fricis
fricis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | fricis | friči |
| Ģen. | friča | friču |
| Dat. | fricim | fričiem |
| Akuz. | frici | fričus |
| Lok. | fricī | fričos |
Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā vai Otrajā pasaules karā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nokrāsot bija visvieglāk, tur mēs ar Frici divatā tikām galā.
- Es par Vācijas fričiem runāju, par fīreru un viņa bandu...
- — Skaidrāk nevar pateikt, amerikāņi tūlīt uzbruks un sasitīs fričus.
- — Viņi izdzen poļus no mājām un laiž tur dzīvot fričus.
- — Kad friči blakus, viņš vienmēr kliedz uz mums vāciski.