Paplašinātā meklēšana

Meklējam kau.

Atrasts vārdos (616):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (7703):

terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
(pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā
apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
(ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
(iz)vicināt dūres (iz)kauties
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt
aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā
luģe (Salmu) kaudze
luģis (Salmu) kaudze
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi
periorbita Acs dobuma kaulplēve
periorbīta Acs dobuma kaulplēve
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi
dermostoze Ādas pārkaulošanās
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse")
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska
Dictyocaulus filaria aitu diktiokauls
aizpult aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist
nožēlot aiz skaudības noburt
noskaust aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko)
aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts
aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā
apmukt Aizbēgt zem kaut kā
aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā
aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu)
aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā
aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
aizslampāt aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla
pazaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu)
aizvirst Aizkrist aiz kaut kā
norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt
aizplaust Aizliet (aiz kaut kā)
aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā)
aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur
laist ganos (kādu, kaut ko) aizmirst kaut ko
pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls
aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu)
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos
aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā
aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā
iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā
aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā
žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām)
aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā
aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu)
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot
aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu)
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš
akmeņbānis Akmeņu kaudze
krāsmata Akmeņu kaudze
krāšmata Akmeņu kaudze
krāšmats Akmeņu kaudze
krāsmeta Akmeņu kaudze
krāsne Akmeņu kaudze
krāsnmata Akmeņu kaudze
lauzna Akmeņu kaudze
krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
akmeņkrūts Akmeņu kaudzes
akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze
knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā)
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
zarakanna Aluskauss
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā
sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas
sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu
klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā
malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā
asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus
goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
stuļpe apakšdelma kauls
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ
bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš
kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā
tropometrs aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai
dēkolorimetrs aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā
osteoklasts aparāts kaula pārlaušanai
skoliozometrs aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai
kardiosfigmogrāfs aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai
apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis
kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis
magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot
apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu)
apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem)
apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem
apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties
paskaut Apkampt, apskaut
skaustīt Apkampt, skaut
nokaražavot apkārt ar (kaut ko)
apkabināt Apkārt, apkarināt; apskaut
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība
pazemojošs Apkaunojošs
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis
kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods
blamieris Apkaunojums, izgāšanās
Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava
kauns Apkaunojums; arī negods
(pa) darīt kaunu apkaunot
likt (arī grūst) kaunā apkaunot
padarīt kaunu apkaunot
uzspiest kauna zīmi apkaunot
apcūkāt Apkaunot
oprafiniķ Apkaunot
apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt
aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu)
dižajos iziet apkaunot sevi (pārspīlējot vai lieloties)
notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu)
izgodāt Apkaunot, izsmiet
piekaunēt Apkaunot, kaunināt
apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt
aizkaunēt Apkaunot, nokaunināt
novilkt dubļos (kādu, kaut ko) apkaunot, noķengāt
izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt
apkausināt Apkausēt
apskaustīt Apkaustīt, apkalt
apspaļēt Apkaut
apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību)
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
apklencēt Apklibot ap kaut ko
apkāpt Apkļūt apkārt kaut kam, sperot soli sāņus
apķibt Apkrist ap kaut ko
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
apstatīt Aplikt kaut kam apkārt
cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu
ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize
paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem
derināt Apņemties kaut ko izdarīt
pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot
šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu
žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru
aprāpāt Aprāpot; rāpot ap kaut ko
apgaudot Apraudāt gaudojot, kaucot
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
pavidēt Apskaust
paviedēt Apskaust
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
apņemt Apskaut
apskauties Apskaut
apvīties Apskaut
apskauties Apskaut vienam otru
kampaļoties Apskaut vienam otru
ķerties apkārt apskaut, apkampt
apķert Apskaut, apkampt
apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
ķerties ap kaklu apskaut, apliekot rokas ap kaklu
apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot
apķerties Apskauties, apkampties
saskauties Apskauties, parasti cieši
apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot
apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt
apdiebt Apskriet apkārt kaut kam
apdipīt Apskriet apkārt kaut kam
aplipīt Apskriet apkārt kaut kam
apbliezt Apskriet kaut kam apkārt
apļekāt Apskriet kaut kam apkārt
apskrabinēt Apskrubināt (kaulus)
aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa
izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
džaubties Apsolīt kaut ko darīt
apspiežamais Apspiešanai pakļkautais
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu)
sadukāt Apstrādāt ar dūri; iekaustīt ar dūrēm
zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu)
apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā)
puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1)
Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām
apvalgot Apvilkt ar diegiem (labības kaudzi putnu dēļ)
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
nogardināties ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu)
kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
bruņutehnika ar bruņām aizsargāta kaujas tehnika
iečūdīt ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot
zaveklīgs ar buršanu, noskaušanu saistīts
nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā
ar vienu aci ko vienu, ar otru aci ko citu ar dalītu uzmanību (kaut ko vērot)
daudzkausu ar daudziem kausiem
nodūrēt ar dūri piekaut
izlīpināt ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt
uzčiknīt ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā
atsvempt ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu)
maracīt ar grūtībām kaut ko darīt
iemusināt ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā
izstūkāt ar grūtībām kaut ko uzsākt
nočiknīt ar grūtībām nocelt kaut ko smagu
notušīt ar grūtībām nokaut
uzpērties ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā)
īkšķot ar īkšķi kaut ko mērīt
kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu
apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
atkaukties ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni)
ielauzties ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā)
izsisties ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko)
izdzīt ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt
izsist ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu)
stigmatizēt ar kauna zīmi apzīmēt
mādīt ar kaunu padzīt
piepazīties ar kaut ko iepazīties
angarēties ar kaut ko maisīt, bikstīt
lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
nižģēties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģināties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģīt ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
dūderēt ar kaut ko nodarboties
dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
šļurāties ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties
uzdrazāt ar kaut ko piegraizīt, piedrāzt
dadzīvāties ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt)
uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
iedrenēt ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt
grandīt ar lielu troksni kaut ko darīt
veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt
rahiopāgs ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū
ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
nomānīties ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot
iedzīt pa otru galu ar pērienu ko panākt, ko izskaust
talmijs ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums)
aizstibīt ar pūlēm (kaut ko smagu) kaut kur nogādāt
aizmurdīt ar pūlēm aizbāzt aiz kaut kā
apcīnīties ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt
apdimīt ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam
apdricināt ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam
atkleberēt ar pūlēm kaut ko izdarīt
apvensties ar pūlēm parāpot zem kaut kā
apkruities ar pūlēm tikt kaut kam apkārt
apvirpināt ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam
uzcīnīt ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā
uzstaipīt ar pūlēm uznest (kaut ko smagu)
norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
šļurcīt ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu)
aizlapot ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt
kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
kapsis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
kapšis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
bāka ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka
pazemot ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu)
buku ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums
atskaust ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam)
brīnēt ar skaudīgu skatu apbrīnot
grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt
sagrābt savās rokās ar spēku, viltu kaut ko iegūt, pakļaut savai varai
gūstīties ar steigu, skubu kaut ko darīt
ķelnēt ar stīviem locekļiem kaut ko darīt
taupsviests ar sviestu sakausēti tauki
knīpēt ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk
iepīpināt ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi
adipozā pseidofakija ar taukaudiem aizstāta acs lēca
uzkausēt ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu)
agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība
trīskaulu ar trim kauliem apzīmēts; miroņgalva
sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai
aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai
ģirnīt ar varu kaut ko raut, plēst
boja ar varu, ar kauju
metallkoks ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks
vienkausa ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai)
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
praktēties ar visu spēku kaut ko darīt
kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci
ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs
Chamaedaphne calyculata ārkausa kasandra
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni)
uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu)
dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli
adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu
etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija
osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls
araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta
invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā
mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība
angiosteoze Asinsvada pārkaulošanās vai pārkaļķošanās
elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos
ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas
spina Ass kaula izaugums jeb paugurs
tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem
kokcigektomija Astes kaula izoperēšana
kokcigotomija Astes kaula izoperēšana
stropeņš Astes kaula posms
astinieks Astes kauls (dzīvniekam)
smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums
eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud
atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām
atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu)
izplēvēt Atbrīvot gaļu no ādas un kauliem
atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas
atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas
noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj)
mest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā
sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā
pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ
dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko)
izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā
pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko)
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu
osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai
apklāstīt atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot)
aizbraucīt atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt
kaukurāt atkārtoti kaukt
kaukurēt atkārtoti kaukt; kaukurāt
kaukurot atkārtoti kaukt; kaukurāt
ļoļļāt atkārtoti kaut ko bāzt mutē
pārieskāt atkārtoti kaut ko meklēt
aizticināt atkārtoti kaut kur nonākt
vipšķināt atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu
paspraudīt atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā)
kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt
atkusināt Atkausēt
defrostēt Atkausēt
atledot Atkausēt, atbrīvot no ledus
otmahnutsja Atkauties
nomušāties Atkauties no mušām
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot"
kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu
ņūžgums Atkritumu vai žagaru kaudze
atkausis Atkusnis; atkausa
eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana
kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem
grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi
grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem
grenči Atliekas no kausētiem taukiem
grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem
gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem
kresli Atliekas no kausētiem taukiem
kresni Atliekas no kausētiem taukiem
plutnas Atliekas no kausētiem taukiem
kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm
ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas
skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas
skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana
tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām
atmokauters Atmokauzes instruments
mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
patilpt Atrast vietu zem kaut kā
ugunī Atrasties kaujā (kara laukā)
ņaidzīt ātri (kaut ko) darīt
noskraukstināt ātri apēst kaut ko kraukšķošu
drisnīt ātri darīt (kaut ko)
pārķerstīt ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt)
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām
verdēt ātri un enerģiski kaut ko darīt
dripelēt ātri un neapdomīgi kaut ko darīt
žeperēt ātri un neapdomīgi kaut ko darīt
derbelēt ātri un slikti kaut ko darīt
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt
Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m
sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m)
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
vidējais daņ-tjaņ atrodas krūšu kaula lejasdaļā, aiz saules pinuma
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Ricas ezers atrodas Rietumkaukāzā, Abhāzijā 950 m vjl., garums 2,5 km, platums — līdz 1 km, platība — 149 ha, dziļums — līdz 116 m
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku
ataukstēt Atsaldēt, atkausēt
ataukstināt Atsaldēt, atkausēt
posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3)
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis)
lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta
pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
noļirkšķēt Atskanēt ķērkstošai, kaucošai skaņai
pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī
klavikulektomija Atslēgas kaula izoperēšana
klavikulotomija Atslēgas kaula pārgriešana
MCL Atslēgas kaula viduslīnija
atslēgkauls Atslēgas kauls
atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu
astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta
atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta
atlēties atspiesties pret kaut ko
saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot)
starpums Atstarpe, atstatums starp kaut ko
uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas
atstāt (arī pamest) kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs
muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos
diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju
cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei
pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu
atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties
laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko
pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko
nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas
kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām
bitemporāls attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem
ingvinolabiāls attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām
bazitemporāls attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu
biparietāls attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem
fibroadipozs attiecīgs uz fibroziem audiem un taukaudiem
bazikraniāls attiecīgs uz galvaskausa pamatu
bazilobregmatisks attiecīgs uz galvaskausa pamatu un zodu
jugulārs attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula
episternāls attiecīgs uz krūšu kaula rokturi
hondrosternāls attiecīgs uz krūšu kaulu un ribu skrimšļiem
iniofaciāls attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi
inioglabellārs attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju
išiokavernozs attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem
išiosakrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu
išiovagināls attiecīgs uz sēžas kaulu un maksti
išiovertebrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju
išiorektāls attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu
etmokraniāls attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu
jugomaksilārs attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli
jugāls attiecīgs uz vaiga kaulu, piem., vaiga punkts
iliopelvisks attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu
iliospināls attiecīgs uz zarnu kaulu un mugurkaulu
vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus
abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves
karence Atturēšanās no kaut kā; diētā atslodzes diena
augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju
atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu)
antrostomija Atveres izveidošana kaula dobuma drenāžai
sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu
raskocaķ Atvērt kaut ko
atkarāties atvirzīties, būt atvirzītam nost no kaut kā un nokarāties
mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā
vainot atzīt kaut ko par nevēlamas parādības, notikuma cēloni
pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas
nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko
čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce
kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos
arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē
parostīts Audu iekaisums ap kaulu
elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību
termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
endosteoma Audzējs kaula dobumā
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū
adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem
osteohondroma Audzējs, kas sastāv no kaula un skrimšļa
osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem
osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem
hondrosteoma Audzējs, kas sastāv no skrimšļaudiem un kaulaudiem
lipomiksoma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un gļotaudiem
lipomioma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un muskuļaudiem
glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs
dentīnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi
dentlnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi
hemocitoblastoma Audzējs, kurā ir kaulu smadzenēm tipiskas šūnas
cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls
kaučukaugi augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku
Calycanthus fertilis auglīgā kausziede
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū
opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu
sfenotripsija Augļa galvaskausa pamata sadragāšana
bazilīze Augļa galvaskausa pamata sadragāšana patoloģiskās dzemdībās
transforācija Augļa galvaskausa perforācija
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
cefalotripsija Augļa galvaskausa sadragāšana patoloģiskās dzemdībās
apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
cauraugt augot izaugt kaut kam cauri
lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains
lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains
kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
fileja Augstākā labuma gaļa (liemeņa mugurdaļa bez kauliem)
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem
alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks
arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs
metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi
lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs
drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls
apceroties Augt ceros apkārt kaut kam
subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā
traheobakteriozes augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
traheomikozes augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai
ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%)
lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai
avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem
kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
Azerbaidžāna Azerbaidžānas Republika - valsts Aizkaukāzā
bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko
baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs
baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs
būgns Bailīgs; kautrīgs
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
kārseknis Balinātu linu kaudze
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to
spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls
Adansonia digitata baobabs, kapokaugu dzimtas suga
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
strebināt Barot ar kaut ko šķidru
krauna Bars, kaudze
kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols
ņemt priekšā Bārt; asi kritizēt; kaunināt
batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
aizbalstīt Bāzt, aizbāzt aiz kaut kā
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
zīžla bērns, kurš visu laiku kaut ko zīž
šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls
dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi)
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu
aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis
aizberzt Berzējot ļaut kaut kam aizkļūt
aizberzēt Berzējot ļaut kaut kam iekļūt
ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu
ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu
bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu
āpseļ āpseļiem bez domāšanas, kaut ko pavirši darīt
izkaulots bez kauliem (pavārmākslā)
amieloisks bez kaulu smadzeņu līdzdalības (limfatisks, monocitārs)
(ar) tukšām rokām bez kaut kā
ar sausām kājām bez kaut kā grūta, nepatīkama; viegli
sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties
amieloisks bez muguras smadzenēm; bez kaulu smadzenēm
beznaidība bez naida un skaudības
nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
takalēt bez vajadzības kaut kur atkārtoti iet
rīgnēt bez vajadzības kaut kur kavēties
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
acrania Bezgalvaskausaiņi
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
infāms Bezgodīgs, kauna pilns
negodnieks Bezgodis, bezkauņa
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
mazkaunība Bezkaunība
bezkaunīgums Bezkaunība (1)
bezkaunīgums Bezkaunība (2)
mutes brūķēšana bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī
bezkaunīgai Bezkaunīgi
nahāli Bezkaunīgi
izvārīt Bezkaunīgi izrunāties
blodīties Bezkaunīgi izturēties
saltība Bezkaunīgi meli
bredzīt Bezkaunīgi runāt
klamzāt Bezkaunīgi runāt
samaut Bezkaunīgi samelot
borzojs Bezkaunīgs
mazkaunīgs Bezkaunīgs
naglijs Bezkaunīgs
kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās
gauža Bezkaunīgs pļāpa
knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns
hams bezkauņa
bezkaunis Bezkauņa
nekautris Bezkauņa
roža Bezkauņa
nahale Bezkauņa (sieviete)
nahalka Bezkauņa (sieviete)
nahals Bezkauņa (vīrietis)
bezgodnieks Bezkauņa, nekauņa
negodudīda Bezkauņa, nekauņa
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus
etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
evertebrata Bezmugurkaulnieki
invertebrata Bezmugurkaulnieki
invertebrāti Bezmugurkaulnieki
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute
bezmugurkaulainis Bezmugurkaulnieks
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus
rotatorijas bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm
nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus
polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas
arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām)
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet)
blozme Blāķis, kaudze
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties
plīskāties Blandīties, kauties, dzert
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze; blāķis
Stereocaulon condensatum blīvais stereokaulons
kauķis Blīvs kaļķiezis, kauķi; cehšteins
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus
ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei)
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem
dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
važot Braukt; skriet; doties kaut kur
gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
Lipoptena cervi briežu kaulmuša
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības
badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā)
ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām)
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm
briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem
armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas
asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja
kautiņš Bruņota sadursme; kauja
aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos
kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus
bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas
vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu
ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst
bloze Burzma, drūzma, liela kaudze
ķildoties būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem)
urkšļāties būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties
turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
atskalēties būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā
slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko
(vai) plīst no (arī aiz) skaudības būt ļoti skaudīgam
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam
vākšot būt nomodā un kaut ko uzraudzīt
pazemot būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta
aptēst būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos)
nostundēt būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
borzeķ būt riebīgam, bezkaunīgam
ģībt būt sajūsmā (par kaut ko)
skaust būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu)
iedarboties būt tādam, kas ietekmē vai pārveido kaut ko
skaust būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam
piesargāties būt uzmanīgam, lai izvairītos no kaut kā nevēlama
divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu
kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm
ceļkauls Celis; ceļa locītavas kauls
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi)
patellektomija Ceļa kaula izgriešana
patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā
ceikauls Ceļkauls
uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur)
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas
pist prātu (arī smadzenes) censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums
kļūdīt Cerēt nokļūt, aizkļūt līdz kaut kam
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa)
(pie)spiest pie vestes cieši (ap)skaut
bābiņa cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
bābīna cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
bābiņš cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
slēgt cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm
sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko)
epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai
stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C)
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem
cikko Cik necik; kaut cik
pilniem malkiem cik vien iespējams, visā pilnībā (kaut ko izbaudīt)
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko)
cīkstiņš Cīkstēšanās; arī kaušanās, plēšanās
cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss
znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti
znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
žņaulis cilpa ar koka sprunguli, ar ko aizsiet muti kaujamai cūkai
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
veltņakauls cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu
krusti cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem
iegāļi cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm
iegālis cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
haimatozoji cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki
vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
galvaskauss cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets
epifīze cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu)
pakrūte cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā
makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu
marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
dolihokefals cilvēks ar garenu galvas kausu
garkaulis cilvēks ar gariem kauliem
brahikefals cilvēks ar īsu, apaļu galvas kausu
peiksts cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš
pretinieks cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.)
pahicefālis cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas
brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
badakāsis cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek
badkāsis cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek
māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
valdnieks cilvēks, kas (kaut kur) ir noteicējs, rīkotājs
širpotrjebščiks cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām
vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs
gauša cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta
pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u. tml.
kritušais cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā
ciniķis cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks
bakšķi cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj
cīkstonis cilvēks, kas kaujas, cīkstas
apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
podsadčiks cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši
mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
ķērceklis cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs
vāķeris cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem
demonstrators cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē
biblioklasts cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas
nesējs cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē
bukņica cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks
kauslis cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa
bretērs cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties
kāvējs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu
mureklis cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā
kaujinieks cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks
mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts
dauzoņa cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis
izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
durņa cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
durnis cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
skrējējs cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs
kurnētājs cilvēks, kas vienmēr ar kaut ko ir nemierā
aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
eksemplārs cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis
dzinējs cilvēks, kurš pārvieto kravu kā transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to (parasti par plostiem)
vācējs cilvēks, kurš pārvieto, virza (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novieto (vienkop, kādā kopumā, veidojumā), pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veido (piemēram, kaudzi no tiem)
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus
dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot
staknīties Cīnīties, kauties
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā)
osteodesmoze Cīpslas pārkaulošanās
tenonostoze Cīpslas pārkaulošanās
bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana
cingulis Ciska (nokautam lopam)
platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība
ciskkauls Ciskas kauls
osteocistoma Cistisks kaula audzējs
mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai
baroknis Cūka, ko nobaro kaušanai
ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai
āracūka Cūka, kuru nebaro kaušanai
ārascūka Cūka, kuru nebaro kaušanai
muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti
tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals
tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals
ūkšķis Cūkas stilba kauls
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
calla Cūkauši
lakauši Cūkauši
violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus")
arales Cūkaušu jeb kallu rinda
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris")
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas
mylyns cūku kaujamais duncis
cūku bēres cūku kaušana un sekojošais mielasts
cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties
čečna Čečenijas novads Ziemeļkaukāzā
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs
Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos
almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt
cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā
čapana Čupa, kaudze
čups Čupa, kaudze
vārksnis Čupa, kaudze
cecums Čuprs, skausts
čupa Čuprs, skausts
čegana Čuprs, skausts; čega
čegauna Čuprs, skausts; čega
čegums Čuprs, skausts; čega
čeguna Čuprs, skausts; čega
čegus Čuprs, skausts; čega
čega Čuprs, zirgaste, skausts
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē
šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā
noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ
dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt
žīdene daļa no cūkas mugurkaula
atburbēt daļēji atkausēt
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt
noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt
liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
kidņaks darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību
iedarbība darbība, norise, kas kaut ko pārveido vai ietekmē; šādas darbības, norises rezultāts
humanizācija darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks
modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās)
terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam
vābaļot darīt (kaut ko) bez prieka
kaunot darīt kaunu, kaunināt
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi
ķeimurot darīt kaut ko nepareizi
plustinēt darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi
patapt darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām
kraistīt darīt kaut ko pavirši
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz
ziegt darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu
zapadlo darīt kaut ko sliktu
vaļīt darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt
pavirši darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
kaucējs darītājs --> kaukt
kāvējs darītājs --> kaut
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
izstaidzināt daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt
plāt daudz ēst vai dzert (kaut ko)
goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru
staiģinēt Daudzkārt (kaut kur) iet
uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā
Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte
bagars Daudzkausu ekskavators
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu
taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
ņagāties Dauzīties, kauties
adata dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai
grumši dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
grumšļi dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
grumstalas dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu
aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums
alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums
oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa
interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu
nefrīdiji dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus
aste dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta)
spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
pedoģenēze dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem
magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā
cietsakausējums dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem
aviogrupa dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam
naujs Dedzīgs uz kaut ko
sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār
sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār
sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
rinonekroze Deguna kaulu nekroze
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums
elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu
osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība
ostrakoze Deģeneratīvas pārmaiņas kaulā, kas dara to līdzīgu austeres vākam
osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā
apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū)
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā)
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants
lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu
metakarpektomija Delnas kaula izoperēšana vai rezekcija
iekaudzīte dem. --> iekaudze
kākauliņš dem. --> kākaulis
kaudzele dem. --> kaudze
kaudžele dem. --> kaudze
kaudziņa dem. --> kaudze
kaudzīte dem. --> kaudze
kauģele dem. --> kaudze
kauģelīte dem. --> kaudze
kauliņš dem. --> kauls
kaunītis dem. --> kauns
kaunīts dem. --> kauns
kaušelis dem. --> kauss
kausiņš dem. --> kauss
lēkausēns dem. --> lēkausis
pakausītis dem. --> pakausis
rokautiņš dem. --> rokauts
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu
osteodentīns Dentīns, kurā atrodamas kaulšūnas
līdzības Derības, kaulēšanās
ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā
osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai
mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss
ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
dictyocaulus Diktiokauli
aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria")
govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus")
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
aizkauts divd. --> aizkaut
apkaunojošs divd. --> apkaunot
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos
pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu
divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi
duelis Divkauja (1)
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs
antiduelants Divkauju neatzinējs
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula
kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā
acs dobums dobums galvaskausa sejas daļā, kurā atrodas acābols
noskats Domas, ieskats (par kaut ko)
iecerēšana Domāšana par kaut kā īstenošanu, veikšanu, iegūšanu; tā paredzēšana
pašs domino kauliņš ar vienādu punktu skaitu abās pusēs
skraps Domnās, teraudkausēšanas cehos, rūpniecībā radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti
pirmējā, embrionālā aorta dorsals, gar embrija mugurkaulāju ejošs simetrisks dubultvads
uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās
ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt
pist doties (kaut kur)
cibuļi Dradži - izkausētu tauku pārpalikumi
čipatas Dradži, izkausēti cūku tauki
ņira Dradži, kausēti tauki
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko
dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt
dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt
dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt
aizdrāztīt Drāžot, kasot, skrāpējot, ļaut nokļūt aiz kaut kā
atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē)
apdīdīt Dresējot kaut cik (daļēji) iemācīt
kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas
batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē
cīpsteles drupatas, kas palikušas no izkausētiem taukiem
aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā
virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis
jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens
sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā)
dueliers Duelis, divkauja
dūcis Duncis; cūku kaujamais nazis
uzdunēt Dunot, dārdot uzkļūt (kaut kur augšā)
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
ar baltām acīm dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar šķību aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar greizu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
nodušēties Dusmoties par kaut ko nepatīkamu
kraniopāgs Dvīņu kroplība, kurā dvīņu galvaskausi saauguši kopā
sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū
sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū
sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū
iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū
ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum
epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām
akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji
sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%)
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai
ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju
ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības
feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai
platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums
krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai
dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās
ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus
perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā
melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru
svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru
mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
repināt dziedēt (salauztus kaulus)
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem
otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs
džergzde Dzirkste - kaulu, arī locītavu sāpes
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt
kuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt
ķuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt
kuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt
ķuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt
rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā
implants Dzīvā organismā sterili ievietots ilgmūžīgs biosavietojams keramikas, polimēru vai citu materiālu kaulu vai citu audu aizvietotājs
cimenis Dzīvnieka apspalvojums pie pakauša
stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi
gramšļi Dzīvnieka mazie kauli
anamnia Dzīvnieki bez amniona, zemāko mugurkaulnieku, primāro ūdensdzīvnieku grupa
špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
šahats Dzīvnieku kaušanas rituāls jūdaistiem
riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam
pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas
modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu
džambori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums
džembori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums
jamboree Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
Miķelis ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
abēds ēdiens, kas sastāv no tikko kautas cūkas gaļas un kāpostiem
čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas
grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
draglains Ekskavators ar piekārtu izmetamo kausu; lieto dziļu tranšeju un būvbedru rakšanai
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas
dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē
kompresijas mielīts ekstramedulārs audzējs, patoloģiski procesi mugurkaulā u. tml., kas saspiež muguras smadzenes
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku
oseoalbumoīds Elastisks, šķiedrains kaulu proteīns
Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai
drošinātāja ieliktņa kušanas strāva elektriskā strāva, kas kausē drošinātāja ieliktni
mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts
mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana
stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
ulna Elkoņa kauls
žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem)
kauleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku kaulus, smēreļļas veids
faktiss Eļļas kaučuks, kaučuka surogāts
hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
hondromērs Embrionālajā mugurkaulā no hialīniskā skrimšļa veidots skriemelis
skleroblastēma Embrionālie audi, no kuriem veidojas kaulaudi
bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni
sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt
fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos
pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ
ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
valcīt Enerģiski kaut ko darīt
aizkrampt Enerģiski satvert aiz kaut kā
epifiziolīze Epifīzes atdalīšanās no kaula ķermeņa
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
Lugažu kauja Ērģemes kauja 1560. g. augustā
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
eriocaulaceae Eriokaulonaugu dzimta
eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs
eritroblasts Eritrocītu mātšūna kaulu smadzenēs
plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs
eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs
smoķēt ēst (kaut ko garšīgu)
pagardināt muti ēst kaut ko garšīgu
iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem
kļaustīt Ēst kaut ko šķidru ar karoti
smarda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda
smārda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda
smarde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda
smārde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām
uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties
aizēvelēt Ēvelējot ļaut nonākt aiz kaut kā
Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
mūladhāra ezoterismā čakra, kas atrodas mugurkaula pamatnē un ir kundalini atrašanās vieta
vriti Ezoterismā domu vilnis, kas virpuļo kaut kam apkārt
sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu
para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs
pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm
ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā
čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni
triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula
feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte
tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
fibrolipoma Fibroma, kurā ir taukaudi
onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē)
mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
dimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē
vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings
palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut
(sa)dot pa galvu, arī (sa)dot (arī salikt) pa rīkli arī (sa)dot pa sprandu (arī pa zobiem) fiziski pārmācīt; sist; piekaut
dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt; sist; piekaut
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas)
osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei)
fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā
fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
osteolīts Fosils kauls
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei
amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu
kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
kampala Gabals no kaut kā
kampals Gabals no kaut kā
kampis Gabals no kaut kā
gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts
neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu)
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā
saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji
gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās
atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma
pneimokrānija Gaiss galvaskausa dobumā; intrakraniāla pneimocēle
galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem
pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim
nardi Galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram; bekgemons (angļu val. "backgammon")
rendzju Galda spēle, kurā jāpārvieto kauliņi
skrebls galda spēle, vārdu sastādīšana no burtiem - spēļu kauliņiem
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.)
