Paplašinātā meklēšana
Meklējam kau.
Atrasts vārdos (610):
- kau:2
- kau:1
- kauc:1
- kauč:1
- kaut:3
- kaut:2
- kaut:1
- kauba:1
- kauca:1
- kauce:1
- kauču:1
- kauču:2
- kauja:1
- kauka:2
- kauka:1
- kauki:1
- kauks:2
- kauks:1
- kaukt:1
- kauķi:1
- kaula:1
- kauls:1
- kauns:1
- kaupa:1
- kaupe:1
- kauri:1
- kaurs:1
- kausa:1
- kauss:4
- kauss:5
- kauss:2
- kauss:1
- kauss:3
- kaust:1
- kauša:2
- kauša:1
- kauša:3
- kaušs:1
- kauta:1
- Bakau:1
- Eckau:1
- kaucēt:1
- kaucis:1
- kaudze:1
- kaukas:2
- kaukas:1
- kaukāt:1
- kaukot:1
- kaukša:1
- kaukur:1
- kauķēt:1
- kauķis:4
- kauķis:1
- kauķis:6
- kauķis:5
- kauķis:3
- kauķis:2
- kaulēt:3
- kaulēt:1
- kaulēt:2
- kaulot:1
- kaunēt:1
- kaunīt:1
- kaunot:1
- kaunte:1
- kauņāt:1
- kaupis:1
- kaupra:1
- kaupre:1
- kaurēt:1
- kausēt:4
- kausēt:2
- kausēt:1
- kausēt:3
- kausis:1
- kausla:1
- kausma:1
- kausta:1
- kausva:1
- kaušļa:1
- kaušus:1
- kautra:1
- kautrs:1
- Baukau:1
- Keckau:1
- Ramkau:1
- Suckau:1
- Škakau:1
- apkaut:1
- atkaut:1
- iekaut:1
- izkaut:1
- kaubojs:1
- kauburs:1
- kaucējs:1
- kaucene:1
- kaucens:1
- kaucēns:1
- kaucīgs:1
- kaucija:1
- kaucoņa:1
- kaučuks:1
- kaudāls:1
- kaudzēm:1
- kaudzēt:1
- kaugurs:1
- kauģele:1
- kaujams:1
- kaukāds:1
- kaukala:2
- kaukala:1
- kaukale:1
- kaukals:1
- kaukaļa:1
- kaukaļi:1
- kaukāns:1
- kaukaža:1
- kaukins:1
- kaukols:1
- kaukoļi:1
- kaukoni:1
- kaukoņa:1
- kauksma:1
- kaukums:1
- kauķens:1
- kaulājs:1
- kaulaža:1
- kaulene:1
- kauline:1
- kauliņa:1
- kauliņš:1
- kauliņš:2
- kaunība:1
- kaunīgs:1
- kaunīte:1
- kaunīts:1
- kaunums:1
- kaupers:1
- kaupiks:1
- kaupiņš:1
- kaupris:1
- kauravi:1
- kausene:1
- kausine:1
- kausiņi:1
- kausiņš:1
- kauslis:2
- kauslis:1
- kausnis:1
- kaustīt:1
- kaušķis:3
- kaušķis:1
- kaušķis:2
- kaušuks:1
- kauters:1
- kauties:1
- kautiņš:1
- kautras:1
- kautres:1
- kautrēt:1
- kautris:1
- kautuve:1
- kauzāls:1
- kauzuļi:1
- Kraukau:1
- Manukau:1
- aizkaut:1
- apkaukt:1
- apkauns:1
- apkaust:1
- apskaut:1
- ārkauss:1
- atkaukt:1
- atkausa:1
- atkause:1
- atkaust:1
- bakaudi:1
- bakauts:1
- bukauka:1
- cekauls:1
- cūkause:1
- cūkauss:1
- Cūkauši:1
- dukauka:1
- ēkaugša:1
- elkauna:1
- elkaune:1
- enkauze:1
- iekaust:1
- ieskaut:1
- ieskaut:2
- izkaukt:1
- izkaust:1
- jēkaupi:1
- kakauži:1
- kaucenis:1
- kauciens:1
- kaucieši:1
- kaucināt:1
- kaucinēt:1
- kauconis:1
- kaudiljo:1
- kaudināt:1
- kaudzani:1
- kaudzele:1
- kaudziņa:1
- kaudzīte:1
- kaudžele:1
- kauguris:1
- kaukalēt:1
- kaukālis:1
- kaukenis:1
- kaukolis:1
- kaukolis:2
- kaukolys:1
- kaukslis:1
- kaukulis:1
- kaukurāt:1
- kaukurēt:1
- kaukuris:1
- kaukuris:2
- kaukurot:1
- kaulainā:1
- kaulaine:1
- kaulains:1
- kaulaiņš:1
- kaulārde:1
- kaulaudi:1
- kaulauze:1
- kaulauži:1
- kauleļļa:1
- kaulenes:2
- kaulenes:1
- kaulenis:1
- kaulerpa:1
- kaulmuša:1
- kaulnīca:1
- kaulnīce:1
- kaulrade:1
- kaulroze:1
- kaulzobs:1
- kaunīdze:1
- kaunināt:1
- kaunītis:1
- kaupenis:1
- kauperis:1
- kaupītis:1
- kauravas:1
- kausaine:1
- kausieši:1
- kausināt:1
- kausītis:1
- kauslapa:1
- kauslens:1
- kauslība:1
- kauslīgs:1
- kausnīgs:1
- kaussēne:1
- kaustava:1
- kaustavs:1
- kausties:1
- kaustika:1
- kaustuve:1
- kaušanās:1
- kaušelis:1
- kaušenis:1
- kaušināt:1
- kaušķene:1
- kaušķens:1
- kaušķins:1
- kautavas:1
- kautmasa:1
- kautrība:1
- kautrīgs:1
- kautriņa:1
- kautrīte:1
- kautrums:1
- kauzulis:1
- Nehebkau:1
- Zarnikau:1
- aizkaukt:1
- aizkaust:1
- aizkauts:1
- akaudāls:1
- apkaunēt:1
- apkaunot:1
- apkausēt:1
- apskaust:1
- atkaukāt:1
- atkaulēt:1
- atkaulot:1
- atkausēt:1
- atkausis:1
- atskaust:1
- bezkauņa:1
- blekauts:1
- ceikauls:1
- celkauls:1
- ceļkauls:1
- Ceukauss:1
- cūkausis:1
- dakaulēt:1
- divkauja:1
- ērikaugi:1
- iekaudze:1
- iekaulēt:1
- iekausēt:1
- ieskaust:3
- ieskaust:1
- ieskaust:2
- Ikaunīki:1
- izkaukāt:1
- izkaukot:1
- izkaulēt:1
- izkaulot:1
- izkaunēt:1
- izkauņāt:1
- izkausēt:1
- izskaust:1
- kākaulis:1
- kaudātārs:1
- kaudzlāva:1
- kaudžlāva:1
- kauģelīte:1
- kaujlauks:1
- kaujtērps:1
- kaukainis:1
- kaukāties:1
- kaukāties:2
- kaukoliņš:1
- kaukšķins:1
- kaulainis:1
- kaulenāji:1
- kaulenājs:1
- kaulēties:1
- kaulēties:2
- kaulīnija:1
- kaulmilti:1
- kaulnātre:1
- kaulniece:2
- kaulniece:1
- kauloties:2
- kauloties:1
- kaulplēve:1
- kaulradži:1
- kaulrozes:1
- kauluzāle:1
- kaulveida:1
- kaulviela:1
- kaulzāles:1
- kaulzivis:1
- kaunelība:1
- kaunelīgs:1
- kaunēties:1
- kaunīgums:1
- kaunīties:1
- kaunpilns:1
- kauperīts:1
- kaupmanis:1
- kauradžāt:1
- kaurikoki:1
- kausējams:1
- kausējums:1
- kauseklis:1
- kausēknis:1
- kausenīte:1
- kausēšana:1
- kausētava:1
- kauslains:1
- kauslampa:1
- kaustārpi:1
- kaustisks:1
- kausveida:1
- kausziede:1
- kaušinīca:1
- kaušnieks:1
- kauteklis:1
- kauteklis:2
- kautienis:1
- kautnieks:1
- kautsvars:1
- kauzatīvs:1
- Fnjouskau:1
- aizkaunēt:1
- aizkausēt:2
- aizkausēt:1
- aizskaust:1
- akaulioze:1
- Alkaudete:1
- apkaustīt:1
- apkauties:1
- Arkaulova:1
- atkauties:1
- atkautrēt:1
- atmokauze:1
- āžlokaugi:1
- Belkauski:1
- bezkaunis:1
- Bikaunīki:1
- Bykaunīki:1
- boiskauts:1
- Brokauski:1
- Ceukausis:1
- ciekausis:1
- ciekauzis:1
- ciskkauls:1
- dievkauts:1
- Ezerkauķi:1
- garkaulis:1
- iekaustīt:1
- iekauties:1
- ikaunieki:1
- Ikaunieki:1
- izkaulots:1
- izkauties:1
- kākauliņš:1
- kaklkauls:1
- kapokaugs:1
- karkaulis:1
- kārkaulis:1
- kaučukaugi:1
- kaudzapuža:1
- kaugurieši:1
- kaujinieks:1
- kaukāzieši:1
- kaukoltiņš:1
- kauķenieki:1
- kaulacieši:1
- kaulainums:1
- kaulastiņa:1
- kaulēnieši:1
- kaulenītes:1
- kaulenītis:1
- kauleņaugs:1
- kauleņkoks:1
- kaulinieši:1
- kauluzāģis:1
- kaunatieši:1
- kauperieši:1
- kaupuzieši:1
- kauslīgums:1
- kausmatiņi:1
- kautrēties:1
- kautrīgums:1
- kauzalģija:1
- kauzālisms:1
- Aizkaukāzs:1
- aizkaustīt:1
- aizkauties:1
- Anakauitai:1
- apkaudināt:1
- apkaunināt:1
- apkausināt:1
- apskaudība:1
- apskaustīt:1
- apskauties:1
- apskaužams:1
- asinskauja:1
- asteskauls:1
- atkaukties:1
- atkautrība:1
- atkautrīgs:1
- bebrukauls:1
- Berkauzija:1
- bezkaunība:1
- bezkaunīgs:1
- Bikaunieki:1
- bukaudekls:1
- Bukskaunti:1
- ceļtekaugi:1
- cūkaustiņa:1
- daudzkausu:1
- dipsakaugs:1
- enkaustika:1
- garkaulība:1
- hipokausts:1
- holokausts:1
- iekauciens:1
- iekaucināt:1
- iekaudzīte:1
- iekaukties:1
- iekausties:1
- ieskaustīt:1
- izakauties:1
- izirkaulis:1
- izkaukties:1
- izkaunināt:1
- izkausināt:1
- kaņepkauls:1
- kaņupkauls:1
- kaudātārijs:1
- kaudervelšs:1
- kaudzesgals:1
- kaudzīsieši:1
- kaudzpakaļa:1
- kaujaslauks:1
- kaujasspēja:1
- kaujastērps:1
- kaukāzietes:1
- kaulacnieki:1
- kauliņaugļi:1
- kaulofilīns:1
- kaulveidīgs:1
- kauninājums:1
- kaunsārtums:1
- kauparnieki:1
- kausveidīgs:1
- kauzalitāte:1
- Gross-Eckau:1
- aizkaukties:1
- aizkaunināt:1
- aizskaustīt:1
- apkaunēties:1
- apkaunojošs:1
- apkaunojums:1
- atmokauters:1
- atsakauties:1
- atslēgkauls:1
- bezkaunīgai:1
- celkaulgals:1
- celkauliski:1
- ceļkauliski:1
- croskauntri:1
- diktiokauls:1
- ēnapakausis:1
- galvaskauss:1
- iekaunēties:1
- iekausējums:1
- iekausēties:1
- iekaustelēt:1
- izkaukāties:1
- izkaulēties:1
- izkaunēties:1
- izkaustelēt:1
- jēkaupnieki:1
- Jēkaupnieki:1
- kailkausīte:1
- kaucmindieši:1
- kaucmindiete:1
- kaudzīšnieki:1
- kaujasmašīna:1
- kaujasprasme:1
- kaujniecisks:1
- kaulgriezējs:1
- kauliflorija:1
- kauliņauglis:1
- kaulkambaris:1
- kauloplēģija:1
- kaulvairodži:1
- kaumestēzija:1
- kauslāčpurns:1
- kautiznākums:1
- kautķermenis:1
- aizakaukties:1
- aizkaunēties:1
- aizkausēties:1
- apkautrēties:1
- atmokaustika:1
- bezkaunīgums:1
- butilkaučuks:1
- ciekaužnieki:1
- Ciskaukāzija:1
- fluorkaučuki:1
- greizkausīte:1
- ģenerālkauja:1
- halālkautuve:1
- izkaudzēties:1
- kartiņkaudze:1
- kaujiniecisks:1
- kaulēdājtārps:1
- kaulukambaris:1
- kaustobiolīti:1
- kauterizācija:1
- aizkautrēties:1
- bezmugurkaula:1
- cefalokaudāls:1
- cietkausējums:1
- diktiokauloze:1
- epikaustorijs:1
- kaujasdarbības:1
- kaujnieciskums:1
- kaustificēšana:1
- apužstilbkauls:1
- Austrumkaukāzs:1
- eriokaulonaugs:1
- galvanokauters:1
- galvaskausaiņi:1
- izkaustelēties:1
- izoprēnkaučuki:1
- kaujinieciskums:1
- butadiēnkaučuki:1
- cietsakausējums:1
- elektrokaustika:1
- elektrokauteris:1
- ferosakausējumi:1
- galvanokaustika:1
- abuliņkaudzēšana:1
- abuliņkaudzētājs:1
- hloroprēnkaučuki:1
- bezgalvaskausaiņi:1
- bezmugurkaulainis:1
- bezmugurkaulnieki:1
- fotokauterizācija:1
- himiokauterizācija:1
- karboksilātkaučuki:1
- elektronsakausējums:1
- butadiēnnitrilkaučuki:1
- butadiēnstirolkaučuki:1
- etilēnpropilēnkaučuki:1
- elektrotēraudkausēšana:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7042):
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā.
- (iz)vicināt dūres (iz)kauties.
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt.
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā.
- luģe (Salmu) kaudze.
- luģis (Salmu) kaudze.
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
- aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā.
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase.
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas.
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
- abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- periorbita Acs dobuma kaulplēve.
- periorbīta Acs dobuma kaulplēve.
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
- dermostoze Ādas pārkaulošanās.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska.
- Dictyocaulus filaria aitu diktiokauls.
- aizpult Aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist.
- nožēlot Aiz skaudības noburt.
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts.
- aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā.
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
- aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā.
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu).
- aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā.
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā.
- aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot.
- aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties.
- aizslampāt Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā.
- pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi.
- Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
- aizvirst Aizkrist aiz kaut kā.
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- aizplaust Aizliet (aiz kaut kā).
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
- aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā.
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
- laist ganos (kādu, kaut ko) aizmirst kaut ko.
- pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls.
- aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
- aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā.
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur.
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
- aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā.
- aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā.
- iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
- aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā.
- žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām).
- aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
- aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu).
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
- aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- akmeņbānis Akmeņu kaudze.
- krāsmata Akmeņu kaudze.
- krāšmata Akmeņu kaudze.
- krāšmats Akmeņu kaudze.
- krāsmeta Akmeņu kaudze.
- krāsne Akmeņu kaudze.
- krāsnmata Akmeņu kaudze.
- lauzna Akmeņu kaudze.
- akmeņkrūts Akmeņu kaudzes.
- akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
- aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
- ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- zarakanna Aluskauss.
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
- babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
- sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas.
- sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
- sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
- osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
- kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
- klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā.
- malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- stuļpe apakšdelma kauls.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- tropometrs Aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- osteoklasts Aparāts kaula pārlaušanai.
- skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
- kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
- apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt.
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot.
- apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā.
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
- apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem).
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
- apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot.
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
- apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
- paskaut Apkampt, apskaut.
- skaustīt Apkampt, skaut.
- apkabināt Apkārt, apkarināt; apskaut.
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- pazemojošs Apkaunojošs.
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- blamieris Apkaunojums, izgāšanās.
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
- kauns Apkaunojums; arī negods.
- apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
- notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
- izgodāt Apkaunot, izsmiet.
- piekaunēt Apkaunot, kaunināt.
- apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
- aizkaunēt Apkaunot, nokaunināt.
- izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt.
- novilkt dubļos (kādu, kaut ko) apkaunot, noķengāt.
- (pa) darīt kaunu apkaunot.
- likt (arī grūst) kaunā apkaunot.
- padarīt kaunu apkaunot.
- uzspiest kauna zīmi apkaunot.
- apcūkāt Apkaunot.
- oprafiniķ Apkaunot.
- apkausināt Apkausēt.
- apskaustīt Apkaustīt, apkalt.
- apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību).
- apspaļēt Apkaut.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- apklencēt Apklibot ap kaut ko.
- apkāpt Apkļūt apkārt kaut kam, sperot soli sāņus.
- apķibt Apkrist ap kaut ko.
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- apstatīt Aplikt kaut kam apkārt.
- cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu.
- ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize.
- paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija.
- nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
- žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru.
- aprāpāt Aprāpot; rāpot ap kaut ko.
- apgaudot Apraudāt gaudojot, kaucot.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
- pavidēt Apskaust.
- paviedēt Apskaust.
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
- apskauties Apskaut vienam otru.
- kampaļoties Apskaut vienam otru.
- ķerties apkārt apskaut, apkampt.
- apķert Apskaut, apkampt.
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
- ķerties ap kaklu apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot.
- apņemt Apskaut.
- apskauties Apskaut.
- apvīties Apskaut.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot.
- apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt.
- apdiebt Apskriet apkārt kaut kam.
- apdipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- aplipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- apbliezt Apskriet kaut kam apkārt.
- apļekāt Apskriet kaut kam apkārt.
- apskrabinēt Apskrubināt (kaulus).
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko.
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
- džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais.
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
- stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
- apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
- sadukāt Apstrādāt ar dūri; iekaustīt ar dūrēm.
- zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas.
- nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu).
- apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
- apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
- stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
- puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1).
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- apvalgot Apvilkt ar diegiem (labības kaudzi putnu dēļ).
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- nogardināties Ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu).
- kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
- bruņutehnika Ar bruņām aizsargāta kaujas tehnika.
- iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
- zaveklīgs Ar buršanu, noskaušanu saistīts.
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
- ar vienu aci ko vienu, ar otru aci ko citu ar dalītu uzmanību (kaut ko vērot).
- daudzkausu Ar daudziem kausiem.
- nodūrēt Ar dūri piekaut.
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- uzčiknīt Ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā.
- atsvempt Ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu).
- maracīt Ar grūtībām kaut ko darīt.
- iemusināt Ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā.
- izstūkāt Ar grūtībām kaut ko uzsākt.
- nočiknīt Ar grūtībām nocelt kaut ko smagu.
- notušīt Ar grūtībām nokaut.
- uzpērties Ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā).
- īkšķot Ar īkšķi kaut ko mērīt.
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- izsisties Ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- stigmatizēt Ar kauna zīmi apzīmēt.
- mādīt Ar kaunu padzīt.
- piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
- angarēties Ar kaut ko maisīt, bikstīt.
- lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
- nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
- šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
- dūderēt Ar kaut ko nodarboties.
- uzdrazāt Ar kaut ko piegraizīt, piedrāzt.
- dadzīvāties Ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt).
- uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
- iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
- grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- rahiopāgs Ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū.
- ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
- nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
- iedzīt pa otru galu ar pērienu ko panākt, ko izskaust.
- talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
- aizstibīt Ar pūlēm (kaut ko smagu) kaut kur nogādāt.
- aizmurdīt Ar pūlēm aizbāzt aiz kaut kā.
- apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
- apdimīt Ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam.
- apdricināt Ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam.
- atkleberēt Ar pūlēm kaut ko izdarīt.
- apvensties Ar pūlēm parāpot zem kaut kā.
- apkruities Ar pūlēm tikt kaut kam apkārt.
- apvirpināt Ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam.
- uzcīnīt Ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā.
- uzstaipīt Ar pūlēm uznest (kaut ko smagu).
- norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
- šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
- aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- kapsis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
- kapšis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- bāka Ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka.
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
- atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
- brīnēt Ar skaudīgu skatu apbrīnot.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt.
- sagrābt savās rokās ar spēku, viltu kaut ko iegūt, pakļaut savai varai.
- gūstīties Ar steigu, skubu kaut ko darīt.
- ķelnēt Ar stīviem locekļiem kaut ko darīt.
- taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
- knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
- iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
- adipozā pseidofakija ar taukaudiem aizstāta acs lēca.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība.
- trīskaulu Ar trim kauliem apzīmēts; miroņgalva.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai.
- ģirnīt Ar varu kaut ko raut, plēst.
- boja ar varu, ar kauju.
- metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
- praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
- ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
- ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- Chamaedaphne calyculata ārkausa kasandra.
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni).
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas.
- veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls.
- araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta.
- invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā.
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
- angiosteoze Asinsvada pārkaulošanās vai pārkaļķošanās.
- elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku.
- haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos.
- ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas.
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
- telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
- ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
- saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
- spina Ass kaula izaugums jeb paugurs.
- tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
- kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem.
- kokcigektomija Astes kaula izoperēšana.
- kokcigotomija Astes kaula izoperēšana.
- stropeņš Astes kaula posms.
- astinieks Astes kauls (dzīvniekam).
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
- eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud.
- atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām.
- atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem.
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- izplēvēt Atbrīvot gaļu no ādas un kauliem.
- atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
- atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas.
- noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem.
- atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
- mest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā.
- atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
- dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko).
- izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu.
- atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko).
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu.
- osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai.
- apklāstīt Atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot).
- aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
- kaukurēt Atkārtoti kaukt; kaukurāt.
- kaukurot Atkārtoti kaukt; kaukurāt.
- kaukurāt Atkārtoti kaukt.
- ļoļļāt Atkārtoti kaut ko bāzt mutē.
- pārieskāt Atkārtoti kaut ko meklēt.
- aizticināt Atkārtoti kaut kur nonākt.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu.
- paspraudīt Atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā).
- kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt.
- atledot Atkausēt, atbrīvot no ledus.
- atkusināt Atkausēt.
- defrostēt Atkausēt.
- nomušāties Atkauties no mušām.
- otmahnutsja Atkauties.
- ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
- kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu.
- ņūžgums Atkritumu vai žagaru kaudze.
- atkausis Atkusnis; atkausa.
- eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana.
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
- grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
- grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem.
- grenči Atliekas no kausētiem taukiem.
- grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem.
- gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresli Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresni Atliekas no kausētiem taukiem.
- plutnas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm.
- ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas.
- skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi.
- skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas.
- atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
- pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana.
- tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana.
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
- atmokauters Atmokauzes instruments.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
- fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
- fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
- patilpt Atrast vietu zem kaut kā.
- ugunī Atrasties kaujā (kara laukā).
- ņaidzīt Ātri (kaut ko) darīt.
- noskraukstināt Ātri apēst kaut ko kraukšķošu.
- drisnīt Ātri darīt (kaut ko).
- pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
- raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
- verdēt Ātri un enerģiski kaut ko darīt.
- dripelēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
- žeperēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
- derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
- sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
- sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
- lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
- krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt.
- skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt.
- žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt.
- Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m.
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
- Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- vidējais daņ-tjaņ atrodas krūšu kaula lejasdaļā, aiz saules pinuma.
- Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Ricas ezers atrodas Rietumkaukāzā, Abhāzijā 950 m vjl., garums 2,5 km, platums — līdz 1 km, platība — 149 ha, dziļums — līdz 116 m.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
- ataukstēt Atsaldēt, atkausēt.
- ataukstināt Atsaldēt, atkausēt.
- posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3).
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis).
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- noļirkšķēt Atskanēt ķērkstošai, kaucošai skaņai.
- pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- klavikulektomija Atslēgas kaula izoperēšana.
- klavikulotomija Atslēgas kaula pārgriešana.
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija.
- atslēgkauls Atslēgas kauls.
- atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu.
- astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta.
- atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta.
- atlēties atspiesties pret kaut ko.
- saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot).
- starpums Atstarpe, atstatums starp kaut ko.
- uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas.
- atstāt (arī pamest) kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
- diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
- cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei.
- pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
- laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko.
- pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko.
- nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas.
- kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām.
- bitemporāls Attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem.
- ingvinolabiāls Attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām.
- bazitemporāls Attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu.
- biparietāls Attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem.
- fibroadipozs Attiecīgs uz fibroziem audiem un taukaudiem.
- bazilobregmatisks Attiecīgs uz galvaskausa pamatu un zodu.
- bazikraniāls Attiecīgs uz galvaskausa pamatu.
- jugulārs Attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula.
- episternāls Attiecīgs uz krūšu kaula rokturi.
- hondrosternāls Attiecīgs uz krūšu kaulu un ribu skrimšļiem.
- iniofaciāls Attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi.
- inioglabellārs Attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- išiokavernozs Attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem.
- išiosakrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu.
- išiovagināls Attiecīgs uz sēžas kaulu un maksti.
- išiovertebrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju.
- išiorektāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu.
- etmokraniāls Attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu.
- jugomaksilārs Attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli.
- jugāls Attiecīgs uz vaiga kaulu, piem., vaiga punkts.
- iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
- iliospināls Attiecīgs uz zarnu kaulu un mugurkaulu.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
- uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
- karence Atturēšanās no kaut kā; diētā atslodzes diena.
- augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
- atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu).
- antrostomija Atveres izveidošana kaula dobuma drenāžai.
- sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
- raskocaķ Atvērt kaut ko.
- mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
- vainot atzīt kaut ko par nevēlamas parādības, notikuma cēloni
- pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas.
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
- čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce.
- kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos.
- arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
- parostīts Audu iekaisums ap kaulu.
- elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- endosteoma Audzējs kaula dobumā.
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem.
- osteohondroma Audzējs, kas sastāv no kaula un skrimšļa.
- osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem.
- osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem.
- hondrosteoma Audzējs, kas sastāv no skrimšļaudiem un kaulaudiem.
- lipomiksoma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un gļotaudiem.
- lipomioma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un muskuļaudiem.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- dentīnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
- dentlnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
- hemocitoblastoma Audzējs, kurā ir kaulu smadzenēm tipiskas šūnas.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- kaučukaugi augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- Calycanthus fertilis auglīgā kausziede.
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
- bazilīze Augļa galvaskausa pamata sadragāšana patoloģiskās dzemdībās.
- sfenotripsija Augļa galvaskausa pamata sadragāšana.
- transforācija Augļa galvaskausa perforācija.
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
- cefalotripsija Augļa galvaskausa sadragāšana patoloģiskās dzemdībās.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- cauraugt augot izaugt kaut kam cauri
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- fileja Augstākā labuma gaļa (liemeņa mugurdaļa bez kauliem).
- filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m.
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs.
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis.
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem.
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos.
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
- horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks.
- arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs.
- metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi.
- lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls.
- apceroties Augt ceros apkārt kaut kam.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- traheomikozes Augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai.
- ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš.
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
- poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
- Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
- makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- Azerbaidžāna Azerbaidžānas Republika - valsts Aizkaukāzā.
- bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības.
- didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
- šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
- baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- būgns Bailīgs; kautrīgs.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- kārseknis Balinātu linu kaudze.
- paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
- spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls.
- Adansonia digitata baobabs, kapokaugu dzimtas suga.
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- strebināt Barot ar kaut ko šķidru.
- krauna Bars, kaudze.
- kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols.
- ņemt priekšā Bārt; asi kritizēt; kaunināt.
- batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
- aizbalstīt Bāzt, aizbāzt aiz kaut kā.
- degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
- ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
- apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
- guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis.
- aizberzt Berzējot ļaut kaut kam aizkļūt.
- aizberzēt Berzējot ļaut kaut kam iekļūt.
- ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu.
- ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu.
- bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu.
- izkaulots Bez kauliem (pavārmākslā).
- amieloisks Bez kaulu smadzeņu līdzdalības (limfatisks, monocitārs).
- ar sausām kājām bez kaut kā grūta, nepatīkama; viegli.
- (ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
- sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties.
- amieloisks Bez muguras smadzenēm; bez kaulu smadzenēm.
- beznaidība Bez naida un skaudības.
- nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
- nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
- takalēt Bez vajadzības kaut kur atkārtoti iet.
- rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
- acrania Bezgalvaskausaiņi.
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
- infāms Bezgodīgs, kauna pilns.
- negodnieks Bezgodis, bezkauņa.
- džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
- bezkaunīgums Bezkaunība (1).
- bezkaunīgums Bezkaunība (2).
- mazkaunība Bezkaunība.
- mutes brūķēšana bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī.
- izvārīt Bezkaunīgi izrunāties.
- blodīties Bezkaunīgi izturēties.
- saltība Bezkaunīgi meli.
- bredzīt Bezkaunīgi runāt.
- klamzāt Bezkaunīgi runāt.
- samaut Bezkaunīgi samelot.
- bezkaunīgai Bezkaunīgi.
- nahāli Bezkaunīgi.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- gauža Bezkaunīgs pļāpa.
- knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns.
- borzojs Bezkaunīgs.
