dēls
dēls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēls | dēli |
| Ģen. | dēla | dēlu |
| Dat. | dēlam | dēliem |
| Akuz. | dēlu | dēlus |
| Lok. | dēlā | dēlos |
d. saīsinājums
1.Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
PiemēriKālab gan lai dēls neticētu savai mātei tādā būtiskā lietā kā tēva problēma?
- Kālab gan lai dēls neticētu savai mātei tādā būtiskā lietā kā tēva problēma?
- Redzat, mans dēls ir akadēmiķis.
- — Jūsu dēls spēlē vijoli?
1.1.sarunvaloda Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
Piemēri— Nē, dēls.
- — Nē, dēls.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Vīrietis – tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
PiemēriPar savu svētu pienākumu uzskatīju atjaunot pieminekli 1. pasaules karā un brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes dēliem.
- Par savu svētu pienākumu uzskatīju atjaunot pieminekli 1. pasaules karā un brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes dēliem.
- Jā – biju lēmis, ka šovakar, šai brīdī, es rādīšos arī plašajā sabiedrībā, ka arī es, maziņš un melns, šai pūlī un drūzmā varēšu atklāti apgrozīties kā krietns, ticis latvju dēls šais tautas gaviļu svētkos.
Stabili vārdu savienojumiPazudušais dēls. Tautu dēls; tautas dēls.
- Pazudušais dēls frazeoloģisms — 1. Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām2. Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- Tautu dēls; tautas dēls vārdkoptermins; joma: folklora — jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis2
Avoti: TWN, LLVV, RB
Korpusa piemēri:šeit