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu
hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties
pauna Galva, pauris, piereskauls
kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem
kraniogrāfija Galvas kausa un viņa daļu aprakstīšana
čams Galvas kauss
pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība)
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus)
prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās
notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas
cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums
pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums
mēninx Galvas vai mugurkaula smadzeņu plēve
kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā
heterokrānija Galvaskausa asimetrija
čumals Galvaskausa augšējā daļa
smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes
neirokrānijs Galvaskausa daļa, kurā atrodas smadzenes
kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija
encefalocēle Galvaskausa dobums; galvas smadzeņu ventrikuls
kraniognomija Galvaskausa formas pētīšana
mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās
galvaskausa indekss galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos
brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss
kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne
autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs
perikrānijs Galvaskausa kaula plēve
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā
kraniomalācija Galvaskausa kaulu atmiekšķēšanās
kranīts Galvaskausa kaulu iekaisums
diploja Galvaskausa kaulu porainā kaulviela
kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas
osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība
entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem
kraniogramma Galvaskausa kontūru zīmējums
sfenocefālija Galvaskausa ķīļveida deformācija
goniokraniometrija Galvaskausa leņķu mērīšana
kefalometrija Galvaskausa mērīšana
cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā
cefalocentēze Galvaskausa punkcija
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij
kraniopātija Galvaskausa saslimšana
stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu
splanhnocranium Galvaskausa sejas daļa
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes
kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana
kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās
kraniotripēze Galvaskausa trepanācija
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne
kraniogrāfija Galvaskausa un sejas kaulu rentgenogrāfija
GST Galvaskausa un smadzeņu trauma
kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās
hemikranioze Galvaskausa vai sejas vienas puses palielināšanās uz hiperostozes pamata
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums
galvaskausa vāks galvaskausa virsējā, augšējā daļa
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
galvas kauss galvaskauss
čereps Galvaskauss
ķaukste Galvaskauss
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā
smadziņkauss Galvaskauss, galva
bauza Galvaskauss, pauris
krams Galvaskauss, pauris
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
rīsties Galvot, par kaut ko stāvēt
kavents Galvotājs, kas dod kauciju
šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem
pepa Gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai)
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem
čingulis Gaļas gabals ar kaulu
čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs)
radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
kurmēr Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmērt Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmet Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmēt Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmetām Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmetiņ Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurumēr Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurumet Gandrīz, apmēram; kaut cik
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
atganīties Ganoties kaut kur nokļūt
diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana
epifizeonekroze Garā kaula epifīzes aseptiska
epifizionekroze Garā kaula epifīzes aseptiska nekroze
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
kārestes gardums, vēlme pēc kaut kā garšīga
ķirpe Garena (siena, labības u. tml.) guba, kaudze
rīpa Garena kaudze
štirka Garena kaudze
jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze
vale Garena, paaugsta sniega kaudze
melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis
žākstīties Gari pļāpāt, bezkaunīgi runāt
pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam)
jātnieku burka garš kaukāziešu apmetnis no bieza garplūksnota materiāla
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām
prinellas Garšīgas žāvētas plūmes bez kauliņiem, ko eksportē no Francijas
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt
vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm
vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm
vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm
(sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot
gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka)
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos
dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma
degazācija gāzu izvadīšana no dažādiem izkausētiem materiāliem, ūdens u. c.
gāze Gāzveida indīgā kaujas viela
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē
uzglābt Glābjot novietot kaut kur augšā
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu)
paurēties Glaudīt un kasīt pakausi
otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana
enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
Cyathus olla gludā kausenīte
Jungermannia leiantha gludkausiņa jungermannija
tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts
knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
ģieda Goda, kauna sajūta
ģiedums Goda, kauna sajūta
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko)
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu
Dictyocaulus viviparus govju diktiokauls
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt
grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs
grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot
granulocitopoēze Granulocītu attīstības process kaulu smadzenēs
ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni)
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
tiere Grēda, kaudze
skriemelis gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi
plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās
plagiochilaceae Greizkausīšu dzimta
lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides")
porenīšu greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila porelloides")
plagiochila Greizkausītes
greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās)
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām
Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs
Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
Enio grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa kalnu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l
kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts
kraniamfiktomija Grieziens apkārt galvaskausam; dekompresijas metode
uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
graudēt Grūst (kaut kur iekšā vai zemē)
zvaldzīt Grūst, stampāt (taukus kausējot)
iešnava Grūsti (nekausēti) cūku tauki
duckāties Grūstīties, kauties
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
krušņa Gruvešu vai sakaltušu zaru kaudze; mežā biezā kārtā sakrituši koki
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē
roidčupa Gružu, saslauku kaudze
roidmēsli Gružu, saslauku kaudze
gabana Guba (1), siena kaudze
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās)
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu
ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam
uzvarēt kauju gūt uzvaru kaujā
gūžugals Gūžas kaula izvirzījums
gūžgals Gūžas kaula izvirzījums; vieta (ķermenī) ap šo izvirzījumu
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
oksihidrocefālis Hidrocefālis ar smailu galvaskausu
kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus")
Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums
kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās
enhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana kaula iekšienē; iekšējā hondroma
ekhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana skrimšļa vai kaula ārpusē
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras
hiperplastiskā hondrodistrofija hondrodistrofija, kurā uz kaulu epifīzēm veidojas multipli skrimšļa izaugumi
osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos
hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu
heterohromosomas Hromosomas, kas dalīšanās laikā atšķiras ar kaut kādām iezīmēm
deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi
lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nosaukuma
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu)
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot)
stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko)
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu
cerīgi iedrošinoši (par iespēju, izredzēm kaut ko īstenot)
iepuinīt Iedunkāt, iekaustīt
iepoinīt Iedunkāt, iekaustīt, iepliķēt
sasmigt iedurties (aiz kaut kā)
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes
shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos
hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija
kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija
eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma
akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums
acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne
gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
sternoshīze Iedzimta šķeltne krūšu kaulā
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā
holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā
sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū
kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē
meroakrānija Iedzimts galvaskausa daļas trūkums
notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums
akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula
asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums
asternija Iedzimts krūšu kaula trūkums
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras
hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi
ieskostēt Ieēst kaut ko
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur
strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze
aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties
aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties
aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā
greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma
pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā
zvejot iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem
nosist iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu)
dabūties iegūt kaut ko pietiekošā apjomā
falovka iegūt no kaut kā labumu
pavaldīt iegūt pārvaldību par kaut ko
ietvarstīt iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
grieztuve Iekārta kaut kā sagriešanai, sadalīšanai griežot
granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms
aizakaukties Iekaukties
ieliedēt Iekausēt; ielodēt
salampāt iekaustīt
iekaustelēt Iekaustīt
iešļaukāt Iekaustīt
sanukāt Iekaustīt ar dūri
sapokņīt Iekaustīt, iepērt
iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku
sakliest Iekaustīt, iesist
samūksnīt iekaustīt, nopērt
sastibot iekaustīt, nopērt
vitēt Iekaustīt, nopērt
izkandavāt Iekaustīt, pātagot
sadirbt Iekaustīt, piekaut
sapuinīt Iekaustīt, sapērt
savitēt Iekaustīt, sapērt
savītēt Iekaustīt, sapērt
savitot Iekaustīt, sapērt
sazvīrot Iekaustīt, sapērt
ieļockāt Iekaustīt; iepļaukāt
deivelēt Iekaustīt; sabārt
sadeivelēt Iekaustīt; sabārt
aizrēkties Iekliegties, iekaukties
apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut
aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu)
amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu
virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_)
iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā
inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze)
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko)
ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm
piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
nīdība Ienaids, skaudība
iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu)
iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt
ieplencēt Iepērt, iekaustīt
pieklopēt Iepērt, iekaustīt
ieloskāt Iepērt; iekaustīt
Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu
prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā
capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām
udočka ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā
aparele ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā
kopula ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas
kraniofors ierīce galvaskausa balstīšanai, izdarot kraniometriskus pētījumus
kraniometrs ierīce galvaskausa dimensiju mērīšanai
kraniografs ierīce galvaskausa kontūru projicēšanai uz kādas virsmas
gruntssmēlējs ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai
margarimetrs ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki
aizspiednis ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles
sternogoniometrs ierīce krūšu kaula leņķa mērīšanai
rahiometrs ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai
stilometrs ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi
stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi
dentifons ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai)
imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne)
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
tvērējkauss Ierīces, Iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut
prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām
taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā
kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus
uzdot ierosināt atminēt vai atrisināt kaut ko, izmantojot atjautību
iekundināt Ierosināt, pamudināt uz kaut ko
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
iekaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku)
aizkaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties
aizkaut iesākt kaušanu, bet nepabeigt
ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt
aizbilst iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai)
murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam
ieslēgt Ieskaut (rokās)
lemšana iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana
pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt
aiztupināt Iesprostot aiz kaut kā
tualetnieks Iesprostotais kauliņš (dambretē)
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību
taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo
tielēt Iestāstīt, kaulēties
zagrebaķ Iet (kaut kur), atnākt
krist Iet bojā (karā, kaujā)
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
spert soli iet kaut kur
lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot
ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem)
apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu
ieguldīt ievietot kādu guļus (kaut kur iekšā)
ieguldīt ievietot priekšmetu (parasti horizontāli kaut kur iekšā)
ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu)
iemusināt Ievilināt, uzkūdīt uz kaut ko
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
nīdrība Īgnums pret kaut ko
nīdrums Īgnums pret kaut ko
kraniotomija Ikviena galvaskausa operācija
temelēties ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties
aizciest ilgāku laiku bez kaut kā iztikt
aizgarēties ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
sašmaulēt ilgāku laiku raudāt, kaukt
izkaukāties ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju)
sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
nokaucināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku)
piekaukāt ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas
atkaukt ilgāku laiku, daudz kaukt
izkaukties ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku)
izkaulēties ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot)
izslaktēties ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus)
izkaudzēties ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes
izkaunēties ilgāku laiku, ļoti kaunēties
izkaunināt ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu)
saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā)
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties
krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt
izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas
tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti)
trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt
dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā
sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī
glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem)
māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam
kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni
ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2)
miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai
oseointegrācija Implantāta nostiprināšana, veidojot ap to kaulaudus bez fibrozo audu audzēšanas kaula un implantāta saskares vietā
poculum Indes kauss
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī
Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku
tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu
asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša
hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē
indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus
ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela
indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai
degazācija Indīgo kaujas vielu likvidēšana dažādos ārējās vides objektos
cirtocefālis Indivīds ar galvaskausa deformāciju
cirtocefāls Indivīds ar galvaskausa deformāciju
cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu
akrocefāls Indivīds ar koniskas formas galvaskausu, ar torņa galvu
eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem
eirignāts Indivīds ar platu seju un izspiestiem vaigu kauliem
ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim
pētīšana informācija iegūšana par kaut ko, konstatējot faktus, novērojot u. tml.
novērošana informācijas iegūšana par kaut ko, to vērojot
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
brauklējiņš instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu
sfenotribs instruments augļa galvaskausa pamata sadragāšanai
transforators instruments augļa galvaskausa perforācijai
dekusorijs instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot
encefalometrs instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju
periosteotoms instruments kaulplēves pārgriešanai
raspatorijs instruments kaulplēves vai gļotādas atbīdīšanai
cirtometrs instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai
osteotribe instruments nekrotisku kaula daļu nokasīšanai
klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu
izbrīna Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis
hujārīt intensīvi darīt (kaut ko), veikt darbības (ar kaut ko)
brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē
mugurkauls Mbone interneta multiraides mugurkauls (angļu "Multicast Backbone on the Internet")
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai
inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu
plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā
idealitāte īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma
mantotība īpašība, stāvoklis, kad kaut kas ir pārņemts no priekštečiem
ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus
Arekšs Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radītais ļaunais dēmons, skaudības personifikācija
kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze
Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem
ieūkšināties Īsi iekaukties
ieūkšēties Īsi iekaukties; ieūkšināties
ieūkšķināties Īsi iekaukties; ieūkšināties
ieūkšņāties Īsi iekaukties; ieūkšināties
piecas minūtes pirms divpadsmitiem īsi pirms kaut kā izšķiroša, pēdējā brīdī
padžēkstes Īsie mati aiz ausīm un pakausī
padžēksti Īsie mati aiz ausīm un pakausī
iekauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1)
kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2)
kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3)
Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras
zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas cīnās par Islāma vērtībām
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
ganu burka īss kaukāziešu apmetnis no gluda materiāla
asarveidīgās zivis īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas
nokaucināt īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci)
nopurpuļāt īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt
nokaukties īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem)
nokaukt īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1)
nokaukties īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2)
nokaukt īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2)
prasīt satisfakciju izaicināt uz divkauju
osteohondrofīts Izaugums, kurā ir kaulaudi un skrimšļaudi
paņemt priekšā Izbārt; asi nokritizēt, nokaunināt
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai
celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu
paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi
cakāns Izcirsts gaļas gabals ar kauliem tajā
sbacaj Izdari (kaut ko)!
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.)
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu)
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu
noziegties izdarīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko
izvanskāt Izdauzīt, izsist, piekaut
reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā
negabals Izdomājums, nepatiesība; kaut kas aplams, nepareizs
izštaukāt Izdunkāt, iekaustīt
izštaukāties Izdunkāties, izkauties
svēpt Izdzīt, izskaust
iztervēt Izēst kaut ko neatļautu
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet
uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas
izžmaugt Izgriezt (kaut ko slapju)
atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi)
pārvilkt svītru pāri izjaukt ko, būt par cēloni tam, ka kaut ko nevar realizēt
izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt
kaunēties Izjust kaunu (1)
kaunēties Izjust kaunu (2)
apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties
baidēties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties
baidīties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties
apskaust Izjust skaudību (pret kādu)
izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks
kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību
izkapurēt Izkasīt, izrakt kaut ko no zemes
izdiņģēt Izkaulēt
izplīt Izkaulēt
uzdiņģēt Izkaulēt papildus (cenu, samaksu)
iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko)
izkausināt Izkausēt
izkusināt Izkausēt
izlaidināt Izkausēt
iztalcēt Izkausēt
noēst Izkausēt (sniegu, ledu) - par sauli
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu)
tirpt Izkausēt, izkust
sašķaidināt Izkausēt, šķīdināt
gramzda Izkausētu cūku tauku paliekas
grebzda Izkausētu cūku tauku paliekas
grebzde Izkausētu cūku tauku paliekas
gremzda Izkausētu cūku tauku paliekas
gremzde Izkausētu cūku tauku paliekas
gremzdi Izkausētu cūku tauku paliekas
grumslas Izkausētu cūku tauku paliekas
rasiņas Izkausētu cūku tauku pārpalikumi
čipslas Izkausētu tauku atliekas
grimzduļi Izkausētu tauku atliekas
grmzdiņas Izkausētu tauku atliekas
vaimaniņas Izkausētu tauku atlikumi
čipata Izkausētu tauku atlikumi, dradži, gruzdumi
ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš
izslaktēt Izkaut (dzīvniekus)
izutināties Izkaut sev utis
izutinēties Izkaut sev utis
izutoties Izkaut sev utis
izutinēt Izkaut utis
izutināt Izkaut utis, izieskāt
izutot Izkaut utis, izieskāt
izmest pūku izkauties
izvicināt dūres izkauties
izakauties Izkauties
izplūkties Izkauties
izvicēties Izkauties
izdūroties izkauties dūru cīņā
izkārpīties Izkauties, izlamāties
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izvicoties Izkauties; arī izplosīties
izvilloties Izkauties; izķildoties
izkaukt Izkliegt kaucošā balsī
apvārksne Izkultas labības kaudze piedarbā
izlanckāties Izlamāties; izkauties
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm)
izgumzīt Izlīdzināt (kaut ko saburzītu)
garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests
lēvenis Izliekums, kaudze, murskulis
fasonu taisīt izlikties (par kaut ko)
uzdēvēties Izlikties (par kaut ko)
fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko)
spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām
izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot
pielauzties Izmantojot spēku piekļūt kaut kam
izvazāt Izmantot, apkaunot (sievieti)
pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela
luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās
pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām
patrakt Izmisīgi pēc kaut kā tiekties
izģinēt Iznīcināt, izskaust
izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē)
izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam)
izkaulot Izņemt, atdalīt kaulus
īstenojums izpilde; tas, kā kaut kas ir īstenots, realizēts
glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties
vilks ar ārā izsaucas neapmierinātībā ar kaut ko, dusmās
aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas
aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos
ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies
izsutēt Izsautēt, izkausēt
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
nīdīt Izskaust
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību)
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības
pankarta Izsludinājums, izjundējums par kaut ko publikai
licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut
ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā
debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem
applēsties Izstiepties zem kaut kā
distrakcija Izstiepums; stiepšana un pretstiepšana kaulu lūzumu ārstēšanā
metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties
knockout Izšķirošais sitiens boksā, "nokauts"
ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90
ultradolihocefālija Izteikta dolihocefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss <65
kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi
vēlējums izteikums, ar kuru kaut ko vēl
nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties
līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot
pinka Izvandīta kaudze
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt
turņot izveidot tornim līdzīgu kaudzi
vērsma Izvētīto graudu kaudze
pieprasīt izvirzīt prasību pēc kaut kā
vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam)
grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs
pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem
ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas
sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt
armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim
oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu
šķeltiski jāteniski, apskaujot ar kājām
angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem
osteofibroma Jaukts audzējs, kas sastāv no kaulaudiem un saistaudiem
Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā
censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem
neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā
cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi
stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus)
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā
ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi
retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums
suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai"
bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis
discefālija Jebkura galvaskausa anomālija
spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu
aplastiskā mieloze jebkura kaulu smadzeņu slimība, kas nomāc asins šūnu veidošanos
mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana
inķeress Jebkura spēle, lai kaut ko laimētu
gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji)
somatomedīns Jebkurš no vairākiem peptīdiem, kas veidojas aknās u. c. audos un atrodas plazmā; veido kompleksus ar proteīniem un veicina šūnu augšanu un dalīšanos, gk. kaulos un muskuļos
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā
amzis Jokošanās; kautiņš; liels juceklis
psoīts Jostas un zarnu kaula muskuļa iekaisums
juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
brase Jūklis, kņada; pulks; pūlis, kaut kas vairumā
brasa Jūklis, kņada; pulks; pūlis; kaut kas vairumā
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas
Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā
astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums
skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā
no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties
mulst Justies neērti, nedroši; kautrēties (2)
apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties
sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem
kā priecas mācība kā kaut kas ļoti jauks, patīkams; kā mācība par mesiju
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
kabu Kad, kaut
sarkankūse kāda ar sarkanīgu kaunuma apmatojumu
reminiscence kāda īpatnība, kas ierosina salīdzinājumu ar kaut ko
bloķēšana kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā
pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
zālats kāda ūdenspuķe ar gaišām lapām un dzeltenīgu kausu
demistifikācija kāda vai kaut kā atbrīvošana no mistikas, mistifikācijas
atpazīšana kāda vai kaut kā identificēšana pēc kādām pazīmēm (parasti starp līdzīgiem)
olim kādreiz, kaut kad, sen
stīvkaulis kāds ar stīviem kauliem
vētīklis kāds daudzums, kaudze
jimstekls kāds, kam ir tendence bieži kaut ko paņemt
puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara
čimpa kāds, kas gaudo, kauc un raud
skrimšķins kāds, kas grauž kaulus
kaukala kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus
šķeteris kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc
nebeigulis kāds, kas kaut ko nav pabeidzis, piemēram, studijas
gribis kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis
kramsts kāds, kas kaut kotver, ķer ar zobiem, meklē kaut ko ēdamu
čīksts kāds, kas mīl kaulēties
urkacis kāds, kas pastāvīgi kaut ko meklē vai pēta
vulška kāds, kas runā rupjības, bezkaunības
ilgins kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu)
vilkna kāds, kas velk kaut ko garumā, novilcina
ubiķis kāds, kas vienmēr kaut ko meklē
kaslab kāds, kaut kur, kaut kas
kaslaba kāds, kaut kur, kaut kas
kaslaban kāds, kaut kur, kaut kas
činkste kāds, kuram ir ieradums kaulēties
stibiķis kāds, kurš ar grūtībām velk kaut ko smagu
iemelsins kāds, kurš grib kaut ko iegūt
iemelsis kāds, kurš grib kaut ko iegūt
ierosinātājs kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt
auris kāds, kurš kauc, kliedz
murženieks kāds, kurš kaujās ar spokiem
čieba kāds, kurš kaulējas
čiebulis kāds, kurš kaulējas
gūkša kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert
gūsts kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert
guvējs kāds, kurš kaut ko noķer, iegūst, dabū
māķis kāds, kurš kaut ko prot
dalcis kāds, kurš kaut ko sadala, izdala
mūkņe kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu
ķepelis kāds, kurš neveikli kaut ko veido no māla (ķepē)
smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt
lēmējs kāds, kurš panāk, ka kaut kas notiek, relizējas vēlamajā, vajadzīgajā veidā
glābējs kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
uzlabotājs kāds, kurš vairo kaut kā kvalitāti vai vispārējo stāvokli
mekšis kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris)
padairēties kādu brīdi ar vicināt roku atgaiņājoties (no kaut kā)
pakarināties kādu brīdi kaut kur karāties
pagniezt kādu brīdi vilkt kaut ko smagu
izkukoties kādu laiku bez panākumiem kaut ko runāt
izlenkties kādu laiku kaut ko meklēt
nočinkstēties kādu laiku nepārtraukti kaulēties
noknosāties kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu
pasēst kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties
izkamstīties kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt)
osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ
uzpūstā kailkausīte kailkausīšu suga ("Gymnocolea inflata")
gymnocolea Kailkausītes
brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku
dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela
nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs
ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu
masjols Kājas kauls
platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali
ģeņģes Kāju vai roku locītavu kauli
Clangula hyemalis kākaulis
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi
Anas glacialis kākaulis jeb kaupa
kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku
kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
skausturis kakla kumbrs; skausts (2)
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts
čagums Kaķa skausts
hidroksiapatīts Kalcija fosfāta forma kaulos un zobos
kaustificētie sārņi kalcija karbonāta nogulsnes, kas rodas, kaustificējot zaļo sārmu
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā
Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā
Tališu kalni kalni Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā Azerbaidžānā un Irānā, garums - \~200 km, sastāv no 3 grēdām
Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m
Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m
kuraga kaltētas aprikozes bez kauliņiem
osteotoms Kaltveida instruments kaula pārciršanai
duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte
kums Kamols, kaudze
ķenkt Kampt, grābt (kaut ko)
kanalikulizācija Kanāliņu attīstība, piem., kaulā
skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas
baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae")
bombacaceae Kapokaugu dzimta
adansonia Kapokaugu dzimtas ģints
ceiba Kapokaugu dzimtas ģints
ochroma Kapokaugu dzimtas ģints
čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem
tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss
motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā
iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem
iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu
uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
uzbrukšana kara un kaujas darbību veikšana ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus
kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1)
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā
desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai
ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi
kaujas iekārta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai
aizkarāties Karāties priekšā kaut kam (to aizsedzot)
uzkarāties Karāties virs, pāri kaut kam
karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai
aizsargapbruņojums Karavīru aizsargāšanās līdzekļi kaujā
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās
pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā)
kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem
sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī)
kluncīt Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt
ņagāt Kārīgi piesavināties (kaut ko)
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus
skauste Karote, kauss
izgājīgs Kārs uz kaut ko
iestildzis Kārs, kā uzburts uz kaut ko
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al
lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis
modus Kārta, veids, kā kaut kas pastāv vai notiek
milna Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam)
milns Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam)
mils Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam)
stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi
kartiņbānis Kartupeļu kaudze
miroņu bedre kartupeļu kaudze, ko ieziemo uz lauka
karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts)
mizeklis Kartupeļu mizu kaudze
sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi)
šmucīgā veļa kas apkaunojošs, slēpjams
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums
kaskā Kas zin kā; kaut kā
kaskur Kas zin kur; kaut kur
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
acanthocephala Kāšgalvtārpi jeb dzeloņgalvtārpi (dzelkņgalvji) - bezmugurkaulnieku tips
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet
ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu
pažobele katra šaura sprauga, kaut kam apakšā
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija
tiešais cirsmu piesliešanās veids katru jaunu cirsmu paredz blakus iepriekšējai (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs)
kav kau
kauconis Kaucoņa, kaukoņa
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
elastīgā ligatūra kaučuka saite, lietota hemoroīdu vai audzēju nosiešanai uz kāta
cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai
gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība
latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju
stogs kaudze
kuliņš Kaudze, kaudzīte
kapole Kaudze, labības kaudze
pūsms kaudze; daudzums
kuzu kuzām kaudzēm, bariem
kaudzapuža Kaudzes apakšējā daļa; vieta zem kaudzes
Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
kaujas ierocis kaujā izmantojams ierocis
kāva Kauja, kautiņš
kāve Kauja, kautiņš
sītaļnīks kaujama cūka, atstāta barošanai
sītuols kaujama cūka, atstāta barošanai
kaujas kārtība kaujas ierinda
aviācijas raķete kaujas ierocis gaisa un virszemes mērķu iznīcināšanai, kurā lādiņa nogādei līdz mērķim izmanto raķešdzinēju
cri de guerre kaujas sauciens, lozungs
klupt kādam cekulā kaujoties plūkt aiz matiem, kauties; arī rāt
platā kaukale kaukaļu suga ("Caucalis radians")
čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka
kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
kartvelu valodas kaukāziešu valodu grupa
abhāzu-adigu valodas kaukāziešu valodu grupa
adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu)
gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.)
megrelu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav
svanu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav
tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda
kauca Kaukšana, kaukoņa
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem)
osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula
anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums
entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā
enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze
apozicionāla augšana kaula augšana no periosta
osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas
časals kaula īlens, ko izmantoja lūksnes apavu izgatavošanai
angulārā osteotomija kaula leņķveida pārciršana lauztā līnijā
ports kaula locītavas
iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti
slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti
periostīts kaula plēves iekaisums
osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā
osteosarkoma Kaula sarkoma vai sarkoma, kurā ir kaulaudi
koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku
osteoperiostīts Kaula un kaulplēves iekaisums
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem)
dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna
patoloģiska osifikācija kaulaudu attīstīšanās anomālā vietā vai nenormāla kaula veidošanās
endosteoma Kaulaudu audzējs kaulā
osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem
osteoģenēze Kaulaudu veidošanās; osifikācija; kaula histoģenēze
Lithobius forficatus kaulene
Litobius forficatus kaulene (4)
Caulerpa racemosa kaulerpu suga, ko arī izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru"
Caulerpa lentillifera kaulerpu suga, ko izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru"
iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem
bļodas kauli kauli, kas veido iegurni
apakšējais žoklis kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu; apakšžoklis
augšējais žoklis kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas: augšžoklis
lokanā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia flexilis syn. Najas flexilis")
mazā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia minor syn. Najas minor")
alea iacta est kauliņi ir mesti
cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls
dublets Kauliņš, kam vienāds acu skaits ar otru kauliņu
pašs Kauliņu mešanā - vienāds punktu skaits uz vairākiem kauliņiem
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu)
briežu uts kaulmuša
briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu
osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums
osteoblasts Kaulrades šūna, mezenhīmas izcelsmes kaulaudu veidotāja šūna
atslēgas kauls kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu
zarnkauls Kauls, kas veido gūžas kaula augšējo daļu
grabena kauls kauls, kuram vēl ir palicis, ko grauzt
malakosteoze kaulu atmiekšķēšanās
deformēts iegurnis kaulu atmiekšķēšanās (kalcija sāļu trūkums) sekas
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā)
matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
dislokācija kaulu pārvietošanās pēc to lūzuma
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ
džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā
kaulu lauzējs kaulu sāpes
dzirgzde Kaulu sāpes, kaulu reimatisms
dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms
čirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms; dzirkste
osteoreceptori Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa, centrālās nervu sistēmas veidojumi, kas atrodas kaulos un nuztver elektriskus, mehāniskus, termiskus un citus kairinājumus
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem
osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās
centroskleroze Kaulu smadzeņu dobuma aizpildīšanās ar kaulvielu
mielopoēze Kaulu smadzeņu veidošanās; asins šūnu veidošanas kaulu smadzenēs
osteoze Kaulu vai kaulaudu veidošanās; pārkaulošanās
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu
porainā kaulviela kaulviela, no kuras sastāv kaula iekšējā daļa
blīvā kaulviela kaulviela, no kuras veidots ārējais, plānais kaula slānis
deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
gambūzija kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas zivju ģints ("Gambusia")
kaunelīgs Kaunīgs, kautrīgs; nevajadzīgi kaunīgs
kaunība Kaunīgums, kautrība
kaunelība Kaunīgums, kautrīgums
Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
sveškauns kauns par cita cilvēka rīcību
ģēda Kauns, kautrība
sakaunēt kaunu darīt
pubiotomija Kaunuma kaula pārgriešana simfīzes apvidū, lai atvieglotu dzemdības, ja ir šaurs iegurnis
išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos
Phthirus pubis kaunuma uts
Alyssum calycinum kausainā alise
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu)
aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu
piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt
virulis Kausējums; kaut kas ciets
virulis Kausējums; kaut kas ciets
gludā kausenīte kausenīšu suga ("Cyathus olla")
liesmu krāsns kausēšanas iekārta, kurā izmanto cieta, šķidra vai gāzveida kurināmā degšanas siltumu
šķaidināt kausēt, šķīdināt, atšķaidīt
čiburi kausētu tauku atlikumi, dradži
dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa")
zieda lapas kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas
Lewisia cotyledon kauslapu levīzija
Tofieldia calyculata kauslapu tofīldija
dūres (arī dūru) varonis kauslis
kavekslis kauslis, cīņas gailis
sprandu lauzējs kauslis; arī cīkstonis
cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila")
brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia")
mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia")
Hypericum calycinum kausu asinszāle
Hypericum prolificum kausu asinszāle
Parmelia acetabulum kausveida parmēlija
auglīgā kausziede kausziežu suga ("Calycanthus fertilis")
verzelēšanās Kaušanās, kautiņš
ka kaut (1)
slaktēt kaut 1
kažāk kaut 2
kažāt kaut 2
kad kaut 2 (1)
kauču kaut 2(1)
kauču kaut 2(2)
kauču kaut 2(3)
kauču kaut 2(4)
kač kaut 3(1)
neš kaut 3(1)
kauč kaut 3(2)
kauču kaut 3(2)
pažurbīt kaut ar neasu nazi
jebšu kaut arī, kaut gan, lai arī, lai gan
ben kaut cik
komet kaut cik
pārģiedrīties kaut cik noskaidroties (par debesīm)
paaudzināties kaut cik, gandrīz izaugt
neraugoties uz (ko) kaut gan, lai gan
neskatoties uz (ko) kaut gan, lai gan; neraugoties uz (ko)
jole kaut gan; jebšu; ja arī
mantiem kaut gan; lai gan; tomēr; taču
kādēņ kaut kā
ķiskā kaut kā
kā nebūt [nebūt] kaut kā
kauč kā kaut kā
kaut kādi kaut kā
kā nebūt kaut kā
pierādījums kaut kā (idejas, izteikuma, fakta) pamatojums izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
braukšana kaut kā (piem., pirksta) virzīšana, vilkšana pa virsmu
klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār
pieminēšana kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē
atzīšana kaut kā apzināšanās, apliecināšana
tīrīšana kaut kā atbrīvošana no piemaisījumiem, nevajadzīgā
pieminējums kaut kā atcerēšanās, saglabāšana atmiņā
pieminēšana kaut kā atcerēšanās, saglabāšana atmiņā
surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums
čirpatiņas kaut kā atliekas, paliekas, drumslas
izvietojums kaut kā atrašanās noteiktā vietā
idealizācija kaut kā attēlošana par labāku, nekā tas ir īstenībā
izskaidrošana kaut kā būtības, cēloņu atklāšana
izskaidrojums kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts
pasniegšana kaut kā iedošana kādam citam
autosuģestija kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā
sapumpulēt kaut kā ietīt drēbēs
ķesāties kaut kā izkulties
zabelēties kaut kā izkulties
izpigāties kaut kā izkulties, tikt cauri
apgūšana kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana
apguve kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; [apgūšana]{s:417}
brikolāža kaut kā jauna veidošana no tā, kas pagadās pa rokai
jucenis kaut kā kopā sajaukums
pigāties kaut kā kulties, tikt cauri
kaut kā interesēs kaut kā labā
celmu lauzējs kaut kā liela aizsācējs, dibinātājs, pamatlicējs
grozīšana kaut kā mainīšana, labošana
mobilizācija kaut kā nekustīga (piem., nekustīgas locītavas vai orgāna) pārvēršana par kustīgu
sēnelas kaut ka nevērtīgs
aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
slēberēt kaut kā nosist laiku
identificējums kaut kā noteikšanas, atpazīšanas vai konstatēšanas rezultāts
minimizācija kaut kā novešana līdz vismazākajiem izmēriem, līdz minimumam
aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
izskaidrošana kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu
pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
apspriešana kaut kā pārrunāšana, analizēšana, izsakot vērtējumus, spriedumus
vešana kaut kā pārvietošana, bieži ar kādu rīku vai transportlīdzekli
ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
izmantošana kaut kā patērēšana uzturā, saimniecībā utt.
