izpuļķēt
izpuļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpuļķēju | izpuļķējam | izpuļķēju | izpuļķējām | izpuļķēšu | izpuļķēsim |
| 2. pers. | izpuļķē | izpuļķējat | izpuļķēji | izpuļķējāt | izpuļķēsi | izpuļķēsiet, izpuļķēsit |
| 3. pers. | izpuļķē | izpuļķēja | izpuļķēs | |||
Pavēles izteiksme: izpuļķē (vsk. 2. pers.), izpuļķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpuļķējot (tag.), izpuļķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpuļķētu
Vajadzības izteiksme: jāizpuļķē
Veikt dzimumaktu.
Avoti: T