- mazkaunīgs Bezkaunīgs.
- naglijs Bezkaunīgs.
- nahale Bezkauņa (sieviete).
- nahalka Bezkauņa (sieviete).
- nahals Bezkauņa (vīrietis).
- bezgodnieks Bezkauņa, nekauņa.
- negodudīda Bezkauņa, nekauņa.
- hams bezkauņa.
- bezkaunis Bezkauņa.
- nekautris Bezkauņa.
- roža Bezkauņa.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
- dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- evertebrata Bezmugurkaulnieki.
- invertebrata Bezmugurkaulnieki.
- invertebrāti Bezmugurkaulnieki.
- bezmugurkaulainis Bezmugurkaulnieks.
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
- rotatorijas Bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm.
- nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus.
- polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus").
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās.
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
- ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
- spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki.
- Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
- apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā.
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā.
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
- apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet).
- blozme Blāķis, kaudze.
- zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
- plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
- klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze; blāķis.
- Stereocaulon condensatum blīvais stereokaulons.
- kauķis Blīvs kaļķiezis, kauķi; cehšteins.
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
- ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
- dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
- važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
- gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
- gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
- gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
- briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga.
- Lipoptena cervi briežu kaulmuša.
- svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā).
- ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to.
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
- erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem.
- armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
- asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja.
- kautiņš Bruņota sadursme; kauja.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
- mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša.
- bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku.
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- bloze Burzma, drūzma, liela kaudze.
- ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
- urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
- turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt.
- būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
- atskalēties Būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā.
- slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko.
- (vai) plīst no (arī aiz) skaudības būt ļoti skaudīgam.
- taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
- būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam.
- vākšot Būt nomodā un kaut ko uzraudzīt.
- pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos).
- nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
- borzeķ Būt riebīgam, bezkaunīgam.
- ģībt Būt sajūsmā (par kaut ko).
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
- neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
- divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela.
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu.
- kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm.
- ceļkauls Celis; ceļa locītavas kauls.
- platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi).
- patellektomija Ceļa kaula izgriešana.
- patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā.
- ceikauls Ceļkauls.
- uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur).
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
- dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties.
- pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- kļūdīt Cerēt nokļūt, aizkļūt līdz kaut kam.
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- (pie)spiest pie vestes cieši (ap)skaut.
- bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
- sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko).
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
- osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni.
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles.
- zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
- timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
- cikko Cik necik; kaut cik.
- pilniem malkiem cik vien iespējams, visā pilnībā (kaut ko izbaudīt).
- ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
- cīkstiņš Cīkstēšanās; arī kaušanās, plēšanās.
- cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss.
- znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- iegāļi Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm.
- iegālis Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
- epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
- asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
- makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- dolihokefals Cilvēks ar garenu galvas kausu.
- garkaulis Cilvēks ar gariem kauliem.
- brahikefals Cilvēks ar īsu, apaļu galvas kausu.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
- pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
- brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
- badakāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
- badkāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
- māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
- valdnieks cilvēks, kas (kaut kur) ir noteicējs, rīkotājs
- širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
- gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
- pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
- kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- bakšķi Cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj.
- cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
- apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
- podsadčiks Cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši.
- mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
- ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
- vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
- demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
- biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
- nesējs Cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē.
- bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
- bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
- kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
- mureklis Cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
- mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
- dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- durņa Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
- durnis Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
- skrējējs Cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
- zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs.
- kurnētājs Cilvēks, kas vienmēr ar kaut ko ir nemierā.
- aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
- eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- dzinējs cilvēks, kurš pārvieto kravu kā transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to (parasti par plostiem)
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku.
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
- stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
- šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
- staknīties Cīnīties, kauties.
- dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- osteodesmoze Cīpslas pārkaulošanās.
- tenonostoze Cīpslas pārkaulošanās.
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
- pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
- cingulis Ciska (nokautam lopam).
- platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība.
- ciskkauls Ciskas kauls.
- osteocistoma Cistisks kaula audzējs.
- mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas.
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
- si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
- baroknis Cūka, ko nobaro kaušanai.
- ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai.
- āracūka Cūka, kuru nebaro kaušanai.
- ārascūka Cūka, kuru nebaro kaušanai.
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
- tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
- tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
- ūkšķis Cūkas stilba kauls.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- calla Cūkauši.
- lakauši Cūkauši.
- violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus").
- arales Cūkaušu jeb kallu rinda.
- purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris").
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- mylyns cūku kaujamais duncis.
- cūku bēres cūku kaušana un sekojošais mielasts.
- cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
- pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu.
- čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
- čečna Čečenijas novads Ziemeļkaukāzā.
- Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem.
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
- žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt.
- cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā.
- čapana Čupa, kaudze.
- čups Čupa, kaudze.
- vārksnis Čupa, kaudze.
- čegana Čuprs, skausts; čega.
- čegauna Čuprs, skausts; čega.
- čegums Čuprs, skausts; čega.
- čeguna Čuprs, skausts; čega.
- čegus Čuprs, skausts; čega.
- cecums Čuprs, skausts.
- čupa Čuprs, skausts.
- čega Čuprs, zirgaste, skausts.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
- dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu.
- kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē.
- šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā.
- noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
- aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ.
- dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
- kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
- krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt.
- atburbēt Daļēji atkausēt.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
- noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt.
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
- kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
- humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
- modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē.
- smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
- raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
- terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
- vābaļot Darīt (kaut ko) bez prieka.
- kaunot Darīt kaunu, kaunināt.
- mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
- neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi.
- ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
- plustinēt Darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi.
- patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
- kraistīt Darīt kaut ko pavirši.
- debitēt darīt kaut ko pirmoreiz.
- ziegt Darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu.
- zapadlo Darīt kaut ko sliktu.
- vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
- piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
- pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
- bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
- kaucējs Darītājs --> kaukt.
- kāvējs Darītājs --> kaut.
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
- izstaidzināt Daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt.
- plāt Daudz ēst vai dzert (kaut ko).
- goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- staiģinēt Daudzkārt (kaut kur) iet.
- uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā.
- Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte.
- bagars Daudzkausu ekskavators.
- mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu.
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
- ņagāties Dauzīties, kauties.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- grumši Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
- grumšļi Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
- grumstalas Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
- aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums.
- alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums.
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa.
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem.
- nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
- nefrīdiji Dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus.
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
- pedoģenēze Dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem.
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
- cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
- aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums.
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- naujs Dedzīgs uz kaut ko.
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- rinonekroze Deguna kaulu nekroze.
- dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība.
- ostrakoze Deģeneratīvas pārmaiņas kaulā, kas dara to līdzīgu austeres vākam.
- osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā.
- apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
- uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū).
- halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā).
- mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants.
- lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu.
- metakarpektomija Delnas kaula izoperēšana vai rezekcija.
- iekaudzīte Dem. --> iekaudze.
- kaudzele Dem. --> kaudze.
- kaudžele Dem. --> kaudze.
- kaudziņa Dem. --> kaudze.
- kaudzīte Dem. --> kaudze.
- kauģele Dem. --> kaudze.
- kauģelīte Dem. --> kaudze.
- kauliņš Dem. --> kauls.
- kaunītis Dem. --> kauns.
- kaunīts Dem. --> kauns.
- kaušelis Dem. --> kauss.
- kausiņš Dem. --> kauss.
- lēkausēns Dem. --> lēkausis.
- pakausītis Dem. --> pakausis.
- rokautiņš Dem. --> rokauts.
- mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums.
- paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā.
- otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
- osteodentīns Dentīns, kurā atrodamas kaulšūnas.
- līdzības Derības, kaulēšanās.
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
- kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
- osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
- mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss.
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- dictyocaulus Diktiokauli.
- aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria").
- govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus").
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
- kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
- aizkauts Divd. --> aizkaut.
- apkaunojošs Divd. --> apkaunot.
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni.
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
- pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
- divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem.
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
- segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
- melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
- melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- duelis Divkauja (1).
- sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
- antiduelants Divkauju neatzinējs.
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
- leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums.
- funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā.
- acs dobums dobums galvaskausa sejas daļā, kurā atrodas acābols.
- noskats Domas, ieskats (par kaut ko).
- iecerēšana Domāšana par kaut kā īstenošanu, veikšanu, iegūšanu; tā paredzēšana.
- pašs domino kauliņš ar vienādu punktu skaitu abās pusēs.
- skraps Domnās, teraudkausēšanas cehos, rūpniecībā radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
- pirmējā, embrionālā aorta dorsals, gar embrija mugurkaulāju ejošs simetrisks dubultvads.
- uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās.
- ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt.
- cibuļi Dradži - izkausētu tauku pārpalikumi.
- čipatas Dradži, izkausēti cūku tauki.
- ņira Dradži, kausēti tauki.
- uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
- dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt.
- dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt.
- dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt.
- aizdrāztīt Drāžot, kasot, skrāpējot, ļaut nokļūt aiz kaut kā.
- atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē).
- apdīdīt Dresējot kaut cik (daļēji) iemācīt.
- kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas.
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
- aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
- virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis.
- jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
- sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
- dueliers Duelis, divkauja.
- dūcis Duncis; cūku kaujamais nazis.
- uzdunēt Dunot, dārdot uzkļūt (kaut kur augšā).
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības.
- ar baltām acīm dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- ar šķību aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- ar greizu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- nodušēties Dusmoties par kaut ko nepatīkamu.
- kraniopāgs Dvīņu kroplība, kurā dvīņu galvaskausi saauguši kopā.
- sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū.
- sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū.
- sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū.
- iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū.
- ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji.
- sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai.
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
- kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
- ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju.
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
- platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums.
- krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām.
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
- dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
- perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā.
- melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni).
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
- svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi.
- sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru.
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- repināt dziedēt (salauztus kaulus).
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
- otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs.
- džergzde Dzirkste - kaulu, arī locītavu sāpes.
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
- kuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- ķuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- kuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- ķuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
- implants Dzīvā organismā sterili ievietots ilgmūžīgs biosavietojams keramikas, polimēru vai citu materiālu kaulu vai citu audu aizvietotājs.
- cimenis Dzīvnieka apspalvojums pie pakauša.
- stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi.
- gramšļi Dzīvnieka mazie kauli.
- anamnia Dzīvnieki bez amniona, zemāko mugurkaulnieku, primāro ūdensdzīvnieku grupa.
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
- akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās.
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
- šahats Dzīvnieku kaušanas rituāls jūdaistiem.
- riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
- gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību.
- pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu.
- kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta.
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
- osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas.
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
- džambori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- džembori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- jamboree Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
- Miķelis ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem.
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem.
- barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
- čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas.
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
- pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
- draglains Ekskavators ar piekārtu izmetamo kausu; lieto dziļu tranšeju un būvbedru rakšanai.
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
- eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
- dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē.
- kompresijas mielīts ekstramedulārs audzējs, patoloģiski procesi mugurkaulā u. tml., kas saspiež muguras smadzenes.
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- oseoalbumoīds Elastisks, šķiedrains kaulu proteīns.
- Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai.
- drošinātāja ieliktņa kušanas strāva elektriskā strāva, kas kausē drošinātāja ieliktni.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
- ulna Elkoņa kauls.
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
- kauleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku kaulus, smēreļļas veids.
- faktiss Eļļas kaučuks, kaučuka surogāts.
- hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss.
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
- hondromērs Embrionālajā mugurkaulā no hialīniskā skrimšļa veidots skriemelis.
- skleroblastēma Embrionālie audi, no kuriem veidojas kaulaudi.
- bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni.
- sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt.
- fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos.
- pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ.
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti.
- valcīt Enerģiski kaut ko darīt.
- aizkrampt Enerģiski satvert aiz kaut kā.
- epifiziolīze Epifīzes atdalīšanās no kaula ķermeņa.
- kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
- Lugažu kauja Ērģemes kauja 1560. g. augustā.
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- eriocaulaceae Eriokaulonaugu dzimta.
- eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs.
- eritroblasts Eritrocītu mātšūna kaulu smadzenēs.
- plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs.
- eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs.
- smoķēt ēst (kaut ko garšīgu).
- pagardināt muti ēst kaut ko garšīgu.
- iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem.
- kļaustīt Ēst kaut ko šķidru ar karoti.
- smarda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smārda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smarde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smārde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
- subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
- uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties.
- aizēvelēt Ēvelējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
- Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze.
- Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers.
- Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši.
- Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers.
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
- mūladhāra ezoterismā čakra, kas atrodas mugurkaula pamatnē un ir kundalini atrašanās vieta.
- vriti Ezoterismā domu vilnis, kas virpuļo kaut kam apkārt.
- sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
- para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs.
- pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm.
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā.
- satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
- fibrolipoma Fibroma, kurā ir taukaudi.
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
- mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā.
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā.
- dimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē.
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
- palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu.
- sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut.
- sadot pa galvu, arī sadot (arī salikt) pa rīkli arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
- dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
- osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
- fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā.
- fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli.
- osteolīts Fosils kauls.
- fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei.
- gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei.
- amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi.
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
- fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības.
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
- kampala Gabals no kaut kā.
- kampals Gabals no kaut kā.
- kampis Gabals no kaut kā.
- gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts.
- neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji.
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
- atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma.
- pneimokrānija Gaiss galvaskausa dobumā; intrakraniāla pneimocēle.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
- ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- nardi Galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram; bekgemons (angļu val. "backgammon").
- rendzju Galda spēle, kurā jāpārvieto kauliņi.
- skrebls galda spēle, vārdu sastādīšana no burtiem - spēļu kauliņiem.
- upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
- upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
- upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu.
- čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
- pauna Galva, pauris, piereskauls.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem.
- kraniogrāfija Galvas kausa un viņa daļu aprakstīšana.
- čams Galvas kauss.
- pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība).
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
- notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā.
- encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
- cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums.
- pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums.
- mēninx Galvas vai mugurkaula smadzeņu plēve.
- kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā.
- heterokrānija Galvaskausa asimetrija.
- čumals Galvaskausa augšējā daļa.
- smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
- neirokrānijs Galvaskausa daļa, kurā atrodas smadzenes.
- kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija.
- encefalocēle Galvaskausa dobums; galvas smadzeņu ventrikuls.
- kraniognomija Galvaskausa formas pētīšana.
- mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss.
- galvaskausa indekss galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos.
- kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne.
- autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs.
- perikrānijs Galvaskausa kaula plēve.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- kraniomalācija Galvaskausa kaulu atmiekšķēšanās.
- kranīts Galvaskausa kaulu iekaisums.
- diploja Galvaskausa kaulu porainā kaulviela.
- kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas.
- osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība.
- entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
- kraniogramma Galvaskausa kontūru zīmējums.
- sfenocefālija Galvaskausa ķīļveida deformācija.
- goniokraniometrija Galvaskausa leņķu mērīšana.
- cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā.
- kefalometrija Galvaskausa mērīšana.
- cefalocentēze Galvaskausa punkcija.
- entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- kraniopātija Galvaskausa saslimšana.
- stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
- splanhnocranium Galvaskausa sejas daļa.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
- kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās.
- kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
- kraniotripēze Galvaskausa trepanācija.
- kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne.
- kraniogrāfija Galvaskausa un sejas kaulu rentgenogrāfija.
- GST Galvaskausa un smadzeņu trauma.
- kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās.
- hemikranioze Galvaskausa vai sejas vienas puses palielināšanās uz hiperostozes pamata.
- perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
- galvaskausa vāks galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
- smadziņkauss Galvaskauss, galva.
- bauza Galvaskauss, pauris.
- krams Galvaskauss, pauris.
- galvas kauss galvaskauss.
- čereps Galvaskauss.
- ķaukste Galvaskauss.
- amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
- rīsties Galvot, par kaut ko stāvēt.
- kavents Galvotājs, kas dod kauciju.
- šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem.
- pepa Gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa.
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis.
- čingulis Gaļas gabals ar kaulu.
- krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem.
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
- kurmēr Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- kurmērt Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- kurmet Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- kurmēt Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- kurmetām Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- kurmetiņ Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- kurumēr Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- kurumet Gandrīz, apmēram; kaut cik.
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- atganīties Ganoties kaut kur nokļūt.
- diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana.
- epifizionekroze Garā kaula epifīzes aseptiska nekroze.
- epifizeonekroze Garā kaula epifīzes aseptiska.
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
- kārestes gardums, vēlme pēc kaut kā garšīga.
- ķirpe Garena (siena, labības u. tml.) guba, kaudze.
- rīpa Garena kaudze.
- štirka Garena kaudze.
- jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze.
- vale Garena, paaugsta sniega kaudze.
- melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm.
- stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
- žākstīties Gari pļāpāt, bezkaunīgi runāt.
- pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums.
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
- jātnieku burka garš kaukāziešu apmetnis no bieza garplūksnota materiāla.
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%.
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
- prinellas Garšīgas žāvētas plūmes bez kauliņiem, ko eksportē no Francijas.
- pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai.
- vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
- vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- (sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot.
- gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
- oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos.
- dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma.
- degazācija gāzu izvadīšana no dažādiem izkausētiem materiāliem, ūdens u. c.
- gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
- ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
- uzglābt Glābjot novietot kaut kur augšā.
- aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
- liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
- paurēties Glaudīt un kasīt pakausi.
- otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana.
- enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
- konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
- Cyathus olla gludā kausenīte.
- Jungermannia leiantha gludkausiņa jungermannija.
- tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
- plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts.
- knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs.
- varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- ģieda Goda, kauna sajūta.
- ģiedums Goda, kauna sajūta.
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
- Dictyocaulus viviparus govju diktiokauls.
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
- grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs.
- grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- granulocitopoēze Granulocītu attīstības process kaulu smadzenēs.
- ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni).
- kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
- tiere Grēda, kaudze.
- skriemelis gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
- plagiochilaceae Greizkausīšu dzimta.
- lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides").
- porenīšu greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila porelloides").
- plagiochila Greizkausītes.
- greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs.
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
- notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
- kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
- kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
- siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
- skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām.
- Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu.
- Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja.
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem.
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi.
- Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls.
- Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
- Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l.
- kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
- kraniamfiktomija Grieziens apkārt galvaskausam; dekompresijas metode.
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- graudēt Grūst (kaut kur iekšā vai zemē).
- zvaldzīt Grūst, stampāt (taukus kausējot).
- iešnava Grūsti (nekausēti) cūku tauki.
- duckāties Grūstīties, kauties.
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- krušņa Gruvešu vai sakaltušu zaru kaudze; mežā biezā kārtā sakrituši koki.
- rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē.
- roidčupa Gružu, saslauku kaudze.
- roidmēsli Gružu, saslauku kaudze.
- gabana Guba (1), siena kaudze.
- pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam.
- uzvarēt kauju gūt uzvaru kaujā.
- gūžgals Gūžas kaula izvirzījums; vieta (ķermenī) ap šo izvirzījumu.
- gūžugals Gūžas kaula izvirzījums.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija.
- medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm.
- biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki.
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
- Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
- oksihidrocefālis Hidrocefālis ar smailu galvaskausu.
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus").
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
- Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums.
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
- enhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana kaula iekšienē; iekšējā hondroma.
- ekhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana skrimšļa vai kaula ārpusē.
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs.
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
- nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras.
- hiperplastiskā hondrodistrofija hondrodistrofija, kurā uz kaulu epifīzēm veidojas multipli skrimšļa izaugumi.
- osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi.
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
- kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
- glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos.
- hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu.
- paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
- heterohromosomas Hromosomas, kas dalīšanās laikā atšķiras ar kaut kādām iezīmēm.
- deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi.
- lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā.
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
- gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru.
- kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nos.
- kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā.
- iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu).
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- ieprātēties Iedomāties (par kaut ko).
- ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
- apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
- iepoinīt Iedunkāt, iekaustīt, iepliķēt.
- iepuinīt Iedunkāt, iekaustīt.
- sasmigt iedurties (aiz kaut kā).
- aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
- akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu.
- mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
- shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne.
- porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
- hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija.
- kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija.
- eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma.
- akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums.
- acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums.
- shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne.
- rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne.
- rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne.
- gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- sternoshīze Iedzimta šķeltne krūšu kaulā.
- merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā.
- holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā.
- sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū.
- kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē.
- meroakrānija Iedzimts galvaskausa daļas trūkums.
- notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums.
- akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula.
- asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums.
- asternija Iedzimts krūšu kaula trūkums.
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
- pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
- ieskostēt Ieēst kaut ko.
- pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
- strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
- aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties.
- aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
- aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā.
- ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
- iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
- iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
- greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma.
- pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā.
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
- dabūties Iegūt kaut ko pietiekošā apjomā.
- falovka Iegūt no kaut kā labumu.
- pavaldīt Iegūt pārvaldību par kaut ko.
- ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
- grieztuve Iekārta kaut kā sagriešanai, sadalīšanai griežot.
- granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- aizakaukties Iekaukties.
- ieliedēt Iekausēt; ielodēt.
- sanukāt Iekaustīt ar dūri.
- iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
- sapokņīt Iekaustīt, iepērt.
- sakliest Iekaustīt, iesist.
- samūksnīt iekaustīt, nopērt.
- sastibot iekaustīt, nopērt.
- vitēt Iekaustīt, nopērt.
- izkandavāt Iekaustīt, pātagot.
- sadirbt Iekaustīt, piekaut.
- sapuinīt Iekaustīt, sapērt.
- savitēt Iekaustīt, sapērt.
- savītēt Iekaustīt, sapērt.
- savitot Iekaustīt, sapērt.
- sazvīrot Iekaustīt, sapērt.
- ieļockāt Iekaustīt; iepļaukāt.
- deivelēt Iekaustīt; sabārt.
- sadeivelēt Iekaustīt; sabārt.
- salampāt iekaustīt.
- iekaustelēt Iekaustīt.
- iešļaukāt Iekaustīt.
- aizrēkties Iekliegties, iekaukties.
- apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut.
- aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu).
- amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu.
- virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_).
- iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
- inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze).
- iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko).
- ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm.
- piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
- nīdība Ienaids, skaudība.
- iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu).
- iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt.
- ieplencēt Iepērt, iekaustīt.
- pieklopēt Iepērt, iekaustīt.
- ieloskāt Iepērt; iekaustīt.
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
- pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu.
- prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt.
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
- ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām.
- udočka Ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā.
- aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
- kopula Ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas.
- kraniofors Ierīce galvaskausa balstīšanai, izdarot kraniometriskus pētījumus.
- kraniometrs Ierīce galvaskausa dimensiju mērīšanai.
- kraniografs Ierīce galvaskausa kontūru projicēšanai uz kādas virsmas.
- gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- aizspiednis Ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles.
- sternogoniometrs Ierīce krūšu kaula leņķa mērīšanai.
- rahiometrs Ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai.
- stilometrs Ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
- stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
- dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
- imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne).
- vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija.
- tvērējkauss Ierīces, Iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
- apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
- kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
- iekundināt Ierosināt, pamudināt uz kaut ko.
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
- aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
- aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
- ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam.
- ieslēgt Ieskaut (rokās).
- lemšana Iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana.
- pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
- aiztupināt Iesprostot aiz kaut kā.
- tualetnieks Iesprostotais kauliņš (dambretē).
- impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību.
- taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
- tielēt Iestāstīt, kaulēties.
- zagrebaķ Iet (kaut kur), atnākt.
- krist Iet bojā (karā, kaujā).
- duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
- duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
- spert soli iet kaut kur.
- lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu.
- ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu).
- iemusināt Ievilināt, uzkūdīt uz kaut ko.
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- nīdrība Īgnums pret kaut ko.
- nīdrums Īgnums pret kaut ko.
- kraniotomija Ikviena galvaskausa operācija.
- temelēties Ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties.
- aizciest Ilgāku laiku bez kaut kā iztikt.
- aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
- sašmaulēt Ilgāku laiku raudāt, kaukt.
- izkaukāties Ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
- atkaukt Ilgāku laiku, daudz kaukt.
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
- izslaktēties Ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus).
- izkaudzēties Ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes.
- izkaunēties Ilgāku laiku, ļoti kaunēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
- tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā).
- sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties.
- krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt.
- izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
- tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
- trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
- noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
- ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
- glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties.
- māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam.
- kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni.
- ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
- miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
- oseointegrācija Implantāta nostiprināšana, veidojot ap to kaulaudus bez fibrozo audu audzēšanas kaula un implantāta saskares vietā.
- poculum Indes kauss.
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai.
- degazācija Indīgo kaujas vielu likvidēšana dažādos ārējās vides objektos.
- cirtocefālis Indivīds ar galvaskausa deformāciju.
- cirtocefāls Indivīds ar galvaskausa deformāciju.
- cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- akrocefāls Indivīds ar koniskas formas galvaskausu, ar torņa galvu.
- eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem.
- eirignāts Indivīds ar platu seju un izspiestiem vaigu kauliem.
- ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim.
- pētīšana informācija iegūšana par kaut ko, konstatējot faktus, novērojot u. tml.
- novērošana informācijas iegūšana par kaut ko, to vērojot.
- Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.).
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- sfenotribs Instruments augļa galvaskausa pamata sadragāšanai.
- transforators Instruments augļa galvaskausa perforācijai.
- dekusorijs Instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot.
- encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
- periosteotoms Instruments kaulplēves pārgriešanai.
- raspatorijs Instruments kaulplēves vai gļotādas atbīdīšanai.
- cirtometrs Instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai.
- osteotribe Instruments nekrotisku kaula daļu nokasīšanai.
- klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu.
- izbrīna Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- hujārīt intensīvi darīt (kaut ko), veikt darbības (ar kaut ko)
- brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
- braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē.
- mugurkauls Mbone interneta multiraides mugurkauls (angļu "Multicast Backbone on the Internet").
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- Arekšs Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radītais ļaunais dēmons, skaudības personifikācija.
- kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- ieūkšēties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšķināties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšņāties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšināties Īsi iekaukties.
- piecas minūtes pirms divpadsmitiem īsi pirms kaut kā izšķiroša, pēdējā brīdī.
- padžēkstes Īsie mati aiz ausīm un pakausī.
- padžēksti Īsie mati aiz ausīm un pakausī.
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
- Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS.
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
- Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras.
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas cīnās par Islāma vērtībām.
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā).
- ganu burka īss kaukāziešu apmetnis no gluda materiāla.
- asarveidīgās zivis īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas
- nokaucināt Īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci).
- nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- prasīt satisfakciju izaicināt uz divkauju.
- osteohondrofīts Izaugums, kurā ir kaulaudi un skrimšļaudi.
- paņemt priekšā Izbārt; asi nokritizēt, nokaunināt.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu.
- paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi.
- cakāns Izcirsts gaļas gabals ar kauliem tajā.
- sbacaj Izdari (kaut ko)!
- virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
- aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
- dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
- otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu.
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
- krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
- ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
- izvanskāt Izdauzīt, izsist, piekaut.
- reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
- kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
- negabals Izdomājums, nepatiesība; kaut kas aplams, nepareizs.
- izštaukāt Izdunkāt, iekaustīt.
- izštaukāties Izdunkāties, izkauties.
- svēpt Izdzīt, izskaust.
- iztervēt Izēst kaut ko neatļautu.
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet.
- uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
- izžmaugt Izgriezt (kaut ko slapju).
- atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi).
- pārvilkt svītru pāri izjaukt ko, būt par cēloni tam, ka kaut ko nevar realizēt.
- izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt.
- kaunēties Izjust kaunu (1).
- kaunēties Izjust kaunu (2).
- apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
- kautrēties Izjust kautrību (1).
- kautrēties Izjust kautrību (2).
- baidēties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties.
- baidīties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties.
- kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
- apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
- izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties.
- ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks.
- kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
- izkapurēt Izkasīt, izrakt kaut ko no zemes.
- uzdiņģēt Izkaulēt papildus (cenu, samaksu).
- izdiņģēt Izkaulēt.
- izplīt Izkaulēt.
- iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- noēst Izkausēt (sniegu, ledu) - par sauli.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
- tirpt Izkausēt, izkust.
- sašķaidināt Izkausēt, šķīdināt.
- izkausināt Izkausēt.
- izkusināt Izkausēt.
- izlaidināt Izkausēt.
- iztalcēt Izkausēt.
- gramzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
- grebzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
- grebzde Izkausētu cūku tauku paliekas.
- gremzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
- gremzde Izkausētu cūku tauku paliekas.
- gremzdi Izkausētu cūku tauku paliekas.
- grumslas Izkausētu cūku tauku paliekas.
- rasiņas Izkausētu cūku tauku pārpalikumi.
- čipslas Izkausētu tauku atliekas.
- grimzduļi Izkausētu tauku atliekas.
- grmzdiņas Izkausētu tauku atliekas.
- čipata Izkausētu tauku atlikumi, dradži, gruzdumi.
- vaimaniņas Izkausētu tauku atlikumi.
- ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš.
- izslaktēt Izkaut (dzīvniekus).
- izutināties Izkaut sev utis.
- izutinēties Izkaut sev utis.
- izutoties Izkaut sev utis.
- izutināt Izkaut utis, izieskāt.
- izutot Izkaut utis, izieskāt.
