Viļuja
Viļuja īpašvārds, vietvārds
Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums – 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
Stabili vārdu savienojumiViļujas plato. Viļujas zemiene.
- Viļujas plato — Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
- Viļujas zemiene — Centrālā Jakutijas zemiene
Avoti: LģE, PZT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākot ar 13. gadsimtu, viņi mongoļu spiediena ietekmē migrēja uz Vidējās Ļenas, Aldanas un Viļujas upju baseiniem.
- Viļujas garums ir 2650 km, bet baseina platība ir 454 000 km.
- Vislielākais mūžīgā sasaluma slāņa dziļums konstatēts Viļujas upes augštecē Jakutijā.
- Marha ( ; ) ir upe Austrumsibīrijā, Viļujas kreisā krasta pieteka.
- Tjunga ( ; ) ir upe Austrumsibīrijā, Viļujas kreisā krasta pieteka.