hepatīta vīrusu.
- mastadenovīrusi Vīrusu ģints, kas inficē zīdītājus, izraisot elpceļu un gremošanas trakta, konjunktīvas, centrālās nervu sistēmas un urīnizvadorgānu slimības; infekcija var būt asimptomātiska.
- papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos.
- parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- parainfluence Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas atgādina gripu.
- herpētiskā infekcija vīrusu ierosināta slimība ("infectio herpetica"), kas bojā ādu, gļotādu un nervu sistēmu.
- ērču encefalīts vīrusu infekcija, ar ko cilvēks parasti inficējas, ja viņam piesūcas inficēta ērce vai ja uzturā tiek lietoti inficēti dzīvnieku produkti.
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi, parasti uz ziediem.
- pūslīšēde Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīga nieze, apsārtums, sīku pūslīšu veidošanās.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura rada rētas ādā (parasti sejas ādā).
- parastais herpess Vīrusu slimība, ko ierosina parastais herpesvīruss; pūslīšu lokalizācija visbiežāk uz lūpām, dzimumorgāniem, uz radzenes.
- vīrusinfekcija Vīrusu slimība.
- Regnum vira vīrusu valsts jeb vīrusi.
- citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas.
- erektoterapija Virziens seksoloģijā, kas pēta un ārstē vīriešu erekcijas traucējumus, kā arī izstrādā dažādas konstrukcijas erektorus.
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā).
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
- diaklizma Visa gremošanas trakta (arī kuņģa) iztīrīšana, skalošana ar klizmu.
- nesi Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām; našs.
- našs Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām.
- mikrobi Visas sīkbūtnes, izņemot mikroskopiskās aļģes, vienšūņus un vīrusus; mikroorganismi.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
- empīriskums Vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klīrīgums Vispārināta īpašība --> klīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrīgums Vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3).
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība.
- nevīrišķība Vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs.
- satīriskums Vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīrupainība Vispārināta īpašība --> sīrupains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrasinība Vispārināta īpašība --> tīrasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrīgums Vispārināta īpašība --> tīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrskanīgums Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība.
- tīrskanība Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrietība Vispārināta īpašība --> vīrietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (1).
- vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (2).
- vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- porcellāns Vistīrākais māls, ko lieto smalku trauku pagatavošanai, un paši šie trauki; porcelāns.
- savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- pūlings Visu investoru darījumu ar vērtspapīriem koncentrēšana džoberu kontos.
- papīrmasas kompozīcija visu masas komponentu attiecības papīra (kartona) izgatavošanai.
- jēlproteīni Visu slāpekļvielu kopa: tīrproteīni un citi vienkāršākie slāpekļa savienojumi (amīdi, alkaloīdi, amonjaka savienojumi u. c.).
- poliksēns Visvairāk izplatītais minerāls no platīna tīrradņu grupas; šis platīns satur dzelzi (4-11%), irīdiju (līdz 7%) un nelielu pallādija, rodija, vara un niķeļa piejaukumu.
- bass Viszemākā vīriešu balss.
- Kuirona Votervila - apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- loa Vudū kultā - vīrišķs vai sievišķs gars.
- Druzu kalni vulkānisks masīvs Sīrijas dienvidos un Jordānijā ("Jebel ed Druz"), garums - \~100 km, platums - \~50 km, augstākā virsotne - 1803 m.
- Vorčesteršīra Vusteršīra.
- X X hromosoma - viena no divām dzimumhromosomām; sievietēm ir 2 X hromosomas, vīriešiem - 1 X hromosoma un 1 Y hromosoma.
- svārstzāģis Zāģis, kas sastāv no metāla ķermeņa, kuram ar šarnīru ir piestiprināta zāģa ripa.
- naža Zāles, netīrumi, ko ūdens malā izmetis; salašņas, atlikumi.
- Ceiruļkolns Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Allolobophora chlorotica zaļganā tīrumslieka.
- rinkt Zarnas tīrīt.