linderēt kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni
skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
izvēle kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1)
novērošana kaut kā piemitības, sastopamības, izplatības konstatēšana
atzīšana kaut kā pieņemšana par esošu, pareizu u. tml.
gudrošana kaut kā risināšana, apcerēšana domās
jūtis kaut kā saistījums, savienojums; sadura; kaulu savienojums, locītava
attiecināšana kaut kā saistīšana (ar ko citu), piemērošana (kam citam)
attiecinājums kaut kā saistīšanas (ar ko citu), piemērošanas (kam citam) rezultāts
tiešskate kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija
dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
vešana kaut kā veikšana, īstenošana
kava kaut kā virkne, aptvere; spēļu kāršu komplekts
sapoņķināt kaut kā, pavirši sapīt, satīt
Kkad kaut kad
kauč kad kaut kad
kuskad kaut kad (jau) sen
kādreiz kaut kad nākotnē
kādreiz kaut kad pagātnē; senāk
turpiņāki kaut kad turpmāk
pavēlāk kaut kad vēlāk, vēlu
kaukur kaut kad; aptuveni
labgalis kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta
gāņa kaut kādas lamas un lāsti
kaukāds kaut kāds
kāds tur kaut kāds
kauč kāds kaut kāds
ļemeklis kaut kāds glums virums
ingrediences kaut kādu maisījumu, īpaši zāļu sastāvdaļas
koordinēties kaut kam ar kaut ko saskaņoties, saskaņot savu darbību
internacionalizēt kaut kam piešķirt starptautisku raksturu
kaukas kaut kas
kas nekas kaut kas
kauč kas kaut kas
iespangains kaut kas (īslaicīgi) plankumains
cits kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā
amerikānisms kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs
gruņģis kaut kas apaļš
rangalis kaut kas apaļš
klamacis kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns
klamācis kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns
apalītis kaut kas apaļš vispār
toncis kaut kas apaļš, brangs
ķoķis kaut kas apaļš, resns
krimstala kaut kas apgrauzts
krimstale kaut kas apgrauzts
krimstele kaut kas apgrauzts
krimsla kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa
atzeles kaut kas apsiekalots un izspļauts
apgalējams kaut kas ar acīm vai prātu aptverams, galīgs
knābeķis kaut kas ar asu galu
buzis kaut kas ass, durstīgs
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu)
suska kaut kas bezformīgs, bezsaturīgs, izplūstošs
pļoka kaut kas bezveidīgs
pļeka kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
pampaļa kaut kas biezs
lāns kaut kas biezs, blīvs
sollis kaut kas biezs, savārījies, sašķīdis u. tml.
pampulis kaut kas biezs, uzpampis; resna persona
stags kaut kas blīvs, ciets
maita kaut kas bojāts, sabojāts
iebrungans kaut kas brūngans
gremēklis kaut kas ciets, ko grūti sakošļāt
citskas kaut kas cits
usmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmašs kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmata kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis)
stāgs kaut kas garš
cacaunieks kaut kas glīts
glemesis kaut kas gluds, slidens, glums
gliemesis kaut kas gluds, slidens, glums; glemesis
skrablis kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa
greiža kaut kas greizs
Ķīnas ābece kaut kas grūti saprotams
kā debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
dieva dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai
rūzinis kaut kas iesarkans, dzeltenīgi brūns
čunčuris kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi
čuņčuris kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi
čunčurs kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi
žmukstulis kaut kas ietīts, vīstoklis
viķeris kaut kas interesants
savalne kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem
savalnes kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem
odziņa kaut kas īpašs, neparasts, saistošs
ķauzis kaut kas irdens
birsnis kaut kas irdens, drupans
stugica kaut kas īss
ruņķis kaut kas īss un resns
stripenis kaut kas īss, ciets
stripens kaut kas īss, ciets
stupica kaut kas īss, strups
stupis kaut kas īss, strups
izbārstas kaut kas izbārstīts
kleberēt kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt
ļurcka kaut kas izmircis
žļega kaut kas izmircis, atmiekšķējies
žļaga kaut kas izmircis, atmiekšķējies, jēls, ūdeņains, izšķīdis
žulka kaut kas izmircis, ūdeņains, žulgans
pledēkša kaut kas izplūdis, kā govs pļeka
spurdzis kaut kas izplūkāts, šķiedrains
kašņa kaut kas izrakņāts, izkasīts
plucinis kaut kas izspūris, noplucis
būzulis kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars
būža kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis
būzis kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis
buzulis kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars
izdegas kaut kas izzudis, līdz galam pārakmeņojies
dunčkuls kaut kas kamolveidīgs
klabans kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām)
klaba kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles)
kājminas kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais
kājmiņas kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais
kājmines kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais
vazākls kaut kas ko šurp un turp velk pa zemi
blaza kaut kas kopā sagrūsts, sabīdīts
levenis kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
lēvenis kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
lēvens kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
meķis kaut kas korpulents
ziedaliņš kaut kas krāsins
kodaļa kaut kas kupls, apjomīgs, arī izspūris
medenes kaut kas labs
debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme
bombīgs kaut kas labs, stilīgs
gausa kaut kas lēni izsīkstošs
timeklis kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi)
timēklis kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi)
ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī
budzis kaut kas lieks, nederīgs
bombonga kaut kas lielisks
bemukts kaut kas liels
čābāns kaut kas liels
cabuls kaut kas liels
kāgaris kaut kas liels
kampāns kaut kas liels
kramāns kaut kas liels
milzis uz māla kājām kaut kas liels un iespaidīgs, kas balstās uz nedroša pamata
šļakans kaut kas liels un lempīgs
blozms kaut kas liels un smags
šmakans kaut kas liels, brangs
moraks kaut kas liels, drukns, pilnīgs
blazāns kaut kas liels, lempīgs, miesās izplūdis
leicums kaut kas liels, milzīgs
jezda kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs
jazda kaut kas liels, neveikls
kablis kaut kas liels, neveikls
šmataks kaut kas liels, pamatīgs
plaidaks kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals)
pampāns kaut kas liels, resns
vaķans kaut kas liels, smags
lesis kaut kas liels, tauks, krietns pēc dabas
kalmaka kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
kalmaks kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
kalmuks kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
palīkšis kaut kas līks, salīcis
kakaža kaut kas līks, vecs
krecele kaut kas līkumots
ķibekls kaut kas lipīgs
ļegata kaut kas lokans, lunkans (par dzīvu radījumu)
ļaune kaut kas ļauns
klandas kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles
Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams
hevaks kaut kas ļoti labs
medus pods kaut kas ļoti labs, iekārojams
blozums kaut kas ļoti liels
dinozaurs kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs
abļava kaut kas ļoti liels, plats, apjomīgs
īnis kaut kas ļoti maziņš, mazulītis
zelve kaut kas ļoti nelāgs, rūgts
zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
nonieks kaut kas ļoti niecīgs, pieticīgs (par apģērbu)
konģeniāls kaut kas ļoti piemērots, patīkams
plēkša kaut kas ļoti plāns
plīšķata kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips
čāparis kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
knikstiņš kaut kas ļoti sīks
bregus kaut kas ļoti skābs
šmērgots kaut kas ļoti skābs
ļemaks kaut kas ļumīgs
ļumāns kaut kas ļumīgs, mīksts
fakticitāte kaut kas mākslīgs, ar apdomu radīts
ņiburis kaut kas maziņš, ļoti sīciņš
ņiburs kaut kas maziņš, ļoti sīciņš
knipšelis kaut kas maziņš, sīks
knipšis kaut kas maziņš, sīks
makace kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
makacis kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
makata kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
veltens kaut kas mazs un apaļš
nirva kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta)
knisls kaut kas mazs un vārgs
susnabki kaut kas mazs, bezvērtīgs
zīle kaut kas mazs, gabaliņš
ķidas kaut kas mazs, nederīgs
gņauba kaut kas mazs, nenozīmīgs
knīpa kaut kas mazs, nokniebts
ņirva kaut kas mazs, sīks, niecīgs
svāpurs kaut kas mazs; arī kā palama
čuibas kaut kas mazvērtīgs
sijas kaut kas mazvērtīgs
plaucis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
plucis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
plūcis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
plunce kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
časka kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs
časkas kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs
ņerkšis kaut kas mazvērtīgs, nepilnvērtīgs, neizturīgs
pavalgans kaut kas mikls, valgans
pavalkans kaut kas mikls, valgans
pavelgans kaut kas mikls, valgans
ļekums kaut kas mīksts
ļepuška kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne)
plēkša kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
plēksta kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
plēkstere kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
ļekāns kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis
ļerekls kaut kas mīksts, jēls
ļekains kaut kas mīksts, kas nokarājas
mekucis kaut kas mīksts, piem., nobarota vista vai sivēns
lepāns kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis
lepis kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis
čunča kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt
čunčuks kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt
leviatāns kaut kas milzīgs, varens, arī briesmīgs
zlaņķis kaut kas mitrs, saspiests
smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst
šķerbala kaut kas ne pilnīgi atplīsis
kravata kaut kas nederīgs
breks kaut kas nederīgs, nelāgs, nevajadzīgs, veltīgs
čubars kaut kas nederīgs, nevajadzīgs
bruzda kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs)
ķemēks kaut kas neglīts, nejauks, atbaidošs, riebīgs
šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts
dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai
bļorga kaut kas neizdevies
nekasis kaut kas neizdevies
peterne kaut kas neizdevies
petērne kaut kas neizdevies
ķepala kaut kas neizdevies, saķepis
ķepelis kaut kas neizdevies, saķepis; pika
sīstaža kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies
šīstaša kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža
zistaks kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža
balts plankums kaut kas neizzināts, neizpētīts, neapgūts
ķemēklis kaut kas nejauks, atbaidošs, neizprotams
lompata kaut kas nekārtīgs, ļodzīgs
komurs kaut kas nelīdzens (apaļums)
repecis kaut kas nelīdzens, rupjš
repucis kaut kas nelīdzens, rupjš
lepnītis kaut kas neliels ar ko var lepoties; mazs izcīnīts zemes gabaliņš mežā
paķiskas kaut kas nelietojams, ķidas
trapaks kaut kas nenoteikts, bezvērtīgs
miltiņš kaut kas nenozīmīgs, mazs
jērene kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs
jērenīca kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs
čāža kaut kas nenozīmīgs, mazvērtīgs
maz kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā
astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
plaīna kaut kas nepareizs, ačgārns
ķirķis kaut kas nepatīkams, nelabs
kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs
paļegans kaut kas nepietiekami nostiprināts, vaļīgs, ļodzīgs
silti brīnumi kaut kas neredzēts vai negaidīts
piedeknis kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts
piedēknis kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts
je ne sais quoi kaut kas nesaprotams, neizskaidrojams
grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs
taraža kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs
murgzdi kaut kas neskaidrs, neloģisks
šļerpis kaut kas netīrs
vardukļi kaut kas netīrs, gļotains
varduklis kaut kas netīrs, gļotains
vardukšņi kaut kas netīrs, gļotains
vardūkšņi kaut kas netīrs, gļotains
ķauzis kaut kas netīrs, nekopts
krepeles kaut kas netīrs, notašķīts
lečka kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna
nosvaida kaut kas nevajadzīgs, nelietojams
nometekls kaut kas nevajadzīgs, no kā tiek vaļā nometot
brakale kaut kas nevajadzīgs, veltīgs
nesuntulis kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju)
pimslis kaut kas nevērtīgs
nemanta kaut kas nevērtīgs un vienlaikus nevēlams
grabšķis kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta
ņība kaut kas niecīgs, mazs
ņerva kaut kas niecīgs, nederīgs
ķirķis kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug
baika kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas
bēslītis kaut kas niecīgs, nevarīgs
gnēzis kaut kas niecīgs, sīkums
ļumenīca kaut kas no mīkstuma ļodzīgs
glumainis kaut kas noglumējis
ļukas kaut kas nokarens, piemēram, nokarenas ausis dzīvniekam
nolaužņi kaut kas nolauzīts
nolauzumi kaut kas nolauzīts
naršķis kaut kas nolietots, mazvērtīgs
izvalka kaut kas nolietots, nonēsāts
plīksne kaut kas nolietots, plāns (piem., ziepju gabaliņš, pastalas)
ķencis kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
meteklis kaut kas nomests, atmests
plukona kaut kas noplucis
lauska kaut kas noplucis, nolietots
zarjaženo kaut kas noslēpts
buzēzis kaut kas noslēpumains
šķelpsne kaut kas nošķelts, šķelts, šķeltā veidā
fixum kaut kas noteikts
tosa kaut kas notēsts
daudz kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā
kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams)
stroķis kaut kas paliels
pametņa kaut kas pamests, nicināms
nīceklis kaut kas panīcis, izgaistošs, pārejošs
perebors kaut kas par daudz
kurceknis kaut kas pāraudzis, kokains, porains
dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams
šeherezada kaut kas pasakains, neticams
varaža kaut kas pavirši sašūts, sadiegts, sastiprināts
pelēķis kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis
gremzda kaut kas piededzis, piem., piedegušas biezputras kārta katlā
tukšatnes kaut kas pilnībā iztukšots
pilnate kaut kas pilns; pilns mēness
pilnatne kaut kas pilns; pilns mēness
plāškata kaut kas plakans, saplacis
plāvāns kaut kas plīvojošs, ļodzīgs
raibēknis kaut kas raibs
čibarītis kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu
pumpulis kaut kas resns
strunkulis kaut kas resns un īss
topums kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž
britks kaut kas riebīgs, ārkārtīgi nepatīkams
grencele kaut kas riņķveidīgi sagriezies
grītuls kaut kas riteņveidīgs, satīts
sūra kaut kas rūgts, sūrs
sūre kaut kas rūgts, sūrs
pablīzt kaut kas sabiezējis
krece kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs
ņukums kaut kas saburzīts, sajaukts
glumaimi kaut kas saglumējis, glums, nederīgs
glumējumi kaut kas saglumējis, glums, nederīgs; glumaimi
grindzins kaut kas sagriezts
grecele kaut kas sagriezts riņķī
grecelis kaut kas sagriezts riņķī
grecere kaut kas sagriezts riņķī
greceris kaut kas sagriezts riņķī
grīzte kaut kas sagriezts, arī savandīts
grūznis kaut kas sagrūsts (kaņepes, kartupeļi)
juciņi kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi
vērzaka kaut kas sajaukts, samudžinājies
žmurkstins kaut kas sajaukts, samudžināts
žmurkstis kaut kas sajaukts, samudžināts
racīknis kaut kas sajaukts, savandīts
knublis kaut kas saliekts, krunkains
knubulis kaut kas saliekts, sakrunkojies
mets kaut kas samests, piem., siena kaudze
mežģis kaut kas sameties, piem., diegs
režgas kaut kas samudžinājies, samezglojies, sajaucies
dzendzele kaut kas samudžināts, samezglots
miguža kaut kas samudžināts, sarežģīts
čurkstulis kaut kas sapinies, savijies
pinkažas kaut kas sapinkājies, pinkains
murškulis kaut kas sapiņķēts, samudžināts
ļepsna kaut kas saplēsts un netīrs
ļeka puka kaut kas sapuvis
bļuga kaut kas sapuvis, sabojājies
ķervele kaut kas sarāvies, sarucis, sakrunkojies
recenis kaut kas sarecējis
ķeburs kaut kas sarežģīts (piemēram, komplicēts mehānisms)
naršķi kaut kas sarežģīts, samezglots
riteklis kaut kas saritināts
rūsinis kaut kas sarūsējis vai viegli rūsējošs
sasalēns kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
makņa kaut kas saspiests
paauns kaut kas satīts ap kāju zem zeķes
savaļņi kaut kas savelts
luņķis kaut kas savelts, savīstīts
saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^
suknis kaut kas savelts, tīstoklis
zmurkšis kaut kas savilkts kopā
šmurkstis kaut kas savilkts, samudžināts
kumulis kaut kas savīstīts, apaļīgs
vītene kaut kas savītis
ielezens kaut kas sekls, lēzns, zems
ielēzens kaut kas sekls, lēzns, zems
ielēzns kaut kas sekls, lēzns, zems
vecūkšņa kaut kas sens, vecs, jebkura veca dzīva radība
kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm
dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm
smidzis kaut kas sīks
pupurs kaut kas sīks (cilvēks)
smigucis kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas
suklacis kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds
sīksnis kaut kas sīksts
cīkstenis kaut kas sīksts, grūti sakožams
sīkšņa kaut kas sīksts; sīksnis
dekers kaut kas skaitā desmit; dēķins
būra kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa
džindžeklis kaut kas skanošs, šķindošs
lucka kaut kas skrandains, saburzīts
lūckabiņa kaut kas skrandains, saburzīts
luckurīte kaut kas skrandains, saburzīts
ļauka kaut kas slapjš, izmircis tā, ka noļekst
pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts
pļura kaut kas slikti izdevies
šmoka kaut kas slikts
šmorka kaut kas slikts
pampars kaut kas slikts, lamuvārds
nejaucēns kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs
lomens kaut kas smags, kā ūdens piesūcināts
vakāns kaut kas smags, mīksts, tukls
dirbeklīgs kaut kas smalki, ar drebošu roku, steigā un bezrūpīgi rakstīts
plideriņš kaut kas smalks, bet nestiprs
dēgzna kaut kas smalks, plāns
dēgžņa kaut kas smalks, plāns
landvēģis kaut kas smirdīgs
smirdi kaut kas smirdīgs
mērce kaut kas stilīgs, foršs, labs
ņerne kaut kas stipri novājējis, izdilis
tūceknis kaut kas stipri sablīvēts
ķelne kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks)
strupuks kaut kas strups - īss un resns, apaļš
strumpa kaut kas strups, resns, satīstīts
zmurkšķis kaut kas svilkts kopā
tuņķans kaut kas šķipsnās savēlies
rubikons kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs
negaidījums kaut kas tāds, kas nav pardzēts, gaidīts
slauna kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru
slauns kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru
sluine kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru
šluine kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru; slauna
šņapatas kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
anatēma kaut kas tāds, no kā vairās vai ko nolād
spuliņģis kaut kas tapai vai sprungulim līdzīgs
purškans kaut kas tarkšķošs (rotaļlieta)
ļevens kaut kas taukaini ļumīgs; tauks, nobarojies
ļuvaklis kaut kas tik nobarots, ka pārvietojas ar grūtībām
ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks
metekla kaut kas traucējošs
meteklības kaut kas traucējošs
metelības kaut kas traucējošs
tiņa kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās
šmetekls kaut kas trekns (par gaļu, par augsni)
mecekls kaut kas trekns un smags
tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem)
puzne kaut kas trūdošs, pūstošs
pakāpene kaut kas uz kā pakāpties
kāpjamais kaut kas uz kā pakāpties; kāpņu šķērskoks, pakāpiens; arī kāpnes
diktāts kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi)
ekstras kaut kas vairāk nekā nepieciešams standartam; papildu; lielāks, labāks nekā parasti
dzīpars kaut kas vājš, nespēcīgs
pakods kaut kas vājš, noliesējis
lepete kaut kas vājš, tievs, plāns, šķidrs
ļeperis kaut kas vaļīgs vai ļodzīgs
križa kaut kas vecs un nevērtīgs, grabažas, nieki
glemzde kaut kas vecs, nolietots, netīrs
šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu)
paroce kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs
parocenis kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs
feiks kaut kas viltots, neīsts
pinčekļi kaut kas zem kājām izkaisīts, izmētāts
kļarka kaut kas zemisks, pretīgs
mocīklis kaut kas, ar ko mocīt
grūžams kaut kas, ar ko tiek grūsts, stampa
veķis kaut kas, ar ko var sist
kavēkslis kaut kas, kas aizkavē darbu
vēseklis kaut kas, kas aizsedz sauli, rada pietiekami lielu ēnu
beidzenīte kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts
piebaikls kaut kas, kas biedē, rada biedējošu skaņu, kliedzienu
grabis kaut kas, kas grab
mūžekls kaut kas, kas ilgst visu mūžu
sācenīte kaut kas, kas ir iesākts
rempelis kaut kas, kas ir nelīdzens
duķis kaut kas, kas ir truls un īss
briedaine kaut kas, kas izgatavots no brieža ādas
zvangulis kaut kas, kas karājas
karelis kaut kas, kas karājas, piekariņš
karenis kaut kas, kas karājas, piekariņš
zvingulis kaut kas, kas kaut kur karājas
pabālis kaut kas, kas kļuvis bāls
piekaras kaut kas, kas nevajadzīgi nokarājas, pārkaras pār malu
kuteklis kaut kas, kas niez, kņud
čaukstulis kaut kas, kas rada čaukstoņu
vēceklis kaut kas, kas šūpojas
teslice kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.)
quidam kaut kas, kaut kāds
formalitāte kaut kas, ko dara, tikai lai ievērotu likumus, instrukcijas u. tml.
mīņa kaut kas, ko mīda ar kājām
fadi kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā
pircenis kaut kas, ko vēlas nopirkt
cerēklis kaut kas, uz kā kāds balsta savu cerību
ko nārīt kaut ko
ko nebūt kaut ko
nostilpāt kaut ko (ar grūtībām) noņemt, novilkt
kompensēt kaut ko aizstāt ar kaut ko citu
gūņoties kaut ko apzināties
izāpēt kaut ko ar spēku izraut laukā
atbalzīt kaut ko atbalstīt
atbāvīt kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt
glabināt kaut ko atkārtoti noglabāt
atslaistīt kaut ko atņemt
ieknotēt kaut ko ātri ieēst
ieknozerēt kaut ko ātri ieēst
skrebelēt kaut ko ātri un pavirši darīt
skrebelēties kaut ko ātri un pavirši darīt
sapļorkāt kaut ko ātri un pavirši paveikt
vonckāt kaut ko ātri, enerģiski darīt
paoderēt kaut ko barot
paoderēties kaut ko barot
knukstēt kaut ko bezjēdzīgu vai citiem nepatīkamu runāt
pabrucināt kaut ko braucīt, berzēt, plucināt
paļubināt kaut ko burzīt, sagumzīt
kaulēt kaut ko cietu pārsist, sadauzīt
prošustriķ kaut ko dabūt
sapuģīt kaut ko darīt
sapuģot kaut ko darīt
vanckāt kaut ko darīt
spausties kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu
lupīt kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi
tvāpuļot kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas
tumuļāt kaut ko darīt neveikli un lēnām
jēglot kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties
bīdelēt kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām
nopodāties kaut ko darot (rīkojoties) notērēt laiku, nokrāmēties
sapiršļāt kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt
gudrot kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
papačāt kaut ko glāstīt
kacerēties kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt
uzgrauzt kaut ko grauzt, skrubināt, krimst
iedažot kaut ko iedomāties
noķizināt kaut ko iekārojamu parādīt, bet nedot
iepaurēties kaut ko iemācīties, apgūt
daklausīties kaut ko iemācīties, apgūt pēc vairākkārtējas noklausīšanās
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
uzkliest kaut ko izklāt, izplēst
paplāt kaut ko izklāt, paklāt
prikoloķ kaut ko izstāstīt
iešķīdēt kaut ko izšķīdināt kādā šķidrumā
mozēt kaut ko iztaisīt
naigāt kaut ko kārtot
pašķalvināt kaut ko kratīt, purināt
švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
lēļot kaut ko lēnām darīt
nosliekot kaut ko lēnām darīt
cēbarāties kaut ko lēni un neveikli darīt
kuturņāt kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties
lepēt kaut ko lipināt
čingāt kaut ko lūgt
kamarīt kaut ko meistarot
kamarīties kaut ko meistarot
izblensties kaut ko meklējot staigāt apkārt (kādu laiku)
žļudzināt kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt
izžiemelēties kaut ko mīkstu un mitru saspiežot rokās nosmērēties
glizināt kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt)
aizmurkšēties kaut ko murmināt
aizmurkšķēties kaut ko murmināt
atturēties kaut ko nedarīt
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis
vārpačot kaut ko neglīti savīt, sašūt
šņibīt kaut ko nekārtīgi graizīt
šņibīties kaut ko nekārtīgi graizīt
ķēpt kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt
nomurmināties kaut ko neskaidri, paklusām nomurmināt
čaļiķ kaut ko nest
noņorgāt kaut ko netīri, neglīti darīt
tumaļāties kaut ko neveikli darīt
tumuļoties kaut ko neveikli darīt
gumzāties kaut ko neveikli darīt, slinkot
pļūrīt kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties
aizsildīt kaut ko padarīt siltu, uzsildīt
raskoloķ kaut ko paņemt, piespiest atzīties
raskruķiķ kaut ko paņemt, piespiest atzīties
zamuķiķ kaut ko pasākt
zavariķ kaut ko pasākt
ģaurēt kaut ko pavirši darīt
mērgļoties kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt
patrepalēt kaut ko purināt, kratīt
pūlēt kaut ko radīt, virzīt attīstību
satērzēt kaut ko sapļāpāt; ilgāku laiku pļāpāt
noutīt kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut
kudīt kaut ko sliktu darīt vai runāt
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt
atkramšāt kaut ko smagu atnest, atvilkt
ķūtēt kaut ko smagu pārvietot (ar zirga transportu)
perdelēt kaut ko steigšus darīt vai runāt
noķēpot kaut ko steigšus, pavirši darīt
pakļibīt kaut ko strēbt (ēst kaut ko šķidru)
lest kaut ko taisīt no daļām
lēst kaut ko taisīt no detaļām
uzmācīt kaut ko vairāk, jaunu iemācīt
voloč kaut ko zināt, saprast, izprast
kizkur kaut kur
kurtīkam kaut kur
kauč kur kaut kur
kur tur kaut kur
kur nebūt kaut kur
kamāt kaut kur aizsteigties
pasķisj kaut kur atrasties
citurkur kaut kur citur
iemirt kaut kur iedziļinoties un vāji reaģēt uz apkārt notiekošo
iepidžināt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
iepiļīt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
iesenēt kaut kur ilgāku laiku dzīvojot, iedzīvoties
nobāzs kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis
risa kaut kur novilkta apaļa svītra
saložāt kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās)
saložņāt kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās)
ļemeks kaut kur pielipusi dubļu pika
aizderēt kaut kur salīgt (darbu)
pabūties kaut kur vienam (tikai) būt
nekūr kaut kur, šur tur
kur nekur kaut kur; retumis, vietām
kaut kur kaut kurp
kauč kurš kaut kurš
pjesa kaut kurš atsevišķs patstāvīgs mūzikas vai drāmas ražojums
pielikt pirkstu kaut mazliet piedalīties darbā, palīdzēt
utinēt kaut utis, utoties
da kaut vai; taču
jašu Kaut, kaut arī
jāšu Kaut, kaut arī
koč Kaut, kaut arī, lai gan
rubineņš kauta lopa aklā zarna (pa jokam)
svērte kauta lopa ceturksnis; šverte
vicināt dūres kauties
izmest villu kauties
izkauties Kauties un pabeigt kauties
plānīt Kauties, iekaustīt
klupt matos kauties, plēsties
klupt cekulā (kādam) kauties; kritizēt
plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis
mordobojs Kautiņš, kaušanās
sračs kautiņš, konflikts
astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu
gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes)
Mimosa pudica kautrā mimoza
pudico Kautrīgi, bikli, kaunīgi
sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas
slaktētuve kautuve
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem
dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks
lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai
Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties
apblandīties Klaiņojot apceļot kaut ko
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert
klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu
klūrēt Klaiņot, nevajadzīgi kaut kur kavēties
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei
aizdēlīties Klejojot apkārt, nonākt kaut kur
aiztizāt klibojot, ar grūtībām kaut kur nokļūt, aiziet
Rubus saxatilis klinšu kaulene
spengalājs Klinšu kaulene ("Rubus saxatilis")
organiskās līmes klīsteris, kaulu jeb galdnieku līme
notusties Klusu un it kā pie sevis (kaut ko) nosacīt
aizkampt Kļūdīties, kaut ko tverot, ķerot
vadze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks
vādze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks
kupāt kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko
kupināt kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko
karst kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
pārsaust kļūt kaut cik sausam
sabliesties kļūt kautram, apjukt
iesvilt kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju)
miezt kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu
kļūt zaļam aiz skaudības kļūt pārmērīgi skaudīgam
uzrimt kļūt remdenam (par kaut ko, kas pirms tam bija auksts)
atmiekšķēties kļūt trauslam (par kauliem)
sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
piņģierēt knibināties ap kaut ko
kādu dziesmu dziedāt ko teikt, kā reaģēt uz kaut ko
mesls Kociņi zīlēšanai; metamie kauliņi
mesli Kociņi zīlēšanai; metamie kauliņi; mesls
strīkala Kociņš labības pūra kaudzes nolīdzināšanai
klipšu kanna koka alus kauss ar vāku
pabroķi Koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai
trīsstaru dakšas koka dakšas ar trīs zariem siena mešanai kaudzē
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai
nāras Kokā iecirsti robi, kuros kaut ko iestiprināt
garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri)
zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi
krumuldi Koka palīgierīce pie cūku kaušanas
krumulti Koka palīgierīce pie cūku kaušanas
krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni
stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu
pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu
tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki
ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs
meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību
produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija)
cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha
vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
stādaudzētava Kokaudzētava
aborētums Kokaudzētava; vieta, kur tiek kultivētas un ir aplūkojamas retas koku, krūmu un citu augu sugas; koku dārzs; dendroloģiskais parks
kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām
bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos
stādenis Kokauga stāds
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
ēncietīgi augi kokaugi, mežu lakstaugi un siltumnīcu augi, kas pacieš apēnojumu
māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu
palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski
defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki)
aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas
marga Koki zem siena kaudzes (tās vēlākai pārvietošanai)
dzenakls Koki zem siena kaudzes; kaudzes vieta
iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē
strībomis Koks kaudzes nolīdzināšanai mērījot
strīkalts Koks pūra kaudzes nolīdzināšanai
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā
juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
kauleņkoks Kokveida kauleņaugs
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam
vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā)
galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu
titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus
kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai
braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums
fokusēties koncentrēt domas, uzmanību uz kaut ko
bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras
letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana)
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā
osteolīts Konkrements kaulā
blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai)
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā
barjera konstrukcija, kas ierobežo brīvu pieeju kaut kam
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts
konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā
konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli
dermālskelets Kopapzīmējums veidojumniem, kas radušies zīdītāju dzīvnieku ādā un sastāv no kaula
garts kopējais nosaukums svina, antimona un alvas sakausējumam (no vācu _Hartblei_ ‘cietais svins’), kuru izmantoja augstspiedes teksta iespiedformu izgatavošanai, burtu atliešanai, linotipa salikumam un stereotipu izgatavošanai
metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas
branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus
kranioti Kopnosaukums dzīvniekiem ar galvaskausu
pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus)
kampanulāti Kopziedlapaino divdīgļlapju augu rinda, gandrīz visi lakstaugi, ar 5-skaitļa ziediem, ar kausiņu saaugušām zied- (vaiņag-) lapiņām, 5 putekšlapām
tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā
everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu
melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei
ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai
žļēkāt Košļāt kaut ko grūti sagremojamu
kraukstīt Kožļāt kaut ko cietu
sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu
bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem
inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne
opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts
eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes
krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī
antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam
pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns
zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā
klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū
rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem
sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts
sfenotrēzija Kraniotomijas veids, kurā perforē augļa galvaskausa pamatu
prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants
rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.)
elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru
konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā
krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula
čupāties Krāties kaudzēs
aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu)
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.)
