dēliņš
dēliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēliņš | dēliņi |
| Ģen. | dēliņa | dēliņu |
| Dat. | dēliņam | dēliņiem |
| Akuz. | dēliņu | dēliņus |
| Lok. | dēliņā | dēliņos |
Dem. → dēls.
Stabili vārdu savienojumiMemmes dēliņš; memmes dēls.
- Memmes dēliņš; memmes dēls sarunvaloda, frazēma — izlutināts, gļēvs zēns, jauneklis
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mamma piejāj blakus un saka — pagaidi uz kāpnītēm, dēliņ!
- "Tikko dēliņu atveda pie manis - tagad sēžam un spēlējamies.
- Rikardiona dēliņu sauc Edvards, un viņam ir jau četri gadi.
- Vecākiem nācās cīnīties par bērniņa dzīvību kopš pirmajām dēliņa dzīves dienām.
- Tad atkal būs jāiegādājas šī dārgā pārtika, lai pabarotu dēliņu.