- izutinēt Izkaut utis.
- izkārpīties Izkauties, izlamāties.
- izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
- izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
- izvicoties Izkauties; arī izplosīties.
- izvilloties Izkauties; izķildoties.
- izmest pūku izkauties.
- izvicināt dūres izkauties.
- izakauties Izkauties.
- izplūkties Izkauties.
- izvicēties Izkauties.
- izkaukt Izkliegt kaucošā balsī.
- apvārksne Izkultas labības kaudze piedarbā.
- izlanckāties Izlamāties; izkauties.
- knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
- izgumzīt Izlīdzināt (kaut ko saburzītu).
- garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- lēvenis Izliekums, kaudze, murskulis.
- fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko).
- fasonu taisīt izlikties (par kaut ko).
- uzdēvēties Izlikties (par kaut ko).
- spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
- piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
- izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
- pielauzties Izmantojot spēku piekļūt kaut kam.
- izvazāt Izmantot, apkaunot (sievieti).
- pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
- luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās.
- pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
- sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
- bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
- patrakt Izmisīgi pēc kaut kā tiekties.
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
- izģinēt Iznīcināt, izskaust.
- izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
- izkaulot Izņemt, atdalīt kaulus.
- īstenojums izpilde; tas, kā kaut kas ir īstenots, realizēts
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana.
- izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt.
- vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
- vilks ar ārā izsaucas neapmierinātībā ar kaut ko, dusmās.
- aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas.
- aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos.
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies.
- izsutēt Izsautēt, izkausēt.
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- nīdīt Izskaust.
- pankarta Izsludinājums, izjundējums par kaut ko publikai.
- licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut.
- ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā.
- debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
- applēsties Izstiepties zem kaut kā.
- distrakcija Izstiepums; stiepšana un pretstiepšana kaulu lūzumu ārstēšanā.
- metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu.
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
- knockout Izšķirošais sitiens boksā, "nokauts".
- ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90.
- ultradolihocefālija Izteikta dolihocefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss <65.
- kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- vēlējums izteikums, ar kuru kaut ko vēl
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot.
- pinka Izvandīta kaudze.
- masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
- žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt.
- noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt.
- turņot Izveidot tornim līdzīgu kaudzi.
- vērsma Izvētīto graudu kaudze.
- vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam).
- grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
- pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
- sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt.
- armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
- jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim.
- oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
- šķeltiski jāteniski, apskaujot ar kājām.
- angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem.
- osteofibroma Jaukts audzējs, kas sastāv no kaulaudiem un saistaudiem.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā.
- cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus).
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
- ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai".
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- discefālija Jebkura galvaskausa anomālija.
- spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu.
- aplastiskā mieloze jebkura kaulu smadzeņu slimība, kas nomāc asins šūnu veidošanos.
- mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana.
- inķeress Jebkura spēle, lai kaut ko laimētu.
- gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji).
- somatomedīns Jebkurš no vairākiem peptīdiem, kas veidojas aknās u. c. audos un atrodas plazmā; veido kompleksus ar proteīniem un veicina šūnu augšanu un dalīšanos, gk. kaulos un muskuļos.
- lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
- amzis Jokošanās; kautiņš; liels juceklis.
- psoīts Jostas un zarnu kaula muskuļa iekaisums.
- juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
- brase Jūklis, kņada; pulks; pūlis, kaut kas vairumā.
- brasa Jūklis, kņada; pulks; pūlis; kaut kas vairumā.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
- Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā.
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks.
- asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase.
- pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
- juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums.
- skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
- no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- mulst Justies neērti, nedroši; kautrēties (2).
- apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties.
- sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem.
- kā priecas mācība kā kaut kas ļoti jauks, patīkams; kā mācība par mesiju.
- Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.).
- širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- kabu Kad, kaut.
- sarkankūse kāda ar sarkanīgu kaunuma apmatojumu.
- reminiscence Kāda īpatnība, kas ierosina salīdzinājumu ar kaut ko.
- bloķēšana Kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā.
- pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
- zālats Kāda ūdenspuķe ar gaišām lapām un dzeltenīgu kausu.
- demistifikācija kāda vai kaut kā atbrīvošana no mistikas, mistifikācijas.
- olim Kādreiz, kaut kad, sen.
- stīvkaulis Kāds ar stīviem kauliem.
- vētīklis Kāds daudzums, kaudze.
- puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara.
- čimpa Kāds, kas gaudo, kauc un raud.
- skrimšķins Kāds, kas grauž kaulus.
- kaukala Kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus.
- šķeteris Kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc.
- nebeigulis Kāds, kas kaut ko nav pabeidzis, piemēram, studijas.
- gribis Kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis.
- kramsts Kāds, kas kaut kotver, ķer ar zobiem, meklē kaut ko ēdamu.
- čīksts Kāds, kas mīl kaulēties.
- urkacis Kāds, kas pastāvīgi kaut ko meklē vai pēta.
- vulška Kāds, kas runā rupjības, bezkaunības.
- ilgins Kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu).
- vilkna Kāds, kas velk kaut ko garumā, novilcina.
- ubiķis Kāds, kas vienmēr kaut ko meklē.
- kaslab Kāds, kaut kur, kaut kas.
- kaslaba Kāds, kaut kur, kaut kas.
- kaslaban Kāds, kaut kur, kaut kas.
- stibiķis Kāds, kurš ar grūtībām velk kaut ko smagu.
- iemelsins Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
- iemelsis Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
- ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
- auris Kāds, kurš kauc, kliedz.
- murženieks kāds, kurš kaujās ar spokiem.
- čieba Kāds, kurš kaulējas.
- čiebulis Kāds, kurš kaulējas.
- gūkša Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
- gūsts Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
- guvējs Kāds, kurš kaut ko noķer, iegūst, dabū.
- māķis Kāds, kurš kaut ko prot.
- dalcis Kāds, kurš kaut ko sadala, izdala.
- mūkņe Kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā.
- plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
- ķepelis Kāds, kurš neveikli kaut ko veido no māla (ķepē).
- smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt.
- lēmējs Kāds, kurš panāk, ka kaut kas notiek, relizējas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- uzlabotājs kāds, kurš vairo kaut kā kvalitāti vai vispārējo stāvokli
- mekšis Kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris).
- padairēties Kādu brīdi ar vicināt roku atgaiņājoties (no kaut kā).
- pakarināties Kādu brīdi kaut kur karāties.
- pagniezt Kādu brīdi vilkt kaut ko smagu.
- izkukoties Kādu laiku bez panākumiem kaut ko runāt.
- izlenkties Kādu laiku kaut ko meklēt.
- nočinkstēties Kādu laiku nepārtraukti kaulēties.
- noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
- pasēst Kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties.
- izkamstīties Kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt).
- osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ.
- uzpūstā kailkausīte kailkausīšu suga ("Gymnocolea inflata").
- gymnocolea Kailkausītes.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku.
- CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
- nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs.
- ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu.
- masjols Kājas kauls.
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- ģeņģes Kāju vai roku locītavu kauli.
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
- Anas glacialis kākaulis jeb kaupa.
- Clangula hyemalis kākaulis.
- kākauliņš Kākaulis.
- kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku.
- kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- skausturis kakla kumbrs; skausts (2).
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
- čagums Kaķa skausts.
- hidroksiapatīts Kalcija fosfāta forma kaulos un zobos.
- kaustificētie sārņi kalcija karbonāta nogulsnes, kas rodas, kaustificējot zaļo sārmu.
- dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
- Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā.
- Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā.
- Tališu kalni kalni Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā Azerbaidžānā un Irānā, garums - \~200 km, sastāv no 3 grēdām.
- Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m.
- Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
- kuraga kaltētas aprikozes bez kauliņiem.
- osteotoms Kaltveida instruments kaula pārciršanai.
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
- kums Kamols, kaudze.
- ķenkt Kampt, grābt (kaut ko).
- kanalikulizācija Kanāliņu attīstība, piem., kaulā.
- skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
- baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae").
- bombacaceae Kapokaugu dzimta.
- adansonia Kapokaugu dzimtas ģints.
- ceiba Kapokaugu dzimtas ģints.
- ochroma Kapokaugu dzimtas ģints.
- čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai.
- tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība.
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- uzbrukšana kara un kaujas darbību veikšana ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.).
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
- kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
- kaujas iekārta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
- aizkarāties Karāties priekšā kaut kam (to aizsedzot).
- uzkarāties Karāties virs, pāri kaut kam.
- karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
- amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai.
- aizsargapbruņojums Karavīru aizsargāšanās līdzekļi kaujā.
- lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
- sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī).
- kluncīt Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
- ņagāt Kārīgi piesavināties (kaut ko).
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- skauste Karote, kauss.
- izgājīgs Kārs uz kaut ko.
- iestildzis Kārs, kā uzburts uz kaut ko.
- rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību.
- nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
- hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
- lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis.
- modus Kārta, veids, kā kaut kas pastāv vai notiek.
- milna Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- milns Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- mils Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi.
- miroņu bedre kartupeļu kaudze, ko ieziemo uz lauka.
- kartiņbānis Kartupeļu kaudze.
- karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts).
- mizeklis Kartupeļu mizu kaudze.
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem.
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- šmucīgā veļa kas apkaunojošs, slēpjams.
- kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums.
- kaskā Kas zin kā; kaut kā.
- kaskur Kas zin kur; kaut kur.
- dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
- dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
- acanthocephala Kāšgalvtārpi jeb dzeloņgalvtārpi (dzelkņgalvji) - bezmugurkaulnieku tips.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet.
- ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu.
- pažobele Katra šaura sprauga, kaut kam apakšā.
- rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
- tiešais cirsmu piesliešanās veids katru jaunu cirsmu paredz blakus iepriekšējai (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs).
- kauconis Kaucoņa, kaukoņa.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- elastīgā ligatūra kaučuka saite, lietota hemoroīdu vai audzēju nosiešanai uz kāta.
- cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai.
- gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība.
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- kuliņš Kaudze, kaudzīte.
- kapole Kaudze, labības kaudze.
- pūsms kaudze; daudzums.
- stogs kaudze.
- kuzu kuzām kaudzēm, bariem.
- kaudzapuža Kaudzes apakšējā daļa; vieta zem kaudzes.
- Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms.
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- kaujas ierocis kaujā izmantojams ierocis.
- kāva Kauja, kautiņš.
- kāve Kauja, kautiņš.
- sītaļnīks kaujama cūka, atstāta barošanai.
- sītuols kaujama cūka, atstāta barošanai.
- kaujas kārtība kaujas ierinda.
- aviācijas raķete kaujas ierocis gaisa un virszemes mērķu iznīcināšanai, kurā lādiņa nogādei līdz mērķim izmanto raķešdzinēju.
- cri de guerre kaujas sauciens, lozungs.
- klupt kādam cekulā kaujoties plūkt aiz matiem, kauties; arī rāt.
- platā kaukale kaukaļu suga ("Caucalis radians").
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka.
- kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- kartvelu valodas kaukāziešu valodu grupa.
- abhāzu-adigu valodas kaukāziešu valodu grupa.
- adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu).
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- megrelu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
- svanu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
- tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda.
- kauca Kaukšana, kaukoņa.
- nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs.
- osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula.
- anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums.
- enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze.
- entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā.
- apozicionāla augšana kaula augšana no periosta.
- osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas.
- angulārā osteotomija kaula leņķveida pārciršana lauztā līnijā.
- ports kaula locītavas.
- iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
- periostīts kaula plēves iekaisums.
- osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem.
- kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
- osteosarkoma Kaula sarkoma vai sarkoma, kurā ir kaulaudi.
- koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku.
- osteoperiostīts Kaula un kaulplēves iekaisums.
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
- eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija.
- žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
- dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums.
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna.
- patoloģiska osifikācija kaulaudu attīstīšanās anomālā vietā vai nenormāla kaula veidošanās.
- endosteoma Kaulaudu audzējs kaulā.
- osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem.
- osteoģenēze Kaulaudu veidošanās; osifikācija; kaula histoģenēze.
- Litobius forficatus kaulene (4).
- Lithobius forficatus kaulene.
- Caulerpa racemosa kaulerpu suga, ko arī izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru".
- Caulerpa lentillifera kaulerpu suga, ko izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru".
- iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem.
- bļodas kauli kauli, kas veido iegurni.
- apakšējais žoklis kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu; apakšžoklis.
- augšējais žoklis kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas: augšžoklis.
- lokanā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia flexilis syn. Najas flexilis").
- mazā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia minor syn. Najas minor").
- alea iacta est kauliņi ir mesti.
- cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls.
- dublets Kauliņš, kam vienāds acu skaits ar otru kauliņu.
- pašs Kauliņu mešanā - vienāds punktu skaits uz vairākiem kauliņiem.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
- briežu uts kaulmuša.
- briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu.
- osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums.
- osteoblasts Kaulrades šūna, mezenhīmas izcelsmes kaulaudu veidotāja šūna.
- atslēgas kauls kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu.
- zarnkauls Kauls, kas veido gūžas kaula augšējo daļu.
- deformēts iegurnis kaulu atmiekšķēšanās (kalcija sāļu trūkums) sekas.
- malakosteoze kaulu atmiekšķēšanās.
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
- matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- dislokācija kaulu pārvietošanās pēc to lūzuma.
- osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ.
- džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā.
- čirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms; dzirkste.
- dzirgzde Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
- dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
- kaulu lauzējs kaulu sāpes.
- osteoreceptori Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa, centrālās nervu sistēmas veidojumi, kas atrodas kaulos un nuztver elektriskus, mehāniskus, termiskus un citus kairinājumus.
- osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
- osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija.
- mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
- centroskleroze Kaulu smadzeņu dobuma aizpildīšanās ar kaulvielu.
- mielopoēze Kaulu smadzeņu veidošanās; asins šūnu veidošanas kaulu smadzenēs.
- osteoze Kaulu vai kaulaudu veidošanās; pārkaulošanās.
- zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
- porainā kaulviela kaulviela, no kuras sastāv kaula iekšējā daļa.
- blīvā kaulviela kaulviela, no kuras veidots ārējais, plānais kaula slānis.
- deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās.
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
- gambūzija kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas zivju ģints ("Gambusia").
- kaunelīgs Kaunīgs, kautrīgs; nevajadzīgi kaunīgs.
- kaunība Kaunīgums, kautrība.
- kaunelība Kaunīgums, kautrīgums.
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
- ģēda Kauns, kautrība.
- sakaunēt kaunu darīt.
- pubiotomija Kaunuma kaula pārgriešana simfīzes apvidū, lai atvieglotu dzemdības, ja ir šaurs iegurnis.
- išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos.
- Phthirus pubis kaunuma uts.
- Alyssum calycinum kausainā alise.
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
- uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- gludā kausenīte kausenīšu suga ("Cyathus olla").
- liesmu krāsns kausēšanas iekārta, kurā izmanto cieta, šķidra vai gāzveida kurināmā degšanas siltumu.
- šķaidināt kausēt, šķīdināt, atšķaidīt.
- dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa").
- zieda lapas kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
- Lewisia cotyledon kauslapu levīzija.
- Tofieldia calyculata kauslapu tofīldija.
- kavekslis kauslis, cīņas gailis.
- sprandu lauzējs kauslis; arī cīkstonis.
- dūres (arī dūru) varonis kauslis.
- cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila").
- brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia").
- mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia").
- Hypericum calycinum kausu asinszāle.
- Hypericum prolificum kausu asinszāle.
- Parmelia acetabulum kausveida parmēlija.
- auglīgā kausziede kausziežu suga ("Calycanthus fertilis").
- verzelēšanās Kaušanās, kautiņš.
- jebšu Kaut arī, kaut gan, lai arī, lai gan.
- neskatoties uz (ko) kaut gan, lai gan; neraugoties uz (ko).
- neraugoties uz (ko) kaut gan, lai gan.
- braukšana kaut kā (piem., pirksta) virzīšana, vilkšana pa virsmu
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- tīrīšana kaut kā atbrīvošana no piemaisījumiem, nevajadzīgā
- surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums.
- idealizācija kaut kā attēlošana par labāku, nekā tas ir īstenībā.
- sapumpulēt kaut kā ietīt drēbēs.
- apgūšana kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana
- apguve kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; [apgūšana]{s:417}.
- pigāties kaut kā kulties, tikt cauri.
- kaut kā interesēs kaut kā labā.
- celmu lauzējs kaut kā liela aizsācējs, dibinātājs, pamatlicējs.
- grozīšana kaut kā mainīšana, labošana
- aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
- slēberēt kaut kā nosist laiku.
- minimizācija kaut kā novešana līdz vismazākajiem izmēriem, līdz minimumam.
- aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
- pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- jūtis Kaut kā saistījums, savienojums; sadura; kaulu savienojums, locītava.
- dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
- kā nebūt [nebūt] kaut kā.
- kauč kā kaut kā.
- kaut kādi kaut kā.
- kā nebūt kaut kā.
- kauč kad kaut kad.
- kāds tur kaut kāds.
- kauč kāds kaut kāds.
- koordinēties Kaut kam ar kaut ko saskaņoties, saskaņot savu darbību.
- rangalis kaut kas apaļš.
- ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu).
- sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis).
- Ķīnas ābece kaut kas grūti saprotams.
- kā debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- dieva dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai.
- ruņķis kaut kas īss un resns.
- debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme.
- bombīgs kaut kas labs, stilīgs.
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī.
- milzis uz māla kājām kaut kas liels un iespaidīgs, kas balstās uz nedroša pamata.
- Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams.
- medus pods kaut kas ļoti labs, iekārojams.
- hevaks kaut kas ļoti labs.
- zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams.
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
- svāpurs kaut kas mazs; arī kā palama.
- ļekāns Kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis.
- smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst.
- šķerbala kaut kas ne pilnīgi atplīsis.
- čubars kaut kas nederīgs, nevajadzīgs.
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
- dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai.
- balts plankums kaut kas neizzināts, neizpētīts, neapgūts.
- astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs.
- silti brīnumi kaut kas neredzēts vai negaidīts.
- je ne sais quoi kaut kas nesaprotams, neizskaidrojams.
- grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.
- pimslis kaut kas nevērtīgs.
- kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
- dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
- sūra kaut kas rūgts, sūrs.
- sūre kaut kas rūgts, sūrs.
- mets Kaut kas samests, piem., siena kaudze.
- ļeka puka kaut kas sapuvis.
- riteklis kaut kas saritināts.
- saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^.
- savaļņi kaut kas savelts.
- kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- smidzis kaut kas sīks.
- pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts.
- mērce kaut kas stilīgs, foršs, labs.
- anatēma kaut kas tāds, no kā vairās vai ko nolād.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem).
- puzne kaut kas trūdošs, pūstošs.
- šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu).
- feiks kaut kas viltots, neīsts.
- rempelis kaut kas, kas ir nelīdzens.
- zvingulis Kaut kas, kas kaut kur karājas.
- quidam Kaut kas, kaut kāds.
- kas nekas kaut kas.
- kauč kas kaut kas.
- kompensēt Kaut ko aizstāt ar kaut ko citu.
- gūņoties kaut ko apzināties.
- reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
- kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
- torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
- atturēties kaut ko nedarīt.
- badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis.
- slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
- pūlēt kaut ko radīt, virzīt attīstību.
- nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
- pakļibīt Kaut ko strēbt (ēst kaut ko šķidru).
- ko nārīt kaut ko.
- ko nebūt kaut ko.
- risa kaut kur novilkta apaļa svītra.
- kur nekur kaut kur; retumis, vietām.
- kauč kur kaut kur.
- kur tur kaut kur.
- kur nebūt kaut kur.
- kauč kurš kaut kurš.
- pielikt pirkstu kaut mazliet piedalīties darbā, palīdzēt.
- koč Kaut, kaut arī, lai gan.
- jašu Kaut, kaut arī.
- jāšu Kaut, kaut arī.
- rubineņš kauta lopa aklā zarna (pa jokam).
- svērte kauta lopa ceturksnis; šverte.
- izkauties Kauties un pabeigt kauties.
- plānīt Kauties, iekaustīt.
- klupt matos kauties, plēsties.
- klupt cekulā (kādam) kauties; kritizēt.
- vicināt dūres kauties.
- izmest villu kauties.
- plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis.
- mordobojs Kautiņš, kaušanās.
- sračs kautiņš, konflikts.
- astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu.
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
- Mimosa pudica kautrā mimoza.
- pudico Kautrīgi, bikli, kaunīgi.
- sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas.
- halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
- slaktētuve kautuve.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
- Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā.
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
- vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties.
- apblandīties Klaiņojot apceļot kaut ko.
- krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert.
- klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu.
- klūrēt Klaiņot, nevajadzīgi kaut kur kavēties.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- aizdēlīties Klejojot apkārt, nonākt kaut kur.
- spengalājs Klinšu kaulene ("Rubus saxatilis").
- Rubus saxatilis klinšu kaulene.
- organiskās līmes klīsteris, kaulu jeb galdnieku līme.
- notusties Klusu un it kā pie sevis (kaut ko) nosacīt.
- aizkampt Kļūdīties, kaut ko tverot, ķerot.
- vadze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
- vādze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
- kupāt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
- kupināt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
- karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- pārsaust Kļūt kaut cik sausam.
- sabliesties Kļūt kautram, apjukt.
- iesvilt Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
- miezt Kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu.
- kļūt zaļam aiz skaudības kļūt pārmērīgi skaudīgam.
- uzrimt Kļūt remdenam (par kaut ko, kas pirms tam bija auksts).
- atmiekšķēties Kļūt trauslam (par kauliem).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- piņģierēt knibināties ap kaut ko.
- kādu dziesmu dziedāt ko teikt, kā reaģēt uz kaut ko.
- mesli Kociņi zīlēšanai; metamie kauliņi; mesls.
- mesls Kociņi zīlēšanai; metamie kauliņi.
- strīkala Kociņš labības pūra kaudzes nolīdzināšanai.
- klipšu kanna koka alus kauss ar vāku.
- pabroķi Koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai.
- trīsstaru dakšas koka dakšas ar trīs zariem siena mešanai kaudzē.
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai.
- nāras Kokā iecirsti robi, kuros kaut ko iestiprināt.
- garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri).
- zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi.
- krumuldi Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
- krumulti Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
- stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
- tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
- ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs.
- meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha.
- vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- aborētums Kokaudzētava; vieta, kur tiek kultivētas un ir aplūkojamas retas koku, krūmu un citu augu sugas; koku dārzs; dendroloģiskais parks.
- stādaudzētava Kokaudzētava.
- kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus.
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
- bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos.
- stādenis Kokauga stāds.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- ēncietīgi augi kokaugi, mežu lakstaugi un siltumnīcu augi, kas pacieš apēnojumu.
- māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
- palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
- sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki).
- aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
- marga Koki zem siena kaudzes (tās vēlākai pārvietošanai).
- dzenakls Koki zem siena kaudzes; kaudzes vieta.
- iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē.
- strībomis Koks kaudzes nolīdzināšanai mērījot.
- strīkalts Koks pūra kaudzes nolīdzināšanai.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- kauleņkoks Kokveida kauleņaugs.
- relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
- vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā).
- galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu.
- titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus.
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
- bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras.
- letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana).
- situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā.
- osteolīts Konkrements kaulā.
- blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu.
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
- hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā.
- barjera konstrukcija, kas ierobežo brīvu pieeju kaut kam
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
- konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
- konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
- dermālskelets Kopapzīmējums veidojumniem, kas radušies zīdītāju dzīvnieku ādā un sastāv no kaula.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām.
- vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus.
- kranioti Kopnosaukums dzīvniekiem ar galvaskausu.
- pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus).
- kampanulāti Kopziedlapaino divdīgļlapju augu rinda, gandrīz visi lakstaugi, ar 5-skaitļa ziediem, ar kausiņu saaugušām zied- (vaiņag-) lapiņām, 5 putekšlapām.
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
- everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu.
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai.
- žļēkāt Košļāt kaut ko grūti sagremojamu.
- kraukstīt Kožļāt kaut ko cietu.
- sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt.
- obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
- katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem.
- inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne.
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
- eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos.
- asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
- opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
- krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī.
- antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam.
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
- zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā.
- klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū.
- rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem.
- sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts.
- sfenotrēzija Kraniotomijas veids, kurā perforē augļa galvaskausa pamatu.
- prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants.
- rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.).
- elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru.
- konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā.
- krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula.
- čupāties Krāties kaudzēs.
- aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā.
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
- sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
- drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens.
- kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā.
- gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību.
- čupināt Kraut kaudzītēs.
- šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.).
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- Aleksandrs Ņevskis krievu lielkņazs (1220.-1263. g.), pēc uzvaras Ņevas kaujā pār zviedriem (1240. g.) ieguva pievārdu "Ņevskis".
- baklanka Krimināllikuma pants par kautiņu, huligānismu.
- skrumslis Krimslis; kaulu izvirzījums, paresninājums (locītavā).
- skrimstināt Krimst, skrubināt (kaulu).
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī.
- triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums - 9 m, masa - 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
- nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi.
- iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- cistencefāls Kroplis ar iekšējo hidrocefāliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- kaupenis Krupis; kaupītis.
- sacrum Krusta kauls gūžās.
- šķirtene Krustceles, vieta, kur kaut kas sadalās vairākos atzaros.
- mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
- tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
- hierolistēze Krustu kaula izmežģījums.
- sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli.
- sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums.
- sakrektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana.
- sarkektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana.
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums.
- torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi.
- krūšu kaula membrāna krūšu kaula fibrozais apvalks.
- LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border").
- sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana.
- sternālā biopsija krūšu kaula smadzeņu punktāta izmeklēšana.
- ksifoidīts Krūšu kaula smailes iekaisums.
- kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums.
- sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts.
- krūškauls Krūšu kauls.
- sternum Krūšu kauls.
- satuvināšanās Kuģa (vienības) taktisks manevrs, lai ieņemtu izdevīgāku kaujas pozīciju.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
- nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
- kūliņš Kūlis; vairāki kūļi saslieti viens uz otra, veidojot kaudzi.
- skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- diartroze Kustīgs kaulu savienojums.
- aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā).
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem.
- čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
- kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā.
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
- lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis.
- līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
- čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte.
- vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Nuādu ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba
- aizķemmēt Ķemmēt aiz kaut kā.
- ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu.
- iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties.
- plērkstēt Ķērkt, kaukt, kviekt, pīkstēt.
- žlarkstēt Ķērkt, kaukt, nepatīkami skanēt.
- čērkšt Ķērkt, kaukt.
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
- termiskā metālgriešana ķermeņa daļas atdalīšana, materiālu griezuma vietā kausējot.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- plecu josla ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- ortoterapija Ķermeņa stājas labošana; deformācijas, gk. mugurkaula deformācijas ārstēšana, labojot stāju.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu.
- svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
- lipoatrofija Ķermeņa taukaudu atrofija.
- lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
- Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
- Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
- biksīgs Ķildīgs, kauslīgs.
- pencīgs Ķildīgs, kauslīgs.
- tervēties Ķildoties, kaulēties.
- erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
- mauklis Ķīlis ratu loka aizkaustīšanai (liecot).
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
- per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens.
- himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
- fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
- aromatizators Ķīmiska viela, kas kaut kam piešķir aromātu.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība.
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
- smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
- madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka.
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
- osikulektomija Ķirurģiska auss kauliņa vai kauliņu izoperēšana.
- sekvestrotomija Ķirurģiska nedzīvo un atdalījušos kaulaudu (sekvestru) izņemšana.
- trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
- trepāns Ķirurģisks instruments kaulu urbšanai.
- elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu.
- mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla.
- angiolipoleiomioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadu, taukaudu un gludās muskulatūras elementiem.
- osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu.
- kūls Labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
- padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- kūce Labības, akmeņu u. tml. kaudze.
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas.
- nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija.
- plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa.
- novīdīgs Labvēlīgs, vēlīgs, bez skaudības.
- Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē.
- jaka Lai arī, kaut arī.
- kadšu Lai gan; kaut gan.
- pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā.
- fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā.
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
- lapkritis laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
- aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
- šķupele Laivas smeļamais kauss.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- skafoidīts Laivkaula iekaisums.
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei.
- inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana.
- lāt Lamāt, lādēt kaut ko.
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
- ķārķis Lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu.
- amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki.
- retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
- plāce Lāpstiņa, lāpstas kauls.
- plācis Lāpstiņa, lāpstas kauls.
- scapula Lāpstiņas kauls.
- falcēšana Lapu un papīra lokšņu locīšana grāmatu sietuvēs ar lokāmo kauliņu vai lokšņu lokāmo mašīnu.
- skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums.
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
- Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs.
- pašgājējlielgabals Lauka artilērijas kaujas mašīna, kas veidota uz tanka, bruņumašīnas vai speciāla pašgājēja bāzes.
- tīrumaugi Laukaugi.
- osteosintēze Lauzta kaula galu operatīva savienošana.
- salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
- kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
- salonis ledū sasalis siens (kaudzes apakšā).
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
- faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai.
- uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
- limfosarkoleikoze Leikoze ar kaulu smadzeņu un limfvadu sarkomatozu deģenerāciju.
- akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
- metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā.
- ostagra Lēkmjveidīgas kaula sāpes, podagra.
- lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā.
- hormions Lemeša mugurējās malas savienojuma vieta ar spārnkaulu.
- breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
- apklabināt Lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam.
- sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- mūrēt Lēnām kaut ko darīt.
- čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
- samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
- tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt.
- apkuģēt Lēnām, maziem solīšiem izstaigāt, apstaigāt kaut kam apkārt.
- tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
- aizbīdināt Lēni, ar pūlēm (aiz kaut kā) aizbīdīt.
- čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
- klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
- mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
- pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
- blaķis Lēzena kaudze.
- Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
- spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem).
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- kučkučiski Līderīgi, nekārtīgi samest vienā kaudzē.
- čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- atgardināt Līdz apnikumam ar kaut ko ļoti garšīgu cienāt.
- morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā.
- blāksnums Līdzenums; kaut kas nolīdzināts, pielīdzināts.
- aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros.
- statocistas Līdzsvara orgāni bezmugurkaulniekiem.
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū.
- piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- latentā poliodontija lieku zobu aizmetņu attīstīšanās žokļa kaulā.
- priderija Liekuļota tiklība, pārspīlēta kaunība.
- Plagiochila asplenioides lielā greizkausīte.
- kalns liela kaudze
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
- kravada Liela kaudze, grēda.
- cinca Liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem.
- ikri Liela kauliem piegulošie kāju muskuļi.
- Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums.
- kuja Liela siena vai labības kaudze.
- letene Lielais liela kauls.
- letenis Lielais liela kauls.
- letens Lielais liela kauls.
- tibia Lielais liela kauls.
- tībija Lielais liela kauls.
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
- sutraunis Lielāka kaudze mēslu (īpaši jūraszāļu).
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
- makrokefalija Lielas cilvēka galvas, resp. galvaskausa apzīmējums.
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- Phytelephas macrocarpa lielaugļu ziloņkaulene.
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- žagargailis Lielībnieks, kauslis.
- Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- drūkns Lielkaulains, tukls.
- lielkaulīgs Lielkaulains.
- renommists Lielmutis; kauslis.
- makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību.
- piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
- triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
- lielkauls Liels 2, lielais liela kauls, stilba kauls.
- užbons liels aluskauss.
- nemērs Liels daudzums (kaut kā); pārmērs.
- šļedrabas Liels daudzums (kaut kā).
- līdums Liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu.
- virģele Liels daudzums, kaudze, rinda.
- guzma Liels daudzums, kaudze.
- espadrons Liels divpusīgi ass kaujas zobens.
- šmataks Liels gabals (no kaut kā).
- baka Liels gabals; liela kaudze, guba.
- mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
- plice Liels kauss svētku tostiem.
- plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku.
- španners Liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā).
- špannriņķis Liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā).
- paizums liels pūlis, kaut kas liels, kaudze
- dreberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
- drēberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
- kāgāns Liels, kauslīgs gailis.
- kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains.
- plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- gaļīguma koeficients liemeņa gaļas un kaulu attiecība.
- kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem).
- liepājs Liepkauls.
- liepkaulis Liepkauls.
- nosvildināt Liesmās ātri apsvilināt (nokauta dzīvnieka apmatojumu).
- liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
- špukts Lieto ātras kustības raksturošanai, izvirzoties no kaut kā.
- suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās.
- assā Lieto kā uzbrukuma, kautiņa sākuma signālu.
- pač Lieto lai raksturotu plunkšķi, kas rodas, kaut kam iekrītot ūdenī.
- kaušus Lieto savienojumā "kaušus kaut" šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
- normāls lieto, lai apzīmētu kaut ko stulbu.
- braiks Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
- braikt Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
- fui Lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību; kauns! kaunies!
- gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- hujakš lieto, lai norādītu, ka kaut kas notika pēkšņi
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2).
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut 3 (1).
- zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- līkupas Līkaups.
- aizlecināt likt aizlēkt aiz kaut kā.
- raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
- aizguldināt Likt gulēt aiz kaut kā.
- apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
- kupučot Likt nelielās kaudzītēs.
- kaudināt Likt nokaut, nogalināt.
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- galdnieka līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
- kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa.
- limfosarkoma Limfmezgla sarkoma; arī kaulu smadzeņu cilmes audzējs ar limfmezgla struktūru.
- starenes Linaugu ģints ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām (liniem 5).
- pundurlini Linaugu ģints augs ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām; starene.
- fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām.
- robežlīnija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa.
- solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī.
- likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- krēsliņš Linu kaudze (statiņš) uz lauka (parasti satur desmit saujas noplūkto linu).
- rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem.
- osteolipoma Lipoma, kurā ir kaulaudi.
- Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē.
- Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants.
- Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
- progresējošā lipomatozā makrodistrofija locekļu daļējs gigantisms ar taukaudu pārmērīgu proliferāciju.
- inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku.
- abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu.
- lenkšot Locīt (kaut ko lentveidīgu).
- heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības.
- subluxatio Locītavas bojājums, vienai locītavas kaula virsmai noslīdot no otras tā, ka tie pa daļai vēl aizskar viens otru, ko sauc arī par nepilnīgu mežģījumu.
- heilotomija Locītavas dobuma malu kaula izauguma ekscīzija.
- amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava.
- artrosteīts Locītavas kaula daļu iekaisums.
- osteoartrektomija Locītavas kaulainās daļas izgriešana.
- knoķis Locītavas kauliņš (pirkstam); potītes kauliņš; potīte.
- lipoartrīts Locītavas taukaudu iekaisums.
- mītis Locītavas, arī mugurkauls, krusti; skrimslis.
- apčāpāt Lodāt ap kaut ko.
- ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem.
- cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus.
- kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod.
- hysteron proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu.
- vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai.
- insulīna lipodistrofija lokāls taukaudu zudums insulīna ievadīšanas vietā.
- Caulinia flexilis lokanā kaulīnija.
- Najas flexilis lokanās kaulīnijas "Caulinia flexilis" nosaukuma sinonīms.
- klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
- kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
- barbares Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
- pērkoņi Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
- zvēres Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
- Barbarea arcuata lokaugļu zvērene.
- lokouts Lokauts.
- zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls.
- ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
- apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut; iekļaut.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- boiņa Lopkautuve.
- kautuve Lopkautuve.
- slaktūzis Lopkautuve.
- konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem.
- žerebiņš Loze, metamais kauliņš u. tml.
- žeberēt Lozēt ar kauliņiem.
- bučot roku lūgties kādam (kaut ko), ļoti lūgt.
- mummiens Lupatu kaudze.
- plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam.
- repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
- prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli.
- limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos.
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
- plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes.
- izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos.
- mieloma Ļaundabīgs kaulu smadzeņu audzējs.
- noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1).
- noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1).
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties.
- ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties.
- atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
- mesties (kāda) apkampienos ļaut (kādam) sevi strauji apskaut
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- apkaudināt Ļaut apkaut, nogalināt.
- aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
- aptaisināt Ļaut sataisīt kaut kam apkārt.
- bīdnys Ļoti (pārāk) daudz kaut kā.
- VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos.
- ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt).
- balta skaudība ļoti liela skaudība.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra).
- nāves grēks ļoti liels grēks, kaut kas ļoti nosodāms.
- kā suns, asti nolaidis ļoti nokaunējies, sadrūmis, zaudējis drosmi.
- no kauna (vai) zemē ielīst ļoti nokaunēties.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- izģindis Ļoti novājējis, tā, ka saskatāmi skeleta kauli; izdilis, vājš.
- iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt.
- neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem.
- salikt pa plauktiņiem ļoti rūpīgi klasificēt, mērķtiecīgi izkārtot kaut ko.
- zili melns ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis.
- zaļš aiz skaudības ļoti skaudīgs.
- zaļš aiz (arī no) skaudības ļoti skaudīgs.
- skauģpiepis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis.
- skauģbānis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- skauģtupele Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
- izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
- bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt.
- par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam.
- sarkt un bālēt ļoti uztraukties, mulst, kaunēties.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
- nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
- lukausis ļukausis.
- mehanurģija Mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
- blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
- uzmācīt Mācot samācīt uz kaut ko.
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
- ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- grozīt mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru
- aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur.
- jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
- jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
- muidžis Maisījums, kaut kas saspaidīts.
- izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
- gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā.
- atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips.
- metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām.
- zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- zoba implantāts mākslīgs zobs, ko ieaudzē žokļa kaulā.
- kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā.
- klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanās.
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
- klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
- klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- mandaloška Mandavoška - kaunuma uts.
- amareto Mandeļu (arī aprikožu kauliņu) liķieris.
- mirāža mānīgs redzējums, kaut kas šķietams, rēgains.
- pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas.
- Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē.
- Rona Maoru mitoloģijā - dievs, kas cīnās ar mēnesi, atsākot kauju pilnmēnesī, līdz mēness nogurst un sāk dilt.
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
- konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā.
- sklerotiskais mastoidīts mastoidīts ar kaula cietēšanu un biezēšanu.
- apstrāde ar elektronu staru kūli materiāla lokāla kausēšana un iztvaicēšana ar elektronu staru kūli.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
- ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri.
- ķiksa Matu mezgls (pakausī).
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
- cope Matu savijums pakausī vai virs ausīm.
- copis Matu savijums pakausī.
- matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
- Caulinia minor mazā kaulīnija.
- pagabans Maza siena kaudze.
- traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene.
- čigriņš Maza, iegarena siena kaudze.
- fibula Mazais liela kauls.
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
- Najas minor mazās kaulīnijas "Caulinia minor" nosaukuma sinonīms.
- nimfa Mazās kaunuma lūpas.
- bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs.
- osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija.
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
- izmazgāt Mazgājot no kaut kā atbrīvot.
- simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem.
- kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
- paķizīt Mazliet ķircināt, kaut ko parādot, bet nedodot.
- pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
- apbarāt Mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- kā nekā Mazliet, zināmā mērā; kaut kā.
- cik necik mazliet; vismaz drusku; kaut mazliet.
- nimfīts Mazo kaunuma lūpu iekaisums.
- nimfotomija Mazo kaunuma lūpu pārgriešana.
- mēzekls Mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs.
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
- piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs.
- kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- vertebroloģija Medicīnas nozare, kas pēta mugurkaula skriemeļus un ārstē ar tiem saistītās problēmas.
- osteoartropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patoloģiskas pārmaiņas kaulos un locītavās.
- megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt.
- šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt.
- rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu.
- kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
- bezkūse Meitene bez kaunuma apmatojuma.
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- kaimerēt Meklēt (kaut ko), rakņāties.
- žangalēt Meklēt ūdenī (kaut ko ar kārti).
- drizgāt Meklēt vainas, pelt (kaut ko ēdamu).
- ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā).
- baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata.
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
- ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans").
- Oriolus chinensis melnpakauša vālodze.
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā.
- slēdzējmembrāna Membrāna, kas klāj gūžas kaula slēdzējatveri, kurai cauri iet slēdzējkanāls.
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta.
- speķa zoste mērce, no izkausētiem cūku taukiem un gaļas gabaliņiem.
- smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- lietošana mērķtiecīga kaut kā iesaistīšana savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
- lemšana Mērķtiecīga rīcība, lai panāktu, ka kaut kas notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
- grūziene Mēslaine, gruvešu kaudze.
- sutrienis Mēslu bedre kūtī; mēslu kaudze.
- sutriens Mēslu bedre kūtī; mēslu kaudze.
- pūznis mēslu kaudze; kaut kas trūdošs.
- sūdu čups mēslu kaudze.
- sūdbānis Mēslu kaudze.
- sutraine Mēslu kaudze.
- kaulēt Mest kauliņus, piedalīties kauliņu spēlē, izšķirt ar lozi.
- piknīt Mest kopā kaudzē.
- nokrēst Mest lejā (kaut ko smagu vai ar atvēzienu).
- pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
- barbekjū Metāla iesms, uz kura tiek cepti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
- alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
- metālkausēšana Metāla kausēšana.
- plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai.
- amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
- hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
- presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
- metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā.
- alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā.
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
- mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem.
- lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2.
- lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
- leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C).
- stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
- metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs.
- pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
- baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
- segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
- vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
- vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
- lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai.
- remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot.
- elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- žeberis Metamais kauliņš.
- hastāti Metamiem šķēpiem apbruņotie; kaujā stāvēja romiešu karaspēka pirmajā rindā.
- gāzmetināšana metināšana ar kausēšanu, kurā metālu šuves vietā izkausē ar siltumu, kas izdalās, degot gāzes (acetilēna, propāna, butāna) un skābekļa maisījumam; gāzes sajaukšanai ar skābekli un liesmas veidošanai izmanto metināšanas degli.
- blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā.
- elektriskā loka metināšana metināšanas veids, kurā metāla kausēšanai izmanto elektroloku siltumu; elektroloks var būt starp diviem neatkarīgiem elektrodiem vai starp izstrādājumu un kūstošu elektrodu.
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei.
- silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju.
- naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija.
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml).
- uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
- samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
- grummas Mezglveida iekaisuma perēkļi sifilisa trešajā stadijā, visbiežāk veidojas galvā, sejā, locekļu ādā, kaulos (tām sabrūkot, attīstās čūlas).
- mezomorfija Mezodermas veidojumu (kaulu, muskuļu) relatīvs pārsvars somatotipā.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- ektopiskā mielopoēze mieloīdo audu veidošanās ārpus kaulu smadzenēm.
- lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
- pocka Mīkla, vai kaut kas tai līdzīgs.
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
- iegalvītis Mīksta galvas kausa daļa jaunpiedzimušajiem.
- skrimtele Mīkstā, pārtikā izmantojamā kaulu daļa (no cūkas galvas, starp ribām).
- iegalvis Mīkstas galvaskausa daļas starp kauliem jaunpiedzimušajiem.
- atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
- parostoze Mīksto audu pārkaulošanās kaulplēves tuvumā.
- interpozīcija Mīksto daļu iesprūšana, piem., starp kaula lūzuma daļām.
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
- anakantina Mīkstspuru kaulu zivju apakškārta.
- mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos.
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem.
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem.
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- megakariocīts Milzu šūna kaulu smadzenēs ar lielu lēverainu kodolu, no kuras rodas trombocīti.
- demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā.
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
- ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
- vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
- gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- zlaņķis Mitras vielas kaudze.
- tuturāt Mocīt, kaut.
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko).
- lūzmeklis Mudžeklis, sajukums, čupa, kaudze.
- melmenis Mugura, gurni, krusti, jostas vieta; sāpes krustos, sāpes kaulos, podagra; arī sāpes vispār.
- čausts Mugura, skausts.
- siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
- mielocistocēle Muguras smadzeņu cistveida izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums.
- mielomeningocēle Muguras smadzeņu un to apvalku izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- mielocēle Muguras smadzeņu vielas izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- pirškaulis Mugurkaula apakšējais posms.
- kaklkauls Mugurkaula daļa pie kakla.
- skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums.
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
- pelvospondilīts Mugurkaula iegurņdaļas iekaisums.
- hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību.
- spondilosindēze Mugurkaula imobilizācijas operācija.
- kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris.
- lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu.
- rahiokampse Mugurkaula izliekums.
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā.
- pleirocentrs Mugurkaula laterālais elements.
- disks mugurkaula skrimslis.
- poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka.
- cerebrospināls Mugurkaula smadzeņu, uz mugurkaula smadzenēm attiecīgs.
- spondilartroze Mugurkaula starpskriemeļu locītavu deģeneratīva slimība.
- hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
- rahiopātija Mugurkaula vai muguras slimība.
- spinogramma Mugurkaula vai muguras smadzeņu rentgenogramma.
- spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām.
- atelorahīdija Mugurkaulāja nepilnīga attīstība.
- hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa.
- heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums.
- vertebrata Mugurkaulnieki jeb galvaskausaiņi.
- mugurkaulainie Mugurkaulnieki.
- vertebrati Mugurkaulnieki.
- mugurkaulainis Mugurkaulnieks.
- craniata Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms.
- craniota Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms.
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
- bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki.
- galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss.
- nāss Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem.
- gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu.
- abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav.
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
- karnozīns Mugurkaulnieku muskuļu ekstraktviela.
- žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
- ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg.
- makšķerzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Lophiiformes").
- kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis.
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
- skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta.
- bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu.
- barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
- merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints.
- beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu.
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
- himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("Chimaeriformes").
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja.
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām.
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija.
- korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda.
- adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu.
- osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs.
- četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- limfātiskā sistēma mugurkaulnieku, arī cilvēka, asinsrites sistēmas daļa – asinsrades orgānu, limfvadu un limfmezglu sistēma, kas aizvada limfu no audiem uz vēnu sistēmu.
- mugurkaulājs Mugurkauls.
- mugurkaulis Mugurkauls.
- mugurškaulis Mugurkauls.
- spina Mugurkauls.
- kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
- Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
- Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- apbēgt Mūkot apskriet kaut kam apkārt.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- limfomieloma Multipli kaulu smadzeņu audzēji, kuru šūnas atgādina limfocītus.
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
- poliperiostīts Multipls kaulplēves iekaisums.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- inženierbruņojums Munīcija, mašīnas, mehānismi un citi inženiertehniskie līdzekļi un mantas ko izmanto kaujasdarbības inženiertehniskajam nodrošinājumam un kas atrodas karaspēka apbruņojumā vai apgādē.
- knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt.
- dilatators Muskulis, kas kaut ko paplašina.
- ass muskulis muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula.
- sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli.
- epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi.
- intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi.
- sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos.
- osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- šļemmāt Mutē kaut ko valstīt šurp un turp.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības.
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
- sālsvirza Nagleņziežu dzimtas augu ģints, brīvām kauslapām, ļoti biezām, gaļīgām lapām 4 rindās.
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
- naktsspuldze Nagliņziežu jeb neļķu dzimtai piederīgs augs ar kopā saaugušām kauslapiņām, Latvijā 2 sugas.
- nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- bekgemons Nardi - galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram (angļu val. "backgammon").
- neinhalācijas narkoze narkoze, ko rada ievadot narkozes līdzekli vēnā, muskulī, kaulā.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī.
- zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
- tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
- kauri Naudas vienība Gvinejas Republikā 1971.-1986. g. (pastāvēja 50 kauri monētas).
- nav ne vēsts nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (no meklētā, bijušā, gaidāmā, solītā).
- izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties.
- šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā.
- kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā.
- ar dievu uz pusēm ne visai labi, ar grūtībām, kaut kā.
- uz pusrata ne visai labi, kaut kā; šā tā.
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
- leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā.
- urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
- apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
- sitiens zem jostas vietas neatļauts paņēmiens, kaut kas satriecošs, negaidīts.
- teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
- kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
- nedot ne plika graša nebūt drošam par kaut ko.
- nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur.
- akrocefālija Nedabīga (torņveidīga) galvaskausa forma.
- pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu.
- pavelēt Nedaudz iekaustīt.
- patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
- pļūkšēt Nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt.
- daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
- čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
- negoži Negodīgi; apkaunojoši.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
- nešmucība Neģēlība, kauna darbs.
- neatkarīgs neievērojot kaut ko; nesaskaņojot ar kaut ko
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
- pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
- pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
- pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
- pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
- pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā.
- medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
- sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt.
- aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
- aizkausēties Nejauši aizkausēt, aiztaisīt.
- pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
- kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
- neaizvilkt ne ar valgu nekādā veidā nepanākt, lai kāds kaut kur ierastos.
- brāža Nekārtīga kaudze.
- lama Nekārtīga kaudze.
- pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
- zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
- zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
- aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
- sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē).
- peizums Nekārtīgi samesta kaudze.
- žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
- ielīdīgs Nekaunīgi uzbāzīgs, kas pielien, kad citi dzer, bet pats nepērk.
- izdildiski Nekaunīgi, ar varu.
- bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi.
- izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- zagt aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) nekaunīgi, pārdroši zagt.
- raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
- nahaļna Nekaunīgi; uzmācīgi.
- bezgoda Nekaunīgi.
- nekaunīgai Nekaunīgi.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- impertinents Nekaunīgs, bezkaunīgs.
- lakstīgs Nekaunīgs, kaislīgs.
- borzijs Nekaunīgs.
- bezgodene Nekauņa, bezgode.
- abuks Nekauņa.
- blods Nekauņa.
- nekaunieks Nekauņa.
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
- acīs skatīdamies (melot) nekautrēdamies, nekaunīgi, klaji.
- donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
- brūķēt muti nekautrīgi (daudz) runāt.
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest.
- iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
- apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
- apcelt kā kaimiņu āzi nekautrīgi izmantot, kaut ko noblēdīt.
- bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
- bāzt degunā (kādam kaut ko) nekautrīgi ko atgādināt.
- iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- (ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
- grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- nekautrs Nekautrīgs.
- nekautrums Nekautrīgums.
- dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
- centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu.
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus.
- sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi.
- nevēloņa Nelabvēlis, skauģis.
- ķirpa Neliela (piemēram, komposta) kaudze.
- čopiņa Neliela graudu kaudze.
- skreitūlis nelielā grīztē sagriezušies mati (pakausī vai uz pieres).
- krieviņš Neliela kaudze (auzu, siena u. tml.).
- ķuģītis Neliela kaudze ar sienu vai vasarājiem.
- tupesītis Neliela kaudze siena vai vasarāju; ķuģītis.
- čupele Neliela kaudze; kaudzīte.
- čupata Neliela kaudzīte.
- tūtars Neliela labības vai siena kaudze.
- fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
- Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā.
- čuguriņš Neliela siena kaudze.
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- korinte Nelielas tumsnējas rozīnes bez kauliņiem.
- liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
- pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- skrimstala neliels gabals (kaut kā).
- laiskumbedre Neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
- whippet Neliels, īsspalvains kurts; skausta augstums - 45-47 cm, izmanto suņu skriešanās sacensībās.
- uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis.
- skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm.
- mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt.
- grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt.
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
- prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā.
- iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
- zāģēt kā ar zāģi kādu nemitīgi pārmest kādam kaut ko.
- mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu.
- mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu.
- hipercelularitāte Nenormāla šūnu vairošanās, piem., kaulu smadzenēs.
- panmieloze Nenormāla visu kaulu smadzeņu elementu proliferācija.
- leptocefālija Nenormāls galvaskausa augstums un šaurums.
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
- osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība.
- nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds.
- lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz.
- ieskaust Nenovēlēt, apskaust, nīst; ar nenovīdību, ar buršanu kaitēt.
- pavīdēt Nenovēlēt, apskaust.
- nenoliekties Nenovēlēt, neatļaut, apskaust.
- nenovīdība Nenovēlība; skaudība.
- nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks; arī skauģis.
- nenovīdīgs Nenovēlīgs; skaudīgs.
- nenovīdīgums Nenovēlīgums; skaudīgums.
- skundība Nenovīdība, skaudība.
- nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis.
- skundīgs Nenovīdīgs, skaudīgs.
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
- Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
- pahicefālija Neparasti biezas galvaskausa sienas.
- ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
- refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
- ostektopija Nepareizs kaula stāvoklis.
- daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita.
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
- kā ar ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots.
- nejaucīgs Nepatīkams, arī kaitīgs; tāds, ko ir grūti iznīdēt, izskaust.
- šmuce Nepatikšanas; apkaunojoši apstākļi.
- impertinence Nepieklājība, rupjība, bezkaunība.
- butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
- ruika nerātns, bezkaunīgs.
- nespertns Nerātns, nelaipns, bezkaunīgs; negants.
- drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties.
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
- pašļupt Nesaprotami kaut ko pateikt.
- noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko).
- stebīt Nēsāt, valkāt (kaut ko nepiemēroti, garu, kas velkas pa zemi).
- sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt.
- bulderēt Neskaudri runāt.
- inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
- afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
- žiebt Nest, celt (kaut ko smagu).
- sārņi nešķīstošie piemaisījumi sāļu kausējumos.
- gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
- puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
- obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs.
- krecumi Netīrumi, atkritumi; metāla kausējuma atbiras.
- mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko.
- nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
- tīrīšana nevajadzīgā, liekā noņemšana (no kaut kā)
- sagaužāt Nevajadzīgas, bezkaunīgas blēņas sarunāt.
- gaužāt Nevajadzīgi, bezkaunīgi runāt.
- piesiets kā pie poļu vezuma nevarēt tikt vaļā no kaut kā paša uzsākta.
- žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku).
- ķempēties Neveikli kaut ko darīt.
- kuknīties Neveikli kaut ko darīt.
- kūžņāties Neveikli kaut ko darīt.
- lorgāt Neveikli kaut ko darīt.
- kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
- patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
- muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt.
- ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
- čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties.
- peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt.
- kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko).
- bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
- kaitējums Nevēlama iedarbība uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
- kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
- strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt.
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
- apkležāt Nevīžīgi, neuzmanīgi apiet kaut kam apkārt.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- razbainieks Nežēlīgs, kauslīgs cilvēks.
- niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā.
- suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
- knipelēties Niekoties; niekojoties kaut ko dauzīt.
- permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
- alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
- monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%).
- hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā.
- superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu.
- nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
- pavīdēt Nīst, skaust, vēlēt ļaunu.
- ūķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene.
- ūkšis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- ūkšķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- dūcene No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis.
- žvurksteniņš No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu.
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- fosforīns No dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju.
- pārpirkt no jauna pirkt (kaut ko, kas jau bija nopirkts).
- kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
- fondī No kausēta siera, baltvīna un garšvielām gatavots ēdiens.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra.
- stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra.
- dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- kurvis No krūmiem veidots pārsegs siena kaudzei pļavā.
- kaudzlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats; kaudžlāva.
- kaudžlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats.
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē.
- aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
- dukšķis No skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai.
- smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu.
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
- vijainis No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
- vijains No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
- grigulis noapaļots zoss kauliņš ar tukšu vidu uz kura tin dziju.
- noburžļāt Noberzt (kaut ko nokrāsotu).
- čagans Nobīdāms jumts uz četriem stabiem virs siena kaudzes.
- lapbānis Nobirušu, vienkopus savāktu lapu kaudze.
- nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties.
- nužināt Nodarboties ar (kaut ko).
- nužināties Nodarboties ar (kaut ko).
- kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem.
- skautot nodarboties ar skautu vingrinājumiem, piedalīties skautu vienībā.
- nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
- attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas.
- vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos.
- krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
- nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties.
- uzgādāt Nogādāt (kaut kur augstāk).
- aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt.
- aizņemt dziesmu (kādam) nogalināt, nokaut.
- apgriezt kaklu nogalināt, nokaut.
- uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā.
- noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt.
- noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt.
- atjaukt Nojaukt kaut kā daļu.
- sadirst Nokārtojoties radīt mēslu kaudzi.
- notielēt Nokaulēt, nostrīdēt.
- noderināt Nokaulēt, novērtēt.
- atkaulēt Nokaulēt.
- nočinkāt Nokaulēt.
- nočipstināt Nokaulēt.
- nodiņģēt Nokaulēt.
- nokāpināt Nokaulēt.
- nopeicējis Nokaunējies, drūms.
- kā izpliķēts nokaunējies; pazemots.
- piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
- aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties.
- nolaist ausis nokaunēties; padoties.
- aizkaunēties Nokaunēties.
- nosakaunēties Nokaunēties.
- pasakaunēties Nokaunēties.
- apkaunēt Nokaunināt.
- nokaunēt Nokaunināt.
- noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs.
- piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet.
- aizkausēt Nokausēt.
- nokniebt Nokaut (1).
- apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
- pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus).
- nodabāt Nokaut (dzīvnieku).
- sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
- sažabīt nokaut (lopu).
- nokutināt Nokaut (lopu).
- nosviept Nokaut (lopu).
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
- dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku).
- pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
- uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- nonagažot Nokaut, nogalināt.
- nūžāt Nokaut, nonāvēt.
- notuturāt Nokaut; nomocīt.
- noklupināt Nokaut.
- notutināt Nokaut.
- nožilīt Nokaut.
- krāms Nokauta dzīvnieka iekšas.
- eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
- kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals.
- plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa.
- ķelbas Nokauta teļa vai aitas zarnas.
- kājiņa Nokautas cūkas kāja.
- sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals.
- viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
- auts Nokauts (boksā).
- knokauts Nokauts.
- mudi Nokautu dzīvnieku iekšas.
- ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā.
- apmuities Nokļūt zem kaut kā.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- neapskaužams Nolieguma divdabis --> apskaust.
- aizgubt Noliekties aiz kaut kā.
- aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam.
- aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā.
- aizstatīt Nolikt aiz kaut kā.
- aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā.
- notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos.
- šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu.
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- nomurdzināt Nomocīt, nokausēt.
- nomurināt Nomocīt, nokausēt.
- nomurīt Nomocīt, nokausēt.
- nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut.
- nogruģināt Nomurmināt pie sevis kaut ko.
- durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut.
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
- žņurīt Nonāvēt, nokaut.
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- nostilpāt Nonest (kaut ko smagu).
- koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas.
- sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu.
- savālīt nopērt, iekaustīt.
- savamžot nopērt, iekaustīt.
- sazutēt nopērt, iekaustīt.
- izkantēt Nopērt, iekaustīt.
- sabozēt Nopērt, iekaustīt.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
- samilnāt Nopērt, piekaut.