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību
čupināt Kraut kaudzītēs
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs
Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.)
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā
Aleksandrs Ņevskis krievu lielkņazs (1220.-1263. g.), pēc uzvaras Ņevas kaujā pār zviedriem (1240. g.) ieguva pievārdu "Ņevskis"
baklanka Krimināllikuma pants par kautiņu, huligānismu
skrumslis Krimslis; kaulu izvirzījums, paresninājums (locītavā)
skrimstināt Krimst, skrubināt (kaulu)
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā
polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī
triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums – 9 m, masa – 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš
nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
cistencefāls Kroplis ar iekšējo hidrocefāliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu
kaupenis Krupis; kaupītis
sacrum Krusta kauls gūžās
šķirtene Krustceles, vieta, kur kaut kas sadalās vairākos atzaros
mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai
hierolistēze Krustu kaula izmežģījums
sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli
sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums
sakrektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana
sarkektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums
torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi
krūšu kaula membrāna krūšu kaula fibrozais apvalks
LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border")
sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana
sternālā biopsija krūšu kaula smadzeņu punktāta izmeklēšana
ksifoidīts Krūšu kaula smailes iekaisums
kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums
sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts
krūškauls Krūšu kauls
sternum Krūšu kauls
satuvināšanās Kuģa (vienības) taktisks manevrs, lai ieņemtu izdevīgāku kaujas pozīciju
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem
nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu
nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu
kūliņš Kūlis; vairāki kūļi saslieti viens uz otra, veidojot kaudzi
skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju
diartroze Kustīgs kaulu savienojums
aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā)
klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem
čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte
vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai
vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai
Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi
Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu
Nuādu ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba
aizķemmēt Ķemmēt aiz kaut kā
ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu
iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties
čērkšt Ķērkt, kaukt
plērkstēt Ķērkt, kaukt, kviekt, pīkstēt
žlarkstēt Ķērkt, kaukt, nepatīkami skanēt
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam
termiskā metālgriešana ķermeņa daļas atdalīšana, materiālu griezuma vietā kausējot
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
plecu josla ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem)
ortoterapija Ķermeņa stājas labošana; deformācijas, gk. mugurkaula deformācijas ārstēšana, labojot stāju
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu
svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
lipoatrofija Ķermeņa taukaudu atrofija
lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas)
iegreibt ķerties klāt, satvert kaut ko
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības)
Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā
Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā
biksīgs Ķildīgs, kauslīgs
pencīgs Ķildīgs, kauslīgs
tervēties Ķildoties, kaulēties
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties
mauklis Ķīlis ratu loka aizkaustīšanai (liecot)
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums
per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens
himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas
aromatizators Ķīmiska viela, kas kaut kam piešķir aromātu
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai
arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos
smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka
mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks
osikulektomija Ķirurģiska auss kauliņa vai kauliņu izoperēšana
sekvestrotomija Ķirurģiska nedzīvo un atdalījušos kaulaudu (sekvestru) izņemšana
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu
trepāns Ķirurģisks instruments kaulu urbšanai
elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns)
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu
mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla
angiolipoleiomioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadu, taukaudu un gludās muskulatūras elementiem
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos
iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu
kūls Labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām
padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
kūce Labības, akmeņu u. tml. kaudze
traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas
nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija
plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa
novīdīgs Labvēlīgs, vēlīgs, bez skaudības
Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē
jaka Lai arī, kaut arī
kadšu Lai gan; kaut gan
pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā
fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā
triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi
lapkritis laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī
cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas
aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt
šķupele Laivas smeļamais kauss
laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti
skafoidīts Laivkaula iekaisums
skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei
inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana
lāt Lamāt, lādēt kaut ko
ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos
peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes
ķārķis lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu
amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos
plāce Lāpstiņa, lāpstas kauls
plācis Lāpstiņa, lāpstas kauls
scapula Lāpstiņas kauls
falcēšana Lapu un papīra lokšņu locīšana grāmatu sietuvēs ar lokāmo kauliņu vai lokšņu lokāmo mašīnu
skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums
Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta
Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs
pašgājējlielgabals Lauka artilērijas kaujas mašīna, kas veidota uz tanka, bruņumašīnas vai speciāla pašgājēja bāzes
tīrumaugi Laukaugi
osteosintēze Lauzta kaula galu operatīva savienošana
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes
salonis ledū sasalis siens (kaudzes apakšā)
sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību
faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai
uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai
limfosarkoleikoze Leikoze ar kaulu smadzeņu un limfvadu sarkomatozu deģenerāciju
akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot
metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā
ostagra Lēkmjveidīgas kaula sāpes, podagra
lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā
hormions Lemeša mugurējās malas savienojuma vieta ar spārnkaulu
breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž
apklabināt lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam
sipenēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
siperēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
sīpēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
mūrēt lēnām kaut ko darīt
čampāties lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt
apkuģēt Lēnām, maziem solīšiem izstaigāt, apstaigāt kaut kam apkārt
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties
aizbīdināt lēni, ar pūlēm (aiz kaut kā) aizbīdīt
tīmiņš lēni, pacietīgi veicams darbs; kaut kas stipri piņķerīgs, kas prasa ilgu laiku
čurkāties lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt)
klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt
blaķis Lēzena kaudze
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu
spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem)
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī
kučkučiski Līderīgi, nekārtīgi samest vienā kaudzē
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
atgardināt Līdz apnikumam ar kaut ko ļoti garšīgu cienāt
morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā
blāksnums Līdzenums; kaut kas nolīdzināts, pielīdzināts
aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros
statocistas Līdzsvara orgāni bezmugurkaulniekiem
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem)
dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu)
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni)
latentā poliodontija lieku zobu aizmetņu attīstīšanās žokļa kaulā
priderija Liekuļota tiklība, pārspīlēta kaunība
Plagiochila asplenioides lielā greizkausīte
kalns liela kaudze
blāķis liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta)
kravada liela kaudze, grēda
cinca liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem
ikri liela kauliem piegulošie kāju muskuļi
Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums
kuja liela siena vai labības kaudze
letene Lielais liela kauls
letenis Lielais liela kauls
letens Lielais liela kauls
tibia Lielais liela kauls
tībija Lielais liela kauls
neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas
sutraunis Lielāka kaudze mēslu (īpaši jūraszāļu)
bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa
makrokefalija Lielas cilvēka galvas, resp. galvaskausa apzīmējums
ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
Phytelephas macrocarpa lielaugļu ziloņkaulene
lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā
žagargailis Lielībnieks, kauslis
Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
lielkaulīgs Lielkaulains
drūkns Lielkaulains, tukls
renommists Lielmutis; kauslis
makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību
piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt
triceratopss liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta
lielkauls liels 2, lielais liela kauls, stilba kauls
užbons liels aluskauss
šļedrabas liels daudzums (kaut kā)
nemērs liels daudzums (kaut kā); pārmērs
guzma liels daudzums, kaudze
līdums liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu
virģele liels daudzums, kaudze, rinda
espadrons liels divpusīgi ass kaujas zobens
šmataks liels gabals (no kaut kā)
baka liels gabals; liela kaudze, guba
mastodonozaurs liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos
plice liels kauss svētku tostiem
plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku
španners liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā)
špannriņķis liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā)
paizums liels pūlis, kaut kas liels, kaudze
dreberis liels un vājš (kaulains) zirgs
drēberis liels un vājš (kaulains) zirgs
kāgāns Liels, kauslīgs gailis
kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains
plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu)
gaļīguma koeficients liemeņa gaļas un kaulu attiecība
kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem)
liepājs Liepkauls
liepkaulis Liepkauls
nosvildināt Liesmās ātri apsvilināt (nokauta dzīvnieka apmatojumu)
liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām
špukts lieto ātras kustības raksturošanai, izvirzoties no kaut kā
suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās
assā lieto kā uzbrukuma, kautiņa sākuma signālu
pač lieto lai raksturotu plunkšķi, kas rodas, kaut kam iekrītot ūdenī
kaušus lieto savienojumā "kaušus kaut" šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai
normāls lieto, lai apzīmētu kaut ko stulbu
braiks lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
braikt lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
fui lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību; kauns! kaunies!
gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta
hujakš lieto, lai norādītu, ka kaut kas notika pēkšņi
Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
kad lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2)
kad lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut 3 (1)
bulata lieto, lai raksturotu tērauda sakausējuma veidu
zlauks lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
līkupas Līkaups
aizlecināt likt aizlēkt aiz kaut kā
uzdot likt darīt, veikt kaut ko (parasti obligāti, saistībā ar pienākumu)
raidīt likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.)
aizguldināt likt gulēt aiz kaut kā
apbarot likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies
uzdot likt kaur ko veikt, apgūt saistībā ar mācību, pašizaugsmes procesu
kupučot likt nelielās kaudzītēs
kaudināt likt nokaut, nogalināt
likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī
galdnieka līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai
kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa
limfosarkoma Limfmezgla sarkoma; arī kaulu smadzeņu cilmes audzējs ar limfmezgla struktūru
starenes Linaugu ģints ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām (liniem 5)
pundurlini Linaugu ģints augs ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām; starene
fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām
robežlīnija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa
solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī
likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī
krēsliņš Linu kaudze (statiņš) uz lauka (parasti satur desmit saujas noplūkto linu)
rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem
osteolipoma Lipoma, kurā ir kaulaudi
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
progresējošā lipomatozā makrodistrofija locekļu daļējs gigantisms ar taukaudu pārmērīgu proliferāciju
inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku
abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu
lenkšot Locīt (kaut ko lentveidīgu)
heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības
subluxatio Locītavas bojājums, vienai locītavas kaula virsmai noslīdot no otras tā, ka tie pa daļai vēl aizskar viens otru, ko sauc arī par nepilnīgu mežģījumu
heilotomija Locītavas dobuma malu kaula izauguma ekscīzija
amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava
artrosteīts Locītavas kaula daļu iekaisums
osteoartrektomija Locītavas kaulainās daļas izgriešana
knoķis Locītavas kauliņš (pirkstam); potītes kauliņš; potīte
lipoartrīts Locītavas taukaudu iekaisums
mītis Locītavas, arī mugurkauls, krusti; skrimslis
apčāpāt Lodāt ap kaut ko
ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus
kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod
hysteron proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu
vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai
insulīna lipodistrofija lokāls taukaudu zudums insulīna ievadīšanas vietā
Caulinia flexilis lokanā kaulīnija
Najas flexilis lokanās kaulīnijas "Caulinia flexilis" nosaukuma sinonīms
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
Barbarea arcuata lokaugļu zvērene
barbares Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata")
pērkoņi Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata")
zvēres Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata")
lokouts Lokauts
zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls
ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju)
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut; iekļaut
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
boiņa Lopkautuve
kautuve Lopkautuve
slaktūzis Lopkautuve
konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem
žerbiņš loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus vai kauliņus
žerebiņš Loze, metamais kauliņš u. tml.
žeberēt Lozēt ar kauliņiem
bučot roku lūgties kādam (kaut ko), ļoti lūgt
mummiens Lupatu kaudze
plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā
prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli
limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes
izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos
mieloma Ļaundabīgs kaulu smadzeņu audzējs
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1)
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1)
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties
ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
mesties (kāda) apkampienos ļaut (kādam) sevi strauji apskaut
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs
apkaudināt Ļaut apkaut, nogalināt
aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu
aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt
aptaisināt Ļaut sataisīt kaut kam apkārt
bīdnys ļoti (pārāk) daudz kaut kā
VBNS ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service")
volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos
ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt)
polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
balta skaudība ļoti liela skaudība
atlantozaurs ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss
kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra)
nāves grēks ļoti liels grēks, kaut kas ļoti nosodāms
kā suns, asti nolaidis ļoti nokaunējies, sadrūmis, zaudējis drosmi
no kauna (vai) zemē ielīst ļoti nokaunēties
kaulains ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
izģindis ļoti novājējis, tā, ka saskatāmi skeleta kauli; izdilis, vājš
iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt
neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem
salikt pa plauktiņiem ļoti rūpīgi klasificēt, mērķtiecīgi izkārtot kaut ko
zili melns ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis
zaļš aiz skaudības ļoti skaudīgs
zaļš aiz (arī no) skaudības ļoti skaudīgs
skauģbānis ļoti skops, skaudīgs cilvēks
skauģtupele ļoti skops, skaudīgs cilvēks
skauģpiepis ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis
izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt
par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam
sarkt un bālēt ļoti uztraukties, mulst, kaunēties
sakārnis ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut
lukausis ļukausis
mehanurģija mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt
uzmācīt Mācot samācīt uz kaut ko
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību)
ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot
grozīt mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru
aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
muidžis Maisījums, kaut kas saspaidīts
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā)
gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā
atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips
metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām
zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties
zoba implantāts mākslīgs zobs, ko ieaudzē žokļa kaulā
kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā
klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanās
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties
klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs
femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs
abads maltīte (kas sastāv no cūkgaļas un kāpostiem) pēc cūku kaušanas, uz kuru aicināti arī kaimiņi
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
mandaloška Mandavoška - kaunuma uts
amareto Mandeļu (arī aprikožu kauliņu) liķieris
mirāža mānīgs redzējums, kaut kas šķietams, rēgains
pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas
Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē
Rona Maoru mitoloģijā - dievs, kas cīnās ar mēnesi, atsākot kauju pilnmēnesī, līdz mēness nogurst un sāk dilt
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma
konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā
sklerotiskais mastoidīts mastoidīts ar kaula cietēšanu un biezēšanu
apstrāde ar elektronu staru kūli materiāla lokāla kausēšana un iztvaicēšana ar elektronu staru kūli
salizturība materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem
gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri
ķiksa Matu mezgls (pakausī)
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati
copis Matu savijums pakausī
cope Matu savijums pakausī vai virs ausīm
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī)
miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna
Caulinia minor mazā kaulīnija
pagabans Maza siena kaudze
traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene
čigriņš Maza, iegarena siena kaudze
fibula Mazais liela kauls
muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
Najas minor mazās kaulīnijas "Caulinia minor" nosaukuma sinonīms
nimfa Mazās kaunuma lūpas
bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs
osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās)
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā
izmazgāt Mazgājot no kaut kā atbrīvot
simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem
kraustelēt mazliet iekraut, likt kaudzītē
paķizīt mazliet ķircināt, kaut ko parādot, bet nedodot
pačamdīties mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt
apbarāt mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai
pakrabināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakribināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
kā nekā mazliet, zināmā mērā; kaut kā
cik necik mazliet; vismaz drusku; kaut mazliet
nimfīts Mazo kaunuma lūpu iekaisums
nimfotomija Mazo kaunuma lūpu pārgriešana
mēzekls mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs
kapsele mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās)
scilocefālija mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība
piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds
halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
vertebroloģija Medicīnas nozare, kas pēta mugurkaula skriemeļus un ārstē ar tiem saistītās problēmas
osteoartropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patoloģiskas pārmaiņas kaulos un locītavās
megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs
izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt
kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt
šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt
rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu
kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
bezkūse Meitene bez kaunuma apmatojuma
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
kaimerēt Meklēt (kaut ko), rakņāties
žangalēt Meklēt ūdenī (kaut ko ar kārti)
drizgāt Meklēt vainas, pelt (kaut ko ēdamu)
ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā)
baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
Oriolus chinensis melnpakauša vālodze
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā
slēdzējmembrāna Membrāna, kas klāj gūžas kaula slēdzējatveri, kurai cauri iet slēdzējkanāls
smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams
sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta
speķa zoste mērce, no izkausētiem cūku taukiem un gaļas gabaliņiem
smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams
lietošana mērķtiecīga kaut kā iesaistīšana savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus)
lemšana mērķtiecīga rīcība, lai panāktu, ka kaut kas notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā
izmantojums mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus)
karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti)
grūziene Mēslaine, gruvešu kaudze
sutrienis Mēslu bedre kūtī; mēslu kaudze
sutriens Mēslu bedre kūtī; mēslu kaudze
sūdu čups mēslu kaudze
sūdbānis Mēslu kaudze
sutraine Mēslu kaudze
pūznis mēslu kaudze; kaut kas trūdošs
kaulēt Mest kauliņus, piedalīties kauliņu spēlē, izšķirt ar lozi
piknīt Mest kopā kaudzē
nokrēst Mest lejā (kaut ko smagu vai ar atvēzienu)
pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu)
barbekjū Metāla iesms, uz kura tiek cepti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai
metālkausēšana Metāla kausēšana
plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai
presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša
metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā
alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot
cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā
metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā
vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2
superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties
leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem)
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C)
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli
neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai
metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot
lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai
remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi
melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli
žeberis Metamais kauliņš
hastāti Metamiem šķēpiem apbruņotie; kaujā stāvēja romiešu karaspēka pirmajā rindā
gāzmetināšana metināšana ar kausēšanu, kurā metālu šuves vietā izkausē ar siltumu, kas izdalās, degot gāzes (acetilēna, propāna, butāna) un skābekļa maisījumam; gāzes sajaukšanai ar skābekli un liesmas veidošanai izmanto metināšanas degli
blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā
elektriskā loka metināšana metināšanas veids, kurā metāla kausēšanai izmanto elektroloku siltumu; elektroloks var būt starp diviem neatkarīgiem elektrodiem vai starp izstrādājumu un kūstošu elektrodu
Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju
naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml)
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.)
samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.)
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.)
šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus
grummas Mezglveida iekaisuma perēkļi sifilisa trešajā stadijā, visbiežāk veidojas galvā, sejā, locekļu ādā, kaulos (tām sabrūkot, attīstās čūlas)
mezomorfija Mezodermas veidojumu (kaulu, muskuļu) relatīvs pārsvars somatotipā
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā
virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
ektopiskā mielopoēze mieloīdo audu veidošanās ārpus kaulu smadzenēm
lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā
pocka Mīkla, vai kaut kas tai līdzīgs
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
iegalvītis Mīksta galvas kausa daļa jaunpiedzimušajiem
skrimtele Mīkstā, pārtikā izmantojamā kaulu daļa (no cūkas galvas, starp ribām)
iegalvis Mīkstas galvaskausa daļas starp kauliem jaunpiedzimušajiem
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula
parostoze Mīksto audu pārkaulošanās kaulplēves tuvumā
interpozīcija Mīksto daļu iesprūšana, piem., starp kaula lūzuma daļām
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
ļecēns mīksts, resns, radījums, gandrīz bez kauliem
anakantina Mīkstspuru kaulu zivju apakškārta
mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos
meklēt papardes ziedu mīlēties, arī doties mīlēties; nereti attiecina tieši uz mīlēšanos Jāņu naktī kaut kur paslepus
aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem
avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu
megakariocīts Milzu šūna kaulu smadzenēs ar lielu lēverainu kodolu, no kuras rodas trombocīti
demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš
gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās
tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls
zlaņķis Mitras vielas kaudze
tuturāt Mocīt, kaut
pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko)
lūzmeklis Mudžeklis, sajukums, čupa, kaudze
melmenis Mugura, gurni, krusti, jostas vieta; sāpes krustos, sāpes kaulos, podagra; arī sāpes vispār
čausts Mugura, skausts
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni
mielocistocēle Muguras smadzeņu cistveida izvirzījums caur defektu mugurkaulā
likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums
mielomeningocēle Muguras smadzeņu un to apvalku izvirzījums caur defektu mugurkaulā
mielocēle Muguras smadzeņu vielas izvirzījums caur defektu mugurkaulā
pirškaulis Mugurkaula apakšējais posms
kaklkauls Mugurkaula daļa pie kakla
skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums
spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija
pelvospondilīts Mugurkaula iegurņdaļas iekaisums
hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību
spondilosindēze Mugurkaula imobilizācijas operācija
rahiokampse Mugurkaula izliekums
kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris
lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu
rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā
peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā
pleirocentrs Mugurkaula laterālais elements
disks mugurkaula skrimslis
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka
cerebrospināls Mugurkaula smadzeņu, uz mugurkaula smadzenēm attiecīgs
spondilartroze Mugurkaula starpskriemeļu locītavu deģeneratīva slimība
hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki
epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā
rahiopātija Mugurkaula vai muguras slimība
spinogramma Mugurkaula vai muguras smadzeņu rentgenogramma
spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām
atelorahīdija Mugurkaulāja nepilnīga attīstība
hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa
heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums
mugurkaulainie Mugurkaulnieki
vertebrati Mugurkaulnieki
vertebrata Mugurkaulnieki jeb galvaskausaiņi
mugurkaulainis Mugurkaulnieks
craniata Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms
craniota Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms
histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju
bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki
galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss
nāss mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere; sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem
gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu
abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās
galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav
sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei
karnozīns Mugurkaulnieku muskuļu ekstraktviela
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās
mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
makšķerzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Lophiiformes")
kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints
beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("Chimaeriformes")
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija
korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda
adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu
osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs
četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
limfātiskā sistēma mugurkaulnieku, arī cilvēka, asinsrites sistēmas daļa – asinsrades orgānu, limfvadu un limfmezglu sistēma, kas aizvada limfu no audiem uz vēnu sistēmu
mugurkaulājs Mugurkauls
mugurkaulis Mugurkauls
mugurškaulis Mugurkauls
spina Mugurkauls
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau
Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
apbēgt Mūkot apskriet kaut kam apkārt
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs
limfomieloma Multipli kaulu smadzeņu audzēji, kuru šūnas atgādina limfocītus
hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi
poliperiostīts Multipls kaulplēves iekaisums
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums
inženierbruņojums Munīcija, mašīnas, mehānismi un citi inženiertehniskie līdzekļi un mantas ko izmanto kaujasdarbības inženiertehniskajam nodrošinājumam un kas atrodas karaspēka apbruņojumā vai apgādē
knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt
dilatators Muskulis, kas kaut ko paplašina
ass muskulis muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula
sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli
epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi
intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos
osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas
burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš
šļemmāt Mutē kaut ko valstīt šurp un turp
fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību
SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība)
Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības
spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti
sālsvirza Nagleņziežu dzimtas augu ģints, brīvām kauslapām, ļoti biezām, gaļīgām lapām 4 rindās
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem
stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem
naktsspuldze Nagliņziežu jeb neļķu dzimtai piederīgs augs ar kopā saaugušām kauslapiņām, Latvijā 2 sugas
nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija
divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību
bekgemons Nardi - galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram (angļu val. "backgammon")
neinhalācijas narkoze narkoze, ko rada ievadot narkozes līdzekli vēnā, muskulī, kaulā
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī
zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu
tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
kauri Naudas vienība Gvinejas Republikā 1971.-1986. g. (pastāvēja 50 kauri monētas)
nav ne vēsts nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (no meklētā, bijušā, gaidāmā, solītā)
izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties
šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā
kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā
ar dievu uz pusēm ne visai labi, ar grūtībām, kaut kā
uz pusrata ne visai labi, kaut kā; šā tā
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām)
laist cauri neaizturēt no izkļūšanas cauri (kaut kam)
leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt
dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas
apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko
sitiens zem jostas vietas neatļauts paņēmiens, kaut kas satriecošs, negaidīts
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis
kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām
nedot ne plika graša nebūt drošam par kaut ko
nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur
akrocefālija Nedabīga (torņveidīga) galvaskausa forma
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu
pavelēt nedaudz iekaustīt
patiekties nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu
pļūkšēt nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt
daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik
edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks
bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma)
bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns
nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums
stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam
negoži Negodīgi; apkaunojoši
netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko)
nešmucība Neģēlība, kauna darbs
neatkarīgs neievērojot kaut ko; nesaskaņojot ar kaut ko
paskaust neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību
pakaucināt neilgu laiku, mazliet kaucināt
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem)
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām)
pakaulēt neilgu laiku, mazliet kaulēt
pakaulēties neilgu laiku, mazliet kaulēties
pakaunēties neilgu laiku, mazliet kaunēties
pakaunināt neilgu laiku, mazliet kaunināt
pakausēt neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu)
pakauties neilgu laiku, mazliet kauties
pakautrēties neilgu laiku, mazliet kautrēties
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ
pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā
medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums
bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot
sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt
aizstridzināt nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā)
aizkausēties nejauši aizkausēt, aiztaisīt
pārbraukties nejauši pārbraukt kaut kam pāri
kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur
neaizvilkt ne ar valgu nekādā veidā nepanākt, lai kāds kaut kur ierastos
brāža Nekārtīga kaudze
lama Nekārtīga kaudze
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt
zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē)
zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē)
aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā
sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē)
peizums Nekārtīgi samesta kaudze
žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze
bezgoda Nekaunīgi
nekaunīgai Nekaunīgi
aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu
ielīdīgs Nekaunīgi uzbāzīgs, kas pielien, kad citi dzer, bet pats nepērk
izdildiski Nekaunīgi, ar varu
bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi
izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu)
izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu)
zagt aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) nekaunīgi, pārdroši zagt
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt
nahaļna Nekaunīgi; uzmācīgi
borzijs Nekaunīgs
nekauņa Nekaunīgs cilvēks
impertinents Nekaunīgs, bezkaunīgs
lakstīgs Nekaunīgs, kaislīgs
abuks Nekauņa
blods Nekauņa
nekaunieks Nekauņa
bezgodene Nekauņa, bezgode
jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki
acīs skatīdamies (melot) nekautrēdamies, nekaunīgi, klaji
donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme
brūķēt muti nekautrīgi (daudz) runāt
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās
apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku)
cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku)
apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā
apcelt kā kaimiņu āzi nekautrīgi izmantot, kaut ko noblēdīt
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās
bāzt degunā (kādam kaut ko) nekautrīgi ko atgādināt
iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
(ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos)
grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur)
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko)
nekautrs Nekautrīgs
nekautrums Nekautrīgums
dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu
piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus
sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi
nevēloņa Nelabvēlis, skauģis
ķirpa neliela (piemēram, komposta) kaudze
čopiņa neliela graudu kaudze
skreitūlis nelielā grīztē sagriezušies mati (pakausī vai uz pieres)
krieviņš neliela kaudze (auzu, siena u. tml.)
