delīrijs
delīrijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | delīrijs | delīriji |
| Ģen. | delīrija | delīriju |
| Dat. | delīrijam | delīrijiem |
| Akuz. | delīriju | delīrijus |
| Lok. | delīrijā | delīrijos |
Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sēņu iedarbībai raksturīgs arī delīrijs, kas parasti parādās lielās devās.
- Hroniska smaga ortostatiska hipotensija var izpausties kā izmainīta apziņa jeb delīrijs.
- Mēs visi sākumā domājām, varbūt viņam bija delīrijs, tomēr nē.
- Ir delīrijam raksturīgi atmiņas traucējumi un amnēzija, apziņas aptumšošanās.
- Kaut ko tādu sacerēt var vien dzēruma delīrijā, Ģedert.