- atkult Nopērt; arī piekaut.
- sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut.
- kleid- Norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu.
- kleido- Norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu.
- klavikul- Norāda uz atslēgas kaulu.
- klavikulo- Norāda uz atslēgas kaulu.
- krani- Norāda uz galvaskausu.
- kranio- Norāda uz galvaskausu.
- epifizeo- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
- epifizio- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
- miel- Norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm.
- mielo- Norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm.
- oseo- Norāda uz kaulu.
- osi- Norāda uz kaulu.
- ost- Norāda uz kaulu.
- oste- Norāda uz kaulu.
- osteo- Norāda uz kaulu.
- mikr- Norāda uz kaut ko mazu, sīku.
- nano- Norāda uz kaut ko nenormāli sīku.
- pale- Norāda uz kaut ko primitīvu, bijušā atkārtojumu, filoģenētiski senu.
- mon- Norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais.
- kvazi- Norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu.
- pant- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
- panto- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
- dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
- dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
- sakr- Norāda uz krustu kaulu.
- sakro- Norāda uz krustu kaulu.
- sterno- Norāda uz krūšu kaulu.
- ksif- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
- ksifo- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
- nimfo- Norāda uz mazajām kaunuma lūpām.
- rahi- Norāda uz mugurkaulu.
- rahio- Norāda uz mugurkaulu.
- abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs.
- ini- Norāda uz pakausi.
- inio- Norāda uz pakausi.
- okcipito- Norāda uz pakausi.
- hip- Norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā.
- iši- Norāda uz sēžas kaulu vai sēžu.
- išio- Norāda uz sēžas kaulu vai sēžu.
- parieto- Norāda uz sienu vai paura kaulu.
- etmo- Norāda uz sietiņkaulu.
- sfen- Norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu.
- sfeno- Norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu.
- pterigo- Norāda uz spārnu, spāmkaula spārnveida izaugumu.
- pterig- Norāda uz spārnu, spārnkaula spārnveida izaugumu.
- met- Norāda uz stāvokli vai procesu, kas seko kaut kam; uz pārmaiņu vai pāreju no viena stāvokļa citā.
- aiz Norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos.
- -trops Norāda uz virzību vai iedarbību uz kaut ko.
- ilio- Norāda uz zarnkaulu vai tukšuma apvidu.
- lavīna norise, kuras gaitā kaut kas strauji pieņemas apjomā vai spēkā.
- hondrodistrofija Normālās skrimšļu pārkaulošanās traucējums.
- uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas.
- hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses.
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
- kaunsārtums Nosarkums no kauna.
- biļīt Nosist, nokaut.
- raskolotsja Noskaidrot kaut ko.
- raskruķitsja Noskaidrot kaut ko.
- disponēts noskaņots (kaut ko darīt).
- nobrīnēt Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- noredzēt Noskaust ar ļaunu aci.
- nolaumēt Noskaust, noburt.
- noskundēt Noskaust.
- nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru).
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- apkārtmūris Noslēgts mūris, kas uzbūvēts ap kaut ko.
- uzmugāt Noslēpt, kaut kur augšā.
- zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
- zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
- aizslīcināt Noslīcināt aiz kaut kā.
- ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
- melnums Nosodāma rīcība; nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
- aizsitināt Nostiprināt, aptinot ap kaut ko.
- iecietināt Nostiprināt, nodrošināt pret kaut ko.
- apsvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- nosvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
- nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut.
- determinants Noteicošais faktors, no kā kaut kas ir atkarīgs.
- svērt svaru kausos noteikt kaut kā vērtību.
- prioritizēt noteikt kaut ko par [prioritāru]{s:1643}
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- standarts noteiktā sabiedrībā izveidojušies priekšstati, nosacījumi, kā kaut kam jābūt, jānoteik
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā.
- nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
- nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
- nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru.
- nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru.
- brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost).
- aiztupēt Notupties aiz kaut kā.
- aiztupēt Notupties kādam (vai kaut kam) priekšā.
- vecmetalls Novecojušos ierīču un priekšmetu atkritumi, ko pārkausē jaunām vajadzībām.
- apgarēties Novēlēt, atvēlēt (bez skaudības).
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā.
- uzskapēt Novietot kaut kur augšā.
- pavietāt Novietot zem (kaut kā).
- situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
- apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko.
- eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums.
- štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam.
- nokacēt Nozagt (no kaut kā noņemot).
- bāžīties Nozagt kaut ko paslēptu.
- bāžļoties Nozagt kaut ko paslēptu.
- nošķendēt Nozākāt, nosunīt, apkaunot, apgānīt.
- nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints.
- uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu.
- ieknubināties Ņemt vai ēst kaut ko pa mazam nieciņam.
- burties ņemties, darboties (gar kaut ko)
- nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt.
- osteodentinoma Odontoma, kas sastāv no kaula un dentīna.
- austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām.
- Geopyxis carbonaria ogļu zemeskausiņš.
- izoprēns Ogļūdeņradis, ko gk. izmanto kaučuka ražošanā.
- elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
- stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
- Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā.
- pseidoacefāls Omfalozīts bez galvas, ar rudimentāru galvaskausu.
- omonietis OMON vienības kaujinieks.
- onkohematoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta ļaundabīgās šūnas asinīs, asinsrades orgānos, arī kaulu smadzenēs un citos orgānos, piemēram, limfmezglos.
- iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
- artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas.
- iztirzāšana Operācijas (kaujas), mācību, nodarbību, pārgājiena, lidojumu u. c. rezultātu analīze.
- ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- igniekstirpācija Orgāna vai audu izgriešana, lietojot kauterizāciju.
- sekvestrs Orgāna vai kaula atmirusī daļa.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa.
- rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai.
- Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli.
- Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus.
- Borhaurali Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, labības un ražas valdnieks.
- Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
- Donbetirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - ūdeņu un ūdens valstības valdnieks.
- Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars.
- kaulrades šūnas osteoblasti - šūnas, kas veido kaulaudus un piedalās to attīstības procesos.
- kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos.
- hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums.
- segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai.
- ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu.
- zemādas osteotomija osteotomija, ko izdara taustes kontrolē, neatsedzot kaulu.
- pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu).
- epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
- turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku.
- paglaudīties Pa brīžam apskaut un paglaudīt.
- drullēties Pa jokam kauties, lauzties.
- gumba Paaugstinājums, kaudze; viļņains paaugstinājums.
- apbēdzināt Pabāzt zem kaut kā.
- pabruki Pabroķi - koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai.
- apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
- lielināt Padarīt kaut ko lielāku apjomā.
- salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
- paplacināt Padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt.
- pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
- kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs.
- panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt.
- pakulakot Padunkāt; pakaustīt.
- aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu.
- izvaišķīt Padzīt, izskaust.
- iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja.
- izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
- atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
- puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā).
- atlaidināt Pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu); ļaut, lai atkūst.
- aizžaut Pakārt žāvēšanai aiz kaut kā.
- aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot).
- pakaukties Pakaukt (1).
- padiņģēt Pakaulēt.
- padiņģēties Pakaulēties.
- patārgavāt Pakaulēties.
- pakaunēt Pakaunināt.
- palaidināt Pakausēt.
- kobere Pakausis, skausts.
- skausts pakausis.
- faška Pakausis.
- iegalvis Pakausis.
- kausma Pakausis.
- kobra Pakausis.
- kosa Pakausis.
- kriecis Pakausis.
- pakosis Pakausis.
- pakaustelēt Pakaustīt; papērt.
- pamīstīt Pakaustīt; papērt.
- padžekste Pakauša daļa pie kakla.
- kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms.
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- pakaušgals Pakauša virsējā daļa.
- pasakauties Pakauties.
- likt svaru kausos pakļaut kaut ko pārbaudei, salīdzinājumam, riskam.
- līst murdā pakļaut sevi briesmām, kaut kam nepatīkamam.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks.
- lamdīt Palamāt, nokaunināt.
- silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki.
- gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas.
- laist saknes palikt kaut kur (uz dzīvi, darbā) ilgāku laiku; iedzīvoties.
- noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
- aplīst Palīst zem kaut kā.
- ticēt Paļauties uz kaut ko.
- pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
- pamest (arī atstāt) kaunā pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji.
- jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt.
- saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko).
- apbēgt Pamukt zem kaut kā.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
- āķoties Panākt kaut ko ar (nelielu) mānīšanos.
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
- pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
- sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
- sakaucināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
- iekaucināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt.
- saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
- liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
- izblamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns.
- sablamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
- apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
- nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
- plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve); izskaust.
- aizklidzināt Panākt, ka kāds kliedzot nokļūst kaut kur.
- kaucināt Panākt, ka kauc (1).
- sarepināt Panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt.
- tīrīt panākt, lai kaut kas ir bez piejaukumiem, nevajadzīgā
- ievirzīt sliedēs panākt, lai kaut kas norisētu noteiktā kārtībā.
- bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu.
- panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
- kamīt Paņemt, atņemt (kaut ko).
- ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
- appeldēt Papeldēt zem kaut kā.
- patest papērt, iekaustīt.
- padesēt Papērt, iekaustīt.
- Ahileja cīpsla papēža cīpsla, kas no apakšstilba ikru un plekstveida muskuļiem iet uz papēža kaulu.
- kalkaneīts Papēža kaula iekaisums.
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti.
- piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu).
- izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
- izdēvēt Par kaut ko iztērēt.
- paēsties Par kaut ko mazliet dusmoties, bārties.
- lamatkuģis Par tirdzniecības kuģi nomaskēts kaujaskuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdeņu iznīcināšanai.
- kap Par, kaut.
- lapkritis parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas
- ķizināt Parādīt kādam kaut ko patīkamu, bet nedot to.
- drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
- litosteons Parakmeņojies kauls.
- osteolīts Pārakmeņojies kauls.
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- sepaloīdija Parastās (lapotnes) lapas vai kādas zieda daļas pārveidošanās par kauslapu vai kausam līdzīgu orgānu.
- kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos.
- plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus.
- ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes.
- kriminalizēt Paredzēt kriminālatbildību (par kaut ko).
- kēromantija Pareģošana lejot ūdenī izkausētu vasku.
- osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
- skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā.
- žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt.
- gudramuļķis Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis.
- apripināties Paripot zem kaut kā.
- pārkaudzi Pāris kaudžu.
- pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
- cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu.
- vārtīties dubļos pārkāpt morāles normas, apkaunot sevi.
- pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- skara Pārkaras, labības gubu un siena kaudžu nostiprināšanai.
- žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
- žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija.
- parostoze Pārkaulošanās traucējumi.
- ektostoze Pārkaulošanās zem skrimšļa perihondrija vai kaula periosta.
- lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri.
- alvot Pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu.
- aizvurvēt Pārklāties ar kaut ko.
- piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt.
- pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā).
- sadot pa mizu pārmācīt, bārt, kritizēt, sakaut.
- sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt.
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- normoblastoze Pārmērīga normoblastu veidošanās kaulu smadzenēs.
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
- ciklēties Pārmērīgi koncentrēties uz kaut ko vienu.
- skundiņš pārmetums, pārdzīvojums, ka kaut kas nav kārtībā.
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi.
- gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi.
- atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām.
- atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
- lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai.
- noslēgt rēķinus pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo, izbeigt kaut ko.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
- izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
- saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja.
- spusķiķ na tormoza pārtraukt, palēnināt kaut ko.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
- nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu).
- forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi).
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
- pārvietot pārveidojot vai pārkārtojot kaut ko (tekstu, attēlu u.c.) kompozīcijā, ievietot to citā vietā
- pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
- pārkaulot Pārvērst par kaulu.
- lauka virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
- slūpēt Pārvietot kaut ko ar slūpes (5) palīdzību.
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- pārkāpšana Pārvirzīšanās, kāpjot pāri kaut kam.
- paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt.
- PK Pasaules kauss (sportā).
- Šķaune Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Škauna" nosaukuma variants.
- uzderināt Paskubināt, pierunāt (uz kaut ko).
- iegumstīt Paslepeni iekaustīt.
- paglaust Paslēpt zem kaut kā.
- ūksme Paslēptuve, vieta, kur kaut kas paslēpts; ēnaina vieta.
- apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā.
- skrapāties pastāvīgi pēc kaut kā tiekties.
- būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko.
- pārkaunēties Pastiprināti izjust kaunu.
- paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
- apgrūst Pastumt zem kaut kā.
- pačuknīt Pastumt zem kaut kā.
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
- grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā.
- kaulviela Paši blīvākie un izturīgākie saistaudi; kaulaudi.
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra.
- patacao Patakaungs.
- atgādināšana pateikšana (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (kaut ko); likšana atcerēties
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd.
- netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā.
- rokas nauda pati pirmā nauda, kura tiek saņemta, kaut ko pārdodot.
- osteohondrodisplāzija Patoloģiska kaula un skrimšļa attīstība.
- pahiperiostoze Patoloģiskas pārmaiņas garajos kaulos, kas izpaužas ar kaulu plēves sabiezējumu.
- kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
- entezopātija Patoloģisks process, kas skar muskuļu saites piestiprināšanās vietā pie kaula vai locītavas somiņas.
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
- atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos).
- zamuhļiķ Paturēt kaut ko, kas bija jānodod citam.
- marodērs Patvaļīgi no sava pulka atstājies kareivis, kas aplaupa kaujā kritušus vai arī mierīgus iedzīvotājus.
- uzglābties Patverties, kaut kur uzrāpjoties vai uzlecot.
- kalvene Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma).
- kalviņa Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma).
- neskatīties ne virsū paust necieņu pret kādu, neizrādīt ne mazāko interesi par kādu, kaut ko.
- parādīt knipi paust necieņu, izsmiet, apkaunot.
- pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt.
- novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot.
- lapārnīca Pavārnīca, kauss.
- povene Pavārnīca, kauss.
- piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu).
- iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2).
- kauninājums Paveikta darbība, rezultāts --> kaunināt.
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(1); kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
- kāviens Paveikta darbība, rezultāts --> kaut (1).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt (1).
- piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt; kausējot pievienotā daļa.
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- uzkausējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt.
- nolaist acis pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
- nolaist skatienu (arī acis) pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml).
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks.
- ņerglīt Pavirši kaut ko darīt.
- treibēt Pavirši kaut ko gatavot.
- nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot.
- sanarstīt Pavirši sasiet (kaut ko kopā).
- uz ātru roku pavirši, kaut kā
- saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
- kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt.
- apsmiet Pazemot, apkaunot.
- izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust.
- sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
- nagot Pēc kaut kā censties.
- gūties Pēc kaut kā dzīties.
- kacēt Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt.
- kacerēt Pēc kaut kā sniegties.
- ķizināties Pēc kaut kā tiekties, tīkot.
- gražoties Pēc kaut kā tīkot, tiekties.
- iztīkāt Pēc kaut kā tīkot.
- kūlis Pēc kulšanas kopā savākta labības un pelavu kaudze.
- post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis.
- gaida Pēc skautu parauga dibinātas meiteņu organizācijas locekle.
- ļauna acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu, kas it kā var noskaust vai noburt.
- iegnozīt Pēc vairākiem mēģinājumiem iecelt (kaut ko smagu).
- astragāls Pēdas kauls starp lielu un papēdi.
- tarsektomija Pēdas pamata kaulu daļēja vai pilnīga rezekcija.
- tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai.
- armagedons Pēdējā, izšķirošā kauja.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
- pamūdīt Pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu).
- bagars Peldoša dziļuma palielināšanas iekārta, kas ar kausiem vai sūknēšanu izceļ grunti no ūdens.
- zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
- šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme.
- pelnaine Pelnu kaudze.
- pelninieks Pelnu kauss.
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
- meningoosteoflebīts Periostīts ar kaula vēnu iekaisumu.
- satargavāt Pērkot vairākkārt kaulēties (par cenu).
- nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa.
- terminators Persona vai lieta kas terminē kaut ko.
- aranžētājs Persona, kas aranžē, t. i., kaut ko sagatavo (piem., svētku programmas).
- ieguvējs persona, kas dabūjusi kaut ko savā īpašumā, rīcībā
- uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
- automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā.
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
- valksnīt Pērt, iekaustīt.
- kauloties Pērvērst kaulā, pārkaulot.
- kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
- kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha).
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; uguns kristības.
- kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- kaujas kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- uguns kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- pielikt roku (pie kā, kur) piedalīties kādā darbā, norisē, strādāt, palīdzēt; veicināt kaut ko.
- izstaigāt kara laukus (arī kaujas laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus piedalīties kaujās daudzās vietās.
- izstaigāt kauju (arī kara) laukus piedalīties kaujās daudzās vietās.
- pieķaulēt Piedauzīt, piekaut.
- termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru.
- vazāt pa dubļiem (kādu, kaut ko) piedēvēt ko apkaunojošu; aizskart.
- drembelēt Piedraudēt, iekaustīt.
- izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu.
- izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
- aizglausties Pieglausties aiz kaut kā.
- trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
- piediņģēt Piekaulēt.
- pieķaulēt Piekaulēt.
- pielaidināt Piekausēt.
- ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā.
- mufta Piekaušana, ietinot upurim galvu segā.
- smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
- rokas smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam).
- rokas (arī nagus) smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam).
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
- triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
- samokšīt Piekaut (ne visai stipri).
- ielauzt ribas kādam piekaut kādu; asi nopelt.
- pataisīt ribas mīkstas kādam piekaut kādu.
- izslēgt piekaut līdz bezsamaņai
- izrubīt Piekaut līdz bezsamaņai.
- izkaut Piekaut, dauzīt.
- saplānīt Piekaut, iekaustīt.
- pietiesāt Piekaut, nopērt.
- samalt miltos piekaut, nosist, iznīcināt, uzvarēt.
- atspārdīt piekaut, parasti spārdot
- sadot pa zobiem piekaut, pārmācīt kādu.
- noķirināt Piekaut, sakaut.
- pieštaukāt Piekaut, sasist.
- piemizot Piekaut; arī nopērt.
- iedot pa fresi piekaut; iesist pa seju.
- satusīt Piekaut; sadunkāt.
- novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu).
- iedot pa maku piekaut.
- nozilināt muguru (arī ribas) piekaut.
- nozilināt ribas (arī muguru) piekaut.
- nozilināt ribas (arī muguru), arī sadot pa ribām piekaut.
- sadot pa ribām piekaut.
- sadot pa aci piekaut.
- dot pa aci piekaut.
- dot pa koko piekaut.
- dot pa dullo piekaut.
- sadot pa dullo piekaut.
- atmočīt Piekaut.
- atpizģīt Piekaut.
- atsist Piekaut.
- atštangot Piekaut.
- atštaukāt Piekaut.
- iekaut Piekaut.
- kotiļiķ Piekaut.
- noelvēt Piekaut.
- otdolbiķ Piekaut.
- otovariķ Piekaut.
- pamasēt Piekaut.
- piekaustīt Piekaut.
- pieklapēt Piekaut.
- piepizģīt Piekaut.
- pieplauksnīt Piekaut.
- piestaukāt Piekaut.
- pietamstīt Piekaut.
- pietaustīt Piekaut.
- pietusnīt Piekaut.
- pobuckaķ Piekaut.
- podlupiķ Piekaut.
- pokaļečiķ Piekaut.
- razkumariķ Piekaut.
- sakaut Piekaut.
- samilnot Piekaut.
- samiltīt Piekaut.
- saštaukāt Piekaut.
- satamstīt Piekaut.
- štangot Piekaut.
- zamočīt Piekaut.
- datikt Piekļūt; nokļūt (kaut kur).
- hemisakralizācija Piektā jostas skriemeļa saplūšana ar pirmo krustu kaula segmentu tikai vienā pusē.
- koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana.
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
- pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko.
- uzgandēt Piemēslot, nosmērēt, noķēpāt uz kaut kā.
- pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu.
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
- piekrēst Piepildīt ar kaut ko nokritušu, nobirušu, izkritušu.
- izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
- izaicināt Pieprasīt, lai ierodas uz divkauju; izsaukt.
- netiešs pierādījums pierādījums, kas nopamato pierādāmo apstākli ar kaut kādu faktu starpniecību, izmantojot loģisko secinājumu virkni.
- apciesties Pierast pie kaut kā, norūdīties.
- apjūkt Pierast pie kaut kā.
- pījiūkt Pierast pie kaut kā.
- grūtredzēt Pieredzēt, piedzīvot kaut ko smagu.
- pieradzis Pieres kaula izaugums (dobradžu) ragu pamatā.
- frontīts Piereskaula dobuma gļotādas iekaisums.
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
- prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- aizstiprināt Piestiprināt aiz kaut kā.
- piestāt Piestu grūst - smalcināt kaut ko piestā.
- pievairināt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
- pievairīt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
- haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību.
- gumēt Piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
- iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam.
- jekāt Piešūt (kaut ko vaļīgu).
- piegūstīt Pievārēt kaujā.
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- grīzte Pika, kaudze.
- bucene Pīlādzis, ļaunu garu un skauģu atvairītājs.
- sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties.
- pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko.
- salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
- kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
- holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu.
- Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Pulkava Pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aksima pilsēta Ganā (_Axim_), Rietumu reģionā, Atlantijas okeāna Ziloņkaula krasta piekrastē.
- Manukau Pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mangeri Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
- Manurevu Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
- Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varkausa pilsēta Somijā (_Varkaus_), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bādmuskava Pilsēta Vācijā ("Bad Muskau"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drebkava Pilsēta Vācijā ("Drebkau"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūkava Pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nečkava Pilsēta Vācijā ("Netzschkau"), Saksijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pokava-Lengefelde Pilsēta Vācijā ("Pockau-Lengefeld"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalkava Pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilkava-Haslava Pilsēta Vācijā ("Wilkau-Hasslau"), Saksijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cvenkava Pilsēta Vācijā ("Zwenkau"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cvikava Pilsēta Vācijā ("Zwickau"), Saksijas federālās zemes rietumos, Cvikavas Muldes ielejā, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle.
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
- appīnes Pīnes, ko greznojot pin vai tin ap kaut ko apaļu.
- uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta.
- knauķis Pirksta kauls liekumā.
- krumsls Pirkstu kauliņi.
- ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja.
- avanposts Pirmā vieta kaut kādā ziņā.
- hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā.
- atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
- arhencefalons Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes.
- protovertebra Pirmējais skriemelis; somīta kaudālā daļa, no kuras veidojas skriemelis.
- agri pirms kaut kā; iepriekš
- ante factum pirms kaut kas noticis.
- apvarzāt Pīt kaut ko tīklveidīgu.
- fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem.
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
- krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
- laminācija Plākšņaina struktūra; embriotomijā augļa galvaskausa sagriešana šķēlēs.
- pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana.
- uzklīdināt Plānā kārtā, retināti uz kaut kā izkaisīt.
- lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza).
- patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
- paskuti Plāni mati uz skausta, kas netiek nogriezti.
- osteoplastika Plastiska kaula operācija.
- spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
- pubioplastika Plastiska operācija kaunuma apvidū.
- Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra.
- džamboreja Plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu.
- Caucalis platycarpos platā kaukale.
- noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien.
- ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties.
- ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties.
- Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas.
- eiricefālija Plats galvaskauss.
- breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot).
- karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija.
- žļaukšēt Plaukšķoši noskanēt (kaut kam smagam iekrītot šķidrumā).
- torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu.
- loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam); kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
- brahiopodi Pleckāji, jūras bezmugurkaulnieki (ap 280 sugām) ar divvāku čaulu.
- villāties Plēsties, kauties.
- noplēsties Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam.
- grumsteles Plēvainās daļas u. c. atliekas, kas paliek pāri, kausējot taukus.
- taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- brahimetapodija Pleznas vai delnas kaulu nenormāls īsums.
- paugas Plika galva vai kalniņš; pakausis.
- plikausis Plikauši.
- marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
- vicenis Plūkšanās (aiz matiem); kautiņš.
- virga Plūkšanās, kaušanās.
- plūkšins Plūkšanās, kautiņš, cīņa.
- naskoties Plūkties, kauties (vairāk pa jokam).
- panckoties Plūkties, kauties, plēsties.
- dirkāties Plūkties, plēsties, kauties.
- plūma Plūma tauki - iekšas tauki (dzīvnieku taukaudi, kas atrodas nieru apvidū).
- vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
- amigdalīns Plūmju u. c. augļu kauliņu rūgtviela (ar rūgto mandeļu smaržu), kurai sadaloties, rodas zilskābe.
- aizčurēt Plūst aiz kaut kā.
- atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
- uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni).
- antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā.
- kleisagra Podagriskas sāpes atslēgas kaula locītavās.
- aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki).
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
- Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru.
- elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā.
- tiokoli Polisulfīdu kaučuki.
- makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
- gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs.
- bagars Pontons kopā ar daudzkausu ekskavatoru.
- Plagiochila porelloides porenīšu greizkausīte.
- poroze Poru vai dobumu veidošanās; struktūrelementu izzušana, sevišķi kaulā.
- artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē.
- arthropoda Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- annelides Posmtārpi - bezmugurkaulnieku iedalījuma tips.
- dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas.
- aut kājas posties, gatavoties, lai kaut kur dotos.
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
- acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru).
- poķis Potīte, kauliņš kājai; poķītis; poķīte.
- mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
- aizmirstība Prasmju, iemaņu zaudēšana, arī atradināsanās no kaut kā.
- iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
- lakauskieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lakauski" iedzīvotāji.
- uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
- yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā.
- heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene.
- Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene.
- Rietumu Priekškaukāzs Priekškaukāza rietumu daļa = Kubaņas-Pieazovas zemiene.
- ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
- dzīšana priekšmeta virzīšana ar spēku kaut kur iekšā
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
- guba Priekšmetu kaudze.
- bogs Priekšmetu kopums; kaudze; bars.
- arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem.
- ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
- anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves.
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta.
- estoppels princips, saskaņā ar kuru persona zaudē tiesības atsaukties uz kaut kādiem faktiem, pamatojot savas pretenzijas.
- labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
- kautiznākums Procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas. Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%.
- liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu.
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
- aptaukošanās Process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
- metālliešana Process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs.
- tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
- intrapersonālā saziņa process, kurā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es.
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- kausēts siers produkts, kas iegūts, maļot, maisot, kausējot un emulģējot vienu vai vairākas siera šķirnes, pievienojot vai nepievienojot dažādas piedevas.
- oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa.
- hemialbumoze Proteīnu sagremošanas produkts, kaulu smadzeņu normāla sastāvdaļa; osteomalācijā atrodams urīnā.
- pacelt roku (pret kaut ko) protestēt, vērsties, nostāties pret kaut ko.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
- blamierēšana Publiska apkaunošana.
- blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- Carex lasiocarpa pūkaugļu grīslis.
- čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
- čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
- deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
- kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
- muijāties Pūlēties, lai kaut ko sasniegtu.
- čurma Pūlis, bars, kaudze.
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
- poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- strīķa pūrs pūrs ar nolīdzinātu saturu, bez kaudzes.
- avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- babaunieks Purva cūkausis ("Calla palustris").
- briežauss Purva cūkausis ("Calla palustris").
- Calla palustris purva cūkausis.
- zemais purvs purvs, kurš veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai upju ūdeņi, kā arī aizaugot ezeriem; pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
- zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- apvārsme Pusapļa formas kaudze laukā, kas tapusi, vētījot labību.
- puskausa Puse no kausa tilpuma.
- puskauss Puse no kausa tilpuma.
- uz pusratā Puslīdz; kaut kā.
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā.
- šķēne Putna krūšu kauls.
- šķiene Putna krūšu kauls.
- šķiens Putna krūšu kauls.
- mītnis putna mugurkauls.
- plēsīgie putni putni, kas pārtiek gk. no sauszemes mugurkaulniekiem.
- karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
- gaisa maisi putnu bronhu turpinājums ārpus plaušām ķermeņa dobumā, kaulu dobumos un zem kakla ādas, regulē putna ķermeņa temperatūru, atvieglo lidošanu un peldēšanu.
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
- sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums.
- sudīteris radījums, kas steidzīgi staigā apkārt un kaut ko meklē.
- radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- radiostroncijs Radioaktīvs stroncija izotops ar pussabrukšanas periodu 50,5 dienas; lietots kaulu audzēju terapijā.
- durties acīs Radīt aizdomas, uztraukumu, skaudību.
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- gaudāt Radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru).
- ļikstināt Radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot.
- ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
- rachīts Rahīts - kaulu slimība.
- raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga.
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
- dzīšana raidīšana projām, atbrīvošanās no kaut kā
- kaujas lauks rajons, teritorija, kur risinās kauja.
- praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt.
- kartele Rakstisks izaicinājums uz divkauju.
- kartelis Rakstisks izaicinājums uz divkauju.
- žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot.
- žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
- šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
- šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot.
- žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
- žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā.
- nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā.
- žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā.
- ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot.
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
- pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu.
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls.
- šķilināties Rasties, izlaužoties vai iznākot ārā no kaut kā.
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- pidele Raudāšana, kaukšana.
- žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt.
- činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties.
- apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā.
- aspiks Receklis, želejveida masa, kas rodas sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta gaļa, kauli, zivis.
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
- hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā.
- iekausēties Refl. --> iekausēt (2); tikt iekausētam.