ķuģītis neliela kaudze ar sienu vai vasarājiem
tupesītis neliela kaudze siena vai vasarāju; ķuģītis
čupele neliela kaudze; kaudzīte
čupata neliela kaudzīte
tūtars neliela labības vai siena kaudze
fasete neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula
Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā
čuguriņš neliela siena kaudze
pagabani neliela siena kaudze
osuārijs neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā
korinte Nelielas tumsnējas rozīnes bez kauliņiem
liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas
lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā
pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus
pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus
seimurija neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi
bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
šmurkškauls neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai
žmurkškauls neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai
skrimstala neliels gabals (kaut kā)
laiskumbedre neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
mēles kauls neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni
kupella neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai
pļurķītis neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa)
whippet Neliels, īsspalvains kurts; skausta augstums - 45-47 cm, izmanto suņu skriešanās sacensībās
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru
ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis
skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm
negodulība nelietība, nekaunība
mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt
pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt
prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā
iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru
zāģēt kā ar zāģi kādu nemitīgi pārmest kādam kaut ko
mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu
mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu
hipercelularitāte Nenormāla šūnu vairošanās, piem., kaulu smadzenēs
panmieloze Nenormāla visu kaulu smadzeņu elementu proliferācija
leptocefālija Nenormāls galvaskausa augstums un šaurums
D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija
osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība
nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds
lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula
kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds
inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi
šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz
pavīdēt Nenovēlēt, apskaust
ieskaust Nenovēlēt, apskaust, nīst; ar nenovīdību, ar buršanu kaitēt
nenoliekties Nenovēlēt, neatļaut, apskaust
nenovīdība Nenovēlība; skaudība
nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks; arī skauģis
nenovīdīgs Nenovēlīgs; skaudīgs
nenovīdīgums Nenovēlīgums; skaudīgums
skundība Nenovīdība, skaudība
nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis
skundīgs Nenovīdīgs, skaudīgs
Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai
roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis)
pahicefālija Neparasti biezas galvaskausa sienas
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija
ostektopija Nepareizs kaula stāvoklis
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums
kā ar ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots
nejaucīgs Nepatīkams, arī kaitīgs; tāds, ko ir grūti iznīdēt, izskaust
šmuce Nepatikšanas; apkaunojoši apstākļi
impertinence Nepieklājība, rupjība, bezkaunība
butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu
ruika nerātns, bezkaunīgs
nespertns Nerātns, nelaipns, bezkaunīgs; negants
drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis
drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis
smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā)
sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties
iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt
pašļupt Nesaprotami kaut ko pateikt
noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko)
stebīt Nēsāt, valkāt (kaut ko nepiemēroti, garu, kas velkas pa zemi)
sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt
bulderēt Neskaudri runāt
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu
afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija
mīlum nevarēt nespēt kaut ko darīt pietiekami mīļi
žiebt Nest, celt (kaut ko smagu)
sārņi nešķīstošie piemaisījumi sāļu kausējumos
gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas
gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas
ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts
puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu
obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs
krecumi Netīrumi, atkritumi; metāla kausējuma atbiras
mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko
nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko
žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi
tīrīšana nevajadzīgā, liekā noņemšana (no kaut kā)
sagaužāt Nevajadzīgas, bezkaunīgas blēņas sarunāt
gaužāt Nevajadzīgi, bezkaunīgi runāt
gaisties nevarēt sagaidīt īsto laiku kaut kam
piesiets kā pie poļu vezuma nevarēt tikt vaļā no kaut kā paša uzsākta
ķempēties Neveikli kaut ko darīt
kuknīties Neveikli kaut ko darīt
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt
lorgāt Neveikli kaut ko darīt
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku)
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt
patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties
čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko)
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas
kaitējums Nevēlama iedarbība uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem)
kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem)
strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
apkležāt Nevīžīgi, neuzmanīgi apiet kaut kam apkārt
hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
razbainieks Nežēlīgs, kauslīgs cilvēks
niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu
knipelēties Niekoties; niekojoties kaut ko dauzīt
permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību
nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā)
alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%)
monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%)
hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā
superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums
pavīdēt Nīst, skaust, vēlēt ļaunu
ūķis no cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene
žvurksteniņš no cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu
ūkšis no cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene
ūkšķis no cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene
dūcene no cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis
spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs
krūtsgabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals
fosforīns no dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju
pārpirkt no jauna pirkt (kaut ko, kas jau bija nopirkts)
kapele no kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos
fondī no kausēta siera, baltvīna un garšvielām gatavots ēdiens
stiklšķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra
stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra
dzots no kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai
kurvis no krūmiem veidots pārsegs siena kaudzei pļavā
kaudžlāva no mietiem un zariem veidots kaudzes pamats
kaudzlāva no mietiem un zariem veidots kaudzes pamats; kaudžlāva
šmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
žmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē
aizkalpot no sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu
dukšķis no skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai
smurkšis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
švurkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
žvūkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
zivs no šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens
pīle no šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens
tītars no šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens
sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu
kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa; cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī; ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm)
vijainis no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
vijains no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
grigulis noapaļots zoss kauliņš ar tukšu vidu uz kura tin dziju
noburžļāt Noberzt (kaut ko nokrāsotu)
čagans Nobīdāms jumts uz četriem stabiem virs siena kaudzes
lapbānis Nobirušu, vienkopus savāktu lapu kaudze
nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt
ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties
nužināt Nodarboties ar (kaut ko)
nužināties Nodarboties ar (kaut ko)
kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem
skautot nodarboties ar skautu vingrinājumiem, piedalīties skautu vienībā
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu)
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties
attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas
vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā)
nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties
uzgādāt Nogādāt (kaut kur augstāk)
aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt
aizņemt dziesmu (kādam) nogalināt, nokaut
apgriezt kaklu nogalināt, nokaut
uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā
noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt
noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt
atjaukt Nojaukt kaut kā daļu
sadirst Nokārtojoties radīt mēslu kaudzi
atkaulēt Nokaulēt
nočinkāt Nokaulēt
nočipstināt Nokaulēt
nodiņģēt Nokaulēt
nokāpināt Nokaulēt
notielēt Nokaulēt, nostrīdēt
noderināt Nokaulēt, novērtēt
nopeicējis Nokaunējies, drūms
kā izpliķēts nokaunējies; pazemots
aizkaunēties Nokaunēties
nosakaunēties Nokaunēties
pasakaunēties Nokaunēties
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet)
aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties
nolaist ausis nokaunēties; padoties
apkaunēt Nokaunināt
nokaunēt Nokaunināt
aizkausēt Nokausēt
noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs
piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet
noklupināt Nokaut
notutināt Nokaut
nožilīt Nokaut
nokniebt Nokaut (1)
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus)
pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus)
nodabāt Nokaut (dzīvnieku)
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu)
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
sažabīt nokaut (lopu)
nokutināt Nokaut (lopu)
nosviept Nokaut (lopu)
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās)
dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku)
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti)
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies
dakaut nokaut (slimu, vai ievainotu dzīvnieku)
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
nonagažot Nokaut, nogalināt
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
nūžāt Nokaut, nonāvēt
notuturāt Nokaut; nomocīt
krāms Nokauta dzīvnieka iekšas
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums
kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals
plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa
ķelbas Nokauta teļa vai aitas zarnas
kājiņa Nokautas cūkas kāja
sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals
viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas
knokauts Nokauts
auts Nokauts (boksā)
mudi Nokautu dzīvnieku iekšas
ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā
apmuities Nokļūt zem kaut kā
uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī
Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
neapskaužams nolieguma divdabis --> apskaust
aizgubt Noliekties aiz kaut kā
aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam
aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā
aizstatīt Nolikt aiz kaut kā
aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā
notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos
šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu
palikt Nomirt, arī krist kaujā
nomurdzināt Nomocīt, nokausēt
nomurināt Nomocīt, nokausēt
nomurīt Nomocīt, nokausēt
nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut
nogruģināt Nomurmināt pie sevis kaut ko
durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut
nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot
žņurīt Nonāvēt, nokaut
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa
nostilpāt Nonest (kaut ko smagu)
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas
savālīt nopērt, iekaustīt
savamžot nopērt, iekaustīt
sazutēt nopērt, iekaustīt
izkantēt Nopērt, iekaustīt
sabozēt Nopērt, iekaustīt
sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu
sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut
samilnāt Nopērt, piekaut
atkult Nopērt; arī piekaut
sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut
klavikul- norāda uz atslēgas kaulu
klavikulo- norāda uz atslēgas kaulu
kleid- norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu
kleido- norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu
krani- norāda uz galvaskausu
kranio- norāda uz galvaskausu
epifizeo- norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri
epifizio- norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri
oseo- norāda uz kaulu
osi- norāda uz kaulu
ost- norāda uz kaulu
oste- norāda uz kaulu
osteo- norāda uz kaulu
miel- norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm
mielo- norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm
mikr- norāda uz kaut ko mazu, sīku
nano- norāda uz kaut ko nenormāli sīku
pale- norāda uz kaut ko primitīvu, bijušā atkārtojumu, filoģenētiski senu
mon- norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais
kvazi- norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu
pant- norāda uz kaut ko visaptverošu
panto- norāda uz kaut ko visaptverošu
dendr- norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu
dendri- norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu
sakr- norāda uz krustu kaulu
sakro- norāda uz krustu kaulu
sterno- norāda uz krūšu kaulu
ksif- norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili
ksifo- norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili
nimfo- norāda uz mazajām kaunuma lūpām
rahi- norāda uz mugurkaulu
rahio- norāda uz mugurkaulu
abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs
ini- norāda uz pakausi
inio- norāda uz pakausi
okcipito- norāda uz pakausi
hip- norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā
iši- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
išio- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
parieto- norāda uz sienu vai paura kaulu
etmo- norāda uz sietiņkaulu
sfen- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
sfeno- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
pterigo- norāda uz spārnu, spāmkaula spārnveida izaugumu
pterig- norāda uz spārnu, spārnkaula spārnveida izaugumu
met- norāda uz stāvokli vai procesu, kas seko kaut kam; uz pārmaiņu vai pāreju no viena stāvokļa citā
aiz norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos
-trops norāda uz virzību vai iedarbību uz kaut ko
ilio- norāda uz zarnkaulu vai tukšuma apvidu
Septītais krusta karš norisa 1248.-1254. g. Francijas karaļa Luija IX vadībā, plānotais ceļš uz Svēto zemi atkal veda caur Ēģipti, un beidzās ar neveiksmi kaujā, ka Luijs IX tika sagūstīts un par viņa atbrīvošanu pieprasīta izpirkuma maksa
lavīna norise, kuras gaitā kaut kas strauji pieņemas apjomā vai spēkā
hondrodistrofija Normālās skrimšļu pārkaulošanās traucējums
uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas
hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses
eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā
kaunsārtums Nosarkums no kauna
biļīt Nosist, nokaut
raskolotsja Noskaidrot kaut ko
raskruķitsja Noskaidrot kaut ko
disponēts noskaņots (kaut ko darīt)
noskundēt Noskaust
nobrīnēt Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt
noredzēt Noskaust ar ļaunu aci
nolaumēt Noskaust, noburt
nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru)
izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana
apkārtmūris Noslēgts mūris, kas uzbūvēts ap kaut ko
uzmugāt Noslēpt, kaut kur augšā
zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko
zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko
aizslīcināt Noslīcināt aiz kaut kā
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu
melnums Nosodāma rīcība; nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis
peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs
aizsitināt Nostiprināt, aptinot ap kaut ko
iecietināt Nostiprināt, nodrošināt pret kaut ko
apsvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus
nosvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus
atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem)
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut
determinants Noteicošais faktors, no kā kaut kas ir atkarīgs
svērt svaru kausos noteikt kaut kā vērtību
prioritizēt noteikt kaut ko par [prioritāru]{s:1643}
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi
triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
standarts noteiktā sabiedrībā izveidojušies priekšstati, nosacījumi, kā kaut kam jābūt, jānoteik
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru
brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost)
aiztupēt Notupties aiz kaut kā
aiztupēt Notupties kādam (vai kaut kam) priekšā
vecmetalls Novecojušos ierīču un priekšmetu atkritumi, ko pārkausē jaunām vajadzībām
apgarēties Novēlēt, atvēlēt (bez skaudības)
elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija)
paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā
uzskapēt Novietot kaut kur augšā
pavietāt Novietot zem (kaut kā)
situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko)
apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko
eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums
štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam
nokacēt Nozagt (no kaut kā noņemot)
bāžīties Nozagt kaut ko paslēptu
bāžļoties Nozagt kaut ko paslēptu
nošķendēt Nozākāt, nosunīt, apkaunot, apgānīt
nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints
uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu
ieknubināties Ņemt vai ēst kaut ko pa mazam nieciņam
burties ņemties, darboties (gar kaut ko)
nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt
osteodentinoma Odontoma, kas sastāv no kaula un dentīna
austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām
Geopyxis carbonaria ogļu zemeskausiņš
izoprēns Ogļūdeņradis, ko gk. izmanto kaučuka ražošanā
elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā
rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā
Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā
pseidoacefāls Omfalozīts bez galvas, ar rudimentāru galvaskausu
omonietis OMON vienības kaujinieks
onkohematoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta ļaundabīgās šūnas asinīs, asinsrades orgānos, arī kaulu smadzenēs un citos orgānos, piemēram, limfmezglos
iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas
artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas
iztirzāšana Operācijas (kaujas), mācību, nodarbību, pārgājiena, lidojumu u. c. rezultātu analīze
ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki
igniekstirpācija Orgāna vai audu izgriešana, lietojot kauterizāciju
sekvestrs Orgāna vai kaula atmirusī daļa
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks
indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu
hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967. gada
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā
diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai
ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai
Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli
Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus
Borhaurali Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, labības un ražas valdnieks
Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus
Donbetirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - ūdeņu un ūdens valstības valdnieks
Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars
kaulrades šūnas osteoblasti - šūnas, kas veido kaulaudus un piedalās to attīstības procesos
kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos
hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums
segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai
ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu
zemādas osteotomija osteotomija, ko izdara taustes kontrolē, neatsedzot kaulu
pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu)
epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass
turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku
paglaudīties Pa brīžam apskaut un paglaudīt
drullēties Pa jokam kauties, lauzties
gumba Paaugstinājums, kaudze; viļņains paaugstinājums
apbēdzināt Pabāzt zem kaut kā
pabruki Pabroķi - koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai
apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko)
lielināt padarīt kaut ko lielāku apjomā
salekšķēt padarīt kaut ko netīru
paplacināt padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā
kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt
pakulakot Padunkāt; pakaustīt
aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu
izvaišķīt Padzīt, izskaust
iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem)
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu)
atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā)
atlaidināt pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu); ļaut, lai atkūst
aizžaut Pakārt žāvēšanai aiz kaut kā
aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot)
pakaukties Pakaukt (1)
padiņģēt Pakaulēt
padiņģēties Pakaulēties
patārgavāt Pakaulēties
pakaunēt Pakaunināt
palaidināt Pakausēt
skausts pakausis
faška Pakausis
iegalvis Pakausis
kausma Pakausis
kobra Pakausis
kosa Pakausis
kriecis Pakausis
pakosis Pakausis
kobere Pakausis, skausts
pakaustelēt Pakaustīt; papērt
pamīstīt Pakaustīt; papērt
padžekste Pakauša daļa pie kakla
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
pakaušgals Pakauša virsējā daļa
pasakauties Pakauties
likt svaru kausos pakļaut kaut ko pārbaudei, salīdzinājumam, riskam
līst murdā pakļaut sevi briesmām, kaut kam nepatīkamam
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks
lamdīt Palamāt, nokaunināt
silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki
ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki
gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas
laist saknes palikt kaut kur (uz dzīvi, darbā) ilgāku laiku; iedzīvoties
noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu
aplīst Palīst zem kaut kā
ticēt Paļauties uz kaut ko
pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem
pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt
pamest (arī atstāt) kaunā pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji
jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt
saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko)
apbēgt Pamukt zem kaut kā
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
āķoties panākt kaut ko ar (nelielu) mānīšanos
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
sakaunināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas
sakaucināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt
izdeldēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
nodzīt panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa)
iekaucināt panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt
saplēsināt panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot
liet panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē
izblamēt panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns
sablamēt panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns
samizot panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā)
apkaunināt panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt
nokaunināt panākt, ka (kāds) nokaunas
plēsināt panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties
izšķirt panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties
izšķirt panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds)
iznīdēt panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve); izskaust
aizklidzināt panākt, ka kāds kliedzot nokļūst kaut kur
kaucināt panākt, ka kauc (1)
sarepināt panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt
tīrīt panākt, lai kaut kas ir bez piejaukumiem, nevajadzīgā
ievirzīt sliedēs panākt, lai kaut kas norisētu noteiktā kārtībā
bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu
panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
kamīt Paņemt, atņemt (kaut ko)
ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt
appeldēt Papeldēt zem kaut kā
patest papērt, iekaustīt
padesēt Papērt, iekaustīt
kalkaneīts Papēža kaula iekaisums
kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu
ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti
piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu)
izvensties par kaut ko attīstīties, kļūt
izdēvēt par kaut ko iztērēt
paēsties par kaut ko mazliet dusmoties, bārties
lamatkuģis par tirdzniecības kuģi nomaskēts kaujaskuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdeņu iznīcināšanai
kap Par, kaut
lapkritis parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas
ķizināt Parādīt kādam kaut ko patīkamu, bet nedot to
drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties
litosteons Parakmeņojies kauls
osteolīts Pārakmeņojies kauls
kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
sepaloīdija Parastās (lapotnes) lapas vai kādas zieda daļas pārveidošanās par kauslapu vai kausam līdzīgu orgānu
kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos
plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus
ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes
kriminalizēt Paredzēt kriminālatbildību (par kaut ko)
kēromantija Pareģošana lejot ūdenī izkausētu vasku
osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu
sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni
skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt
gudramuļķis Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis
apripināties Paripot zem kaut kā
pārkaudzi Pāris kaudžu
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu)
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu
vārtīties dubļos pārkāpt morāles normas, apkaunot sevi
pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus
skara Pārkaras, labības gubu un siena kaudžu nostiprināšanai
žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā
osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija
parostoze Pārkaulošanās traucējumi
ektostoze Pārkaulošanās zem skrimšļa perihondrija vai kaula periosta
lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri
alvot pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu
aizvurvēt pārklāties ar kaut ko
piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt
pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā)
sadot pa mizu pārmācīt, bārt, kritizēt, sakaut
sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai
seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi
ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
normoblastoze Pārmērīga normoblastu veidošanās kaulu smadzenēs
steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm
ciklēties Pārmērīgi koncentrēties uz kaut ko vienu
skundiņš pārmetums, pārdzīvojums, ka kaut kas nav kārtībā
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans
gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi
atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām
atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku
lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai
noslēgt rēķinus pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo, izbeigt kaut ko
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē)
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā)
difosfāti pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu
ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
gaļa pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā)
saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja
spusķiķ na tormoza pārtraukt, palēnināt kaut ko
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums
lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā
nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu)
forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi)
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt)
pārvietot pārveidojot vai pārkārtojot kaut ko (tekstu, attēlu u.c.) kompozīcijā, ievietot to citā vietā
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem)
pārkaulot Pārvērst par kaulu
lauka virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem)
brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt
slūpēt Pārvietot kaut ko ar slūpes (5) palīdzību
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem)
pārkāpšana Pārvirzīšanās, kāpjot pāri kaut kam
paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt
PK Pasaules kauss (sportā)
Šķaune Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Škauna" nosaukuma variants
uzderināt Paskubināt, pierunāt (uz kaut ko)
iegumstīt Paslepeni iekaustīt
paglaust Paslēpt zem kaut kā
ūksme Paslēptuve, vieta, kur kaut kas paslēpts; ēnaina vieta
apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā
skrapāties pastāvīgi pēc kaut kā tiekties
būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko
pārkaunēties Pastiprināti izjust kaunu
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties
apgrūst Pastumt zem kaut kā
pačuknīt Pastumt zem kaut kā
nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās
grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā
kaulviela Paši blīvākie un izturīgākie saistaudi; kaulaudi
Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
patacao Patakaungs
atgādināšana pateikšana (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (kaut ko); likšana atcerēties
ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā
rokas nauda pati pirmā nauda, kura tiek saņemta, kaut ko pārdodot
osteohondrodisplāzija Patoloģiska kaula un skrimšļa attīstība
pahiperiostoze Patoloģiskas pārmaiņas garajos kaulos, kas izpaužas ar kaulu plēves sabiezējumu
kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu
entezopātija Patoloģisks process, kas skar muskuļu saites piestiprināšanās vietā pie kaula vai locītavas somiņas
ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām
izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu
atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos)
zamuhļiķ Paturēt kaut ko, kas bija jānodod citam
marodērs Patvaļīgi no sava pulka atstājies kareivis, kas aplaupa kaujā kritušus vai arī mierīgus iedzīvotājus
uzglābties Patverties, kaut kur uzrāpjoties vai uzlecot
kalvene Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma)
kalviņa Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma)
neskatīties ne virsū paust necieņu pret kādu, neizrādīt ne mazāko interesi par kādu, kaut ko
parādīt knipi paust necieņu, izsmiet, apkaunot
pieprasīt paust vajadzību, vēlmi kaut ko saņemt, iegūt
pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt
novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot
lapārnīca Pavārnīca, kauss
povene Pavārnīca, kauss
piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu)
iekausējums paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2)
kauninājums paveikta darbība, rezultāts --> kaunināt
kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(1); kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela
kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela
kāviens paveikta darbība, rezultāts --> kaut (1)
lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
iekausējums paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt (1)
piekausējums paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt; kausējot pievienotā daļa
sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam
uzkausējums paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt
nolaist acis pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.)
nolaist skatienu (arī acis) pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml)
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt
treibēt Pavirši kaut ko gatavot
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot
sanarstīt Pavirši sasiet (kaut ko kopā)
uz ātru roku pavirši, kaut kā
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt
apsmiet Pazemot, apkaunot
brīdinājums paziņojums par kaut ko
izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust
sist pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.)
nagot pēc kaut kā censties
gūties pēc kaut kā dzīties
kacerēt pēc kaut kā sniegties
kacēt pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt
ķizināties pēc kaut kā tiekties, tīkot
iztīkāt pēc kaut kā tīkot
gražoties pēc kaut kā tīkot, tiekties
kūlis pēc kulšanas kopā savākta labības un pelavu kaudze
post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis
gaida pēc skautu parauga dibinātas meiteņu organizācijas locekle
ļauna acs pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu, kas it kā var noskaust vai noburt
iegnozīt pēc vairākiem mēģinājumiem iecelt (kaut ko smagu)
folijspiedums pēcapstrādes veids, kas piešķir iespieddarbam papildu vērtību, uz iespieddarba virsmas uzklājot un piekausējot foliju; rezultātā folija nedaudz uzpūšas un iegūst reljefu formu
astragāls Pēdas kauls starp lielu un papēdi
tarsektomija Pēdas pamata kaulu daļēja vai pilnīga rezekcija
tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai
armagedons Pēdējā, izšķirošā kauja
panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk
apkautrēties pēkšņi kļūt kautrīgam
pamūdīt pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu)
bagars Peldoša dziļuma palielināšanas iekārta, kas ar kausiem vai sūknēšanu izceļ grunti no ūdens
zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens
šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme
pelnaine Pelnu kaudze
pelninieks Pelnu kauss
reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs
podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai
cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās
meningoosteoflebīts Periostīts ar kaula vēnu iekaisumu
satargavāt Pērkot vairākkārt kaulēties (par cenu)
nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa
terminators Persona vai lieta kas terminē kaut ko
aranžētājs persona, kas aranžē, t. i., kaut ko sagatavo (piem., svētku programmas)
ieguvējs persona, kas dabūjusi kaut ko savā īpašumā, rīcībā
uzurpators persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko
automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā
nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms)
valksnīt Pērt, iekaustīt
kauloties Pērvērst kaulā, pārkaulot
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha)
ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; uguns kristības
kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1)
uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1)
kaujas kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā
uguns kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā
pielikt roku (pie kā, kur) piedalīties kādā darbā, norisē, strādāt, palīdzēt; veicināt kaut ko
izstaigāt kara laukus (arī kaujas laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus piedalīties kaujās daudzās vietās
izstaigāt kauju (arī kara) laukus piedalīties kaujās daudzās vietās
pieķaulēt Piedauzīt, piekaut
termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru
vazāt pa dubļiem (kādu, kaut ko) piedēvēt ko apkaunojošu; aizskart
drembelēt Piedraudēt, iekaustīt
izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi
aizglausties Pieglausties aiz kaut kā
trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
piediņģēt Piekaulēt
pieķaulēt Piekaulēt
pielaidināt Piekausēt
ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā
mufta Piekaušana, ietinot upurim galvu segā
iedot pa maku piekaut
nozilināt muguru (arī ribas) piekaut
nozilināt ribas (arī muguru) piekaut
nozilināt ribas (arī muguru), arī sadot pa ribām piekaut
sadot pa ribām piekaut
sadot pa aci piekaut
dot pa aci piekaut
dot pa koko piekaut
dot pa dullo piekaut
sadot pa dullo piekaut
atmočīt Piekaut
atpizģīt Piekaut
atsist Piekaut
atštangot Piekaut
atštaukāt Piekaut
iekaut Piekaut
kotiļiķ Piekaut
noelvēt Piekaut
otdolbiķ Piekaut
otovariķ Piekaut
pamasēt Piekaut
piekaustīt Piekaut
pieklapēt Piekaut
piepizģīt Piekaut
pieplauksnīt Piekaut
piestaukāt Piekaut
pietamstīt Piekaut
pietaustīt Piekaut
pietusnīt Piekaut
pobuckaķ Piekaut
podlupiķ Piekaut
pokaļečiķ Piekaut
razkumariķ Piekaut
sakaut Piekaut
samilnot Piekaut
samiltīt Piekaut
saštaukāt Piekaut
satamstīt Piekaut
štangot Piekaut
zamočīt Piekaut
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam)
rokas smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam)
rokas (arī nagus) smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam)
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam)
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam)
samokšīt Piekaut (ne visai stipri)
pataisīt ribas mīkstas kādam piekaut kādu
ielauzt ribas kādam piekaut kādu; asi nopelt
izslēgt piekaut līdz bezsamaņai
izrubīt Piekaut līdz bezsamaņai
izkaut Piekaut, dauzīt
saplānīt Piekaut, iekaustīt
pietiesāt Piekaut, nopērt
samalt miltos piekaut, nosist, iznīcināt, uzvarēt
atspārdīt piekaut, parasti spārdot
sadot pa zobiem piekaut, pārmācīt kādu
noķirināt Piekaut, sakaut
pieštaukāt Piekaut, sasist
piemizot Piekaut; arī nopērt
iedot pa fresi piekaut; iesist pa seju
satusīt Piekaut; sadunkāt
novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu)
datikt Piekļūt; nokļūt (kaut kur)
hemisakralizācija Piektā jostas skriemeļa saplūšana ar pirmo krustu kaula segmentu tikai vienā pusē
koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt
aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi
pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko
uzgandēt Piemēslot, nosmērēt, noķēpāt uz kaut kā
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu
medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu
piekrēst Piepildīt ar kaut ko nokritušu, nobirušu, izkritušu
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu
netiešs pierādījums pierādījums, kas nopamato pierādāmo apstākli ar kaut kādu faktu starpniecību, izmantojot loģisko secinājumu virkni
apjūkt Pierast pie kaut kā
pījiūkt Pierast pie kaut kā
apciesties Pierast pie kaut kā, norūdīties
grūtredzēt Pieredzēt, piedzīvot kaut ko smagu
pieradzis Pieres kaula izaugums (dobradžu) ragu pamatā
frontīts Piereskaula dobuma gļotādas iekaisums
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā
zapragaķ Piespiest kaut ko darīt
prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt
pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
aizstiprināt Piestiprināt aiz kaut kā
piestāt Piestu grūst - smalcināt kaut ko piestā
pievairināt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu)
pievairīt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu)
haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību
gumēt piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam
uzdot piešķirt kaut kam vai kādam nepatiesu nozīmi vai identitāti
jekāt Piešūt (kaut ko vaļīgu)
piegūstīt Pievārēt kaujā
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības
grīzte Pika, kaudze
bucene Pīlādzis, ļaunu garu un skauģu atvairītājs
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties
pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko
salaidināt pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu)
kaujasmašīna pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu
Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs
Pulkava pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
Aksima pilsēta Ganā (_Axim_), Rietumu reģionā, Atlantijas okeāna Ziloņkaula krasta piekrastē
Manukau pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.)
Mangeri pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Manurevu pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Varkausa pilsēta Somijā (_Varkaus_), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādmuskava pilsēta Vācijā ("Bad Muskau"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Drebkava pilsēta Vācijā ("Drebkau"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lūkava pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nečkava pilsēta Vācijā ("Netzschkau"), Saksijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pokava-Lengefelde pilsēta Vācijā ("Pockau-Lengefeld"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šalkava pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilkava-Haslava pilsēta Vācijā ("Wilkau-Hasslau"), Saksijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Cvenkava pilsēta Vācijā ("Zwenkau"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Cvikava pilsēta Vācijā ("Zwickau"), Saksijas federālās zemes rietumos, Cvikavas Muldes ielejā, 91600 iedzīvotāju (2013. g.)
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
appīnes Pīnes, ko greznojot pin vai tin ap kaut ko apaļu
uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta
knauķis Pirksta kauls liekumā
krumsls Pirkstu kauliņi
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.)
Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
avanposts Pirmā vieta kaut kādā ziņā
hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu
arhencefalons Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes
protovertebra Pirmējais skriemelis; somīta kaudālā daļa, no kuras veidojas skriemelis
agri pirms kaut kā; iepriekš
ante factum pirms kaut kas noticis
apvarzāt Pīt kaut ko tīklveidīgu
fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm
krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā
divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma
laminācija Plākšņaina struktūra; embriotomijā augļa galvaskausa sagriešana šķēlēs
pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana
uzklīdināt Plānā kārtā, retināti uz kaut kā izkaisīt
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu
ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza)
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem
paskuti Plāni mati uz skausta, kas netiek nogriezti
osteoplastika Plastiska kaula operācija
spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā
pubioplastika Plastiska operācija kaunuma apvidū
Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra
džamboreja Plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu
Caucalis platycarpos platā kaukale
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien
ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties
ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties
Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
eiricefālija Plats galvaskauss
breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot)
karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija
žļaukšēt Plaukšķoši noskanēt (kaut kam smagam iekrītot šķidrumā)
torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā
priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam); kautķermeņa priekšējais šķiņķis
brahiopodi Pleckāji, jūras bezmugurkaulnieki (ap 280 sugām) ar divvāku čaulu
villāties Plēsties, kauties
noplēsties Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam
grumsteles Plēvainās daļas u. c. atliekas, kas paliek pāri, kausējot taukus
taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
brahimetapodija Pleznas vai delnas kaulu nenormāls īsums
paugas Plika galva vai kalniņš; pakausis
plikausis Plikauši
marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko
indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus)
vicenis Plūkšanās (aiz matiem); kautiņš
virga Plūkšanās, kaušanās
plūkšins Plūkšanās, kautiņš, cīņa
naskoties Plūkties, kauties (vairāk pa jokam)
panckoties Plūkties, kauties, plēsties
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties
plūma Plūma tauki - iekšas tauki (dzīvnieku taukaudi, kas atrodas nieru apvidū)
vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā
amigdalīns Plūmju u. c. augļu kauliņu rūgtviela (ar rūgto mandeļu smaržu), kurai sadaloties, rodas zilskābe
aizčurēt Plūst aiz kaut kā
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu
uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni)
antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā
kleisagra Podagriskas sāpes atslēgas kaula locītavās
aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki)
indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī
Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru
elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā
tiokoli Polisulfīdu kaučuki
makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus
Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs
bagars Pontons kopā ar daudzkausu ekskavatoru
Plagiochila porelloides porenīšu greizkausīte
poroze Poru vai dobumu veidošanās; struktūrelementu izzušana, sevišķi kaulā
arthropoda Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
annelides Posmtārpi - bezmugurkaulnieku iedalījuma tips
dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas
aut kājas posties, gatavoties, lai kaut kur dotos
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts
acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru)
poķis Potīte, kauliņš kājai; poķītis; poķīte
pieprasīt prasīt, lai izsniedz vai uzrāda kaut ko
mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku
lakauskieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lakauski" iedzīvotāji
uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu
kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena
yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā
heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma
baudījums priekpilna nodošanās kaut kam; liela patika, tīksme
fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku
Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene
Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene
Rietumu Priekškaukāzs Priekškaukāza rietumu daļa = Kubaņas-Pieazovas zemiene
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko
ierosinājums priekšlikums, pamudinājums kaut ko darīt
dzīšana priekšmeta virzīšana ar spēku kaut kur iekšā
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
guba Priekšmetu kaudze
bogs Priekšmetu kopums; kaudze; bars
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem
ksifoīdalģija primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula; sekundāras ksifoīdaļģijas gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība
anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
estoppels princips, saskaņā ar kuru persona zaudē tiesības atsaukties uz kaut kādiem faktiem, pamatojot savas pretenzijas
labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību
kautiznākums procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas; Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%
liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu
komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
aptaukošanās process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi
atdzimšana process, kad kaut kas ticis atjaunots, izveidots no jauna, lai būtu tāds, kāds bijis
metālliešana process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs
tēraudliešana process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs
intrapersonālā saziņa process, kurā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es
uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
tīģeļprocess process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos
sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki
kausēts siers produkts, kas iegūts, maļot, maisot, kausējot un emulģējot vienu vai vairākas siera šķirnes, pievienojot vai nepievienojot dažādas piedevas
oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa
hemialbumoze Proteīnu sagremošanas produkts, kaulu smadzeņu normāla sastāvdaļa; osteomalācijā atrodams urīnā
pacelt roku (pret kaut ko) protestēt, vērsties, nostāties pret kaut ko
Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs
pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta
BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā
blamierēšana Publiska apkaunošana
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums
Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā
gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu
Carex lasiocarpa pūkaugļu grīslis
čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī
čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī
deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt
kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt
muijāties Pūlēties, lai kaut ko sasniegtu
čurma Pūlis, bars, kaudze
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas
bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem
strīķa pūrs pūrs ar nolīdzinātu saturu, bez kaudzes
Calla palustris purva cūkausis
babaunieks Purva cūkausis ("Calla palustris")
briežauss Purva cūkausis ("Calla palustris")
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
zemais purvs purvs, kurš veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai upju ūdeņi, kā arī aizaugot ezeriem; pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
apvārsme Pusapļa formas kaudze laukā, kas tapusi, vētījot labību
puskausa Puse no kausa tilpuma
puskauss Puse no kausa tilpuma
uz pusratā Puslīdz; kaut kā
sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā
šķēne Putna krūšu kauls
šķiene Putna krūšu kauls
šķiens Putna krūšu kauls
mītnis putna mugurkauls
plēsīgie putni putni, kas pārtiek gk. no sauszemes mugurkaulniekiem
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi
gaisa maisi putnu bronhu turpinājums ārpus plaušām ķermeņa dobumā, kaulu dobumos un zem kakla ādas, regulē putna ķermeņa temperatūru, atvieglo lidošanu un peldēšanu
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums
sudīteris radījums, kas steidzīgi staigā apkārt un kaut ko meklē
radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus
radiostroncijs Radioaktīvs stroncija izotops ar pussabrukšanas periodu 50,5 dienas; lietots kaulu audzēju terapijā
durties acīs radīt aizdomas, uztraukumu, skaudību
aurot radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
gaudāt radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru)
ļikstināt radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns
nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt
rachīts Rahīts - kaulu slimība
raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga
bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts
dzīšana raidīšana projām, atbrīvošanās no kaut kā
kaujas lauks rajons, teritorija, kur risinās kauja
praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt
kartele Rakstisks izaicinājums uz divkauju
kartelis Rakstisks izaicinājums uz divkauju
žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot
žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni
šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts
šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju
žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā
nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā
žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā
ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi
parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā)
parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā)
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas
krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls
šķilināties Rasties, izlaužoties vai iznākot ārā no kaut kā
kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
pidele Raudāšana, kaukšana
žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt
činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties
apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru
bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus
dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā
aspiks Receklis, želejveida masa, kas rodas sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta gaļa, kauli, zivis
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu
hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā
iekausēties refl. --> iekausēt (2); tikt iekausētam
pārkausēties refl. --> pārkausēt (1); tikt pārkausētam
pārkausēties refl. --> pārkausēt (2); likt pārkausētam
peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā
kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā
epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā
kaurēt Rēkt, kaukt (par vētru); bļaut, kliegt
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
nepilnīgā osteoģenēze reta slimība, ko raksturo multipli garo kaulu lūzumi
primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
mielolipoma Rets labdabīgs virsnieru audzējs, kas sastāv no taukaudiem, limfocītiem un primitīvām mieloīdām šūnām
hibernoma Rets zemādas audzējs, kas attīstās no starplāpstiņu vai sēžas taukaudiem
Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants
Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski
apkaunojums rezultāts --> apkaunot
lietojums rezultāts kaut kā mērķtiecīgai iesaistīšanai savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos
dergoņa Riebums, kautras
atgrēmas Riebums, kautras, pretīgums, nelabums
ģeda Rieksta kausiņš (rieksta bikses)
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses
skremstele Rīkles, deguna, ausu drupana, kaulveidīga viela
dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt
sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo
salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot
žņauglis Rīks, ko cūku kaujot aplika tai ap smeceri, lai nevar kviekt
zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei
nieska Rīkste, nūja, runga ar ko var kaut ko sist
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm
aizbrucināt Rīvējot ļaut kaut kam aizkļūt
rodmens Rodmenis - gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru
kvadrirēma Romiešu kaujas kuģis, kam abās malās bija četras airu rindas
taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku
žučkauls rotaļlieta - auklā iesiets kauliņš, kas griežot rada dūcošu skaņu
kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu
ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu
ūķis Rūcējs, kas ar kaut ko neapmierināts
švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa
rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu
pakāpju rūdīšana rūdīšana, kas nerada iekšējos spriegumus un deformācijas, – detaļu atdzesē vidē, kuras temperatūra ir 50–100 °C virs martensīta veidošanās sākuma temperatūras, izkausē sāļu vannā, iztur, kamēr izlīdzinās temperatūra visā detaļas šķērsgriezumā, pēc tam atdzesē gaisā
izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai
mineralizācija Rūdu minerālu kristalizēšanās no šķīdumiem, gāzēm, kausējumiem
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to)
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt
vermelēt runāt (parasti kaut ko nesaprotamu)
gauzt runāt bezkaunības vai nelietības
dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot
borzīt runāt nekaunīgi
ģēļot runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
ģēļoties runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
vulšķēt runāt rupjības, bezkaunības
gādāt rūpēties, lai kaut kas notiek vai nenotiek
gārbe rūpīga apiešanās ar kaut ko
aizrūķēt Rūpīgi kaut ko aizgādāt prom
jēlmutis Rupjš cilvēks, bezkauņa
priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis
ecīdijsporas Rūsas sēņu divkodolu sporas, kas attīstās šo sēņu micēlija veidotā kausveidīgā tvertnē
aecidium Rūsas sēņu kausveida tvertnes, kas satur rindiņās apvienotas ecīdiju sporas
ecīdija Rūsas sēņu micēlija veidota kausveidīga tvertne, kurā attīstās divkodolu sporas - ecīdijsporas
saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis)
sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt
maderēt Sabojāt (kaut ko)
šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām
virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot)
miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam)
sacivi Sacivi mērce - kaukāziešu virtuves ēdiens
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu)
sabojāt fasādi sadauzīt seju, piem., krītot, kautiņā
sasmeltnēt Sadauzīt, piekaut
uzkarsināt Sadumpot, uzkūdīt, uzkurināt (uz kaut ko)
sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu)
uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā
lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt
ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.)
piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus)
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm
reģenerācija saglabājamā genofonda (atsevišķa koka, klonu kolekciju vai kokaudžu) atjaunināšana
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu
uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko)
tineklis Sainis, kaut kas ietīts
tundulis Sainis, kaut kas satīstīts
kaut arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
lai arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
gan saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan
sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums
kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts
endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas
cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām
vertebrāls saistīts ar mugurkaulu
spināls saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs
izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot
jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt
kudla Sajaukta kaudze
apkaunēt Sajust kaunu, kaunēties
vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas
iet pupās saka noraidot kādu, kaut ko
kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu
ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko
krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu
ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu
Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona
modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu
kā cūkai segli saka par kaut ko ļoti nepiemērotu
naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu
salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu
no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos
grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu
ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu
kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt
kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu
vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu
kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku
zils kā noplūkta vārna saka par putru, kam pieliets maz piena, par vājpienu, par vāju kautu putnu
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā
kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu
sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom
diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas
velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko
dieva tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu
dievam tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu
lai velns par stenderi paliek saka, apstiprinot teikto, apliecinot savu pārliecību, ticību kaut kam
nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu
nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi
neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst
kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā
gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs
kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt
mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi
rādīt ar pirkstiem uz kādu saka, ja daudzi morāli nosoda, kaunina, nicina kādu, zobojas par kādu
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts
kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties
nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot
maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums
stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, kaut kam, ja ir pienācis kā gals, beigu posms
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša
lauzt kaulus saka, ja jūt sāpes kaulos
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz
ņemt pukā saka, ja kādā spēlē (parasti ar kauliņiem) spēlētājs pakāpeniski zaudē pozīcijas
salms pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko
smilga pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko
laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos
kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam
smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts
papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt
vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga
apēst kaunu maizē saka, ja kādam nemaz nav kauna
priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams
kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā
ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt
kā no valga vaļā saka, ja kāds ir atbrīvots no kaut kā nevēlama, nomācoša, nepatīkama
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo
nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs
cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma
kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies
kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas
sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt
iet pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
ķerties pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties
ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā
kā suns saka, ja kāds nekaunīgi melo
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt
paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku
asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna)
taisās kā vista uz perēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
taisās kā vista uz dēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
ausis svilst saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu
lipt pie pirkstiem saka, ja kāds piesavinās kaut ko no uzticētajām materiālajām vērtībām, zog
kā tirgus sieva saka, ja kāds runā nekaunīgi, rupji
mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko
kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet
izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot
meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts
ka spalvas vien put saka, ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts, ja kāds tiek pilnīgi uzveikts
saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz
ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu
kā ūdens saka, ja kaut kas (_biežāk_ piens) ir pārpilnībā, lielā daudzumā
kā uz karstiem akmeņiem saka, ja kaut kas ātri pazūd, tiek izlietots, iztērēts
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu
zeme grīļojas (zem kājām) saka, ja kaut kas draud
tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess
deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu
norīt mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gadrs
pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi saka, ja kaut kas ir sevišķi gards
nokost sev vai mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gards (biežāk savienojumā ar varēt)
spiest sirdi saka, ja kaut kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu, drūmu
aizčūkstēt saka, ja kaut kas nav dabūts
rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
blendža saka, ja kaut kas neizdodas
filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas
dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos
nij jutin saka, ja kaut kas pazudis un nav vairs atrodams
nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu
raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kaut kas rada dziļu estētisku pārdzīvojumu
šļūc kā pa pliku dirsu saka, ja kaut kas slīd pa gludu virsmu
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko
kost vai ar zobiem ārā saka, ja kaut ko no kādas virsmas ir grūti dabūt nost
beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi
kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem
kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers
kā uz sūdu talku saka, ja kaut kur uzaicina pēdējā brīdī
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē
auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū
ne raga, ne naga saka, ja no kaut kā nav nekāda labuma
asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos saka, ja nosarkst (no kauna, no dusmām)
nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts
(sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu
smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu
gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas
galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas
ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja
krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja
atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas
smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis
smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā
un punkts saka, lai kaut ko apstiprinātu
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
nikolajs saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs
akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot
kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot
cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko
piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties
kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko
manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti
dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu
gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu
kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti
ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
sasakaunēties Sakaunēties
sakaunēt Sakaunināt
mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra
ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības
kausējums Sakausējums
amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu
magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu
delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm
illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem
proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību
silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā
binārais sakausējums sakausējums, kurā ir divi komponenti
misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu
presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā
sakausināt Sakausēt
saliedēt Sakausēt (parasti metālus); cieši savienot ar saistvielu
fritēt Sakausēt un strauji (ūdenī) atdzesēt
fritēta glazūra sakausēta un strauji (ūdenī) atdzesēta glazūra
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes
lodēties Sakausēties
frite Sakausēts sastāvdaļu maisījums keramikas glazūrai
sakaustelēt Sakaustīt, nopērt
sapoinīt Sakaustīt, sadunkāt
samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt
saleskāt Sakaustīt, sapērt
saloskāt Sakaustīt, sapērt
saļockāt Sakaustīt; sadunkāt
saļeckāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt
saļokāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt
sasist Sakaut (pretinieku)
sabolēt Sakaut, pievārēt
sabelzties Sakauties
sapesties Sakauties
saplūkties Sakauties
sapokāties Sakauties
sasakauties Sakauties
virubitsja Sakauties ar kādu
sakresties sakauties, iesist viens otram
sašļaukāties Sakauties, saplēsties
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem)
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt
uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā)
sakraukstīt Sakost kaut ko cietu
sastapot sakraut kaudzē (labību uz lauka)
saķērpāt Sakraut kaudzē, zārdā
uzčupot Sakraut kaudzēs, čupās
sakaudzēt Sakraut kaudzēs, zārdos
sačupot Sakraut, salikt kaudzē
saplaka Sakritusies siena kaudze
iekaunēties sākt izjust kaunu
nokaunēties sākt izjust kaunu
mesties uz galvas (kaut kur) sākt kaut ko bez apdomas, riskēt
šaut vaļā sākt kaut ko darīt
vjazaķ sākt kaut ko darīt
spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk
paplest muti sākt runāt, izteikt kaut ko
aizsmelt sākt smelt (kaut ko šķidru) (pēc kā radies pārtraukums)
aizšķērst sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums)
aiztiepties sākt tiepties, nepiekāpties (par vai pret kaut ko)
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties
sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties
aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu)
sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs
pagumt Salīkt (zem kaut kā)
sačupināt Salikt, sastatīt kaudzē
morfs Salikteņa otrā sastāvdaļa, kas nozīmē, ka kaut kam ir salikteņa pirmās sastāvdaļas veids, piem., antropomorfs
kript- salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu
-mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā
gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties
spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība
kalacis Salmu vai siena kaudzes sasalusī virskārta
salenčot Salocīt (kaut ko lentveidīgu)
salenkšot Salocīt (kaut ko lentveidīgu); salenčot
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
emulģējošie sāļi sāļi, kas reaģē ar sieru olbaltumvielām un veicina siera masas sastāvdaļu vienmērīgu sajaukšanos un viendabīgas masas izveidošanos kausēto sieru ražošanā
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā
osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ
dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi
smalce samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze
smalksnājs samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze
smalksne samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze
miets samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu
pakaunīgs samērā, arī mazliet kaunīgs
pakautrīgs samērā, arī mazliet kautrīgs
pabailīgs samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs
pakautrs samērā, arī mazliet kautrs; arī pabikls, pakautrīgs
parupjš samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos)
paskaudīgs samērā, arī mazliet skaudīgs
paskaudrs samērā, arī mazliet skaudrs
sagubāt Samest kaudzē
šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis
šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis
samuit samocīt, nokausēt
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts
aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā
saplēšanās Sanaidošanās; sakaušanās
sāngabals Sānu gabals (kautķermenim)
apmantāt Saņemt kaut ko mantojumā no tēva
samiltot Sapērt; arī piekaut
samīstīt Sapērt; arī piekaut
saslānīt Sapērt; arī piekaut
savantēt Sapērt; arī piekaut
sazvetēt Sapērt; arī piekaut
kokcigodīnija Sāpes astes kaulā un tā apvidū
epikondilalģija Sāpes augšdelma kaula virspaugura apvidū
sternalģija Sāpes krūšu kaula apvidū
tibialģija Sāpes lielajā apakšstilba kaulā
akrosteaļģija Sāpes locekļa kaulos
rahialģija Sāpes mugurkaulā
pakauša neiralģija sāpes pakauša lielā nerva sazarojuma apvidū
kalkanodīnija Sāpes papēdī vai papēža kaula apvidū
galvassāpes Sāpes, piemēram, pierē, deniņos, pakausī
paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze
bērt sāli brūcē sāpināt, runājot par kaut ko smagi pārdzīvotu
kost kaulā sāpināt; radīt nepatiku, skaudību
sapļoknīt Sapliķēt; sapļaukāt; sakaustīt
konfluence Saplūšana; divu vai vairāku kaulu savienojums, kas vēlāk izveidojas par vienu
sapļokāt Sapļaukāt; sadunkāt; sakaustīt
kapēt Saraust kaudzē, sakrāt
liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu
inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu
hemoeritrīns Sarkans elpošanas pigments tārpu u. c. bezmugurkaulnieku asinīs
mielosarkoma Sarkoma, kas sastāv no mieloīdām vai kaulu smadzeņu šūnām
osteohondrosarkoma Sarkoma, kurā ir kaulaudu un skrimšļaudu elementi
liposarkoma Sarkoma, kurā ir taukaudi
atlaidināšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana
defrostēšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana ūdenī vai gaisā, atlaidināšana
auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā
salamžot Sasist, piekaut, nopērt
sadrēbt Sasist, sadauzīt, piekaut
sablektēt sasist, sakaut
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos
sasist Saskandināt (glāzes, kausus u. tml.)
golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks
stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā
saglemšt sasmalcināt, sagremot (kaut ko mitru un sīkstu)
ķērpas Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai
ķērpiņi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai
ķērpuļi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai
gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties
apslaistīt Sastutēt visapkārt (tādā veidā kaut ko atbalstot)
spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu
aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums
sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai
aizgreibt Satvert aiz kaut kā
saukalēt Saukt (kādu par kaut ko)
Jonatāns Saula, pirmā Israēla ķēniņa, vecākais dēls, uzticams Dāvida draugs, kopā ar tēvu un brāļiem krita Gilboas pakalnos kaujā pret filistiešiem
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji
kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals
asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras
žūrēt Sautēt, kaut ko garšīgu gatavot
saņemt Savākt (piemēram, sienu kaudzē), sasaistīt (piemēram, labību kūļos)
kapene Savākto akmeņu kaudze uz tīruma
iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko
pļēpēt Savārīt kaut ko šķidru par pabiezu
gribas izteikums savas vēlēšanās izpausme, piekrišana kaut kam
apvirknēt Savērt apkārt kaut kam
bojs savienojumā "ar boju" - ar varu, ar kauju
kādi savienojumā "kaut kādi": kaut kā
kāžīgi savienojumā "kaut kāžīgi" - kaut kā
ķauku savienojumā "ķiuku ķauku" lieto, lai raksturotu ritmisku šķindoņu, piemēram, kauju ar zobeniem
laponoīds savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns
līdakveidīgs savienojumā "līdakveidīgās zivis": īsto kaulzivju virskārtas kārta ("Esociformes"), kurā ietilpst, piemēram, līdaka
mencveidīgs savienojumā "mencveidīgās zivis": īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles
stagarveidīgs savienojumā "stagarveidīgās zivis": kaulzivju kārta ("Gasterosteiformes"), kurā ietilpst, piemēram, stagari
vējzivjveidīgs savienojumā "vējzivjveidīgo kārta": kaulzivju kārta ("Beloniformes"), kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos
mudā savienojumā "vienā mudā" - vienā kaudzē
ļipiņa savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi
bail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām
pabail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām
lipu savienojumā ar "lapu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu
lapu savienojumā ar "lipu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu
līka savienojumā ar "loks" formām raksturo kaut ko līku, līkumainu
ļerum savienojumā ar "ļirum" raksturo kaut ko skaļu un haotisku
trūslu savienojumā ar "rūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu
sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu
slorkt savienojumā ar "slirkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot
slirkt savienojumā ar "slorkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot
rūslu savienojumā ar "trūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu
apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā
koosifikācija Savienošanās, kas notiek, dažādiem audiem pārveidojoties par kaulaudiem
pievalcīt Savilkt, sanest (kaut ko); pievilkt
saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml.; pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.)
difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi
stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs
žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1)
aptupēt Sēdēt tupus uz kaut kā
skaujoša lapa sēdoša lapa, kas plātnes pamata daļā pilnīgi vai daļēji skauj stublāju (stumbru, zaru, stiebru)
sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu
blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai
pārskološana Sējeņu pārstādīšana retākā izvietojuma kokaudzētavās lielāku stādu izaudzēšanai
sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās)
augļu dārzs sēkleņu un kauleņu augļaugu stādījums augļu ražošanai
vuārisms Seksuālas baudas gūšana vērojot kaut ko intīmu, pikantu
žūkauliņš sena bērnu rotaļlieta - uz savērptas aukliņas uzvērts neliels kauls vai cits priekšmets
kerīzs sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas
nerviji sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu
dzenekls sena kaudzes centrālā kārts
triktraks sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.)
osteoklāzija sena metode kaula lūzuma radīšanai, lai labotu locekļa deformāciju
go sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā
ponijs sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem; šīs populācijas zirgs
fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem
Aitiopija Senākais zemju nosaukums, kuras atradās kaut kur Dienvidos no Ēģiptes
lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs
clientes Senās Romas atkarīgi ļaudis, kam bij savi patroni (aizstāvji); tos neskaitīja par pilsoņiem, kaut gan faktiski viņi bij brīvi
elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem
naumahija Senējiem romiešiem jūras kauja cirkū
tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā
sorīts Sengrieķu filozofijā pazīstams pierādījums tam, ka nav iespējams noteikt, cik graudu veido kaudzi; raksturo stihiski dialektisko minējumu par kvantitātes pāreju kvalitātē
dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem
hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu
Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus
Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza)
palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem
abaks Seno grieķu un romiešu rēķinu galdiņš; sadalīts joslās, pa kurām bīdīja akmentiņus vai kauliņus
Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai
triāriji Seno romiešu karaspēkā \~4.-2. gs. p. m. ē. vecākie karavīri, kas piedzīvojuši jau vairākus karus; kaujā viņi stāvēja trešā rindā
equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati
alebarda Seno vāciešu kaujas cirvis garā kātā
dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā
Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus
nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums)
Septoria callae septoriju suga, kas parazitē uz purv cūkauša
polisulfīdi Sēra un metālu savienojumi; visizturīgākie ir sārmu un sārmzemju metālu polisulfīdi, kurus lieto krāsu un tiokaučuku ražošanā
specifiskais citotoksiskais zirga serums serums, ko iegūst, ievadot par antigēnu cita dzīvnieka liesas un kaulu smadzeņu ekstraktu; mazā devā stimulē retikuloendoteliālo sistēmu, lielā - darbojas toksiski
piemejs Siena atliekas, kas paliek kaudzes vietā
kopna siena gabana (kaudzīte)
tupucis Siena guba, siena kaudze; labības kaudze, stirpa (uz lauka); statiņš
slikta Siena jeb labības kaudze, slānis
kirpa siena kaudze
gābana Siena kaudze
meta Siena kaudze
rūta Siena kaudze
sienakaudze Siena kaudze
sienguba Siena kaudze
stagana Siena kaudze
abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts
noraušana Siena kaudzes gala sašaurināšana, pakāpeniski noapaļojot
tupa Siena vai labības kaudze
stumburbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku (stumburu) kaudze
žāpurbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku kaudze
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu
pasiet Siet zem (pirms) kaut kā
etmoidīts Sietiņkaula dobumu (t. s. šūniņu) iekaisums; sinusīts
etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana
etmoīdektomija Sietiņkaula šūnu izgriešana
kompanjone sieviešu dzimuma dzīvnineks, ar kuru kopā dzīvo vai kaut kur dodas
peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors
poča Sieviešu kaunums
klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa
kaulnīca sieviete, kas mīl kaulēties
kaulniece sieviete, kas mīl kaulēties
nimfonanija Sievietēm sevišķs onanijas veids, kairinot mazās kaunuma lūpas
vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis
pecītis Sievietes kaunuma apkārtne
šķeltna Sievietes kaunuma sprauga
pūce sievietes kaunums
doķis Sievietes kaunums
gnieze Sievietes kaunums
ģūģa Sievietes kaunums
mendža Sievietes kaunums
pāpis Sievietes kaunums
župka Sievietes kaunums
cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem)
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu
dimlādite Sievišķais kaunums
pedene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
petene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
petenis Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
petens Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
piekritināt Sijājot radīt kaudzi
mikroinielolinifocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna
mikromielolimfocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna
korinte Sīka, tumša vīnoga bez kauliņa
santīms Sīkaudas vienība Alžīrijā, vienāda ar 0,01 Alžīrijas dināru
santīms Sīkaudas vienība Angolā, vienāda ar 0,01 kvanzu
santīms Sīkaudas vienība Haiti, vienāda ar 0,01 gurdu
santīms Sīkaudas vienība Marokā, vienāda ar 0,01 Marokas dirhēmu
santīms Sīkaudas vienība Santomes un Prinsipi Republikā, vienāda ar 0,01 dobru
sīkaudze Sīkaudzis
tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama
centunculus Sīkaudzītes
Sparganium microcarpum sīkaugļu ežgalvīte
Macleaya microcarpa sīkaugļu makleja
Camelina microcarpa sīkaugu idra
briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi
kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai
nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu
briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki
termiskās apstrādes aparāts sildīšanas, dzesēšanas, tvaicēšanas un kausēšanas aparāts
atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi)
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses
dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus
dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem
osteosinovīts Sinovīts ar iekaisumu apkārtējos kaulos
neoprēns Sintētiskā gumija, hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums ASV
tiokoli sintētiskā kaučuka veids, ko lieto šuvju hermetizācijai
anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība
butilkaučuks Sintētiskais kaučuks, izobutilēna un izoprēna kopolimērs
poliamīdšķiedras Sintētiskas šķiedras (piem., anīds. kaprons, neilons), ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem; izturīgas un elastīgas
poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna
poliopropilēnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polipropilēna
polisulfīdu kaučuki sintētiski kaučuki, ko iegūst, polikondensējot alifātiskos dihalogēnatvasinājumus ar sārmu metālu polisulfīdiem; tiokoli
karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm
uretānkaučuki Sintētiski kaučuki, poliuretānu elastomēri, izmanto gk. autorūpniecībā un apavu ražošanā
poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku
sintētiskais kaučuks sintētiski polimēri, ko izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai; sintētiskā kaučuka dispersijas izmanto laku un krāsu materiālu ražošanā
butadiēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna polimēri
butadiēnnitrilkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un akrilnitrila (17–40%) kopolimēri
butadiēnstirolkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un stirola kopolimēri
etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri
izoprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri izoprēna polimēri
hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai
sintētiskie lateksi sintētisko polimēru (gk. kaučuku) koloidālas sistēmas ūdenī; lieto plānu gumijas izstrādājumu (meteoroloģisko balonu, cimdu), porgumijas, līmes, krāsu ražošanā, izmanto par saistvielu
polibutadiēns Sintētisks kaučuks, butadiēna H2C-CH=CH-CH2 polimerizācijas produkts
polihloroprēns Sintētisks kaučuks, hloroprēna polimerizācijas produkts
kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas
hiakinte Sīpolaugs, ko var uzziedināt kaut kurā laikā, arī ziemā
cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma
palaist rokas sist (kādam), kauties
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut
dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1)
samest sist, iekaustīt
knotēt Sist, iekaustīt
kraustīt Sist, kaustīt
tusīt Sist, kaustīt
pamūksnīt Sist, kauties
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi
sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt
ģelaķ roga sist, piekaut
dot pa kaklu (kādam) sist, piekaut, fiziski pārmācīt; draudēt kādu sist, piekaut, fiziski pārmācīt
klapēt Sist; iekaustīt; pērt
atjaukt Sist; piekaut
vicēties Sisties, kauties, plēsties
zvelēties Sisties; kauties
šķets sitamais; kaut kas, ar ko sist
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu)
kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut
piņķis situācija dambretes spēlē kad viens vai vairāki kauliņi tiek "iesprostoti"
goļaks Situācija, kad kaut kā trūkst
ceļa jūtīs situācijā, kad no divām vai vairākām iespējām jāizvēlas viena, jāizšķiras par kaut ko, robežsituācijā; turpmākajā gaitā
protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu
salti meli skaidri jūtami, nekaunīgi meli
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu
skaitekļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
aurot skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā)
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem)
valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem
Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem
Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli
skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot
žvūrgzdens skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
žvurgzdiņš skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
žvūrgzdins skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
žvūrgzdiņš skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību
osteofonija skaņas vadāmība pa kaulu
oseosonometrija skaņas vadāmības noteikšana kaulā
skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm
skaudums skaudība
nenovīde Skaudība
nevīdība Skaudība
greizsirdība Skaudība, nenovīdība
skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve
skauģs skaudīgs
nevīdīgs Skaudīgs
noskundīgs Skaudīgs
šķaudīgs Skaudīgs
skauģis Skaudīgs cilvēks
noskaudīgs Skaudīgs, nelabvēlīgs
noskaujš Skaudīgs, nenovēlīgs
paviedīgs Skaudīgs, nenovīdīgs
ļauna acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens
nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens
grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks
grīnīgs Skaudīgs, nenovīdīgs, skops
škaudrs Skaudrs
nenovēloņa Skauģis
nenovīdis Skauģis
nīdeklis Skauģis
platacis Skauģis
raunacis Skauģis
skaudējs Skauģis
skaudinieks Skauģis
skaudis Skauģis
skaudnieks Skauģis
skaudulis Skauģis
skaugacs Skauģis
skauģinieks Skauģis
skauģkukulis Skauģis
skauža Skauģis
skaužs Skauģis
Lepidium perfoliatum skaujlapu cietķērsa
Potamogeton perfoliatus skaujošā glīvene
Gypsophila perfoliata skaujošā ģipsene
Lamium amplexicaule skaujošā panātre
Gypsophila trichotoma skaujošās ģipsenes "Gypsophila perfoliata" nosaukuma sinonīms
ieskaut Skaujot ietvert (rokās)
Penstemon scouleri Skaulera penstemone
nenoliegties Skaust
skaudēt Skaust
skaudīt Skaust
skaut Skaust
sprands Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū
matu gaļa skausta saite
kakla kumbrs skausts
cegums Skausts
kausta Skausts
kumbris Skausts
kumbrs Skausts
skosts Skausts
skausta Skausts (1)
skaustabs Skausts (1)
skaustava Skausts (1)
skaustave Skausts (1)
skauste Skausts (1)
skausteve Skausts (1)
skaustuve Skausts (1)
skaustuvis Skausts (1)
skausture skausts (2)
kaupris Skausts (zirgam)
kosa Skausts zirgam; skausts, sprands
čegna Skausts, čuprs
kausva Skausts, skaustuve
kausa skausts; zirga kakls krēpju daļā
skāvēt Skaut
mazskauts Skautu jaunākā grupa 8-12 g. vecumā
skautisms Skautu organizācijas darbība; šīs darbības mērķu, ideju kopums
skautmasters Skautu pulciņa vadītājs
harceri Skautu tipa bērnu organizācija Polijā
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem)
kauls Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem)
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu
krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
osteogrāfija Skeleta kaulu aprakstīšana
kaulājs Skelets - visi ķermeņa (vai kādas ķermeņa daļas) kauli kopā ar skrimšļiem un saitēm
asaka Skelets (zivij), tā atsevišķs kauls
iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt
sukuburis Skops, skaudīgs cilvēks
rīša Skopulis, skauģis
grintība Skopums, nenovīdība, skaudība
grintums Skopums, nenovīdība, skaudība
ļurkāt Skraidot kaut ko meklēt
grībiņas Skrandži - izkausētu tauku paliekas; dradži
sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt
vurinēt Skribināt (kaulu)
noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula)
spondilolistēze Skriemeļa ķermeņa novirze attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, pārvietojoties uz priekšu un leju, visbiežāk starp piekto jostas skriemeli un krustu kaulu
apeskāt Skriet ap kaut ko
krumstalas Skrimslis pie kaula
hondroepifīze Skrimslis, kas vēlāk attīstās par kaula epifīzi
skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas
hondrofīts Skrimšļa izaugums kaula locītavas virsmā
endostoze Skrimšļa pārkaulošanās
sinhondroze Skrimšļains kaulu savienojums
osteoplastiskā traheopātija skrimšļaudu un kaulaudu veidošanās trahejas gļotādā
balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā
noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula)
skumbrijveida Skumbrijveida zivis - kaulu zivju formu grupa ar slēgtu peldpūsli, stingru mugurkaulu, visai garu dakšainu asti
kaukums Skumjas, kad kaukt gribas
kava Slānis, kaudze, bars; 30 gabali; 4 pakavi
blāķēt Slāņiem kraut kaudzē (piemēram, labību, sienu, salmus) blīvi sapakojot
šega slapja sniega kaudzes, kas peld jūrā
lažāt slepeni ložņāt apkārt kaut ko meklējot
cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev
kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt
aizgumzīt Slepus aizbāzt aiz kaut kā
aizglaust Slepus bāzt aiz kaut kā
ieķērnāties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu
ieķērnēties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu
pielavīt Slepus kaut ko paņemt, ar to piepildīt
apmašot Slepus no visiem vezumiem paņemt kaut ko sev
aizblēdīties Slepus, ar viltu nokļūt aiz (kaut kā)
leikste sliecīte siena kaudzīšu izvešanai no slapjas pļavas
apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta
mēslu slieka slieku suga ("Eisenia foetida"), kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs
pārslieties Slieties kaut kam pāri
pārgrimt slīgt pār kaut ko
pie sasistas siles sliktā situācijā (parasti attiecina uz finansiālo situāciju), kad kaut kas ir zaudēts vai nav piepildījies cerētais
nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem
nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?)
ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders
retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām
osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis
akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam
spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība
aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga
nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls
toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus
bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus
bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis
paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt
hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina
mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem)
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt
šļieba Slīpi izveidota (siena kaudze)
fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku
kraniomeningocēle Smadzeņu apvalku izspiešanās pa galvaskausa defektu
meningocēle Smadzeņu apvalku izvirzījums caur defektu galvaskausā vai mugurkaulā
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums
encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam
īpatnējā svara likvācija smagākā elementa koncentrēšanās sakausējuma apakšējā daļā
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties
satriekt zobus rīklē smagi piekaut
čingāt Smagi strādāt (fiziski, kaut ko smagu pārvietojot, cilājot)
pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti smagi, nežēlīgi piekaut
pataisīt par kotleti smagi, nežēlīgi piekaut
apbliezt Smagnēji apiet kaut kam apkārt
aizgrauties smagnēji apsēsties aiz kaut kā
dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež
gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot
sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko
mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām
Svadhistāna čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas vidū starp kaunuma kalnu un nabu, saistīts ar garšu, veselību un piesardzību
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs
virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai)
virlops Smeļamais kauss
virlupe Smeļamais kauss
virļupe Smeļamais kauss
virļups Smeļamais kauss
uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu
smilšbānis Smilšu kaudze
kupena Sniega kaudze, kas izveidojusies parasti vēja iedarbībā
kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks
mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst
antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi
laiska Soda stabs, kauna stabs
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem)
spaušanās Sparīgums, spēks kaut ko darot
sfenoidīts Spārnkaula dobuma iekaisums
sfenoidotomija Spārnkaula sinusa atvēršana
spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot
savācējmašīna Speciāla automašīna, kas kaut ko savāc un pārvieto
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos
dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai
parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam
retikulārie audi specializēti saistaudi, kas ir asinsrades orgānu (sarkano kaula smadzeņu, liesas, limfmezglu) pamats
bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām
sazvīrot Spēcīgi sašūpot kaut ko, kas atrodas ūdenī
sadragāties Spēcīgi triecoties (pret kaut ko citu), parasti pilnīgi salūzt, sagrūt, izputēt
psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis
basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne
drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas
suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko
spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt
sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti
ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties
spēties spēkoties, kauties
stiepes stiprība spēks, kas nepieciešams, lai stiepjot kaut ko sarautu
spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt)
dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos
karonspēle spēle, kurā ar knipi sit kauliņus uz speciāla galdiņa
galda spēle spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas
mērķēties Spēlējoties ar ieroci vairākkārt norādīt uz kaut ko vai mērķēt
virpulis Spēļu kauliņš
līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
spieķkauls Spieķa kauls
spieķakauls Spieķa kauls - apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
rādiuss Spieķa kauls (apakšdelmā)
maisveida membrāna spieķakaula un elkoņa kaula distālās locītavas sinoviālā somiņa
braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko)
fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums
rahianestēzija Spinālā anestēzija, ķermeņa lejasdaļas anestēzija, ko panāk, injicējot anestezējošo vielu mugurkaula kanālā
barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā
atspļauties Spļaujot atbrīvoties no kaut kā
aizspļaudīt Spļaut aiz kaut kā
spontānā lipogranulomatoze spontāns fokāls panikulīts: strauji izveidojušies norobežoti, simetriski, dziļi, sāpīgi zemādas mezgli ķirša kauliņa vai valrieksta lielumā un plakani, viegli pārbīdāmi infiltrāti uz ķermeņa un ekstremitātēm; regresija bez rētu veidošanās
hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas
haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības
hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības
sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum")
melnā spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania nigrella")
sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā
uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību
svītrainais sprakšķis sprakšķu suga ("Agriotes lineatus"), kas var kaitēt kokaudzētavās
osteodiastāze Sprauga starp diviem pāra kauliem attīstības anomālijas gadījumā; patoloģiska divu kaulu attālināšanās
maksts priekštelpa sprauga starp mazajām kaunuma lūpām
hondroporoze Spraugu vai dobumu veidošanās skrimšļos; normāli tas notiek pārkaulošanās laikā
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis)
aizsprēgāt Sprēgājot, dzirkstot aizlidot (aiz kaut kā)
zmaudzenis Sprungulis, ko ievieto cūkai mutē pirms kaušanas
vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas
zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu
PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
brucis Starp 4 stabiem iekārtots bīdāms jumtiņš virs siena kaudzes
braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži)
starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes)
intermuskulārie tauki starp muskuļiem nogulsnētie taukaudi
Kūras ieplaka starpkalnu depresija Aizkaukāzā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Lihas grēdu un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā un Gruzijā, neogēna un kvartāra jūras un aluvālo nogulumu pildīta sinklināle
sinhondrotomija Starpkaulu skrimšļa pārdalīšana
paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu
verkblejs Starpprodukts, ko iegūst, kausējot svina rūdas; sastāv galvenokārt no svina ar nelieliem sudraba, zelta u. c. metālu piejaukumiem
17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena
opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu
intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu
pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu
sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi
žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
samazinājums stāvoklis, kad kaut kas kļūst vājāks, mazāk intenstīvs vai ievērojams
neatkarība stāvoklis, kad kaut kas nav saistīts ar ko citu; stāvoklis, kad kaut kas eksistē patstāvīgi
atjaunojums stāvoklis, kad kaut kas pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis tiek no jauna aktualizēts, atgriezts iepriekšējā veidolā
osteopoikiloze stāvoklis, kam raksturīgi multipli sklerotiski perēkļi kaulos
iesaistīšanās stāvoklis, kas raksturo ieinteresētību, piedalīšanos kaut kādā darbībā vai attiecībās
zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
osteosteatoma Steatoma, kurā ir kaula elementi
aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā
kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts
ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt
paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot
dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties
sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt
stereocaulon Stereokaulons
stereocaulaceae Stereokaulonu dzimta
Stereocaulon dactylophyllum stereokaulonu suga
Stereocaulon inscrustatum stereokaulonu suga
Stereocaulon paschale stereokaulonu suga
Stereocaulon saxatile stereokaulonu suga
Stereocaulon subcorolloides stereokaulonu suga
Stereocaulon tomentosum stereokaulonu suga
blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
gaudot Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku)
škļanka stikla alus kauss ar rokturi
šļanka stikla alus kauss ar rokturi
millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā
stikla masa stikla kausējums
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1)
glazūra stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe
šina Stilba kauls
stalte Stilba kauls
koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas
činka Stilbu kauls zem ceļgala locītavas; gurns, stilbs
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu
noslānīt stipri nopelt; arī piekaut
nomilnot stipri nopērt, iekaustīt (ar koku, milnu)
nomietnēt stipri nopērt, iekaustīt (ar mietu, koku)
pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) stipri piekaut
pataisīt mīkstu stipri piekaut
piedauzīt stipri piekaut
saberzt kaulus (kādam) stipri piekaut, nogalināt
piesist stipri piekaut, sasist
buru izgatavošanas piederumi stiprības lentes, gāķeni, kaušas u. c. piederumi
grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi)
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts
cirpa Stirpa, četrstūraina iegarena siena kaudze
tirpa Stirpa, kaudze
rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai
spirkts stirpa, labības kaudze
spirts Stirpa, labības kaudze
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt
stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties
epifīze Stobrkaula gals
metafizīts Stobrkaula metafīzes iekaisums
stobrkauls Stobrveida kauls
ortopēdiskā stomatoloģija stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļa kaulu protezēšanu
acipenseriformes Storveidīgie - kaulzivju klases kārta
tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā
tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists
peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm
mesties (arī (ap)krist) ap kaklu strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu
apkrist ap kaklu strauji apskaut
degt strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.)
krist (arī mesties) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu
mesties (arī krist) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu
paderbelēt strauji, pavirši kaut ko padarīt
induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
uzdulburēt Streipuļojot un klūpot uzkļūt kaut kur
uzdenderēt Streipuļojot uzskriet kaut kam
padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt
dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot
cekoties strīdēties, kauties
dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties
plēsties Strīdēties; arī kauties
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties
krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties
krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties
piocefāls Strutas galvaskausa dobumā, sevišķi smadzeņu ventrikulos
stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem
mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem
atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts
spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna
bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%
alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs
šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru
kausmatiņi sugas izplatīšanas nolūkā matiņos pārveidotas kauslapas dažu augu dzimtu sugām
spongia Sūkļi, bezmugurkaulnieku tips
osteospongioze Sūkļvielas daudzuma palieināšanās kaulā
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis)
kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām
kaulenītis Suņa epitets; kaulastiņa
pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta
abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens
abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
graut Sviest, mest (kaut ko zemē)
sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.)
svilināt cūku svilināt kautai cūkai sarus
žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem)
lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus
Cyathus striatus svītrainā kausenīte
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt
iedoties Šad un tad kaut ko iedot
kauss šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi
stumbrs šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu
mugura šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem)
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma
stāvceplis Šahtas krāsns (kādu materiālu, parasti čuguna) kausēšanai
domna Šahtveida krāsns ķeta kausēšanai no dzelzs rūdas
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko
stenocefālija Šaurs galvaskauss
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā
šete še^3^ - lieto uzrunājot vairākas personas, lai pamudinātu kaut ko ņemt
pipars šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari
dzelzs šī metāla sakausējumi; tērauds
kalikants šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede
vija šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
pandāns šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm
pabērzs šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas
vītols šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
īve šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi
akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
zobenzivs šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa
melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla
genciāna šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas
palma šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš
skrumstala Šķemba no kaula
radiācijas vulkanizācija šķērssaišu veidošanās dabiskajos un sintētiskajos kaučukos jonizējoša starojuma iedarbībā
skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai
šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku)
Crataegus plagiosepala šķībkausa vilkābele
rahiohīze Šķidruma izplūdums mugurkaula kanālā
hidrokefals Šķidruma pavairošanās galvaskausā (smadzeņu ventrikulos un subarachnoidālos dobumos)
antrocēle Šķidruma uzkrāšanās kaula dobumā, piem., augšžokļa dobumā
perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs)
minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli
sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi)
skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šmaluncis Šmalca - kausēti tauki, skrandži
šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu
apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē
gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni
minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu
izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu)
biķerītis Tā agrāk apzīmēja zieda daļu - kausiņu
biezi tā, ka darbībā iesaistītais objekts ir vai kļūst biezs salīdzinājumā ar kaut ko citu
kā nekā tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā
šā (un) tā tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā
kautrīgi tā, ka izpaužas kautrība, biklums
uzmanīgi tā, ka tiek noturēta uzmanība, lai kaut ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu
rūpmane tā, kas par kaut ko rūpējas
buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā
publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju
hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi)
bāzeklis Tādi buršanai lietoti priekšmeti (pesteļi), ko skauģis kur ieliek, iebāž, lai kādam kaitētu
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā)
kāds nekāds tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds
pīle tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa
kaujams tāds (mājlops), kas paredzēts nokaušanai
jērs tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa
pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos
izlases cirtes tāds galvenās cirtes veids, kad kokaudze tiek nocirsta vairākos paņēmienos ilgākā laikā
ārpusķermeņa izjutums tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa
beztiesība tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko
eitektika tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem
dolihocefālisks tāds, kam gara un šaura galva; galvaskausa indekss mazāks par 75,9
metriocefālisks tāds, kam ir galvaskauss ar vidēja augstuma pauri (vertikālais indekss 72-77)
kaulveida tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu
kausveida tāds, kam ir kausa (1) forma, veids
sirdsveida tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids
dīceklis tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi
aptaukots tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki
skaudīgs tāds, kam ir raksturīga skaudība (par cilvēkiem); tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu)
tukls tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
sīkaugļains tāds, kam ir sīki augļi; sīkaugļu
skujains tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām)
veiksmīgs tāds, kam izdodas sasniegt labus rezultātus, kaut ko paveikt labā kvalitātē atbilstoši prasībām
sepaloīds tāds, kam kauslapu izskats
asternāls tāds, kam nav krūšu kaula; kas nav savienots ar krūšu kaulu
skauģacis tāds, kam nenovīdīgas acis, kas vēl citam ļaunu; skauģis
akatnieks tāds, kam pēc kaut kā ir kāre
grauznis tāds, kas allaž ar kaut ko nemierā
kaunpilns tāds, kas apkauno; tāds, kas neatbilst morāles normām
lielkaulis tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs)
lielkauls tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs)
kauslis tāds, kas ātri nokausē, nogurdina
derbelis tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara
retroklavikulārs tāds, kas atrodas aiz atslēgas kaula
aizkrūts tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula
retrosternāls tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula
ekstrakraniāls tāds, kas atrodas ārpus galvaskausa dobuma
ekstraperiosteāls tāds, kas atrodas ārpus kaula plēves vai nav saistīts ar to
ekstramedulārs tāds, kas atrodas ārpus muguras vai iegarenajām smadzenēm; tāds, kas atrodas vai rodas ārpus kaula smadzenēm
suprapubisks tāds, kas atrodas augšpus kaunuma kalna
parasakrāls tāds, kas atrodas blakus krustu kaulam
paravertebrals tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam
paravertebrāls tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam
parokcipitāls tāds, kas atrodas blakus pakauša kaulam
intrakraniāls tāds, kas atrodas galvaskausā
ekstracerebrāls tāds, kas atrodas galvaskausā, bet ārpus galvas smadzenēm
parasternals tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā
parasternāls tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā
immanents tāds, kas atrodas kaut kam iekšā, neiet tam pāri
intrasternāls tāds, kas atrodas krūšu kaulā
intramedulārs tāds, kas atrodas muguras vai kaulu smadzenēs
subvertebrāls tāds, kas atrodas mugurkaula priekšpuse
intrakarpāls tāds, kas atrodas plaukstas pamatā vai starp plaukstas pamata kauliem
intrasellārs tāds, kas atrodas spārnkaula turku seglos
interfrontāls tāds, kas atrodas starp abām pieres kaula pusēm
interkokcigeāls tāds, kas atrodas starp astes kaula segmentiem
interklavikulārs tāds, kas atrodas starp atslēgas kauliem
intermetakarpāls tāds, kas atrodas starp delnas kauliem
interaritenoīds tāds, kas atrodas starp diviem kausiņskrimšļiem
intertrohantērisks tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem)
interparietāls tāds, kas atrodas starp kādas daļas sienām vai starp abiem paura kauliem
interpubisks tāds, kas atrodas starp kaunuma kauliem
interkuneāls tāds, kas atrodas starp ķīļveida kauliem
interlabiāls tāds, kas atrodas starp lūpām vai starp kaunuma lūpām
intertarsāls tāds, kas atrodas starp pēdas pamata kauliem
interkarpāls tāds, kas atrodas starp plaukstas pamata kauliem
intermetatarsāls tāds, kas atrodas starp pleznas kauliem
interklinoīds tāds, kas atrodas starp spārnkaula mazo spārnu pauguriem
intermalārs tāds, kas atrodas starp vaigu kauliem
kraniāls tāds, kas atrodas tuvāk galvai (par ķermeņa daļu); pretstats: kaudāls
suprasternals tāds, kas atrodas virs (augšpus) krūšu kaula
episternāls tāds, kas atrodas virs krūšu kaula
epispināls tāds, kas atrodas virs mugurkaula vai muguras smadzenēm
subkraniāls tāds, kas atrodas zem galvaskausa
infrastapediāls tāds, kas atrodas zem kāpslīša (viena no dzirdes kauliņiem)
monostotisks tāds, kas attiecas tikai uz vienu kaulu
okulozigomātisks tāds, kas attiecas uz aci un vaiga kaula izliekumu
mastookcipitāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu
mastoparietāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu
atlantookcipitāls tāds, kas attiecas uz atlantu un pakauša kaulu
aurikulokraniāls tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu
nazomaksilārs tāds, kas attiecas uz deguna un žokļa kauliem
nazomalārs tāds, kas attiecas uz degunu un vaiga kaulu
metakarpofalangeāls tāds, kas attiecas uz delnas kaulu un falangām
mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru
petrookcipitāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu
temporomandibulārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu un apakšžokli
temporomaksilārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu vai deniņiem un augšžokli
karpokarpāls tāds, kas attiecas uz divām plaukstas pamata daļām, piem., uz plaukstas pamata kaulu divām rindām
bazilomentāls tāds, kas attiecas uz galvaskausa pamatu un zodu
kraniosakrāls tāds, kas attiecas uz galvaskausu un krustu kaulu
karotikoklinoīds tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu
intraosāls tāds, kas attiecas uz kaula (grieķu "osteon") iekšieni, kaula stobru
merostotisks tāds, kas attiecas uz kaula daļu
medulārs tāds, kas attiecas uz kaula smadzenēm, ar tām saistīts
oseoaponeirotisks tāds, kas attiecas uz kauliem un muskuļu aponeirozi
parosteāls tāds, kas attiecas uz kaulplēves ārējo slāni
oseofibrozs tāds, kas attiecas uz kaulu un saistaudiem
sakrouterīns tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un dzemdi
sakrovertebrāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem
sakrospināls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem
sakroperineals tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
sakroperineāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
kvartisternals tāds, kas attiecas uz krūšu kaula segmentu pret ceturto ribstarpu telpu
sternovertebrāls tāds, kas attiecas uz krūšu kaulu un skriemeļiem
vomeronazāls tāds, kas attiecas uz lemesi un deguna kaulu
vomerobazilārs tāds, kas attiecas uz lemesi un galvaskausa bazālo daļu
splenomedulārs tāds, kas attiecas uz liesu un kaulu smadzenēm
tarsotarsāls tāds, kas attiecas uz locītavu starp abām pēdas pamata kaulu rindām
mieloīds tāds, kas attiecas uz muguras vai kaulu smadzenēm
okcipitofaciāls tāds, kas attiecas uz pakausi un seju
okcipitomentāls tāds, kas attiecas uz pakausi un zodu
okcipitotalāmisks tāds, kas attiecas uz pakauša daivu un redzes uzkalnu
iniomeziāls tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju
inioglabelārs tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni
parietoskvamozs tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu
parietosfenoidāls tāds, kas attiecas uz paura kaulu un spārnkaulu
parietotemporāls tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
pārietotemporals tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
parietookcipitāls tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu
omoklavikulārs tāds, kas attiecas uz plecu un atslēgas kaulu
omohioīds tāds, kas attiecas uz plecu un mēles kaulu
interkostohumerāls tāds, kas attiecas uz ribstarpu spraugām un augšdelma kaulu
išiokapsulārs tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un gūžas locītavas kapsulu (kapsulas daļu, kas piestiprināta sēžas kaulam)
išiobulbārs tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un urīnizvadkanāla briedumķermeņa sīpolu
sfenoidāls tāds, kas attiecas uz spārnkaulu
rektokokcigeāls tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un astes kaulu
rektolabiāls tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un lielajām kaunuma lūpām
poliostotisks tāds, kas attiecas uz vairākiem kauliem
piemārša tāds, kas bieži aizmirst kaut ko
agrs tāds, kas bijis pirms kaut kā; iepriekšējais
apkaunojošs tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas
nereiznieks tāds, kas dara kaut ko (aizliegtu) nepareizu
ķaulīgs tāds, kas daudz dauzās, kaujas
perosāls tāds, kas iet caur kaulu
kādreizējs tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk
slaids tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem)
dzelzinis tāds, kas ir gatavots no dzelzs sakausējumiem
kautris tāds, kas ir kaunīgs, bikls
līdzpaņemts tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi
korpulents tāds, kas ir tukls; tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu
neveikls tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli
kautrs tāds, kas izjūt kautrību; arī bikls
nenovēlīgs tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba; arī skaudīgs
kaunīgs tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs
krindžīgs tāds, kas izraisa neērtuma vai kauna sajūtu par sevi vai kādu citu
viebīgs tāds, kas izraisa neērtuma vai kauna sajūtu par sevi vai kādu citu
familiārs tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nedrošs tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības
propaideutisks tāds, kas kalpo iepriekšējai sagatavošanai uz kaut ko
akatns tāds, kas kāro pēc kaut kā, kam ir stipra tieksme
aizdedzīgs tāds, kas kaut ko dara ar aizrautību, kaislīgs
gāzējs tāds, kas kaut ko gāž, sagrāvējs, izpostītājs
valtīgs tāds, kas kaut ko grib panākt ar varu, varmācīgs
izdomnieks tāds, kas kaut ko izdomā, izgudro; gudrinieks, viltnieks
sapratnieks tāds, kas kaut ko ļoti labi pieprot
moļa tāds, kas kaut ko prot, spēj
en fête tāds, kas kaut ko svin vai ir gatavs svinēt
tušķis tāds, kas kaut ko tukšu runā
žogs tāds, kas kaut kur iejaucas neaicināts
knibiķis tāds, kas knibina, vai kaut kas, ko knibina
osteoīds tāds, kas līdzīgs kaulam; kaulveida-; jauni, vēl nepārkaļķoti kaulaudi
mieloīds tāds, kas līdzīgs kaulu smadzenēm
sezamoīds tāds, kas līdzīgs sezama sēklai, piem., kauliņš, skrimslis
mendžīgs tāds, kas mantkārīgi tiecas pakampt kaut ko sev
lielsirdīgs tāds, kas mēdz ātri sadusmoties, ir ķildīgs, kauslīgs; ļoti dusmīgs
kauslīgs tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem
kareivīgs tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
bēgulīgs tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs
tumsaliņa tāds, kas mīl tumsu, rīkojas pa tumsu, apkaunojoši
tumsanīca tāds, kas mīl tumsu, rīkojas pa tumsu, apkaunojoši
cildīgs tāds, kas musina kaut ko izdarīt
noderīgs tāds, kas nāk kaut kam par labu
neaptraipīts tāds, kas nav apkaunots; arī godīgs
ahrestisks tāds, kas nav izlietojams, kaut arī atrodas pietiekošā daudzumā; kas nepiedalās vielu maiņas procesā savā funkcijā, vietā vai stāvoklī
nekausēts tāds, kas nav kausēts
bezkaunīgs tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski; tāds, kas aizskar un apvaino
nekaunīgs tāds, kas neizjūt kaunu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši
nekautrīgs tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi
sukstene tāds, kas neizveicīgi, tūļīgi kaut ko dara
uzplijīgs tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
gaisteklis tāds, kas nevar sagaidīt īsto laiku kaut kam
dedzīgs tāds, kas nododas kaut kam ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu
pirmskaujas tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kaujas
pirmskaušanas tāds, kas pastāv, noris pirms kaušanas
ilgulis tāds, kas pēc kaut kā ilgojas, tvīkst
pro- tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piem., prokomunistisks)
mielogēns tāds, kas radies kaulu smadzenes
mieloīds tāds, kas radies kaulu smadzenēs
makņa tāds, kas rakājas pa kaut ko, kas izrakņā, izjauc
osteogēns tāds, kas rodas no kaula; tāds, kas veido kaulu
bezkaunīgs tāds, kas rupji, pārdroši neievēro citu intereses; nekaunīgs
osteokartilaginozs tāds, kas sastāv no kaula un skrimšļa; tāds, kas attiecas uz kaulu un skrimsli
divdomīgs tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos)
konsekutīvs tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā)
sviloņa tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis
indikatīvs tāds, kas uz kaut ko norāda
limfadenoīds tāds, kas uzbūves ziņā līdzīgs limfmezglam (liesa, kaulu smadzenes, mandeles un gļotādu limfaudi)
vaķe tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko)
vaķelētājs tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko)
katagmatisks tāds, kas veicina lauzta kaula saaugšanu
gonadotrops tāds, kas veicina mugurkaulnieku dzimumdziedzeru attīstību un darbību
labticīgs tāds, kas viegli, parasti naivi un nepamatoti, uzticas kaut kam
okšķerīgs tāds, kas visur okšķerē, kaut ko meklē
padauzs tāds, ko citi mēdz iekaut un kas pats to arī meklē
metāls tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē
neveikls tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība
apskaužams tāds, ko var apskaust; tāds, kas izraisa skaudību
kausējams tāds, ko var izkausēt; tāds, kas var izkausēt
gaļīgs tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām)
sakņains tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu)
bailīgs tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.)
