dēlis3
dēlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēlis | dēļi |
| Ģen. | dēļa | dēļu |
| Dat. | dēlim | dēļiem |
| Akuz. | dēli | dēļus |
| Lok. | dēlī | dēļos |
Dēls.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairāk kā pusei ēku bijuši salmu, dēļu vai lubu jumti.
- Pirms tam vairumu ēku sedza lubu, dēļu vai salmu jumti.
- Viņa šķaida arbūzus, presē skārda bundžas un pārsit dēļu kaudzītes.
- Vietējie Billijam pat ir iedevuši iesauku „ staigājošais ziņojumu dēlis”.
- Meitene apsēžas uz piestātnes maliņas, pie kājām ūdenī veikborda dēlis.