- pārkausēties Refl. --> pārkausēt (1); tikt pārkausētam.
- pārkausēties Refl. --> pārkausēt (2); likt pārkausētam.
- peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā.
- kaurēt Rēkt, kaukt (par vētru); bļaut, kliegt.
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- nepilnīgā osteoģenēze reta slimība, ko raksturo multipli garo kaulu lūzumi.
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
- mielolipoma Rets labdabīgs virsnieru audzējs, kas sastāv no taukaudiem, limfocītiem un primitīvām mieloīdām šūnām.
- hibernoma Rets zemādas audzējs, kas attīstās no starplāpstiņu vai sēžas taukaudiem.
- Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
- Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski.
- Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants.
- Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- apkaunojums Rezultāts --> apkaunot.
- lietojums rezultāts kaut kā mērķtiecīgai iesaistīšanai savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
- tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos.
- atgrēmas Riebums, kautras, pretīgums, nelabums.
- dergoņa Riebums, kautras.
- ģeda Rieksta kausiņš (rieksta bikses).
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
- Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km.
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
- skremstele Rīkles, deguna, ausu drupana, kaulveidīga viela.
- dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
- sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo.
- salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas.
- kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot.
- žņauglis Rīks, ko cūku kaujot aplika tai ap smeceri, lai nevar kviekt.
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei.
- nieska Rīkste, nūja, runga ar ko var kaut ko sist.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm.
- aizbrucināt Rīvējot ļaut kaut kam aizkļūt.
- rodmens Rodmenis - gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa.
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- kvadrirēma Romiešu kaujas kuģis, kam abās malās bija četras airu rindas.
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku.
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
- ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu.
- ūķis Rūcējs, kas ar kaut ko neapmierināts.
- švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa.
- rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc.
- proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu.
- pakāpju rūdīšana rūdīšana, kas nerada iekšējos spriegumus un deformācijas, – detaļu atdzesē vidē, kuras temperatūra ir 50–100 °C virs martensīta veidošanās sākuma temperatūras, izkausē sāļu vannā, iztur, kamēr izlīdzinās temperatūra visā detaļas šķērsgriezumā, pēc tam atdzesē gaisā.
- izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
- mineralizācija Rūdu minerālu kristalizēšanās no šķīdumiem, gāzēm, kausējumiem.
- bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
- apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
- paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
- vermelēt Runāt (parasti kaut ko nesaprotamu).
- gauzt Runāt bezkaunības vai nelietības.
- dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot.
- borzīt Runāt nekaunīgi.
- ģēļot Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
- ģēļoties Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
- vulšķēt Runāt rupjības, bezkaunības.
- aizrūķēt Rūpīgi kaut ko aizgādāt prom.
- jēlmutis Rupjš cilvēks, bezkauņa.
- priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis.
- ecīdijsporas Rūsas sēņu divkodolu sporas, kas attīstās šo sēņu micēlija veidotā kausveidīgā tvertnē.
- aecidium Rūsas sēņu kausveida tvertnes, kas satur rindiņās apvienotas ecīdiju sporas.
- ecīdija Rūsas sēņu micēlija veidota kausveidīga tvertne, kurā attīstās divkodolu sporas - ecīdijsporas.
- saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis).
- sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt.
- maderēt Sabojāt (kaut ko).
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot).
- miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- sacivi Sacivi mērce - kaukāziešu virtuves ēdiens.
- izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
- sabojāt fasādi sadauzīt seju, piem., krītot, kautiņā.
- sasmeltnēt Sadauzīt, piekaut.
- uzkarsināt Sadumpot, uzkūdīt, uzkurināt (uz kaut ko).
- sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu).
- uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā.
- lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt.
- ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
- ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
- dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.).
- piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
- savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- reģenerācija saglabājamā genofonda (atsevišķa koka, klonu kolekciju vai kokaudžu) atjaunināšana.
- izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
- uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko).
- tineklis Sainis, kaut kas ietīts.
- tundulis Sainis, kaut kas satīstīts.
- kaut arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- lai arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan.
- sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums.
- kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts.
- endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu.
- taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
- lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
- cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām.
- spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
- vertebrāls saistīts ar mugurkaulu.
- izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot.
- jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt.
- kudla Sajaukta kaudze.
- apkaunēt Sajust kaunu, kaunēties.
- vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas.
- iet pupās saka noraidot kādu, kaut ko.
- kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu.
- ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
- ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu.
- Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona.
- modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu.
- kā cūkai segli saka par kaut ko ļoti nepiemērotu.
- naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu.
- salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu.
- no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos.
- grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu.
- ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu.
- kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
- kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu.
- āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
- vēja ziedi saka par kaut ko tādu, kam nav pozitīva rezultāta, par ko neauglīgu, nenopietnu.
- kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu.
- vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā.
- kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
- šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
- kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku.
- zils kā noplūkta vārna saka par putru, kam pieliets maz piena, par vājpienu, par vāju kautu putnu.
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām.
- piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
- kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
- sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom.
- diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas.
- velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
- dieva tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu.
- dievam tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu.
- lai velns par stenderi paliek saka, apstiprinot teikto, apliecinot savu pārliecību, ticību kaut kam.
- nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu.
- nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi.
- neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot.
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
- kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs.
- kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
- mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi.
- rādīt ar pirkstiem uz kādu saka, ja daudzi morāli nosoda, kaunina, nicina kādu, zobojas par kādu.
- kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
- ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš.
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
- kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties.
- nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot.
- maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos.
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums.
- stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, kaut kam, ja ir pienācis kā gals, beigu posms.
- būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
- kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz.
- ņemt pukā saka, ja kādā spēlē (parasti ar kauliņiem) spēlētājs pakāpeniski zaudē pozīcijas.
- salms pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
- smilga pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
- laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas.
- ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
- kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
- kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
- dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam.
- smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts.
- papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt.
- mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt.
- vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga.
- apēst kaunu maizē saka, ja kādam nemaz nav kauna.
- priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks.
- acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
- kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva.
- melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
- melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
- ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
- kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
- kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
- kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem.
- kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu.
- mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā.
- ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo.
- melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
- melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
- staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
- būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt.
- kā no valga vaļā saka, ja kāds ir atbrīvots no kaut kā nevēlama, nomācoša, nepatīkama.
- nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt.
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots.
- kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
- nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs.
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma.
- kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas.
- ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies.
- kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas.
- sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt.
- iet pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.
- ķerties pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.
- būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
- ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
- vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību.
- baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
- kā suns saka, ja kāds nekaunīgi melo.
- ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo.
- mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
- paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku.
- asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna).
- taisās kā vista uz perēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas.
- taisās kā vista uz dēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas.
- ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
- kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu.
- lipt pie pirkstiem saka, ja kāds piesavinās kaut ko no uzticētajām materiālajām vērtībām, zog.
- kā tirgus sieva saka, ja kāds runā nekaunīgi, rupji.
- mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā.
- pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
- kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
- izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes.
- iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot.
- meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts.
- ka spalvas vien put saka, ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts, ja kāds tiek pilnīgi uzveikts.
- saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.
- pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz.
- ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām.
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
- kā ūdens saka, ja kaut kas (_biežāk_ piens) ir pārpilnībā, lielā daudzumā.
- kā uz karstiem akmeņiem saka, ja kaut kas ātri pazūd, tiek izlietots, iztērēts.
- miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
- zeme grīļojas (zem kājām) saka, ja kaut kas draud.
- tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess.
- deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu.
- norīt mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gadrs.
- nokost sev vai mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gards (biežāk savienojumā ar varēt).
- pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi saka, ja kaut kas ir sevišķi gards.
- spiest sirdi saka, ja kaut kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu, drūmu.
- aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
- rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt.
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu.
- blendža Saka, ja kaut kas neizdodas.
- filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas.
- dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos.
- nij jutin saka, ja kaut kas pazudis un nav vairs atrodams.
- nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
- sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu.
- raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kaut kas rada dziļu estētisku pārdzīvojumu.
- šļūc kā pa pliku dirsu saka, ja kaut kas slīd pa gludu virsmu.
- lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts.
- ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
- ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
- piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
- kost vai ar zobiem ārā saka, ja kaut ko no kādas virsmas ir grūti dabūt nost.
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
- kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi.
- kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem.
- kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
- kā uz sūdu talku saka, ja kaut kur uzaicina pēdējā brīdī.
- līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
- auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
- nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
- ne raga, ne naga saka, ja no kaut kā nav nekāda labuma.
- asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos saka, ja nosarkst (no kauna, no dusmām).
- nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts.
- (sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
- smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas.
- galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos.
- kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas.
- ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
- smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
- smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
- aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis.
- pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
- un punkts saka, lai kaut ko apstiprinātu.
- mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
- nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
- akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
- kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
- nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot.
- cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
- piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties.
- kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
- iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
- manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti.
- dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu.
- gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu.
- gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
- kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti.
- ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt.
- dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk.
- nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
- sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē).
- sasakaunēties Sakaunēties.
- sakaunēt Sakaunināt.
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
- amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu.
- magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu.
- delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
- illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
- proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību.
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- binārais sakausējums sakausējums, kurā ir divi komponenti.
- misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti.
- kausējums Sakausējums.
- likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu.
- presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā.
- saliedēt Sakausēt (parasti metālus); cieši savienot ar saistvielu.
- fritēt Sakausēt un strauji (ūdenī) atdzesēt.
- sakausināt Sakausēt.
- fritēta glazūra sakausēta un strauji (ūdenī) atdzesēta glazūra.
- sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes.
- lodēties Sakausēties.
- frite Sakausēts sastāvdaļu maisījums keramikas glazūrai.
- sakaustelēt Sakaustīt, nopērt.
- samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt.
- sapoinīt Sakaustīt, sadunkāt.
- saleskāt Sakaustīt, sapērt.
- saloskāt Sakaustīt, sapērt.
- saļeckāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt.
- saļokāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt.
- saļockāt Sakaustīt; sadunkāt.
- sasist Sakaut (pretinieku).
- sabolēt Sakaut, pievārēt.
- virubitsja Sakauties ar kādu.
- sakresties sakauties, iesist viens otram.
- sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
- sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
- savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt.
- sabelzties Sakauties.
- sapesties Sakauties.
- saplūkties Sakauties.
- sapokāties Sakauties.
- sasakauties Sakauties.
- uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā).
- sakraukstīt Sakost kaut ko cietu.
- sastapot sakraut kaudzē (labību uz lauka).
- saķērpāt Sakraut kaudzē, zārdā.
- uzčupot Sakraut kaudzēs, čupās.
- sakaudzēt Sakraut kaudzēs, zārdos.
- sačupot Sakraut, salikt kaudzē.
- saplaka Sakritusies siena kaudze.
- iekaunēties Sākt izjust kaunu.
- nokaunēties Sākt izjust kaunu.
- mesties uz galvas (kaut kur) sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
- šaut vaļā sākt kaut ko darīt
- vjazaķ Sākt kaut ko darīt.
- spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk.
- paplest muti sākt runāt, izteikt kaut ko.
- aizsmelt Sākt smelt (kaut ko šķidru) (pēc kā radies pārtraukums).
- aizšķērst Sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums).
- aiztiepties Sākt tiepties, nepiekāpties (par vai pret kaut ko).
- samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
- sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties.
- sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
- aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
- sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs.
- pagumt Salīkt (zem kaut kā).
- sačupināt Salikt, sastatīt kaudzē.
- morfs Salikteņa otrā sastāvdaļa, kas nozīmē, ka kaut kam ir salikteņa pirmās sastāvdaļas veids, piem., antropomorfs.
- kript- Salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu.
- -mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā.
- gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties.
- spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība.
- kalacis Salmu vai siena kaudzes sasalusī virskārta.
- salenkšot Salocīt (kaut ko lentveidīgu); salenčot.
- salenčot Salocīt (kaut ko lentveidīgu).
- Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi.
- emulģējošie sāļi sāļi, kas reaģē ar sieru olbaltumvielām un veicina siera masas sastāvdaļu vienmērīgu sajaukšanos un viendabīgas masas izveidošanos kausēto sieru ražošanā.
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
- osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ.
- dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi.
- smalksnājs samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalksne Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- miets Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
- pakaunīgs Samērā, arī mazliet kaunīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
- pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs; arī pabikls, pakautrīgs.
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- paskaudīgs Samērā, arī mazliet skaudīgs.
- paskaudrs Samērā, arī mazliet skaudrs.
- sagubāt Samest kaudzē.
- šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- samuit samocīt, nokausēt.
- narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
- aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
- saplēšanās Sanaidošanās; sakaušanās.
- sāngabals Sānu gabals (kautķermenim).
- apmantāt Saņemt kaut ko mantojumā no tēva.
- samiltot Sapērt; arī piekaut.
- samīstīt Sapērt; arī piekaut.
- saslānīt Sapērt; arī piekaut.
- savantēt Sapērt; arī piekaut.
- sazvetēt Sapērt; arī piekaut.
- kokcigodīnija Sāpes astes kaulā un tā apvidū.
- epikondilalģija Sāpes augšdelma kaula virspaugura apvidū.
- sternalģija Sāpes krūšu kaula apvidū.
- tibialģija Sāpes lielajā apakšstilba kaulā.
- akrosteaļģija Sāpes locekļa kaulos.
- rahialģija Sāpes mugurkaulā.
- pakauša neiralģija sāpes pakauša lielā nerva sazarojuma apvidū.
- kalkanodīnija Sāpes papēdī vai papēža kaula apvidū.
- galvassāpes Sāpes, piemēram, pierē, deniņos, pakausī.
- paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze.
- bērt sāli brūcē sāpināt, runājot par kaut ko smagi pārdzīvotu.
- kost kaulā sāpināt; radīt nepatiku, skaudību.
- sapļoknīt Sapliķēt; sapļaukāt; sakaustīt.
- konfluence Saplūšana; divu vai vairāku kaulu savienojums, kas vēlāk izveidojas par vienu.
- sapļokāt Sapļaukāt; sadunkāt; sakaustīt.
- kapēt Saraust kaudzē, sakrāt.
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
- inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu.
- hemoeritrīns Sarkans elpošanas pigments tārpu u. c. bezmugurkaulnieku asinīs.
- mielosarkoma Sarkoma, kas sastāv no mieloīdām vai kaulu smadzeņu šūnām.
- osteohondrosarkoma Sarkoma, kurā ir kaulaudu un skrimšļaudu elementi.
- liposarkoma Sarkoma, kurā ir taukaudi.
- defrostēšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana ūdenī vai gaisā, atlaidināšana.
- atlaidināšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana.
- auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā.
- salamžot Sasist, piekaut, nopērt.
- sadrēbt Sasist, sadauzīt, piekaut.
- sablektēt sasist, sakaut.
- detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos.
- sasist Saskandināt (glāzes, kausus u. tml.).
- golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
- stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- saglemšt sasmalcināt, sagremot (kaut ko mitru un sīkstu).
- ķērpas Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai.
- ķērpiņi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai.
- ķērpuļi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
- saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
- apslaistīt Sastutēt visapkārt (tādā veidā kaut ko atbalstot).
- spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu.
- aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums.
- sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai.
- aizgreibt Satvert aiz kaut kā.
- saukalēt Saukt (kādu par kaut ko).
- Jonatāns Saula, pirmā Israēla ķēniņa, vecākais dēls, uzticams Dāvida draugs, kopā ar tēvu un brāļiem krita Gilboas pakalnos kaujā pret filistiešiem.
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
- kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals.
- asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras.
- žūrēt Sautēt, kaut ko garšīgu gatavot.
- saņemt Savākt (piemēram, sienu kaudzē), sasaistīt (piemēram, labību kūļos).
- kapene Savākto akmeņu kaudze uz tīruma.
- iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
- pļēpēt Savārīt kaut ko šķidru par pabiezu.
- gribas izteikums savas vēlēšanās izpausme, piekrišana kaut kam.
- apvirknēt Savērt apkārt kaut kam.
- bojs Savienojumā "ar boju" - ar varu, ar kauju.
- kādi Savienojumā "kaut kādi": kaut kā.
- kāžīgi Savienojumā "kaut kāžīgi" - kaut kā.
- ķauku Savienojumā "ķiuku ķauku" lieto, lai raksturotu ritmisku šķindoņu, piemēram, kauju ar zobeniem.
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- līdakveidīgs Savienojumā "līdakveidīgās zivis": īsto kaulzivju virskārtas kārta ("Esociformes"), kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
- mencveidīgs Savienojumā "mencveidīgās zivis": īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
- stagarveidīgs Savienojumā "stagarveidīgās zivis": kaulzivju kārta ("Gasterosteiformes"), kurā ietilpst, piemēram, stagari.
- vējzivjveidīgs Savienojumā "vējzivjveidīgo kārta": kaulzivju kārta ("Beloniformes"), kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
- mudā Savienojumā "vienā mudā" - vienā kaudzē.
- ļipiņa Savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- lipu Savienojumā ar "lapu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu.
- lapu Savienojumā ar "lipu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu.
- līka savienojumā ar "loks" formām raksturo kaut ko līku, līkumainu.
- ļerum Savienojumā ar "ļirum" raksturo kaut ko skaļu un haotisku.
- trūslu Savienojumā ar "rūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
- sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu.
- slorkt Savienojumā ar "slirkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot.
- slirkt Savienojumā ar "slorkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot.
- rūslu Savienojumā ar "trūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- koosifikācija Savienošanās, kas notiek, dažādiem audiem pārveidojoties par kaulaudiem.
- pievalcīt Savilkt, sanest (kaut ko); pievilkt.
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml.; pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.).
- difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1).
- aptupēt Sēdēt tupus uz kaut kā.
- skaujoša lapa sēdoša lapa, kas plātnes pamata daļā pilnīgi vai daļēji skauj stublāju (stumbru, zaru, stiebru).
- sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu.
- blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- pārskološana Sējeņu pārstādīšana retākā izvietojuma kokaudzētavās lielāku stādu izaudzēšanai.
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
- augļu dārzs sēkleņu un kauleņu augļaugu stādījums augļu ražošanai.
- vuārisms Seksuālas baudas gūšana vērojot kaut ko intīmu, pikantu.
- kerīzs Sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas.
- nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
- dzenekls Sena kaudzes centrālā kārts.
- triktraks Sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.).
- osteoklāzija Sena metode kaula lūzuma radīšanai, lai labotu locekļa deformāciju.
- go Sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā.
- ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem; šīs populācijas zirgs.
- fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
- bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss.
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- Aitiopija Senākais zemju nosaukums, kuras atradās kaut kur Dienvidos no Ēģiptes.
- lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs.
- clientes Senās Romas atkarīgi ļaudis, kam bij savi patroni (aizstāvji); tos neskaitīja par pilsoņiem, kaut gan faktiski viņi bij brīvi.
- elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem.
- naumahija Senējiem romiešiem jūras kauja cirkū.
- tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā.
- sorīts Sengrieķu filozofijā pazīstams pierādījums tam, ka nav iespējams noteikt, cik graudu veido kaudzi; raksturo stihiski dialektisko minējumu par kvantitātes pāreju kvalitātē.
- dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu.
- Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus.
- Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls.
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras.
- norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza).
- palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem.
- abaks Seno grieķu un romiešu rēķinu galdiņš; sadalīts joslās, pa kurām bīdīja akmentiņus vai kauliņus.
- Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai.
- triāriji Seno romiešu karaspēkā \~4.-2. gs. p. m. ē. vecākie karavīri, kas piedzīvojuši jau vairākus karus; kaujā viņi stāvēja trešā rindā.
- equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati.
- alebarda Seno vāciešu kaujas cirvis garā kātā.
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- Septoria callae septoriju suga, kas parazitē uz purv cūkauša.
- polisulfīdi Sēra un metālu savienojumi; visizturīgākie ir sārmu un sārmzemju metālu polisulfīdi, kurus lieto krāsu un tiokaučuku ražošanā.
- specifiskais citotoksiskais zirga serums serums, ko iegūst, ievadot par antigēnu cita dzīvnieka liesas un kaulu smadzeņu ekstraktu; mazā devā stimulē retikuloendoteliālo sistēmu, lielā - darbojas toksiski.
- piemejs Siena atliekas, kas paliek kaudzes vietā.
- kopna siena gabana (kaudzīte).
- tupucis Siena guba, siena kaudze; labības kaudze, stirpa (uz lauka); statiņš.
- slikta Siena jeb labības kaudze, slānis.
- kirpa siena kaudze.
- gābana Siena kaudze.
- meta Siena kaudze.
- rūta Siena kaudze.
- sienakaudze Siena kaudze.
- sienguba Siena kaudze.
- stagana Siena kaudze.
- abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts.
- noraušana Siena kaudzes gala sašaurināšana, pakāpeniski noapaļojot.
- tupa Siena vai labības kaudze.
- stumburbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku (stumburu) kaudze.
- žāpurbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku kaudze.
- apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
- pasiet Siet zem (pirms) kaut kā.
- etmoidīts Sietiņkaula dobumu (t. s. šūniņu) iekaisums; sinusīts.
- etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana.
- etmoīdektomija Sietiņkaula šūnu izgriešana.
- kompanjone sieviešu dzimuma dzīvnineks, ar kuru kopā dzīvo vai kaut kur dodas
- peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors.
- poča Sieviešu kaunums.
- klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa.
- kaulnīca Sieviete, kas mīl kaulēties.
- kaulniece Sieviete, kas mīl kaulēties.
- nimfonanija Sievietēm sevišķs onanijas veids, kairinot mazās kaunuma lūpas.
- vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis.
- pecītis Sievietes kaunuma apkārtne.
- šķeltna Sievietes kaunuma sprauga.
- cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem).
- pūce sievietes kaunums.
- doķis Sievietes kaunums.
- gnieze Sievietes kaunums.
- ģūga Sievietes kaunums.
- mendža Sievietes kaunums.
- pāpis Sievietes kaunums.
- župka Sievietes kaunums.
- uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
- dimlādite Sievišķais kaunums.
- pedene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
- petene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
- petenis Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
- petens Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
- piekritināt Sijājot radīt kaudzi.
- mikroinielolinifocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna.
- mikromielolimfocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna.
- korinte Sīka, tumša vīnoga bez kauliņa.
- santīms Sīkaudas vienība Alžīrijā, vienāda ar 0,01 Alžīrijas dināru.
- santīms Sīkaudas vienība Angolā, vienāda ar 0,01 kvanzu.
- santīms Sīkaudas vienība Haiti, vienāda ar 0,01 gurdu.
- santīms Sīkaudas vienība Marokā, vienāda ar 0,01 Marokas dirhēmu.
- santīms Sīkaudas vienība Santomes un Prinsipi Republikā, vienāda ar 0,01 dobru.
- sīkaudze Sīkaudzis.
- tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama.
- centunculus Sīkaudzītes.
- Sparganium microcarpum sīkaugļu ežgalvīte.
- Macleaya microcarpa sīkaugļu makleja.
- Camelina microcarpa sīkaugu idra.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi.
- kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai.
- nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu.
- briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki.
- termiskās apstrādes aparāts sildīšanas, dzesēšanas, tvaicēšanas un kausēšanas aparāts.
- atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
- ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses.
- dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
- dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem.
- osteosinovīts Sinovīts ar iekaisumu apkārtējos kaulos.
- neoprēns Sintētiskā gumija, hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums ASV.
- tiokoli sintētiskā kaučuka veids, ko lieto šuvju hermetizācijai.
- anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
- butilkaučuks Sintētiskais kaučuks, izobutilēna un izoprēna kopolimērs.
- poliamīdšķiedras Sintētiskas šķiedras (piem., anīds. kaprons, neilons), ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem; izturīgas un elastīgas.
- poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna.
- poliopropilēnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polipropilēna.
- polisulfīdu kaučuki sintētiski kaučuki, ko iegūst, polikondensējot alifātiskos dihalogēnatvasinājumus ar sārmu metālu polisulfīdiem; tiokoli.
- karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm.
- uretānkaučuki Sintētiski kaučuki, poliuretānu elastomēri, izmanto gk. autorūpniecībā un apavu ražošanā.
- poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
- sintētiskais kaučuks sintētiski polimēri, ko izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai; sintētiskā kaučuka dispersijas izmanto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- butadiēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna polimēri.
- butadiēnnitrilkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un akrilnitrila (17-40%) kopolimēri.
- butadiēnstirolkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un stirola kopolimēri.
- etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri.
- izoprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri izoprēna polimēri.
- hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai.
- sintētiskie lateksi sintētisko polimēru (gk. kaučuku) koloidālas sistēmas ūdenī; lieto plānu gumijas izstrādājumu (meteoroloģisko balonu, cimdu), porgumijas, līmes, krāsu ražošanā, izmanto par saistvielu.
- polibutadiēns Sintētisks kaučuks, butadiēna H2C-CH=CH-CH2 polimerizācijas produkts.
- polihloroprēns Sintētisks kaučuks, hloroprēna polimerizācijas produkts.
- kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
- hiakinte Sīpolaugs, ko var uzziedināt kaut kurā laikā, arī ziemā.
- cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma.
- palaist rokas sist (kādam), kauties.
- zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
- dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
- sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
- siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties.
- samest sist, iekaustīt.
- knotēt Sist, iekaustīt.
- kraustīt Sist, kaustīt.
- tusīt Sist, kaustīt.
- smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- pamūksnīt Sist, kauties.
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
- dot pa kaklu (kādam) sist, piekaut, fiziski pārmācīt; draudēt kādu sist, piekaut, fiziski pārmācīt.
- ģelaķ roga sist, piekaut.
- klapēt Sist; iekaustīt; pērt.
- atjaukt Sist; piekaut.
- vicēties Sisties, kauties, plēsties.
- zvelēties Sisties; kauties.
- šķets sitamais; kaut kas, ar ko sist.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens.
- samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut.
- piņķis situācija dambretes spēlē kad viens vai vairāki kauliņi tiek "iesprostoti".
- goļaks Situācija, kad kaut kā trūkst.
- ceļa jūtīs situācijā, kad no divām vai vairākām iespējām jāizvēlas viena, jāizšķiras par kaut ko, robežsituācijā; turpmākajā gaitā.
- protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu.
- salti meli skaidri jūtami, nekaunīgi meli.
- izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu.
- skaitekļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
- auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem.
- Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem.
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
- skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot.
- žvūrgzdens Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvurgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdins Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- osteofonija Skaņas vadāmība pa kaulu.
- oseosonometrija Skaņas vadāmības noteikšana kaulā.
- skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- greizsirdība Skaudība, nenovīdība.
- skaudums skaudība.
- nenovīde Skaudība.
- nevīdība Skaudība.
- skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve.
- skauģis Skaudīgs cilvēks.
- noskaudīgs Skaudīgs, nelabvēlīgs.
- noskaujš Skaudīgs, nenovēlīgs.
- ļauna acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks.
- grīnīgs Skaudīgs, nenovīdīgs, skops.
- paviedīgs Skaudīgs, nenovīdīgs.
- skauģs skaudīgs.
- nevīdīgs Skaudīgs.
- noskundīgs Skaudīgs.
- šķaudīgs Skaudīgs.
- škaudrs Skaudrs.
- nenovēloņa Skauģis.
- nenovīdis Skauģis.
- nīdeklis Skauģis.
- platacis Skauģis.
- raunacis Skauģis.
- skaudējs Skauģis.
- skaudinieks Skauģis.
- skaudis Skauģis.
- skaudnieks Skauģis.
- skaudulis Skauģis.
- skaugacs Skauģis.
- skauģinieks Skauģis.
- skauģkukulis Skauģis.
- skauža Skauģis.
- skaužs Skauģis.
- Lepidium perfoliatum skaujlapu cietķērsa.
- Potamogeton perfoliatus skaujošā glīvene.
- Gypsophila perfoliata skaujošā ģipsene.
- Lamium amplexicaule skaujošā panātre.
- Gypsophila trichotoma skaujošās ģipsenes "Gypsophila perfoliata" nosaukuma sinonīms.
- ieskaut Skaujot ietvert (rokās).
- Penstemon scouleri Skaulera penstemone.
- nenoliegties Skaust.
- skaudēt Skaust.
- skaudīt Skaust.
- skaut Skaust.
- sprands Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū.
- matu gaļa skausta saite.
- skausta Skausts (1).
- skaustabs Skausts (1).
- skaustava Skausts (1).
- skaustave Skausts (1).
- skauste Skausts (1).
- skausteve Skausts (1).
- skaustuve Skausts (1).
- skaustuvis Skausts (1).
- skausture skausts (2).
- kaupris Skausts (zirgam).
- kosa Skausts zirgam; skausts, sprands.
- čegna Skausts, čuprs.
- kausva Skausts, skaustuve.
- kausa skausts; zirga kakls krēpju daļā.
- kakla kumbrs skausts.
- cegums Skausts.
- kausta Skausts.
- kumbris Skausts.
- kumbrs Skausts.
- skosts Skausts.
- skāvēt Skaut.
- mazskauts Skautu jaunākā grupa 8-12 g. vecumā.
- skautisms Skautu organizācijas darbība; šīs darbības mērķu, ideju kopums.
- skautmasters Skautu pulciņa vadītājs.
- harceri Skautu tipa bērnu organizācija Polijā.
- noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
- kauls Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem).