- dizažio zaudējums, kas radies, apmainot mazvērtīgāku naudu (piemēram, papīrnaudu) pret zelta, sudraba monētām.
- damno Zaudējums, kas rodas, ja vērtspapīrus pārdod lētāk par to nominālvērtību.
- cefirvilna Zefīra (labākās aitu vilnas šķirnes) vilna.
- cefirs Zefīrs - silts, viegls rietumu vējš.
- obrusa Zelta tīrīšana ar uguni, zelta raudze.
- Mesocricetus auratus zeltainais jeb Sīrijas kāmis.
- Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis.
- zeltenis Zeltnesis (1) - vīrs gaišiem matiem.
- zeltenis Zeltnesis (2) - bagāts vīrs.
- blaņģis Zema vieta tīrumā, kur bieži ir ūdens.
- velce Zema, mitra vieta tīrumā.
- ieliekņa Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem; ielīksne.
- ielīksne Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
- ielīksnis Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
- Iris pumila zemais īriss.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917.) un citu valstu armiju artilērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- iegula Zemāka vieta tīrumā vai pļavā.
- apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- padruve Zemākas vietas starp un apkārt aramzemes tīrumiem.
- tīrumzeme Zeme, kas piemērota tīrumu iekopšanai.
- puspļāvām zemes (pļavas) īres veids, kas nosaka, ka puse no novāktā siena pieder pļavas īpašniekam, otra puse - pļāvējam.
- greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
- valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
- valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
- sokla Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- sokle Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- soklis Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- homsteds Zemes gabals, ko (pēc 1862. g. likuma) ar atvieglotiem noteikumiem piešķīra amerikāņiem un ieceļotājiem, kuri kļuva par ASV pilsoņiem.
- nodale Zemes nodale - zemes gabals, piešķīrums; zemes piešķiršana, iedalīšana.
- valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.
- bērze zemes strēmele ciema tīrumā.
- atars Zemes strēmele gar tīruma malu, pie grāvja vai žoga.
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli).
- Abū Rasāss zemesrags (_Abū Rașāș, Raʼs_) Masīras salas dienvidos, Omānas Šerkījas mintakā.
- Alērta rags zemesrags Kanādā (_Alert Point_), Elsmīra salas ziemeļrietumu daļā.
- Aņisija rags zemesrags Koteļnijas salas ziemeļos (_Anisij, mys_), Jaunsibīrijas salās Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas teritorija.
- Sentdžonsa rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
- Gerona rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļas izvirzījums Ziemeļu šaurumā, Lārnas apgabala ziemeļos.
- Benbeinheds zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļos, Moilas apgabala ziemeļrietumos.
- zemessargs Zemessardzes (1) karavīrs.
- zemessargs Zemessardzes (2) karavīrs.
- Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži.
- iloti zemkopji senajā Spartā, viņi piederēja valstij un viņu sabiedriskais stāvoklis gandrīz neatšķīrās no vergu stāvokļa.
- sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- sābrs Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes; pusgraudnieks.
- muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
- kosinēri Zemnieku karavīri, apbruņojušies izkaptīm Kosčuskas pulkos un 1831. un 1863. gadu poļu dumpjos.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
- aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
- aitu pagasts zemnieku reģistrs, pēc kura zemnieki deva aitas pagasta dzīru rīkošanai vai kā nodevas muižai.
- Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m.
- Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
- Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m.
- Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m.
- zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- breksis Zēns, puisis; vīrietis.
- moārs Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.
- Aujeski slimība zīdītāju infekcijas slimība, ko ierosina specifisks vīruss; uzņēmīgākās ir cūkas, lapsas un ūdeles.
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- zīda papīrs zīdpapīrs.
- zīdpapiris Zīdpapīrs.
- proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
- Chersophilus duponti Ziemeļāfrikas cīrulis.
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
- oranžisti Ziemeļīrijas protestantu apvienība (dibināta 1795. g.); vēlāk tā sauca visus Anglijai paklausīgos īrus.
- unionisti Ziemeļīrijas Unionistu partija (aizstāv ūniju ar Lielbritāniju); šās partijas biedri.
- Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi.
- Perija jūra Ziemeļu Ledus okeāna starpsalu jūra, tā sauca šaurumu sistēmu Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīru, Devonu, Batersta un Melvila salu.
- Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
- paziepes Ziepjains ūdens, kas radies pēc tīrākas, smalkākas veļas mazgāšanas.
- Zirau-Wirginahlen Zierau - Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- Jilajira Zilaira - upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, tās nosaukums baškīru valodā.
- balodis zilais putns, netīrības iemiesojums.
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
- zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
- graudot Zīmējamā papīra vai litogrāfijas akmens vienmērīga raupjošana apstrādāšanai ar krītu.
- abriss Zīmējuma kontūra uz caurspīdīga papīra pārnešanai uz litogrāfijas akmeni.
- giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
- makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids.
- ponsēt Zīmējumus kopēt, izdurstot oriģinālā caurumiņus un pār tiem braukot ar smalkiem ogļu maisījumiem, tā ka uz papīra paliek melnas zīmējuma kontūras.
- cedele Zīmīte; papīra lapiņa (ar tekstu uz tās).
- protobioloģija Zinātne, kas pētī dzīvības formas, kas mazākas par baktērijām, piem., vīrusus.
- asirioloģija Zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu).
- artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu.
- onkovirusoloģija Zinātnes nozare, kas pētī vīrusu nozīmi audzēju izcelsmē un ārstēšanā.
- virusoloģija Zinātnes nozare, kas pētī vīrusus.
- teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
- tērpīt Zirgu ārstēt, tīrot tam muti, zobus.
- tērpt Zirgu ārstēt, tīrot tam muti, zobus.
- zirgs zirgu ģints izkastrēts vīrišķais dzīvnieks.
- Nierembergia hippomanica zirgu nīrembergija.
- šlūpe Zirgu vilkmes greidera lāpsta sniega tīrīšanai vai ceļa virsmas līdzināšanai.
- kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- sīriņš Zīriņš.
- sterninae Zīriņu apakšdzimta.
- chlidonias Zīriņu apakšdzimtas ģints.
- sterna Zīriņu apakšdzimtas ģints.
- baltvaigu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Chlidonias hybridus").
- melnais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Chlidonias niger").
- melnvēdera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna acuticauda").
- mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta").
- Indijas upju zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna aurantia").
- lielais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna caspia").
- sārtais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna dougallii").
- Forstera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna forsteri").
- Dienvidamerikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundinacea").
- upes zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundo").
- garastzīriņš Zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna macroura").
- jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna paradisaea").
- Sarkanās jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna repressa").
- baltkrūšu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna striata").
- Sumatras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sumatrana").
- baltgalvas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna trudeaui").
- Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata").
- Antarktikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna vittata").
- purvzīriņi Zīriņu suga, Latvijā nav sastopami.
- ķinīt Zivis tīrīt, izķidāt.
- ķīnīt Zivis tīrīt, izķidāt.
- ihtiokolla Zivju līme, ko iegūst no sterletu, storu u. c. pūšļu iztīrītas un izžāvētas iekšējās plēves.
- ņockas Zivju un dzīvnieku iekšas, ķidas un plunči; jēli netīrumi.
- dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.
- dzēle Zobgalīgi jautrs vīrietis ar asu mēli.
- zviedrene Zobgalīgs vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums.
- juvenālisks Zobgalīgs, satīrisks.
- mēlgalīgs Zobgalīgs, satīrisks.
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- odonteksēze Zobu tīrīšana; zobakmens noņemšana.
- dentifricia Zobu tīrīšanas līdzekli.
- bārda zoda un vaigu apmatojums (vīriešiem)
- barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni.
- plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- rīze zvejas tīkls, ko izmet starp divām laivām, un četri vīri velk
- klārīšana Zvejniecībā āķu tīrīšana no vecās ēsmas.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- Mirafra passerina zvirbuļveida krūmcīrulis.
- šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- frencis žakete, vīrieša svārki.
īr citās vārdnīcās:
MEV