nedrošs tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums
divdomīgs tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs
kautrīgs tāds, kurā izpaužas kautrība
kautrs tāds, kurā izpaužas kautrība
pabailīgs tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.)
skaudīgs tāds, kurā izpaužas skaudība
bruņots tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots
nepieklājīgs tāds, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš
kautrīgs tāds, kurš izjūt kautrību; arī bikls
puntulis tāds, kurš kaut ko pie sevis murmina, ņurd
sēne tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs
testēt Taisīt testamentu, novēlēt kaut ko testamentā
rektokokcigopeksija Taisnās zarnas piešūšana pie astes kaula, lai novērstu tās izkrišanu
taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus
izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju
tamaricaceae Tamarikaugu dzimta
tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem
tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos
identificēšana Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana
identifikācija Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana
kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā
laisma tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.)
uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
bezkauņa tas (tāds), kas izturas bezkaunīgi
kaujams tas ar ko kauj; kaušanas instruments
cīnītājs tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru)
dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
birums tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā
līdzpaņemts tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi
karas tas, kas ir uzkārts; kaut kas nokarājies
peikšķis tas, kas izdara kaut ko nepareizi
kaukoņa tas, kas kauc; raudulīgs cilvēks
tielenieks tas, kas kaulējas
prohibitīvs tas, kas kaut ko ierobežo vai aizliedz
pārmantotājs tas, kas kaut ko manto, pārņem
garants tas, kas kaut ko nodrošina vai pret kaut ko pasargā
izglītotājs tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu
budulis tas, kas kaut ko uzrok, pārrok
uzbāzis tas, kas nekaunīgi uzbāžas, uzplijas
vīģes lapa tas, kas paslēpj, aizklāj kaut ko atklāti neizpaužamu, nerādāmu
izmesli tas, ko izmet no kaut kurienes ārā; atkritumi, atliekas
eponīms tas, kura vai kā vārdā kaut ko nosauc
pasniedzējs tas, kurš kaut ko dod kādam citam
identifikators tas, kurš kaut ko identificē
atbrīvotājs tas, kurš palaiž kādu, kaut ko brīvībā
īstenotājs tas, kurš panāk, lai kaut kas kļūst par īstenību; realizētājs; izpildītājs
jaunpienācējs tas, kurš tikko vai nesen kaut ko uzsācis
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
fibromiksolipoma Taukaudu audzējs ar fibrozo audu un gļotaudu piejaukumu
lipomatoze Taukaudu audzējveida uzkrāšanās atsevišķās noteiktās ķermeņa vietās
adipopeksija Taukaudu fiksēšanas operācija
pimelīts Taukaudu iekaisums
lipektomija Taukaudu izgriešana
taukkārta Taukaudu kārta, slānis
liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā
krencumi Tauku cietās daļiņas, kas pārpaliek taukus kausējot
čimstalas Tauku kausēšanas atlikumi
iešņavs Tauku plēvē ietīti, gabaliņos sagriezti nekausēti cūku tauki
argirestīdi tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes
sviļņkode tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
vērpējs tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
tinējs tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas
balkāri tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi
nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
inguši tauta, dzīvo Ziemeļkaukāzā; runā ingušu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
čečenieši tauta, kas dzīvo Ziemeļkaukāzā (Krievijā)
ēdējs Tautas apzīmējums pirkstu un kaulu sastrutojumiem
ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem)
glābējs Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu
čečeni tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi
adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā
bridžas Tauva, tīkls kaut kā izvilkšanai
aiztecināt Tecināt aiz kaut kā
termodiegu šuvums tehnoloģija, kas satur gan šūšanas, gan skavošanas elementus: adatas izver cauri papīram diegu kā skavu un pēc tam sakausē
termokrāsns tehnoloģija tehnoloģija, ko izmanto lāzerprinteros, toneris uz papīra tiek nostiprināts, to piekausējot pie papīra (vai substrāta)
vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā
dārum trīs teiciens, kas domāts, lai izteiktu, ka runātājam kaut kas ir vienaldzīgs
Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju
teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi
batālija Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo kauju un frontes dzīves epizodes; šī žanra mākslas darbs
batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem
kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja
tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana
patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā
hromtērauds Tērauds ar hroma piekausējumu
molibdentērauds Tērauds ar molibdēna piekausējumu
niķeļtērauds Tērauds ar niķeļa piekausējumu
volframtērauds Tērauds ar volframa piekausējumu
gumma terciārā sifilisa infekciozā granuloma; iekaisuma perēkļi - mezgli, kas raksturīgi sifilisa trešajai stadijai; visbiežāk rodas locekļu ādā un kaulos, galvā un sejā
savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas
silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.)
plaķēšana Termomehāniska metāla izstrādājumu (lokšņu, plākšņu, stiepļu un cauruļu) pārklāšana ar plānu cita metāla vai sakausējuma kārtu; plakēšana
ekstrudāts Termoplasta kausējums vai gumijas maisījums, kas izspiests no ekstrūdera caur formējošo elementu
poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai
5. bauslis Tev nebūs nokaut
misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam
sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām)
dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam
tiekavāt Tiekties (pēc kaut kā)
tiekavot Tiekties (pēc kaut kā)
satīkot Tiekties (pēc kaut kā) pieauguma
mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt
ķīsīgs Tiepīgs, kauslīgs
precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas
krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai
(iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa)
šautra tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai); metamais ierocis
eudiometrs Tieva gara graduēta stikla caurule ar vienu aizkausētu galu, lieto gāzu pētījumiem un analīzēm
ērkšķene Tievās gaļas strēles, kas atrodas abpus cūkas mugurkaulam
šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2)
Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
selektīva abstrakcija tikai vienas detaļas (visbiežāk kaut kā negatīva) ievērošana, ignorējot pārējo kontekstu
aizgalēties tikt galā ar kaut ko, paciest
dabūt pa krāgu tikt iekaustītam
krist tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā
dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko
laidināties tikt kausētam
aptikt tikt kaut kam apkārt
aptrausties tikt kaut kam apkārt lēnām un ar pūlēm
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
piesalaidināties tikt piekausētam (pietiekami, daudz)
atarvatsa tikt piekautam
atrauties tikt piekautam
dabūt pa ķirbi tikt piekautam
dabūt pa maku tikt piekautam
dabūt pa pāksti tikt piekautam
saņemt pa purnu tikt piekautam
dabūt pa šmauli tikt piekautam
dabūt pa tauri tikt piekautam
dabūt pa aci tikt piekautam
dabūt zilu aci tikt piekautam
būt miltos tikt piekautam, sasistam, būt beigtam, pagalam
noraut bietē tikt piekautam; saņemt sitienu
norauties tikt piekautam; saņemt sitienu
izdirst zobus tikt smagi piekautam
krist tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko
lieties tikt veidotam, gatavotam no izkausētas vielas, javas
dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā
aizvīkstīt Tinot, vīstot aizbāzt aiz kaut kā
euknēmia Tipiska eiropieša liela kaula trīspusīga forma, rases pazīme
targavāties Tirgojot kaulēties
tirgāties Tirgojoties kaulēties (par cenu)
endelēties Tirgoties; arī kaulēties
Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte
Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms
pabalzīt Tīstot pabāzt zem kaut kā
apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai
kliests Tracis, dumpis ar kaušanos
dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana; arī klaiņošana
vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū
debošs Trakošana, skandāls, kautiņš
uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana ar mērķi to kaut kur nogādāt
dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana, to vadot, ar mērķi to kaut kur nogādāt
disbalanss traucējumi kaut kā funkcionēšanā, sakaros (piemēram, disbalanss ekonomikā)
žigulis trauks (piemēram, pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu
trubiņa Trauks, kur ielēja izkausētos taukus, lejot sveces
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns
čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets
darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās
tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu
flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē
šķēpene Trijškautnaina lāpāmā adata
mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem
glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem
lāpsteņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā
lāpstiņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā
lāpsts Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā; lāpstiņa
lāpstīna Trīsstūrveidīgs kauls muguras augšdaļā
blārkšis Troksnis, kas izceļas kaut kam sagāžoties
pulkšēt Troksnis, kas rodas kaut kam iekrītot ūdenī
brūkšķis Troksnis, kas rodas kaut kam sabrūkot, sagāžoties
drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis
smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa
smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni
kaučuka koki tropu koki (retāk krūmi), no kuriem iegūst piensulu kaučuka ražošanai
epiziocēle Trūce sievietes kaunuma apvidū
korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī
sistēmiskā mastocitoze tuklo šūnu infiltrācija audos ar ādas bojājumiem vai bez tiem, parasti tiek skartas aknas, liesa, kauli, limfmezgli un gremošanas trakts
atvarša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug
ar garu degunu tukšā, neiegūstot cerēto; kaunā
čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko)
gūrāties Tūļājoties un vilcinoties ar kaut ko nodarboties
tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt
kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt
timbāt Tūļāties, smagi stiept; ar grūtībām vilkties, ar lielām pūlēm kaut ko nest
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt
izrēgāties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies
izrēgoties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas
tupiņa Tupa - guba, kaudzīte
tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa
aizturēties Turēties pie kaut kā
segli Turku segli - bedre spārnkaula ķermenī, kurā atrodas hipofīze
karacēt Ūdenī vai dūņās kaut ko meklēt
vāde Ūdens no kausēta sniega vai ledus
poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu
hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā
Kaufmaņa ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium kaufmannii")
Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai
dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus
mullīts Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no kausēta kvarca
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
vienkausa ekskavators universāls cikliskas darbības ekskavators ar maināmiem darborgāniem (tiešo kausu, apgriezto kausu, blietplāksni, ēveli, aizbērēju u. c.)
Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
Ankobra upe Ganā (_Ankobra_), Ašanti un Rietumu reģionā, ietek Atlantijas okeānā Ziloņkaula krasta austrumu malā
Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
ftiriāze Utainība, ko izraisa kaunuma uts (Phthirus pubis)
mandavoška Uts (parasti kaunuma uts)
plakanīte Utu suga, kaunuma uts ("Pediculus pubis")
ektokraniāls uz galvaskausa ārpusi attiecīgs
kraniospināls uz galvaskausu un mugurkaulu attiecīgs
Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
uzgānīt uz kaut kā sasmuļļāt, sasmērēt
leukoplasts uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem
okcipitāls uz pakausi attiecīgs
skritēlis uz pakauša riņķī sagriezušies mati
knābis uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem)
puspusēm uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi
drāgas uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai
drēgas uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai
kostoklavikulārs uz ribām un atslēgas kaulu attiecīgs
kostosternāls uz ribām un krūšu kaulu attiecīgs
kostospināls uz ribām un mugurkaulu attiecīgs
ķērpa uz žāvējamiem kokiem sakrauta siena, āboliņa kaudze
antiķis Uzacs; kauls virspus acīm; deniņi; visa sejas augšējā daļa
skroste Uzacu kauls
skrostiņš Uzacu kauls
nošļaukt Uzasināt (mietam vai kaudzei galu)
liekkauls Uzaugums kaulam
uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai)
bāzt acīs (kādam kaut ko) uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu
naktsuzbrukums Uzbrūkoša kaujas darbība naktī
ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko
ķerties matos (arī cekulā) uzbrukt, arī kauties
mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties
ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
uzgandēt Uzcelt un salikt kaut kur augšā
mieloties Uzcienāt sevi, radīt sev kaut kādu labumu
pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana
mesties Uzdoties (par kaut ko)
furmas Uzgaļi (caurules), kas iemūrētas stāvcepļos, domnās vai citās kausējamās krāsnīs un paredzētas saspiesta gaisa vai skābekļa iepūšanai
kapturis Uzkaudze, piedeva
uzkaulis Uzkauls
uzlaidināt Uzkausēt, uzmetināt
uzliedēt Uzkausēt, uzmetināt
sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut
deponēt uzkrāt kaut kādas vielas (par cilvēka organismu)
uzblāķēt Uzkraut uz kaudzes, blāķa
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu
uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā)
uzmest ļaunu aci uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi; noburt
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai
činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas
pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu)
turēt roku uz pulsa uzmanīgi, ar dziļu ieinteresētību sekot kaut kā norisei
būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko
mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt
kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā
pamaļ Uzmest skatu kaut kur uz sāniem
pamaļām Uzmest skatu kaut kur uz sāniem; pamaļ
satomīt Uznest, uzvilkt (kaut ko smagu)
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt
ražotājfirma Uzņēmums izgatavotājs; uzņēmums, kas kaut ko ražo
lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi
Gymnocolea inflata uzpūstā kailkausīte
vdogonku Uzreiz pēc kaut kā
uzblektēt Uzsist, iesist (par kaut ko)
uzsliekāt Uzspļaut vai ļaut siekalām kaut kur uzpilēt
emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu
uztupstīties Uztupties (atkārtoti) uz kaut kā
trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi
asti nolaidis uzvarēts, nokaunējies, drosmi, cerības zaudējis
nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju
borzoties Uzvesties izaicinoši, būt nekaunīgam
Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm
Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru
gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
špandavs Vācu armijas ložmetējs "MG-42", ko lietoja 2. pasaules kara laikā; kauluzāģis
Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju
dzīt vadīt transportlīdzekli ar mērķi to nogādāt kaut kur
gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas
aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei
aizlaistīt vairākkārt aizliet aiz kaut kā
ieštaukāt vairākkārt iesist; iekaustīt
kaukalēt vairākkārt īsi, aprauti kaukt
izkaustelēt vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt
poinīt vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst
puinīt vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst
atlauzīt vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm (parasti kaulus)
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
sazveķēt vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt
sazvelēt vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt
pokņīt vairākkārt, ne visai stipri sist; arī dunkāt, kaustīt
grozīšana vairākkārtēja griešana to vienas puses uz otru, lai mainīt kaut kā stāvokli
puļīt vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā)
pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt
jimstelēt vairākkārtīgi ņemt (kaut ko)
snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties
sūkāties vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem
augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas)
bēgulība Vairīšanās, slēpšanās, kautrība, bailība
iebāž kā strauss galvu smiltīs vairīties no kaut kā nepatīkama, izliekoties to neredzam
štancēt vairumā taisīt kaut ko vienveidīgu
kontrolnobarošana Vaislas dzīvnieku pārbaude speciālās stacijās, kur pārbauda pēcnācēju ātraudzību, barības patēriņu produkcijas vienības ražošanai un kautķermeņa kvalitāti
uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi)
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks
kolsterīgs Vājš, kaulains
kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks
kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris
aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu
vaķelēt Vākt, pārzināt (kaut ko)
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.)
valsoīds Valsoīda stroma - parazītiskas sēnes stroma, kurā iekļautas arī saimniekauga šūnas
Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu
Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu
suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei
argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks
kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu)
kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā
konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā
fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus
misiņš Vara un cinka sakausējums
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās
talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu
manganīns vara, mangāna un niķeļa sakausējums; raksturīga liela elektriskā pretestība, kas maz atkarīga no temperatūras
nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums
niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums
pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam
atvārīt Vārīt, kamēr atdalās (piemēram, gaļa no kauliem)
parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm)
sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot
storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu
gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem
krāšnaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši
krāšņaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši
izava Veca, nonēsāta vīze, apavs; kaut kas vecs, nederīgs
rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 17 līdz 20 gadiem)
kroksis Vecs, vājš, kaulains zirgs
atkrava Vecu, nederīgu lietu kaudze; vecas grabažas
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim)
homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī
Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki
simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā
stāvēt kūmās veicināt kaut kā rašanos un pastāvēšanu
stāvēt pie kaut kā šūpuļa veicināt kaut kā rašanos, veidošanos
tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
gubēties veidot kaudzi
gubāties veidot kaudzi; gubēties
picināties veidot kaut ko
šļiebāt veidot slīpu (siena kaudzi)
aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur
taranēt veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu
uzbrukt veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
pūga Vēja brāziens; brāzmains vējš; kaut kas spējš
davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus)
dakaulēt Vēl papildus kaut ko nosacīt, norunāt
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
lincēt Vēlēt kaut ko
linkēt Vēlēt kaut ko
aizstaipīt Velkot kaut ko priekšā, nosprostot
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
astragalektomija Velteņkaula izgriešana
deidot Veltīgi kaut ko gaidīt
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi
veļaugonis Veļa kauls
veļukauls Veļakauls
aizvemt vemjot piesārņot aiz kaut kā
novērojums Vērošanas gaitā iegūta informācija (par kaut ko)
pieļipa vērpjot vai pinot kaut kas pielipis, pieķēries
nodurt acis vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.)
apēst ar zobiem vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā, skaudībā, vēlēties kādu iznīcināt
karot vērsties, cīnīties (pret kādu vai kaut ko nevēlamu), vājinot tā ietekmi, spēku
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā)
zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta
aure Vētra, kaukšana, gaudošana
ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus"
palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa
tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs
eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula
mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse
skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu
pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas
gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju
olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā
metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu
podniecības glazūra viegli kūstoša glazūra (uzkausēšanas temperatūra nepārsniedz 1050 °C), ko lieto podniecības izstrādājumiem
dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas
Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās
elektriskās pretestības krāsns viegli kūstošu materiālu kausēšanas krāsns, kurā siltuma avots ir elektropretestība
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu)
pačokāt Viegli pasist ar kaut ko
piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti
jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā
aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu
makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara
akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu
kaitētājs viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko
kaitnieks viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko
elektrolīts viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos
fluīds viela, kas var plūst; šķidrums vai gāze, piem., ūdens, eļļa, gaiss, tvaiks, izkausēts metāls
hidroksilapatīts viela, no kuras sastāv kaulu un zobu minerālā daļa
plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki
dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem
viengubu Vienā kaudzē
miksīnveidīgie viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem
līdakveidīgie viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Esociformes"), raksturīgākais pārstāvis līdaka
mencveidīgie viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Gadiformes"), 4 dzimtas, 42 ģintis, 140 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas; tipiskākie pārstāvji ir mencas un vēdzeles
pusīte viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā
ledeburīts viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums
cementīts viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu strukturālajām sastāvdaļām, dzelzs karbīds
trostīts viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums
kauslapa viena no lapām, kas veido zieda kausu
Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam
metatarsektomija Viena vai vairāku pleznas kaulu izgriešana
kosīties Vienam otra skaustu (kosu) ar zobiem grūstīt (par zirgiem)
izkampaļoties Vienam otru pēc sirds patikas (pietiekoši) apskaut
hemikrānija Vienas galvaskausa puses attīstības traucējums
satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē
UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa
nimfektomija Vienas vai abu mazo kaunuma lūpu izgriešana
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko)
kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia")
kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1
lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis
izvēršana Vienību izvietošana kaujas pozīcijās, pārvietošana uz operāciju teritoriju un pārvietošana operācijas atbildības teritorijas iekšienē
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
lineāra osteotomija vienkārša kaula pārciršana
kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
dreglains Vienkausa ekskavators ar trosēs iekārtu kausu
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze
osteoartrīts Vienlaicīgs locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums
lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski
iepriekšpasūtīšana Vienošanās par kaut kā rezervēšanu
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām
uzderēt Vienoties par kaut kā piegādi
kavienis vienreizēja darbība --> kaut 1(1)
apskāviens vienreizēja paveikta darbība --> apskaut
skāviens vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1)
elkoņa kauls viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē
pakauša kauls viens no astoņiem galvaskausa kauliem, kas veido tā pamatnes mugurpuses daļu
heterogonija viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze
dzelkņtārpi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; apvieno dzelkņgalvjus un maistārpus
saržokļaiņi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga
lielakauls viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem
laktiņa viens no dzirdes kauliņiem vidusausī
tarāns gaisā viens no gaisa kaujas cīņas paņēmieniem, kad ar lidmašīnas propelleri vai spārnu triecas pret pretinieka gaisakuģi
satuvināšanās viens no gaisa kaujas etapiem
spārnkauls viens no galvaskausa mugurējās daļas kauliem
žoklis viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu
falanga viens no kauliem, kas veido pirkstu
tuberkulozais spondilīts viens no kaulu tuberkulozes veidiem
dežūrkuģis viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā
riba viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam
aizkuņģa dziedzeris viens no mugurkaulnieku ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, cilvēkam atrodas aiz kuņģa, izdala gremošanas fermentus un piedalās vielmaiņas procesā
aizkrūtes dziedzeris viens no mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeriem
kāpslītis viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā
kaunuma kauls viens no trim kauliem, kuriem saaugot veidojas gūžas kauls
kalcitonīns viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns
āmuriņš viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti
megakariocīti viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem
hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c)
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze
žaustave vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai
žokļapuža vieta (pazodē) zem žokļa kaula
kaudzpakaļa vieta aiz kaudzes
kājgals vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls
vaiggals vieta virs vaigu kauliem
sienkaudzapuža vieta zem siena kaudzes; no zariem, meijām veidots siena kaudzes pamats
avotiņš vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli
māmulītis vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli; avotiņš
čegums vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls
kautuve vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai
sakrautne vieta, kur kaut kas ir sakrauts; kaudze, grēda; krātuve
darītava vieta, kur kaut kas tiek darīts
nogāztava vieta, kur kaut kas tiek izmests, izgāztuve
uzglabātuve vieta, kur kaut kas tiek uzglabāts
ņika vieta, kur kaut ko slēpj
glabājamais vieta, kur kaut ko var glabāt
klondaika vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs
nervu punkts vieta, kur nervs ir tuvu ādai vai pieguļ kaulam
ieliekamais vieta, kurā paredzēts kaut ko ievietot
lūkotava vieta, no kuras kaut ko apskata
vērotava vieta, no kuras kaut ko apskata, vēro; lūkotava
komandpunkts vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes)
gabanceļš vieta, pa kuru siena kaudzas nestas
maliks Vietējās izcelsmes valdošs feodālis Aizkaukāzā 13.-18. gs.
vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties
Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai
madēties Vilcināties kaut ko darīt
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot
smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.)
minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
aizstaipīt Vilkt aiz kaut kā
gniezt Vilkt kaut ko smagu
stepīt Vilkt, stiept (kaut ko smagu)
pseidoimpotence Viltus seksuāli traucējumi vīrietim, kas parasti aprobežojas ar šķietamu pārliecību par savu nespēju, neatbilstību kaut kādiem standartiem, lai gan objektīvi patoloģisku noviržu nav
vitaceae Vīnkokaugi
līja Vīnkokaugu dzimtas ģints ("Leea")
kišmišs Vīnogu šķirņu grupa, kurām raksturīgas sīkas ogas bez kauliņiem
jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
bešmets vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā
kolbe vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu
paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā)
uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt
siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus
nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē
orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces
febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu
liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās)
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām
ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt)
daudzgadīgi augi visi kokaugi un lakstaugi, kas veģetē ilgāk nekā divus gadus
krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C)
reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi
intīmie rotājumi visi priekšmeti vai tetovējumi, kas rotā dzimumorgānus, kā piemēram, gredzeni, ķēdītes un adatas krūšu galos, kaunuma lūpās vai dzimumloceklī
ben Vismaz; kaut vai
panmieloftīze Vispārēja kaulu smadzeņu aplāzija
mēsli Vispārīgs apzīmējums kaut kā niecīga, nevērtīga, nevajadzīga u. tml. nosaukšanai
bezkaunība vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
bezkaunība vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
kaujinieciskums vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums
kaulainums vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme
kaunīgums vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums
kauslība vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
kauslīgums vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
kautrīgums vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
kautrums vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums
nekaunīgums vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
nekautrība vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
nekautrīgums vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība
nenovēlība vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība
nenovēlīgums vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums
sīkaudzība vispārināta īpašība --> sīkaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudīgums vispārināta īpašība --> skaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudrība vispārināta īpašība --> skaudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku
poliesteršķiedras Visplašāk ražotās sintētiskās šķiedras (piem., lavsāns), ko iegūst no izkausēta polietilēntereftalāta
kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai
ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām
panosteīts Visu kaula daļu iekaisums
panmielopātija Visu kaulu smadzeņu funkciju traucējums
slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās
Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks
priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam
vēss Vīzdegunīgs, bezkaunīgs
apvizināt Vizinot apvest apkārt kaut kam
Dzedžikeu Vladikaukāza - pilsētas nosaukums osetīnu valodā
Vladikavkaza Vladikaukāza, pilsēta Krievijā
Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums
hematokoks Volvoku rindas zaļaļģu ģints ("Haematococus"), mikroskopiskas elipsveida vai olveida aļģes ar kausveida hromatoforu un 2 vai vairākiem pirenoīdiem
žumbērklis Zaraina kārts izžāvēta āboliņa kaudzes izveidei
klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais
notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu
zavatot Zavēt - burt, noskaust, likt, lai pazūd; pieburt kādu labumu
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas
ligēt Zeltu vai sudrabu sakausēt ar kādu lētāku metālu
apakša Zem kaut kā
pajozt Zem kaut kā apjozt
pavāzt Zem kaut kā paslēpt
adipozīts Zemādas taukaudu iekaisums
miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta
pronefross Zemāko mugurkaulnieku dīgļa pāra izvadorgāns; pirmniere
apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas
Ciskaukāzija Zeme šaipus Kaukāza kalniem; Priekškaukāzs
Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa
atbērtne Zemes kaudze vai uzbērums, kurā novieto no ierakuma izrakto lieko grunti
ogļu zemeskausiņš zemeskausiņu ģints sēņu suga ("Geopyxis carbonaria")
Aktija Zemesrags Grieķijas rietumos ("Aktion"), kur 31. g. p. m. ē. Oktaviāna karavadonis Agripa jūras kaujā uzvarēja Antoniju un Kleopatru
Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru
hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70
triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu
pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces
zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra
boiskauts Zēns, skautu organizācijas biedrs
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos
žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā
perigons Zieda apziednis ar vienkāršām lapām, nav diferencēts kauslapās un vainaglapās
apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas
sepala Ziedā kauslapas
ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu
perigīni Ziedi, kam sēklotne ietverta zieda asī kā kausā, bet nav ar to saaugusi (piem., ķiršiem)
uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus
Rubus arcticus ziemeļu kaulene
fjordu zirgi ziemeļu zirgu šķirne, blāvi dzeltenbrūnā krāsā; ērzeļu skausta augst. >150 cm
aiztraipīt Ziest vai pilināt aiz kaut kā
kraniomantija Zīlēšana ar galvaskausu
žerbi Zīlēšanas kauliņi, kociņi
žērbiņš Zīlēšanas kociņš, arī kauliņš
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari
Cymbidium eburneum ziloņkaula cimbīdija
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
ebur Ziloņkauls
zilonkauls Ziloņkauls
zīlonkauls Ziloņkauls
Pitta nipalensis zilpakauša pita
ultramarīns zils pigments, ko iegūst, sakausējot kaolīnu ar sodu, sēru un dažām citām izejvielām
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls
kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā
cefaloloģija zinātne par galvaskausa izmēriem un pazīmēm
metālmācība zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā
dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu
frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800. gadu
apskatīt (arī noskatīt, nopētīt) no galvas līdz kājām ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu
darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams
vbagriķ Ziņot par kaut ko vai par kādu
vlomiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu
vplaviķ Ziņot par kaut ko vai par kādu
vpruģiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu
kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu
skosa zirga skausts
kausla Zirga skausts, pakausis
dzalbs Zirga žokļa kauls
uzkaulis Zirgu slimība, hronisks lecamās locītavas iekaisums, kā rezultātā rodas kaulu uzaugumi
špats Zirgu un darba vēršu slimība - lecamās locītavas iekšpuses hroniska deformējoša pārkaulošanās, kuras laikā stipri samazinās dzīvnieka darbaspējas
putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus
elasmobranchii Zivis ar iekšēju skrimšļu skeletu, galvas kausu bez ārējās ādainās pārklāja plātnes
pušķžauņi Zivju grupa ar žaunām nevis parastā ķemmes veidā, bet pušķa veidā ar garu caurules veida purnu un kaula plātņu rindām ādai
teleostei Zivju kārta - īstās kaulu zivis, kuru ģindenis jau pilnīgi pārkaulojies visās daļās
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes
adatzivjveidīgie Zivju klases augstāko kaulzivju kārta ("Syngnathiformes"), 2,5-60 cm gari planktonofāgi, tropu un mērenajās joslās, jūrās, dažas sugas saldūdeņos; Latvijā adatzivs un čūskzivs
spuru stari zivju spuru skelets, kas sastāv galvenokārt no kauliem, skrimšļiem
ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās
siļķveidīgie Zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Clupeiformes"), kurā ir 3 dzimtas: anšovi, dorabi un siļķzivis
zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem
zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta
jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu
mugurkaulītis Zivs mugurkauls
atzīst Zīžot kaut ko nepiemērotu, izmainīt to
žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt)
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula
odontosteofīts Zoba kaulains izaugums
aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu)
akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
tekodontija Zobu sakņu novietojums īpašos žokļa kaula dobumos - alveolās
mags Zoroastrisma priesteris senajā Rietumirānā, kā arī citos irāņu reliģiskajos novirzienos Aizkaukāzā, Mazāzijā u. c.
šķieta Zosu krūšu kauli
šķiete Zosu krūšu kauli
kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa
pavārne Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss
pavārnieca Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss
plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm
ielangāt Zvanīt (nekvalitatīvi, kaut ko dauzot)
zvanmetāls Zvanu bronza, 80% vara un 20% alvas sakausējums, ko parasti lieto zvanu liešanai
zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
parastā zvērene zvēreņu suga ("Barbarea vulgaris"), ko daži sistemātiķi nodala no lokaugļu zvērenes kā atsevišķu sugu
Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti
Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
žagarbānis Žagaru kaudze
žagarblāķis Žagaru kaudze
šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
sutenis Žagaru kaudzes līdumu dedzinot
aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko
smūģis Žņaugs, ar ko kaujamai cūkai aizgriež purnu
žaunkauls Žokļa kauls
žoglis Žokļa kauls
žokļakauls Žokļa kauls
žokseļkauls Žokļa kauls
žoksteļkauls Žokļa kauls
žvingus Žvingus laist - rotaļā, kurā met mazus akmentiņus zemē, lai kaut ko minētu (zīlētu)

kau citās vārdnīcās:

MEV

kaû