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
- osteogrāfija Skeleta kaulu aprakstīšana.
- kaulājs Skelets - visi ķermeņa (vai kādas ķermeņa daļas) kauli kopā ar skrimšļiem un saitēm.
- asaka Skelets (zivij), tā atsevišķs kauls.
- iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt.
- sukuburis Skops, skaudīgs cilvēks.
- rīša Skopulis, skauģis.
- grintība Skopums, nenovīdība, skaudība.
- grintums Skopums, nenovīdība, skaudība.
- ļurkāt Skraidot kaut ko meklēt.
- grībiņas Skrandži - izkausētu tauku paliekas; dradži.
- sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt.
- vurinēt Skribināt (kaulu).
- noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula).
- spondilolistēze Skriemeļa ķermeņa novirze attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, pārvietojoties uz priekšu un leju, visbiežāk starp piekto jostas skriemeli un krustu kaulu.
- apeskāt Skriet ap kaut ko.
- krumstalas Skrimslis pie kaula.
- hondroepifīze Skrimslis, kas vēlāk attīstās par kaula epifīzi.
- skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas.
- hondrofīts Skrimšļa izaugums kaula locītavas virsmā.
- endostoze Skrimšļa pārkaulošanās.
- sinhondroze Skrimšļains kaulu savienojums.
- osteoplastiskā traheopātija skrimšļaudu un kaulaudu veidošanās trahejas gļotādā.
- balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
- skumbrijveida Skumbrijveida zivis - kaulu zivju formu grupa ar slēgtu peldpūsli, stingru mugurkaulu, visai garu dakšainu asti.
- kaukums Skumjas, kad kaukt gribas.
- kava Slānis, kaudze, bars; 30 gabali; 4 pakavi.
- blāķēt Slāņiem kraut kaudzē (piemēram, labību, sienu, salmus) blīvi sapakojot.
- šega slapja sniega kaudzes, kas peld jūrā.
- lažāt slepeni ložņāt apkārt kaut ko meklējot.
- cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev.
- kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt.
- aizgumzīt Slepus aizbāzt aiz kaut kā.
- aizglaust Slepus bāzt aiz kaut kā.
- ieķērnāties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
- ieķērnēties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
- pielavīt Slepus kaut ko paņemt, ar to piepildīt.
- apmašot Slepus no visiem vezumiem paņemt kaut ko sev.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu nokļūt aiz (kaut kā).
- leikste sliecīte siena kaudzīšu izvešanai no slapjas pļavas.
- apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta.
- mēslu slieka slieku suga ("Eisenia foetida"), kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs.
- pārslieties Slieties kaut kam pāri.
- nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme.
- namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām.
- osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis.
- akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā.
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
- nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
- paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt.
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
- mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem).
- blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt.
- šļieba Slīpi izveidota (siena kaudze).
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
- kraniomeningocēle Smadzeņu apvalku izspiešanās pa galvaskausa defektu.
- meningocēle Smadzeņu apvalku izvirzījums caur defektu galvaskausā vai mugurkaulā.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija.
- cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
- encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam.
- īpatnējā svara likvācija smagākā elementa koncentrēšanās sakausējuma apakšējā daļā.
- tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
- satriekt zobus rīklē smagi piekaut.
- čingāt Smagi strādāt (fiziski, kaut ko smagu pārvietojot, cilājot).
- pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti smagi, nežēlīgi piekaut.
- pataisīt par kotleti smagi, nežēlīgi piekaut.
- apbliezt Smagnēji apiet kaut kam apkārt.
- aizgrauties smagnēji apsēsties aiz kaut kā.
- dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež.
- gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot.
- sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām.
- Svadhistāna čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas vidū starp kaunuma kalnu un nabu, saistīts ar garšu, veselību un piesardzību.
- dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs.
- virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai).
- virlops Smeļamais kauss.
- virlupe Smeļamais kauss.
- virļupe Smeļamais kauss.
- virļups Smeļamais kauss.
- uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu.
- smilšbānis Smilšu kaudze.
- kupena Sniega kaudze, kas izveidojusies parasti vēja iedarbībā.
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi.
- laiska Soda stabs, kauna stabs.
- kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
- iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem).
- spaušanās Sparīgums, spēks kaut ko darot.
- sfenoidīts Spārnkaula dobuma iekaisums.
- sfenoidotomija Spārnkaula sinusa atvēršana.
- spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot.
- savācējmašīna Speciāla automašīna, kas kaut ko savāc un pārvieto.
- tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- retikulārie audi specializēti saistaudi, kas ir asinsrades orgānu (sarkano kaula smadzeņu, liesas, limfmezglu) pamats.
- bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
- sazvīrot Spēcīgi sašūpot kaut ko, kas atrodas ūdenī.
- sadragāties Spēcīgi triecoties (pret kaut ko citu), parasti pilnīgi salūzt, sagrūt, izputēt.
- psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis.
- basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne.
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
- suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
- spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
- aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
- sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti.
- ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties.
- spēties spēkoties, kauties.
- spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt).
- dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos.
- karonspēle spēle, kurā ar knipi sit kauliņus uz speciāla galdiņa.
- galda spēle spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- mērķēties Spēlējoties ar ieroci vairākkārt norādīt uz kaut ko vai mērķēt.
- virpulis Spēļu kauliņš.
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos.
- spieķakauls Spieķa kauls - apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- rādiuss Spieķa kauls (apakšdelmā).
- spieķkauls Spieķa kauls.
- maisveida membrāna spieķakaula un elkoņa kaula distālās locītavas sinoviālā somiņa.
- braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko).
- fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
- rahianestēzija Spinālā anestēzija, ķermeņa lejasdaļas anestēzija, ko panāk, injicējot anestezējošo vielu mugurkaula kanālā.
- barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā.
- atspļauties Spļaujot atbrīvoties no kaut kā.
- aizspļaudīt Spļaut aiz kaut kā.
- spontānā lipogranulomatoze spontāns fokāls panikulīts: strauji izveidojušies norobežoti, simetriski, dziļi, sāpīgi zemādas mezgli ķirša kauliņa vai valrieksta lielumā un plakani, viegli pārbīdāmi infiltrāti uz ķermeņa un ekstremitātēm; regresija bez rētu veidošanās.
- hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos.
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
- haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
- hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
- sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum").
- melnā spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania nigrella").
- sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā.
- uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību.
- svītrainais sprakšķis sprakšķu suga ("Agriotes lineatus"), kas var kaitēt kokaudzētavās.
- osteodiastāze Sprauga starp diviem pāra kauliem attīstības anomālijas gadījumā; patoloģiska divu kaulu attālināšanās.
- maksts priekštelpa sprauga starp mazajām kaunuma lūpām.
- hondroporoze Spraugu vai dobumu veidošanās skrimšļos; normāli tas notiek pārkaulošanās laikā.
- atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
- aizsprēgāt Sprēgājot, dzirkstot aizlidot (aiz kaut kā).
- zmaudzenis Sprungulis, ko ievieto cūkai mutē pirms kaušanas.
- vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas.
- zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu.
- PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
- braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- brucis Starp 4 stabiem iekārtots bīdāms jumtiņš virs siena kaudzes.
- braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži).
- starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes).
- intermuskulārie tauki starp muskuļiem nogulsnētie taukaudi.
- Kūras ieplaka starpkalnu depresija Aizkaukāzā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Lihas grēdu un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā un Gruzijā, neogēna un kvartāra jūras un aluvālo nogulumu pildīta sinklināle.
- sinhondrotomija Starpkaulu skrimšļa pārdalīšana.
- paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu.
- verkblejs Starpprodukts, ko iegūst, kausējot svina rūdas; sastāv galvenokārt no svina ar nelieliem sudraba, zelta u. c. metālu piejaukumiem.
- 17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena.
- opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
- izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu.
- pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
- iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
- sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu.
- žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai.
- otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā.
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kas kļūst vājāks, mazāk intenstīvs vai ievērojams
- neatkarība stāvoklis, kad kaut kas nav saistīts ar ko citu; stāvoklis, kad kaut kas eksistē patstāvīgi
- osteopoikiloze Stāvoklis, kam raksturīgi multipli sklerotiski perēkļi kaulos.
- iesaistīšanās Stāvoklis, kas raksturo ieinteresētību, piedalīšanos kaut kādā darbībā vai attiecībās.
- zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
- osteosteatoma Steatoma, kurā ir kaula elementi.
- aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā.
- kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts.
- ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru.
- iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
- iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
- skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
- izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt.
- paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot.
- dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties.
- sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt.
- stereocaulon Stereokaulons.
- stereocaulaceae Stereokaulonu dzimta.
- blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
- tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem.
- kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam.
- Stereocaulon dactylophyllum stereokaulonu suga.
- Stereocaulon inscrustatum stereokaulonu suga.
- Stereocaulon paschale stereokaulonu suga.
- Stereocaulon saxatile stereokaulonu suga.
- Stereocaulon subcorolloides stereokaulonu suga.
- Stereocaulon tomentosum stereokaulonu suga.
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
- gaudot Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku).
- škļanka stikla alus kauss ar rokturi.
- šļanka stikla alus kauss ar rokturi.
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
- stikla masa stikla kausējums.
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1).
- glazūra stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
- šina Stilba kauls.
- stalte Stilba kauls.
- koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas.
- činka Stilbu kauls zem ceļgala locītavas; gurns, stilbs.
- incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu.
- noslānīt Stipri nopelt; arī piekaut.
- nomilnot Stipri nopērt, iekaustīt (ar koku, milnu).
- nomietnēt Stipri nopērt, iekaustīt (ar mietu, koku).
- saberzt kaulus (kādam) stipri piekaut, nogalināt.
- piesist Stipri piekaut, sasist.
- pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) stipri piekaut.
- pataisīt mīkstu Stipri piekaut.
- piedauzīt Stipri piekaut.
- buru izgatavošanas piederumi stiprības lentes, gāķeni, kaušas u. c. piederumi.
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
- želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts.
- cirpa Stirpa, četrstūraina iegarena siena kaudze.
- rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
- tirpa Stirpa, kaudze.
- spirkts stirpa, labības kaudze.
- spirts Stirpa, labības kaudze.
- pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt.
- stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties.
- epifīze Stobrkaula gals.
- metafizīts Stobrkaula metafīzes iekaisums.
- stobrkauls Stobrveida kauls.
- ortopēdiskā stomatoloģija stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļa kaulu protezēšanu.
- acipenseriformes Storveidīgie - kaulzivju klases kārta.
- tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists.
- peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm.
- mesties (arī (ap)krist) ap kaklu strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu.
- apkrist ap kaklu strauji apskaut.
- degt Strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.).
- krist (arī mesties) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- mesties (arī krist) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
- induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
- uzdulburēt Streipuļojot un klūpot uzkļūt kaut kur.
- uzdenderēt Streipuļojot uzskriet kaut kam.
- padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt.
- dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot.
- cekoties strīdēties, kauties.
- dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties.
- plēsties Strīdēties; arī kauties.
- sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
- krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- piocefāls Strutas galvaskausa dobumā, sevišķi smadzeņu ventrikulos.
- stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
- mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
- spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna.
- bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%.
- alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs.
- šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru.
- kausmatiņi sugas izplatīšanas nolūkā matiņos pārveidotas kauslapas dažu augu dzimtu sugām.
- spongia Sūkļi, bezmugurkaulnieku tips.
- osteospongioze Sūkļvielas daudzuma palieināšanās kaulā.
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
- kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
- kaulenītis Suņa epitets; kaulastiņa.
- pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta.
- abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens.
- abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
- purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību.
- graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
- sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
- svilināt cūku svilināt kautai cūkai sarus.
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem).
- lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus.
- Cyathus striatus svītrainā kausenīte.
- tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana.
- tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt.
- iedoties Šad un tad kaut ko iedot.
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- mugura Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- stāvceplis Šahtas krāsns (kādu materiālu, parasti čuguna) kausēšanai.
- domna Šahtveida krāsns ķeta kausēšanai no dzelzs rūdas.
- skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
- stenocefālija Šaurs galvaskauss.
- kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
- šete še^3^ - lieto uzrunājot vairākas personas, lai pamudinātu kaut ko ņemt
- pipars Šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari.
- dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
- kalikants Šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede.
- vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- pabērzs Šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas.
- vītols Šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem.
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
- īve Šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
- zobenzivs Šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
- melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla.
- genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
- palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
- skrumstala Šķemba no kaula.
- radiācijas vulkanizācija šķērssaišu veidošanās dabiskajos un sintētiskajos kaučukos jonizējoša starojuma iedarbībā.
- skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
- šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
- Crataegus plagiosepala šķībkausa vilkābele.
- rahiohīze Šķidruma izplūdums mugurkaula kanālā.
- hidrokefals Šķidruma pavairošanās galvaskausā (smadzeņu ventrikulos un subarachnoidālos dobumos).
- antrocēle Šķidruma uzkrāšanās kaula dobumā, piem., augšžokļa dobumā.
- perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs).
- minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai.
- krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
- sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
- skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šmaluncis Šmalca - kausēti tauki, skrandži.
- šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
- aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
- kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu.
- apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē.
- gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
- minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu.
- izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu).
- biķerītis Tā agrāk apzīmēja zieda daļu - kausiņu.
- biezi tā, ka darbībā iesaistītais objekts ir vai kļūst biezs salīdzinājumā ar kaut ko citu
- kā nekā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā.
- šā (un) tā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā.
- rūpmane tā, kas par kaut ko rūpējas.
- buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā.
- publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju.
- hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi).
- bāzeklis Tādi buršanai lietoti priekšmeti (pesteļi), ko skauģis kur ieliek, iebāž, lai kādam kaitētu.
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds.
- pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
- kaujams Tāds (mājlops), kas paredzēts nokaušanai.
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
- pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos.
- izlases cirtes tāds galvenās cirtes veids, kad kokaudze tiek nocirsta vairākos paņēmienos ilgākā laikā.
- ārpusķermeņa izjutums tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa.
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- eitektika Tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
- dolihocefālisks Tāds, kam gara un šaura galva; galvaskausa indekss mazāks par 75,9.
- metriocefālisks Tāds, kam ir galvaskauss ar vidēja augstuma pauri (vertikālais indekss 72-77).
- kaulveida Tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu.
- kausveida Tāds, kam ir kausa (1) forma, veids.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- dīceklis Tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi.
- aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
- skaudīgs Tāds, kam ir raksturīga skaudība (par cilvēkiem); tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
- tukls Tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sīkaugļains Tāds, kam ir sīki augļi; sīkaugļu.
- skujains Tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām).
- veiksmīgs tāds, kam izdodas sasniegt labus rezultātus, kaut ko paveikt labā kvalitātē atbilstoši prasībām
- sepaloīds Tāds, kam kauslapu izskats.
- asternāls Tāds, kam nav krūšu kaula; kas nav savienots ar krūšu kaulu.
- skauģacis Tāds, kam nenovīdīgas acis, kas vēl citam ļaunu; skauģis.
- akatnieks Tāds, kam pēc kaut kā ir kāre.
- grauznis Tāds, kas allaž ar kaut ko nemierā.
- kaunpilns Tāds, kas apkauno; tāds, kas neatbilst morāles normām.
- lielkaulis Tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs).
- lielkauls Tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs).
- kauslis Tāds, kas ātri nokausē, nogurdina.
- derbelis Tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara.
- retroklavikulārs Tāds, kas atrodas aiz atslēgas kaula.
- aizkrūts Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
- retrosternāls Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
- ekstrakraniāls Tāds, kas atrodas ārpus galvaskausa dobuma.
- ekstraperiosteāls Tāds, kas atrodas ārpus kaula plēves vai nav saistīts ar to.
- ekstramedulārs Tāds, kas atrodas ārpus muguras vai iegarenajām smadzenēm; tāds, kas atrodas vai rodas ārpus kaula smadzenēm.
- suprapubisks Tāds, kas atrodas augšpus kaunuma kalna.
- parasakrāls Tāds, kas atrodas blakus krustu kaulam.
- paravertebrals Tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam.
- paravertebrāls Tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam.
- parokcipitāls Tāds, kas atrodas blakus pakauša kaulam.
- ekstracerebrāls Tāds, kas atrodas galvaskausā, bet ārpus galvas smadzenēm.
- intrakraniāls Tāds, kas atrodas galvaskausā.
- parasternals Tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā.
- parasternāls Tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā.
- immanents Tāds, kas atrodas kaut kam iekšā, neiet tam pāri.
- intrasternāls Tāds, kas atrodas krūšu kaulā.
- intramedulārs Tāds, kas atrodas muguras vai kaulu smadzenēs.
- subvertebrāls Tāds, kas atrodas mugurkaula priekšpuse.
- intrakarpāls Tāds, kas atrodas plaukstas pamatā vai starp plaukstas pamata kauliem.
- intrasellārs Tāds, kas atrodas spārnkaula turku seglos.
- interfrontāls Tāds, kas atrodas starp abām pieres kaula pusēm.
- interkokcigeāls Tāds, kas atrodas starp astes kaula segmentiem.
- interklavikulārs Tāds, kas atrodas starp atslēgas kauliem.
- intermetakarpāls Tāds, kas atrodas starp delnas kauliem.
- interaritenoīds Tāds, kas atrodas starp diviem kausiņskrimšļiem.
- intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
- interparietāls Tāds, kas atrodas starp kādas daļas sienām vai starp abiem paura kauliem.
- interpubisks Tāds, kas atrodas starp kaunuma kauliem.
- interkuneāls Tāds, kas atrodas starp ķīļveida kauliem.
- interlabiāls Tāds, kas atrodas starp lūpām vai starp kaunuma lūpām.
- intertarsāls Tāds, kas atrodas starp pēdas pamata kauliem.
- interkarpāls Tāds, kas atrodas starp plaukstas pamata kauliem.
- intermetatarsāls Tāds, kas atrodas starp pleznas kauliem.
- interklinoīds Tāds, kas atrodas starp spārnkaula mazo spārnu pauguriem.
- intermalārs Tāds, kas atrodas starp vaigu kauliem.
- kraniāls Tāds, kas atrodas tuvāk galvai (par ķermeņa daļu); pretstats: kaudāls.
- suprasternals Tāds, kas atrodas virs (augšpus) krūšu kaula.
- episternāls Tāds, kas atrodas virs krūšu kaula.
- epispināls Tāds, kas atrodas virs mugurkaula vai muguras smadzenēm.
- subkraniāls Tāds, kas atrodas zem galvaskausa.
- infrastapediāls Tāds, kas atrodas zem kāpslīša (viena no dzirdes kauliņiem).
- monostotisks Tāds, kas attiecas tikai uz vienu kaulu.
- okulozigomātisks Tāds, kas attiecas uz aci un vaiga kaula izliekumu.
- mastookcipitāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu.
- mastoparietāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu.
- atlantookcipitāls Tāds, kas attiecas uz atlantu un pakauša kaulu.
- aurikulokraniāls Tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu.
- nazomaksilārs Tāds, kas attiecas uz deguna un žokļa kauliem.
- nazomalārs Tāds, kas attiecas uz degunu un vaiga kaulu.
- metakarpofalangeāls Tāds, kas attiecas uz delnas kaulu un falangām.
- mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru.
- petrookcipitāls Tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu.
- temporomandibulārs Tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu un apakšžokli.
- temporomaksilārs Tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu vai deniņiem un augšžokli.
- karpokarpāls Tāds, kas attiecas uz divām plaukstas pamata daļām, piem., uz plaukstas pamata kaulu divām rindām.
- bazilomentāls Tāds, kas attiecas uz galvaskausa pamatu un zodu.
- kraniosakrāls Tāds, kas attiecas uz galvaskausu un krustu kaulu.
- karotikoklinoīds Tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu.
- intraosāls Tāds, kas attiecas uz kaula (grieķu "osteon") iekšieni, kaula stobru.
- merostotisks Tāds, kas attiecas uz kaula daļu.
- medulārs Tāds, kas attiecas uz kaula smadzenēm, ar tām saistīts.
- oseoaponeirotisks Tāds, kas attiecas uz kauliem un muskuļu aponeirozi.
- parosteāls Tāds, kas attiecas uz kaulplēves ārējo slāni.
- oseofibrozs Tāds, kas attiecas uz kaulu un saistaudiem.
- sakrouterīns Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un dzemdi.
- sakrovertebrāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem.
- sakrospināls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem.
- sakroperineals Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
- sakroperineāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
- kvartisternals Tāds, kas attiecas uz krūšu kaula segmentu pret ceturto ribstarpu telpu.
- sternovertebrāls Tāds, kas attiecas uz krūšu kaulu un skriemeļiem.
- vomeronazāls Tāds, kas attiecas uz lemesi un deguna kaulu.
- vomerobazilārs Tāds, kas attiecas uz lemesi un galvaskausa bazālo daļu.
- splenomedulārs Tāds, kas attiecas uz liesu un kaulu smadzenēm.
- tarsotarsāls Tāds, kas attiecas uz locītavu starp abām pēdas pamata kaulu rindām.
- mieloīds Tāds, kas attiecas uz muguras vai kaulu smadzenēm.
- okcipitofaciāls Tāds, kas attiecas uz pakausi un seju.
- okcipitomentāls Tāds, kas attiecas uz pakausi un zodu.
- okcipitotalāmisks Tāds, kas attiecas uz pakauša daivu un redzes uzkalnu.
- iniomeziāls Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- inioglabelārs Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni.
- parietoskvamozs Tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu.
- parietosfenoidāls Tāds, kas attiecas uz paura kaulu un spārnkaulu.
- parietotemporāls Tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu.
- pārietotemporals Tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu.
- parietookcipitāls Tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu.
- omoklavikulārs Tāds, kas attiecas uz plecu un atslēgas kaulu.
- omohioīds Tāds, kas attiecas uz plecu un mēles kaulu.
- interkostohumerāls Tāds, kas attiecas uz ribstarpu spraugām un augšdelma kaulu.
- išiokapsulārs Tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un gūžas locītavas kapsulu (kapsulas daļu, kas piestiprināta sēžas kaulam).
- išiobulbārs Tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un urīnizvadkanāla briedumķermeņa sīpolu.
- sfenoidāls Tāds, kas attiecas uz spārnkaulu.
- rektokokcigeāls Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un astes kaulu.
- rektolabiāls Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un lielajām kaunuma lūpām.
- poliostotisks Tāds, kas attiecas uz vairākiem kauliem.
- piemārša Tāds, kas bieži aizmirst kaut ko.
- agrs tāds, kas bijis pirms kaut kā; iepriekšējais
- apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.
- nereiznieks Tāds, kas dara kaut ko (aizliegtu) nepareizu.
- ķaulīgs Tāds, kas daudz dauzās, kaujas.
- perosāls Tāds, kas iet caur kaulu.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- dzelzinis Tāds, kas ir gatavots no dzelzs sakausējumiem.
- kautris Tāds, kas ir kaunīgs, bikls.
- līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
- korpulents Tāds, kas ir tukls; tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu.
- neveikls Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
- kautrs Tāds, kas izjūt kautrību; arī bikls; kautrīgs.
- kautrīgs Tāds, kas izjūt kautrību; arī bikls.
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba; arī skaudīgs.
- kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs.
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
- propaideutisks Tāds, kas kalpo iepriekšējai sagatavošanai uz kaut ko.
- akatns Tāds, kas kāro pēc kaut kā, kam ir stipra tieksme.
- aizdedzīgs Tāds, kas kaut ko dara ar aizrautību, kaislīgs.
- gāzējs Tāds, kas kaut ko gāž, sagrāvējs, izpostītājs.
- valtīgs Tāds, kas kaut ko grib panākt ar varu, varmācīgs.
- izdomnieks Tāds, kas kaut ko izdomā, izgudro; gudrinieks, viltnieks.
- sapratnieks Tāds, kas kaut ko ļoti labi pieprot.
- moļa Tāds, kas kaut ko prot, spēj.
- en fête tāds, kas kaut ko svin vai ir gatavs svinēt.
- tušķis Tāds, kas kaut ko tukšu runā.
- žogs Tāds, kas kaut kur iejaucas neaicināts.
- knibiķis Tāds, kas knibina, vai kaut kas, ko knibina.
- osteoīds Tāds, kas līdzīgs kaulam; kaulveida-; jauni, vēl nepārkaļķoti kaulaudi.
- mieloīds Tāds, kas līdzīgs kaulu smadzenēm.
- sezamoīds Tāds, kas līdzīgs sezama sēklai, piem., kauliņš, skrimslis.
- mendžīgs Tāds, kas mantkārīgi tiecas pakampt kaut ko sev.
- lielsirdīgs Tāds, kas mēdz ātri sadusmoties, ir ķildīgs, kauslīgs; ļoti dusmīgs.
- kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bēgulīgs Tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs.
- tumsaliņa Tāds, kas mīl tumsu, rīkojas pa tumsu, apkaunojoši.
- tumsanīca Tāds, kas mīl tumsu, rīkojas pa tumsu, apkaunojoši.
- cildīgs Tāds, kas musina kaut ko izdarīt.
- neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots; arī godīgs.
- ahrestisks Tāds, kas nav izlietojams, kaut arī atrodas pietiekošā daudzumā; kas nepiedalās vielu maiņas procesā savā funkcijā, vietā vai stāvoklī.
- nekausēts Tāds, kas nav kausēts.
- bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski; tāds, kas aizskar un apvaino.
- nekaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
- nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
- sukstene tāds, kas neizveicīgi, tūļīgi kaut ko dara.
- uzplijīgs Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- gaisteklis Tāds, kas nevar sagaidīt īsto laiku kaut kam.
- pirmskaujas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kaujas.
- pirmskaušanas Tāds, kas pastāv, noris pirms kaušanas.
- ilgulis Tāds, kas pēc kaut kā ilgojas, tvīkst.
- pro- Tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piem., prokomunistisks).
- mielogēns Tāds, kas radies kaulu smadzenes.
- mieloīds Tāds, kas radies kaulu smadzenēs.
- makņa Tāds, kas rakājas pa kaut ko, kas izrakņā, izjauc.
- osteogēns Tāds, kas rodas no kaula; tāds, kas veido kaulu.
- bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši neievēro citu intereses; nekaunīgs.
- osteokartilaginozs Tāds, kas sastāv no kaula un skrimšļa; tāds, kas attiecas uz kaulu un skrimsli.
- divdomīgs Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
- konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
- sviloņa Tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis.
- indikatīvs tāds, kas uz kaut ko norāda.
- limfadenoīds Tāds, kas uzbūves ziņā līdzīgs limfmezglam (liesa, kaulu smadzenes, mandeles un gļotādu limfaudi).
- vaķe Tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko).
- vaķelētājs Tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko).
- katagmatisks Tāds, kas veicina lauzta kaula saaugšanu.
- gonadotrops Tāds, kas veicina mugurkaulnieku dzimumdziedzeru attīstību un darbību.
- labticīgs tāds, kas viegli, parasti naivi un nepamatoti, uzticas kaut kam
- okšķerīgs Tāds, kas visur okšķerē, kaut ko meklē.
- padauzs Tāds, ko citi mēdz iekaut un kas pats to arī meklē.
- metāls Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
- neveikls Tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība.
- apskaužams Tāds, ko var apskaust; tāds, kas izraisa skaudību.
- kausējams Tāds, ko var izkausēt. Tāds, kas var izkausēt.
- gaļīgs Tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām).
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
- divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
- pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- skaudīgs Tāds, kurā izpaužas skaudība.
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots.
- nepieklājīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš.
- puntulis Tāds, kurš kaut ko pie sevis murmina, ņurd.
- sēne Tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs.
- testēt Taisīt testamentu, novēlēt kaut ko testamentā.
- rektokokcigopeksija Taisnās zarnas piešūšana pie astes kaula, lai novērstu tās izkrišanu.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju.
- tamaricaceae Tamarikaugu dzimta.
- tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem.
- tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos.
- identificēšana Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana.
- identifikācija Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana.
- kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā.
- laisma Tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.).
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- bezkauņa Tas (tāds), kas izturas bezkaunīgi.
- kaujams Tas ar ko kauj; kaušanas instruments.
- cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
- dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
- birums Tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā.
- līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
- karas Tas, kas ir uzkārts; kaut kas nokarājies.
- peikšķis tas, kas izdara kaut ko nepareizi.
- kaukoņa Tas, kas kauc; raudulīgs cilvēks.
- tielenieks Tas, kas kaulējas.
- prohibitīvs Tas, kas kaut ko ierobežo vai aizliedz.
- pārmantotājs tas, kas kaut ko manto, pārņem.
- garants Tas, kas kaut ko nodrošina vai pret kaut ko pasargā.
- izglītotājs Tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu.
- budulis Tas, kas kaut ko uzrok, pārrok.
- uzbāzis Tas, kas nekaunīgi uzbāžas, uzplijas.
- vīģes lapa tas, kas paslēpj, aizklāj kaut ko atklāti neizpaužamu, nerādāmu.
- izmesli Tas, ko izmet no kaut kurienes ārā; atkritumi, atliekas.
- eponīms Tas, kura vai kā vārdā kaut ko nosauc.
- pasniedzējs Tas, kurš kaut ko dod kādam citam.
- identifikators tas, kurš kaut ko identificē.
- atbrīvotājs Tas, kurš palaiž kādu, kaut ko brīvībā.
- īstenotājs tas, kurš panāk, lai kaut kas kļūst par īstenību; realizētājs; izpildītājs
- jaunpienācējs tas, kurš tikko vai nesen kaut ko uzsācis.
- melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle.
- fibromiksolipoma Taukaudu audzējs ar fibrozo audu un gļotaudu piejaukumu.
- lipomatoze Taukaudu audzējveida uzkrāšanās atsevišķās noteiktās ķermeņa vietās.
- adipopeksija Taukaudu fiksēšanas operācija.
- pimelīts Taukaudu iekaisums.
- lipektomija Taukaudu izgriešana.
- taukkārta Taukaudu kārta, slānis.
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā.
- krencumi Tauku cietās daļiņas, kas pārpaliek taukus kausējot.
- čimstalas Tauku kausēšanas atlikumi.
- iešņavs Tauku plēvē ietīti, gabaliņos sagriezti nekausēti cūku tauki.
- argirestīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes.
- sviļņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- balkāri Tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi.
- nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- inguši tauta, dzīvo Ziemeļkaukāzā; runā ingušu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čečenieši Tauta, kas dzīvo Ziemeļkaukāzā (Krievijā).
- ēdējs Tautas apzīmējums pirkstu un kaulu sastrutojumiem.
- ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem).
- glābējs Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu.
- čečeni Tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi.
- adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā.
- bridžas Tauva, tīkls kaut kā izvilkšanai.
- aiztecināt Tecināt aiz kaut kā.
- vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
- Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju.
- teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi.
- batālija Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo kauju un frontes dzīves epizodes; šī žanra mākslas darbs.
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja.
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā.
- hromtērauds Tērauds ar hroma piekausējumu.
- molibdentērauds Tērauds ar molibdēna piekausējumu.
- niķeļtērauds Tērauds ar niķeļa piekausējumu.
- volframtērauds Tērauds ar volframa piekausējumu.
- gumma terciārā sifilisa infekciozā granuloma; iekaisuma perēkļi - mezgli, kas raksturīgi sifilisa trešajai stadijai; visbiežāk rodas locekļu ādā un kaulos, galvā un sejā.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
- plaķēšana Termomehāniska metāla izstrādājumu (lokšņu, plākšņu, stiepļu un cauruļu) pārklāšana ar plānu cita metāla vai sakausējuma kārtu; plakēšana.
- ekstrudāts Termoplasta kausējums vai gumijas maisījums, kas izspiests no ekstrūdera caur formējošo elementu.
- poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai.
- 5. bauslis Tev nebūs nokaut.
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam.
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām).
- dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam.
- satīkot Tiekties (pēc kaut kā) pieauguma.
- tiekavāt Tiekties (pēc kaut kā).
- tiekavot Tiekties (pēc kaut kā).
- mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt.
- ķīsīgs Tiepīgs, kauslīgs.
- precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas.
- krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
- (iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt.
- bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
- eudiometrs Tieva gara graduēta stikla caurule ar vienu aizkausētu galu, lieto gāzu pētījumiem un analīzēm.
- ērkšķene Tievās gaļas strēles, kas atrodas abpus cūkas mugurkaulam.
- šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2).
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci.
- selektīva abstrakcija tikai vienas detaļas (visbiežāk kaut kā negatīva) ievērošana, ignorējot pārējo kontekstu.
- aizgalēties Tikt galā ar kaut ko, paciest.
- dabūt pa krāgu tikt iekaustītam.
- krist Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā.
- dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko.
- laidināties Tikt kausētam.
- aptrausties Tikt kaut kam apkārt lēnām un ar pūlēm.
- aptikt Tikt kaut kam apkārt.
- dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
- piesalaidināties Tikt piekausētam (pietiekami, daudz).
- būt miltos tikt piekautam, sasistam, būt beigtam, pagalam.
- noraut bietē tikt piekautam; saņemt sitienu.
- norauties Tikt piekautam; saņemt sitienu.
- dabūt pa ķirbi tikt piekautam.
- dabūt pa pāksti tikt piekautam.
- saņemt pa purnu tikt piekautam.
- dabūt pa šmauli tikt piekautam.
- dabūt pa tauri tikt piekautam.
- dabūt pa aci tikt piekautam.
- dabūt zilu aci tikt piekautam.
- atarvatsa Tikt piekautam.
- atrauties Tikt piekautam.
- dabūt pa maku Tikt piekautam.
- izdirst zobus tikt smagi piekautam.
- krist Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
- lieties Tikt veidotam, gatavotam no izkausētas vielas, javas.
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
- aizvīkstīt Tinot, vīstot aizbāzt aiz kaut kā.
- euknēmia Tipiska eiropieša liela kaula trīspusīga forma, rases pazīme.
- targavāties Tirgojot kaulēties.
- tirgāties Tirgojoties kaulēties (par cenu).
- endelēties Tirgoties; arī kaulēties.
- Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte.
- Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms.
- pabalzīt Tīstot pabāzt zem kaut kā.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
- kliests Tracis, dumpis ar kaušanos.
- dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana; arī klaiņošana.
- vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū.
- debošs Trakošana, skandāls, kautiņš.
- uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana ar mērķi to kaut kur nogādāt
- dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana, to vadot, ar mērķi to kaut kur nogādāt
- disbalanss traucējumi kaut kā funkcionēšanā, sakaros (piemēram, disbalanss ekonomikā).
- žigulis trauks (piemēram, pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu.
- trubiņa Trauks, kur ielēja izkausētos taukus, lejot sveces.
- ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns.
- čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets.
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē.
- šķēpene Trijškautnaina lāpāmā adata.
- mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem.
- glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
- lāpsts Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā; lāpstiņa.
- lāpsteņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- lāpstiņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- lāpstīna Trīsstūrveidīgs kauls muguras augšdaļā.
- blārkšis Troksnis, kas izceļas kaut kam sagāžoties.
- pulkšēt Troksnis, kas rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
- brūkšķis Troksnis, kas rodas kaut kam sabrūkot, sagāžoties.
- drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis.
- smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis.
- smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa.
- trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni.
- kaučuka koki tropu koki (retāk krūmi), no kuriem iegūst piensulu kaučuka ražošanai.
- epiziocēle Trūce sievietes kaunuma apvidū.
- korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
- sistēmiskā mastocitoze tuklo šūnu infiltrācija audos ar ādas bojājumiem vai bez tiem, parasti tiek skartas aknas, liesa, kauli, limfmezgli un gremošanas trakts.
- atvārša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug.
- ar garu degunu tukšā, neiegūstot cerēto; kaunā.
- čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko).
- gūrāties Tūļājoties un vilcinoties ar kaut ko nodarboties.
- tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt.
- kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet.
- mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt.
- timbāt Tūļāties, smagi stiept; ar grūtībām vilkties, ar lielām pūlēm kaut ko nest.
- taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt.
- izrēgāties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
- izrēgoties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
- ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas.
- tupiņa Tupa - guba, kaudzīte.
- tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa.
- aizturēties Turēties pie kaut kā.
- segli Turku segli - bedre spārnkaula ķermenī, kurā atrodas hipofīze.
- karacēt Ūdenī vai dūņās kaut ko meklēt.
- vāde Ūdens no kausēta sniega vai ledus.
- poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu.
- hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā.
- Kaufmaņa ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium kaufmannii").
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību.
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
- dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus.
- mullīts Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no kausēta kvarca.
- ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- vienkausa ekskavators universāls cikliskas darbības ekskavators ar maināmiem darborgāniem (tiešo kausu, apgriezto kausu, blietplāksni, ēveli, aizbērēju u. c.).
- Mareja Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī.
- Ankobra upe Ganā (_Ankobra_), Ašanti un Rietumu reģionā, ietek Atlantijas okeānā Ziloņkaula krasta austrumu malā.
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe.
- Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
- Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
- ftiriāze Utainība, ko izraisa kaunuma uts (Phthirus pubis).
- mandavoška Uts (parasti kaunuma uts).
- plakanīte Utu suga, kaunuma uts ("Pediculus pubis").
- ektokraniāls Uz galvaskausa ārpusi attiecīgs.
- kraniospināls Uz galvaskausu un mugurkaulu attiecīgs.
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
- uzgānīt Uz kaut kā sasmuļļāt, sasmērēt.
- leukoplasts Uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem.
- okcipitāls Uz pakausi attiecīgs.
- skritēlis uz pakauša riņķī sagriezušies mati.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
- drāgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
- drēgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
- kostoklavikulārs Uz ribām un atslēgas kaulu attiecīgs.
- kostosternāls Uz ribām un krūšu kaulu attiecīgs.
- kostospināls Uz ribām un mugurkaulu attiecīgs.
- ķērpa Uz žāvējamiem kokiem sakrauta siena, āboliņa kaudze.
- antiķis Uzacs; kauls virspus acīm; deniņi; visa sejas augšējā daļa.
- skroste Uzacu kauls.
- skrostiņš Uzacu kauls.
- nošļaukt Uzasināt (mietam vai kaudzei galu).
- liekkauls Uzaugums kaulam.
- uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai).
- bāzt acīs (kādam kaut ko) uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu.
- naktsuzbrukums Uzbrūkoša kaujas darbība naktī.
- ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko.
- ķerties matos (arī cekulā) uzbrukt, arī kauties.
- mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties.
- ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- uzgandēt Uzcelt un salikt kaut kur augšā.
- mieloties Uzcienāt sevi, radīt sev kaut kādu labumu.
- pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana.
- mesties Uzdoties (par kaut ko).
- furmas Uzgaļi (caurules), kas iemūrētas stāvcepļos, domnās vai citās kausējamās krāsnīs un paredzētas saspiesta gaisa vai skābekļa iepūšanai.
- kapturis Uzkaudze, piedeva.
- uzkaulis Uzkauls.
- uzlaidināt Uzkausēt, uzmetināt.
- uzliedēt Uzkausēt, uzmetināt.
- sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut.
- deponēt uzkrāt kaut kādas vielas (par cilvēka organismu).
- uzblāķēt Uzkraut uz kaudzes, blāķa.
- jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
- uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā).
- uzmest ļaunu aci uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi; noburt.
- kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
- činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas.
- pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu).
- turēt roku uz pulsa uzmanīgi, ar dziļu ieinteresētību sekot kaut kā norisei.
- būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
- mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt.
- kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
- pamaļām Uzmest skatu kaut kur uz sāniem; pamaļ.
- pamaļ Uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- satomīt Uznest, uzvilkt (kaut ko smagu).
- gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt.
- ražotājfirma Uzņēmums izgatavotājs; uzņēmums, kas kaut ko ražo.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
- Gymnocolea inflata uzpūstā kailkausīte.
- vdogonku Uzreiz pēc kaut kā.
- uzblektēt Uzsist, iesist (par kaut ko).
- uzsliekāt Uzspļaut vai ļaut siekalām kaut kur uzpilēt.
- emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu.
- uztupstīties Uztupties (atkārtoti) uz kaut kā.
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
- asti nolaidis uzvarēts, nokaunējies, drosmi, cerības zaudējis.
- nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju.
- borzoties Uzvesties izaicinoši, būt nekaunīgam.
- Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm.
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
- gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- špandavs Vācu armijas ložmetējs "MG-42", ko lietoja 2. pasaules kara laikā; kauluzāģis.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- dzīt vadīt transportlīdzekli ar mērķi to nogādāt kaut kur
- gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella").
- veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas.
- aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei.
- aizlaistīt Vairākkārt aizliet aiz kaut kā.
- ieštaukāt Vairākkārt iesist; iekaustīt.
- kaukalēt Vairākkārt īsi, aprauti kaukt.
- izkaustelēt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt.
- poinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
- puinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
- atlauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm (parasti kaulus).
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
- sazvelēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt.
- sazveķēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt.
- pokņīt Vairākkārt, ne visai stipri sist; arī dunkāt, kaustīt.
- grozīšana vairākkārtēja griešana to vienas puses uz otru, lai mainīt kaut kā stāvokli
- puļīt Vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā).
- pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
- jimstelēt Vairākkārtīgi ņemt (kaut ko).
- snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties.
- sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
- metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem.
- augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas).
- bēgulība Vairīšanās, slēpšanās, kautrība, bailība.
- iebāž kā strauss galvu smiltīs vairīties no kaut kā nepatīkama, izliekoties to neredzam.
- štancēt vairumā taisīt kaut ko vienveidīgu.
- kontrolnobarošana Vaislas dzīvnieku pārbaude speciālās stacijās, kur pārbauda pēcnācēju ātraudzību, barības patēriņu produkcijas vienības ražošanai un kautķermeņa kvalitāti.
- uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
- herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks.
- kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris.
- kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks.
- kolsterīgs Vājš, kaulains.
- aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu.
- vaķelēt Vākt, pārzināt (kaut ko).
- insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.).
- valsoīds Valsoīda stroma - parazītiskas sēnes stroma, kurā iekļautas arī saimniekauga šūnas.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu.
- suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei.
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
- bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
- kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā.
- konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā.
- fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus.
- tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- misiņš Vara un cinka sakausējums.
- jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
- talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām.
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
- manganīns vara, mangāna un niķeļa sakausējums; raksturīga liela elektriskā pretestība, kas maz atkarīga no temperatūras.
- nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
- niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
- pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam.
- atvārīt Vārīt, kamēr atdalās (piemēram, gaļa no kauliem).
- parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot.
- storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu.
- gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
- krāšnaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši.
- krāšņaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši.
- izava Veca, nonēsāta vīze, apavs; kaut kas vecs, nederīgs.
- rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 17 līdz 20 gadiem).
- kroksis Vecs, vājš, kaulains zirgs.
- atkrava Vecu, nederīgu lietu kaudze; vecas grabažas.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī.
- Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki.
- simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- stāvēt kūmās veicināt kaut kā rašanos un pastāvēšanu.
- stāvēt pie kaut kā šūpuļa veicināt kaut kā rašanos, veidošanos.
- tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
- gubāties Veidot kaudzi; gubēties.
- gubēties Veidot kaudzi.
- picināties Veidot kaut ko.
- šļiebāt Veidot slīpu (siena kaudzi).
- aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur.
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- pūga Vēja brāziens; brāzmains vējš; kaut kas spējš.
- davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus).
- dakaulēt Vēl papildus kaut ko nosacīt, norunāt.
- dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- lincēt Vēlēt kaut ko.
- linkēt Vēlēt kaut ko.
- aizstaipīt Velkot kaut ko priekšā, nosprostot.
- skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
- astragalektomija Velteņkaula izgriešana.
- deidot Veltīgi kaut ko gaidīt.
- diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi.
- veļaugonis Veļa kauls.
- veļukauls Veļakauls.
- aizvemt vemjot piesārņot aiz kaut kā.
- novērojums Vērošanas gaitā iegūta informācija (par kaut ko).
- pieļipa vērpjot vai pinot kaut kas pielipis, pieķēries.
- nodurt acis vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
- apēst ar zobiem vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā, skaudībā, vēlēties kādu iznīcināt.
- karot vērsties, cīnīties (pret kādu vai kaut ko nevēlamu), vājinot tā ietekmi, spēku
- apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- aure Vētra, kaukšana, gaudošana.
- ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus".
- palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa.
- tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
- eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai.
- ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2.
- pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula.
- mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās.
- vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
- skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu.
- pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
- gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju.
- olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā.
- metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
- podniecības glazūra viegli kūstoša glazūra (uzkausēšanas temperatūra nepārsniedz 1050 °C), ko lieto podniecības izstrādājumiem.
- dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas.
- Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās.
- elektriskās pretestības krāsns viegli kūstošu materiālu kausēšanas krāsns, kurā siltuma avots ir elektropretestība.
- silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
- pačokāt Viegli pasist ar kaut ko.
- piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt.
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā.
- aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu.
- makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara.
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā.
- rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu.
- kaitētājs Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
- kaitnieks Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
- elektrolīts Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos.
- fluīds Viela, kas var plūst; šķidrums vai gāze, piem., ūdens, eļļa, gaiss, tvaiks, izkausēts metāls.
- hidroksilapatīts Viela, no kuras sastāv kaulu un zobu minerālā daļa.
- plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki.
- dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
- viengubu Vienā kaudzē.
- miksīnveidīgie Viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem.
- līdakveidīgie Viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Esociformes"), raksturīgākais pārstāvis līdaka.
- mencveidīgie Viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Gadiformes"), 4 dzimtas, 42 ģintis, 140 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas; tipiskākie pārstāvji ir mencas un vēdzeles.
- pusīte Viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā.
- ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
- cementīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu strukturālajām sastāvdaļām, dzelzs karbīds.
- trostīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums.
- kauslapa Viena no lapām, kas veido zieda kausu.
- Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam.
- metatarsektomija Viena vai vairāku pleznas kaulu izgriešana.
- kosīties Vienam otra skaustu (kosu) ar zobiem grūstīt (par zirgiem).
- izkampaļoties Vienam otru pēc sirds patikas (pietiekoši) apskaut.
- hemikrānija Vienas galvaskausa puses attīstības traucējums.
- satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē.
- UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa.
- nimfektomija Vienas vai abu mazo kaunuma lūpu izgriešana.
- čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei.
- rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko).
- kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs.
- ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta.
- volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos.
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
- kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1.
- taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia").
- lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis.
- izvēršana Vienību izvietošana kaujas pozīcijās, pārvietošana uz operāciju teritoriju un pārvietošana operācijas atbildības teritorijas iekšienē.
- Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu.
- lineāra osteotomija vienkārša kaula pārciršana.
- kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa.
- skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
- dreglains Vienkausa ekskavators ar trosēs iekārtu kausu.
- guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze.
- osteoartrīts Vienlaicīgs locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
- lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski.
- iepriekšpasūtīšana Vienošanās par kaut kā rezervēšanu.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
- uzderēt Vienoties par kaut kā piegādi.
- kavienis Vienreizēja darbība --> kaut 1(1).
- apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
- skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1).
- elkoņa kauls viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē.
- pakauša kauls viens no astoņiem galvaskausa kauliem, kas veido tā pamatnes mugurpuses daļu.
- heterogonija Viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze.
- dzelkņtārpi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; apvieno dzelkņgalvjus un maistārpus.
- saržokļaiņi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- lielakauls Viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem.
- laktiņa Viens no dzirdes kauliņiem vidusausī.
- tarāns gaisā viens no gaisa kaujas cīņas paņēmieniem, kad ar lidmašīnas propelleri vai spārnu triecas pret pretinieka gaisakuģi.
- satuvināšanās Viens no gaisa kaujas etapiem.
- spārnkauls Viens no galvaskausa mugurējās daļas kauliem.
- žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- falanga viens no kauliem, kas veido pirkstu.
- tuberkulozais spondilīts viens no kaulu tuberkulozes veidiem.
- dežūrkuģis Viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
- riba viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam
- aizkuņģa dziedzeris viens no mugurkaulnieku ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, cilvēkam atrodas aiz kuņģa, izdala gremošanas fermentus un piedalās vielmaiņas procesā.
- aizkrūtes dziedzeris viens no mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeriem.
- kāpslītis Viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā.
- kaunuma kauls viens no trim kauliem, kuriem saaugot veidojas gūžas kauls.
- kalcitonīns Viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns.
- āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
- megakariocīti Viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem.
- hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c).
- toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās.
- sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
- grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
- žaustave Vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai.
- žokļapuža Vieta (pazodē) zem žokļa kaula.
- kaudzpakaļa Vieta aiz kaudzes.
- kājgals Vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls.
- vaiggals Vieta virs vaigu kauliem.
- sienkaudzapuža Vieta zem siena kaudzes; no zariem, meijām veidots siena kaudzes pamats.
- māmulītis Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli; avotiņš.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- čegums Vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls.
- kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai.
- sakrautne Vieta, kur kaut kas ir sakrauts; kaudze, grēda; krātuve.
- darītava Vieta, kur kaut kas tiek darīts.
- nogāztava Vieta, kur kaut kas tiek izmests, izgāztuve.
- uzglabātuve Vieta, kur kaut kas tiek uzglabāts.
- ņika Vieta, kur kaut ko slēpj.
- glabājamais Vieta, kur kaut ko var glabāt.
- klondaika Vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs.
- nervu punkts vieta, kur nervs ir tuvu ādai vai pieguļ kaulam.
- ieliekamais Vieta, kurā paredzēts kaut ko ievietot.
- vērotava Vieta, no kuras kaut ko apskata, vēro; lūkotava.
- lūkotava Vieta, no kuras kaut ko apskata.
- komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
- gabanceļš Vieta, pa kuru siena kaudzas nestas.
- maliks Vietējās izcelsmes valdošs feodālis Aizkaukāzā 13.-18. gs.
- vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.
- Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
- bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai.
- madēties Vilcināties kaut ko darīt.
- gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
- minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle.
- smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.).
- vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle.
- aizstaipīt Vilkt aiz kaut kā.
- gniezt Vilkt kaut ko smagu.
- stepīt Vilkt, stiept (kaut ko smagu).
- pseidoimpotence Viltus seksuāli traucējumi vīrietim, kas parasti aprobežojas ar šķietamu pārliecību par savu nespēju, neatbilstību kaut kādiem standartiem, lai gan objektīvi patoloģisku noviržu nav.
- vitaceae Vīnkokaugi.
- līja Vīnkokaugu dzimtas ģints ("Leea").
- kišmišs Vīnogu šķirņu grupa, kurām raksturīgas sīkas ogas bez kauliņiem.
- jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
- bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
- kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
- paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā).
- uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt.
- žakarēties Virspusēji kaut ko darīt.
- siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus.
- nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē.
- orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces.
- febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu.
- liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
- radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki.
- oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
- ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt).
- daudzgadīgi augi visi kokaugi un lakstaugi, kas veģetē ilgāk nekā divus gadus.
- krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C).
- reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
- intīmie rotājumi visi priekšmeti vai tetovējumi, kas rotā dzimumorgānus, kā piemēram, gredzeni, ķēdītes un adatas krūšu galos, kaunuma lūpās vai dzimumloceklī.
- ben Vismaz; kaut vai.
- panmieloftīze Vispārēja kaulu smadzeņu aplāzija.
- mēsli Vispārīgs apzīmējums kaut kā niecīga, nevērtīga, nevajadzīga u. tml. nosaukšanai.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaujinieciskums Vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums.
- kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
- kauslība Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kauslīgums Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums.
- nekaunīgums Vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekautrīgums Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība.
- nekautrība Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenovēlība Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība.
- nenovēlīgums Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums.
- sīkaudzība Vispārināta īpašība --> sīkaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudīgums Vispārināta īpašība --> skaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrība Vispārināta īpašība --> skaudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
- poliesteršķiedras Visplašāk ražotās sintētiskās šķiedras (piem., lavsāns), ko iegūst no izkausēta polietilēntereftalāta.
- kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai.
- ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām.
- panosteīts Visu kaula daļu iekaisums.
- panmielopātija Visu kaulu smadzeņu funkciju traucējums.
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
- priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē.
- maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam.
- vēss Vīzdegunīgs, bezkaunīgs.
- apvizināt Vizinot apvest apkārt kaut kam.
- Dzedžikeu Vladikaukāza - pilsētas nosaukums osetīnu valodā.
- Vladikavkaza Vladikaukāza, pilsēta Krievijā.
- Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
- Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
- pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
- hematokoks Volvoku rindas zaļaļģu ģints ("Haematococus"), mikroskopiskas elipsveida vai olveida aļģes ar kausveida hromatoforu un 2 vai vairākiem pirenoīdiem.
- žumbērklis Zaraina kārts izžāvēta āboliņa kaudzes izveidei.
- klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais.
- notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu.
- zavatot Zavēt - burt, noskaust, likt, lai pazūd; pieburt kādu labumu.
- dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
- ligēt Zeltu vai sudrabu sakausēt ar kādu lētāku metālu.
- pajozt Zem kaut kā apjozt.
- pavāzt Zem kaut kā paslēpt.
- apakša Zem kaut kā.
- adipozīts Zemādas taukaudu iekaisums.
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
- pronefross Zemāko mugurkaulnieku dīgļa pāra izvadorgāns; pirmniere.
- apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas.
- Ciskaukāzija Zeme šaipus Kaukāza kalniem; Priekškaukāzs.
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
- atbērtne Zemes kaudze vai uzbērums, kurā novieto no ierakuma izrakto lieko grunti.
- ogļu zemeskausiņš zemeskausiņu ģints sēņu suga ("Geopyxis carbonaria").
- Aktija Zemesrags Grieķijas rietumos ("Aktion"), kur 31. g. p. m. ē. Oktaviāna karavadonis Agripa jūras kaujā uzvarēja Antoniju un Kleopatru.
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
- hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70.
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
- pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
- zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
- boiskauts Zēns, skautu organizācijas biedrs.
- ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt.
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
- sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos.
- žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
- perigons Zieda apziednis ar vienkāršām lapām, nav diferencēts kauslapās un vainaglapās.
- apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
- sepala Ziedā kauslapas.
- ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu.
- perigīni Ziedi, kam sēklotne ietverta zieda asī kā kausā, bet nav ar to saaugusi (piem., ķiršiem).
- uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus.
- Rubus arcticus ziemeļu kaulene.
- fjordu zirgi ziemeļu zirgu šķirne, blāvi dzeltenbrūnā krāsā; ērzeļu skausta augst. >150 cm.
- aiztraipīt Ziest vai pilināt aiz kaut kā.
- kraniomantija Zīlēšana ar galvaskausu.
- žerbi Zīlēšanas kauliņi, kociņi.
- žērbiņš Zīlēšanas kociņš, arī kauliņš.
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
- Cymbidium eburneum ziloņkaula cimbīdija.
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
- ebur Ziloņkauls.
- zilonkauls Ziloņkauls.
- zīlonkauls Ziloņkauls.
- Pitta nipalensis zilpakauša pita.
- ultramarīns zils pigments, ko iegūst, sakausējot kaolīnu ar sodu, sēru un dažām citām izejvielām.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
- cefaloloģija Zinātne par galvaskausa izmēriem un pazīmēm.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu.
- frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800.
- apskatīt (arī noskatīt, nopētīt) no galvas līdz kājām ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
- darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams.
- vbagriķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
- vlomiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
- vplaviķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
- vpruģiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
- kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu.
- kausla Zirga skausts, pakausis.
- skosa zirga skausts.
- dzalbs Zirga žokļa kauls.
- uzkaulis Zirgu slimība, hronisks lecamās locītavas iekaisums, kā rezultātā rodas kaulu uzaugumi.
- špats Zirgu un darba vēršu slimība - lecamās locītavas iekšpuses hroniska deformējoša pārkaulošanās, kuras laikā stipri samazinās dzīvnieka darbaspējas.
- putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus.
- elasmobranchii Zivis ar iekšēju skrimšļu skeletu, galvas kausu bez ārējās ādainās pārklāja plātnes.
- pušķžauņi Zivju grupa ar žaunām nevis parastā ķemmes veidā, bet pušķa veidā ar garu caurules veida purnu un kaula plātņu rindām ādai.
- teleostei Zivju kārta - īstās kaulu zivis, kuru ģindenis jau pilnīgi pārkaulojies visās daļās.
- adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
- adatzivjveidīgie Zivju klases augstāko kaulzivju kārta ("Syngnathiformes"), 2,5-60 cm gari planktonofāgi, tropu un mērenajās joslās, jūrās, dažas sugas saldūdeņos; Latvijā adatzivs un čūskzivs.
- spuru stari zivju spuru skelets, kas sastāv galvenokārt no kauliem, skrimšļiem.
- ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās.
- siļķveidīgie Zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Clupeiformes"), kurā ir 3 dzimtas: anšovi, dorabi un siļķzivis.
- zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem.
- zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta.
- jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
- mugurkaulītis Zivs mugurkauls.
- atzīst Zīžot kaut ko nepiemērotu, izmainīt to.
- žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt).
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
- odontosteofīts Zoba kaulains izaugums.
- aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu).
- akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- tekodontija Zobu sakņu novietojums īpašos žokļa kaula dobumos - alveolās.
- mags Zoroastrisma priesteris senajā Rietumirānā, kā arī citos irāņu reliģiskajos novirzienos Aizkaukāzā, Mazāzijā u. c.
- šķieta Zosu krūšu kauli.
- šķiete Zosu krūšu kauli.
- kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa.
- pavārne Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss.
- pavārnieca Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss.
- plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm.
- ielangāt Zvanīt (nekvalitatīvi, kaut ko dauzot).
- zvanmetāls Zvanu bronza, 80% vara un 20% alvas sakausējums, ko parasti lieto zvanu liešanai.
- zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi.
- izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- parastā zvērene zvēreņu suga ("Barbarea vulgaris"), ko daži sistemātiķi nodala no lokaugļu zvērenes kā atsevišķu sugu.
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu.
- Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti.
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams.
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna.
- žagarbānis Žagaru kaudze.
- žagarblāķis Žagaru kaudze.
- šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- sutenis Žagaru kaudzes līdumu dedzinot.
- aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis.
- skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
- smūģis Žņaugs, ar ko kaujamai cūkai aizgriež purnu.
- žaunkauls Žokļa kauls.
- žoglis Žokļa kauls.
- žokļakauls Žokļa kauls.
- žokseļkauls Žokļa kauls.
- žoksteļkauls Žokļa kauls.
- žvingus Žvingus laist - rotaļā, kurā met mazus akmentiņus zemē, lai kaut ko minētu (zīlētu).
kau citās vārdnīcās:
MEV