drātēt
drātēt 2. konjugācijas darbības vārds; vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | drātēju | drātējam | drātēju | drātējām | drātēšu | drātēsim |
2. pers. | drātē | drātējat | drātēji | drātējāt | drātēsi | drātēsiet, drātēsit |
3. pers. | drātē | drātēja | drātēs |
Pavēles izteiksme: drātē (vsk. 2. pers.), drātējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: drātējot (tag.), drātēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: drātētu
Vajadzības izteiksme: jādrātē
1.Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
2.Izmuļķot, mānīt.
3.Bārt, lamāt.
4.Trenkāt, dzenāt.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa iegādājās ērzeli, drūmo milzi, kurš viņu drātēja…
- – Viņš taču drātēja visu, kas kustas.
- Pēc Fāzes vārdiem, atraitnīte, kuru drātēs ar tādām " ūsiņām", būs viņam pateicīga līdz pasaules galam.
- Izņēmuma kārtā Leanders acīmredzot nevēlējās drātēt viņas lokano augumu, jo Vita izbijusies čukstēja: “ Kā, viņas ir šeit?
- Igors jau sen gulēja patīkama noguruma pilnā miegā, kāds vienmēr pārņem pēc narjada nodošanas, bet man vēl vajadzēja mūsu zampoļitam skaidrot, kurš kuru drātējis — Zevs kambrigu vai otrādi.